—

labāk paredzēt un atbalstīt uzņēmumu pārkārtošanos, jo sevišķi štatu samazināšanas gadījumos,

—

tālāk samazināt neoficiāli algota darbaspēka izmaksas, jo īpaši zemu apmaksātajiem darba ņēmējiem, tādā veidā nodrošinot budžeta nostiprināšanu,

—

uzlabot sadarbību starp vietējiem nodarbinātības dienestiem, lai atbalstītu mobilitāti starp reģioniem.

—

pārskatīt nodokļu un pabalstu sistēmas, lai novērstu pastāvošos bezdarba slazdus, un, pārskatot pabalstu nosacījumus, nodrošināt atbilstošus finansiālus stimulus par aktīvu darba meklēšanu,

—

palielināt pieaugušo bezdarbnieku, maznodrošināto jauno cilvēku un imigrantu dalību nodarbinātības dienestu organizētajos pasākumos,

—

noteikt visaptverošu stratēģiju darbīgai novecošanai, iespējām piekļūt turpmākai apmācībai, elastīgas darba vides veicināšanai un efektīvai darba meklēšanai nenodarbinātajiem gados vecākajiem darba ņēmējiem, ieskaitot izšķiršanos samazināt plānus par priekšlaicīgu aiziešanu pensijā.

—

rīkoties, lai samazinātu priekšlaicīgu aiziešanu no skolas,

—

pārraudzīt nesenos starpprofesionālos nolīgumus, lai palielinātu darba ņēmēju piedalīšanos apmācībā, īpašu uzmanību pievēršot darba ņēmējiem ar zemu kvalifikāciju.

—

tālāk samazināt vispārējo fiskālo spiedienu uz darbu nodrošinoša budžeta nostiprināšanu.

—

rīkoties saskaņā ar visaptverošu stratēģiju darbīgai novecošanai, tostarp atbilstošos gadījumos novērst finansiālu stimulēšanu priekšlaicīgai aiziešanai pensijā,

—

pārskatīt nodokļu un pabalstu sistēmas, lai samazinātu galējās nodokļu likmes un ierosinātu finansiālu stimulēšanu maznodrošināto grupām, tostarp nenodarbinātajiem un pasīvajiem, tādējādi rosinot strādāt,

—

pārraudzīt, kāda ietekme ir nesenajām reformām par imigrantu iekļaušanu darba tirgū, it sevišķi mēģinājumiem pārspīlēt nepieciešamās, darba prasībām atbilstošās reformas.

—

pārbaudīt tendences arodapmācībā sakarā ar neseno apmācību izmaksu pieaugšanu.

—

pārskatīt sociālo aizsardzību sistēmu finansēšanu, lai samazinātu neoficiālo darba algu izmaksas, tādā veidā nodrošinot budžeta nostiprināšanu,

—

aicināt, lai sociālie partneri uzņemtos saistības nepārtraukti atspoguļot atšķirības vietējā, reģionālā un nozaru ražīgumā un darba tirgus apstākļus algu noteikšanā, kā arī censties panākt turpmāku progresu darba laika elastīgumā un apmācības iespēju nodrošināšanā, izmantojot, piemēram, apmācību uzskaiti (skatīt Vispārīgo pamatnostādņu par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politiku (BEPG) 5. pamatnostādni),

—

sekmēt MVU attīstību, īpaši ar vienkāršākiem normatīviem un labāk pieejamu finansējumu; stiprināt uzņēmējdarbības kultūru, jo īpaši valsts austrumdaļā.

—

turpināt nodokļu un sociālo pabalstu sistēmu reformu, tādā veidā nodrošinot pietiekamu motivāciju, lai sāktu strādāt; uzmanīgi pārraudzīt un izvērtēt Harca un citas darba tirgus reformas, lai nodrošinātu, ka tālāk uzlabotos valsts nodarbinātības dienestu efektivitāte bezdarbnieku atbalstīšanā,

—

pārskatīt iespēju, ka nodokļi kavē sievietēm piedalīties darba tirgū; palielināt bērnu aprūpes iespējas, sevišķi valsts Rietumu daļā, un uzlabot atbilstību starp skolu stundu sarakstu un darba stundām; aicināt sociālos partnerus uzņemties savu atbildību par ievērojamu atšķirību samazināšanu dažādu dzimumu izpeļņā,

—

turpmāk izstrādāt visaptverošu stratēģiju darbīgai novecošanai, lai nodrošinātu, ka cilvēki neaiziet no darba, sevišķi pēc 60 gadu vecuma; papildus atbalstīt nepilnas slodzes darbu vīriešiem un palielināt apmācības pieejamību gados vecākajiem darba ņēmējiem,

—

nostiprināt centienus integrēt imigrantus.

—

uzlabot darbaspēka izglītības līmeni un pastiprināt finansiālus stimulus, lai palielinātu piedalīšanos mūžizglītībā, īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem, MVU strādājošiem darba ņēmējiem un gados vecākiem darba ņēmējiem,

—

turpināt duālās sistēmas modernizāciju; samazināt priekšlaicīgu aiziešanu no skolas.

—

pilnībā ieviest apstiprināto darba tirgus reformu kopumu; turpmāk veicināt ieinteresētību par nepilna laika darbu un izveidot pagaidu darba aģentūras, lai tādējādi palielinātu darba sadales dažādību,

—

samazināt neoficiālo darba algu izmaksas, tādā veidā nodrošinot budžeta nostiprināšanu; strādāt pie tā, lai nomainītu nedeklarētu darbu par oficiālu darbu, uzlabojot standarta un nestandarta līgumu pievilcību darba devējiem un nodarbinātajiem un nostiprinot likuma izpildes iespējas,

—

sekmēt nodarbinātībai draudzīgāku uzņēmējdarbības vidi.

—

pastiprināt rīcību, kas paaugstinātu efektīvas darba tirgus politikas līmeni un iedarbību tādā līmenī, kas aptvertu lielāko daļu pasīvo nenodarbināto un bezdarbnieku,

—

paātrināt tādu efektīvu nodarbinātības dienestu izveidi visā valstī, kas piedāvā preventīvus un uz indivīdu vērstus pakalpojumus; uzlabot statistiskās pārraudzības sistēmas,

—

tālāk paaugstināt sieviešu motivāciju piedalīties darba tirgū, ieskaitot nepilna darba laika nodarbinātību; palielināt bērnu un citu apgādājamo aprūpes iespēju pieejamību un izmantošanas iespējas,

—

noteikt visaptverošu stratēģiju darbīgai novecošanai, lai nodrošinātu elastīgus darba līgumus un finansiālus stimulus, kas savukārt veicinātu, lai gados vecāki darba ņēmēji ilgāk paliktu nodarbināti un atbalstītu prasmju attīstīšanu.

—

samazināt priekšlaicīgu aiziešanu no skolas un pastiprināt izglītības nozīmi darba tirgū,

—

pārskatīt finansiālus stimulus, lai sekmētu mūžizglītību un palielinātu iesaistīšanos apmācībās, jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētajiem iedzīvotājiem un imigrantiem.

—

stimulēt darba organizācijas modernizāciju, lai nostiprinātu produktivitāti un kvalitāti darbā,

—

pārskatīt noteiktos pamatnosacījumus, izveidojot darbiniekiem pievilcīgākus ilglaicīgos darba līgumus, un apkarot terminētu darba līgumu izmantošanu, tādā veidā vēršoties pret darba tirgus sadrumstalotību; palielināt pagaidu darba faktora pievilcību darba ņēmējiem; novērst šķēršļus nepilna darba laika darbam,

—

izmantot iespējas izpeļņas diferencēšanai saskaņā ar produktivitātes attīstību vietējā, reģionālā un nozares līmenī (skatīt BEPG 5. pamatnostādni).

—

paaugstināt finansiālos stimulus sievietēm, lai veicinātu viņu līdzdalību darba tirgū; palielināt bērnu un citu apgādājamo aprūpes iespēju pieejamību un izmantošanas iespējas,

—

nodrošināt lielāku efektīvu darba tirgus pasākumu pieejamību un iedarbību maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, it īpaši gados jauniem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti, imigrantiem un ilgstoši nenodarbinātajiem; pabeigt valsts nodarbinātības dienestu modernizāciju, ieskaitot statistiskās pārraudzības sistēmu; nostiprināt sadarbību starp reģionālajiem nodarbinātības dienestiem; un vērsties pret atlikušajiem šķēršļiem, kas traucē ģeogrāfiskajam kustīgumam,

—

noteikt visaptverošu stratēģiju darbīgai novecošanai, kas nodrošinātu elastīgus darba līgumus, finansiālos stimulus, kas motivētu gados vecākus darba ņēmējus ilgāk palikt nodarbinātiem un piedalīties apmācībā.

—

samazināt priekšlaicīgu aiziešanu no skolas un nodrošināt kvalitāti un terciārās izglītības nozīmi darba tirgū,

—

nostiprināt finansiālus stimulus mūžizglītībai, lai tādējādi palielinātu līdzdalību tajā un jo īpaši mazkvalificēto darba ņēmēju līdzdalību.

—

veicināt ar terminēto darba līgumu nodarbināto cilvēku pāreju uz ilglaicīgajiem darba līgumiem, lai tādējādi izvairītos no darba tirgus sadrumstalotības un palielinātu iespējas palikt un progresēt darba tirgū,

—

izstrādāt efektīvāku sistēmu pārkārtošanās pārskatīšanai un organizēšanai,

—

veicināt uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi, lai attīstītu MVU, un pārraudzīt, kā virzās pieaugošais uzņēmējdarbību uzsākušo skaits.

—

pārraudzīt pensijas reformas iespaidu uz pensijā došanās vecumu un izstrādāt visaptverošu stratēģiju darbīgai novecošanai, lai, piemērojot darba apstākļus, saglabātu gados vecākus darba ņēmējus ilgāk nodarbinātus, kā arī nodrošināt plašāku pieejamību apmācībām un izšķiršanos samazināt plānus par priekšlaicīgu aiziešanu pensijā,

—

uzlabot nodarbinātības dienestu sadarbību, lai nostiprinātu katram cilvēkam atsevišķu pakalpojumu piedāvājumu; radīt efektīvu piekļūšanu darbam un apmācībai nenodarbinātajiem gados jauniem cilvēkiem un imigrantiem, it īpaši sievietēm,

—

nodrošināt atbilstošu nesenās bezdarba apdrošināšanas sistēmas reformas izvērtēšanu un garantēt, ka tā atbilst prasībām un ir efektīva darba meklēšanai.

—

nodrošināt, lai sociālo partneru vienošanās par arodapmācību un tiesības uz apmācību visu darba ņēmēja mūžu rada tās iedzīvotāju daļas palielināšanos, kuri ir iesaistīti apmācībā, īpaši uzmanību pievēršot mazkvalificētajiem un MVU strādājošajiem darba ņēmējiem,

—

samazināt priekšlaicīgu skolas pamešanu; sekmēt un atbalstīt plašāku un vieglāku piekļūšanu apmācībai kā māceklim.

—

palielināt iespēju piekļūt aktīvā darba tirgus pasākumiem vēl lielākai daļai nenodarbināto un pasīvo iedzīvotāju un nodrošināt šo pasākumu efektivitāti,

—

palielināt bērnu aprūpes iespēju nodrošinājumu un pieejamību un steidzami rīkoties, lai risinātu cēloņus dzimumu izpeļņas atšķirībām.

—

īstenot saskaņotu mūžizglītības stratēģiju, lai samazinātu priekšlaicīgu skolas pamešanu un palielinātu līdzdalību apmācībās, īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem un gados vecākiem darba ņēmējiem.

—

uzmanīgi sekot noteiktajām reformām, kuru nolūks ir samazināt neatbilstību starp ilglaicīgajiem un terminētajiem līgumiem un darba tirgus sadrumstalotību; uzlabot bezdarba apdrošināšanas līmeni, nodrošinājumu un efektivitāti,

—

tālāk samazināt neoficiāli algota darba izmaksas, jo īpaši zemu apmaksātajiem darba ņēmējiem, tādā veidā nodrošinot budžeta nostiprināšanu; veikt vairāk pasākumu, lai pārmainītu nedeklarēto darbu par oficiālu darbu, novēršot nodokļu bremzējošo ietekmi un uzlabojot likuma ieviešanas iespējas,

—

aicināt sociālos partnerus pārskatīt algu izmaksas sistēmas, ņemot vērā reģionālā darba tirgus atšķirības (skatīt BEPG 5. pamatnostādni).

—

kopā ar reģionālajām pārvaldes iestādēm nodrošināt efektīvu nodarbinātības dienestu attīstību visā valstī un ieviest sadarbību starp valsts un privātajiem pakalpojumu sniedzējiem; palielināt piekļūšanas iespējas efektīviem individualizētiem pakalpojumiem un palielināt plānus par līdzdalību aktīvajā darba tirgū, jo īpaši dienvidos; pievērst pastiprinātu uzmanību gados jauno, maznodrošināto un mazkvalificēto nodarbināto stāvoklim; nekavējoties ieviest visu valsti aptverošu, datorizētu darba tirgus informācijas sistēmu,

—

palielināt bērnu un citu apgādājamo aprūpes iespēju nodrošinājumu un pieejamību, īpaši bērniem, kas jaunāki par trīs gadiem, lai tādējādi veicinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū, ieskaitot darbos uz nepilnu laiku,

—

izstrādāt plānotu darbīgas novecošanas stratēģiju un nodrošināt, ka paredzētās reformas nodrošina attiecīgus finansiālus stimulus, lai tādējādi noturētu darba ņēmējus nodarbinātības apritē un novērstu priekšlaicīgu aiziešanu pensijā.

—

pārraudzīt nesenās reformas un pārliecināties, ka tās paaugstina darbaspēka vispārējo zināšanu apgūšanas līmeni, samazina priekšlaicīgu skolas pamešanu un palielina terciārās izglītības nozīmi darba tirgū, tādējādi atvieglojot pāreju darbā,

—

nodrošināt efektīvus finansiālus stimulus mūžizglītībai un kopā ar sociālajiem partneriem palielināt līdzdalību apmācībā – galvenokārt mazkvalificētā darbaspēka līdzdalību, tai skaitā balstoties uz starpprofesiju fondu efektīvu veidošanu.

—

atbalstīt jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanu un veicināt uzņēmējdarbības apmācību, lai aicinātu izveidot alternatīvas darba vietas.

—

izveidot visaptverošu stratēģiju darbīgai novecošanai, īpaši privātajā sektorā, un atbalstīt nesenos finansiālos stimulus, lai darba ņēmējus ilgāk saglabātu nodarbinātības apritē, izšķiroties samazināt plānus par priekšlaicīgu aiziešanu pensijā,

—

veicināt uz darbu orientētus risinājumus cilvēkiem, kuri ietilpst invaliditātes grupās un ir darbaspējīgi,

—

uzlabot pakalpojumus, kas nodrošina labāku darba un personiskās dzīves sabalansēšanu, un iedrošināt sievietes atgriezties darbā pēc ilga laika posma ārpus darba tirgus; rīkoties, lai risinātu dzimumu izpeļņas atšķirību cēloņus.

—

nodrošināt efektīvu pamata noteikumu ieviešanu apmācību turpināšanai ar nolūku nostiprināt finansiālus stimulus mūžizglītībai un palielināt līdzdalību apmācībā, īpaši attiecībā uz mazkvalificēto darbaspēku,

—

pārskatīt vispārējo mūžizglītības sistēmu, lai panāktu labāku saskaņu starp izglītības un apmācības sistēmām un samazinātu priekšlaicīgu aiziešanu no skolas.

—

īstenot un uzmanīgi sekot algu pieaugumam saskaņā ar “rudens vienošanos” starp valdību un sociālajiem partneriem (skatīt BEPG 5. pamatnostādni).

—

veikt sistemātiskas darba spēju pārbaudes cilvēkiem, kuri saņem invaliditātes pabalstus, un palīdzēt darba spējīgajiem atrast piemērotu darbu un sagatavoties tam; pievērst īpašu uzmanību tām invaliditātes cilvēku grupām, kuras ir visvairāk pārstāvētas, piemēram, tādām kā sievietes, kas jaunākas par 40 gadiem,

—

pastiprināt preventīvu pieeju pieaugušajiem; uzlabot pastāvošo pasākumu efektivitāti un to pieejamību sociālo pabalstu saņēmējiem un cilvēkiem ar lielāko pasivitātes risku; sekmēt imigrantu integrāciju,

—

apvienot priekšlaicīgas pensionēšanās plānu novēršanu ar finansiāliem stimuliem, lai tādējādi darba ņēmējus ilgāk paturētu darbā un apmācībās, īpaši mazkvalificētos, gados vecākus darba ņēmējus,

—

veicināt pāreju no nepilnas slodzes darbiem uz pilnas slodzes darbiem; steidzami rīkoties, lai risinātu cēloņus dzimumu izpeļņas atšķirībām; palielināt bērnu aprūpes pieejamību.

—

rīkoties, lai samazinātu priekšlaicīgu skolas pamešanu; pastiprināt finansiālus stimulus, lai attīstītu mūžizglītību un palielinātu līdzdalību apmācībās, īpaši attiecībā uz mazkvalificētajiem un pasīvajiem.

—

pārraudzīt un nepieciešamības gadījumā papildināt reformas par izstāšanās pabalsta tiesību aktu un plānoto tiesību ieviešanu uz bezdarba pabalstu pašnodarbinātajiem, tādējādi paaugstinot profesionāļu kustīguma līmeni.

—

izstrādāt visaptverošu stratēģiju darbīgai novecošanai, kas ietvertu plānu par iespējām samazināt priekšlaicīgu aiziešanu pensijā, finansiālu stimulu paplašināšanu gados vecāku cilvēku saglabāšanai darbā, it īpaši attiecībā uz gados vecākām sievietēm; pārraudzīt pensijas sistēmas pārskatīšanas ietekmi uz faktisko pensionēšanās vecumu un progresu valsts mērķu virzienā,

—

rīkoties, lai novērstu dzimuma izpeļņu atšķirību iemeslus; palielināt bērnu aprūpes iespēju nodrošinājumu un pieejamību, izvērtēt pašreizējās bērnu aprūpes pabalstu shēmas ietekmi uz sieviešu nodarbinātības līmeni un kvalitāti.

—

pārskatīt finansiālos stimulus, lai palielinātu līdzdalību apmācībā, īpaši attiecībā uz mazkvalificētajiem un imigrantiem.

—

sekmēt darba organizācijas modernizāciju, lai tādējādi nostiprinātu ražīgumu un kvalitāti darbā,

—

balstoties uz jauno Darba likumu kodeksu, padarīt ilgtermiņa līgumus pievilcīgākus darba devējiem un darbiniekiem un pretoties darba tirgus sadrumstalotībai,

—

izveidot efektīvāku pārkārtošanās plānošanas un organizēšanas sistēmu.

—

pastiprināt aktīvā darba tirgus pasākumus nenodarbinātajiem un pasīvajiem un pārliecināties par to efektivitāti; pastiprināt imigrantu integrēšanas centienus,

—

rīkoties, lai novērstu dzimumu izpeļņas atšķirību iemeslus privātajā sektorā, un palielināt aprūpes iespēju pieejamību bērniem un citiem apgādājamajiem,

—

izstrādāt visaptverošu stratēģiju darbīgai novecošanai, kas ietvertu plānu par iespējām samazināt priekšlaicīgu aiziešanu pensijā, palielinātu apmācības pieejamību un nodrošinātu atbilstošu darba vidi.

—

nodrošināt, lai valsts mūžizglītības stratēģijas rezultāts būtu kopējā darba ņēmēju zināšanu apgūšanas līmeņa celšanās, mūžizglītības finansiālo stimulu nostiprināšana un pieaugoša līdzdalība apmācībās, īpaši attiecībā uz mazkvalificētajiem,

—

samazināt priekšlaicīgu aiziešanu no skolas un nostiprināt terciārās izglītības nozīmi darba tirgū.

—

samazināt ārpusalgas darba izmaksas zemu apmaksātajiem, toties saglabājot stabilas valsts finanses.

—

pārraudzīt neseno reformu par aktīvā darba tirgus politikas iespaidu uz strukturālo bezdarbu un būtiskajām reģionālajām atšķirībām; ieviest īpašus pasākumus, lai sekmētu maznodrošinātu, gados jaunu cilvēku, cilvēku ar invaliditāti un imigrantu aktivizāciju un integrāciju,

—

tālāk pārveidot nodokļu un pabalstu sistēmas, lai novērstu bezdarba slazdus,

—

sekot darbīgas novecošanās valsts stratēģijai, uzlabojot darba apstākļus, piemaksas un nodrošinot apmācību mazkvalificētajiem un gados vecākajiem darba ņēmējiem.

—

rīkoties, lai samazinātu pāragru aiziešanu no skolas un pastiprinātu apmācību mazkvalificētajiem.

—

veicināt MVU attīstību, īpaši samazinot administratīvo slodzi.

—

pievērsties ilgtermiņa slimības atvaļinājumos esošo cilvēku pieaugošajam skaitam, piedāvājot uz darbu orientētus risinājumus un uzlabojot darba apstākļus,

—

novērst atlikušos bezdarba un pasivitātes slazdus,

—

uzmanīgi sekot tās rīcības rezultātiem, kas veikta, lai integrētu imigrantus darbaspēka jomā.

—

samazināt pāragru aiziešanu no skolas un palielināt apmācības pieejamību mazkvalificētajiem un pasīvajiem; pievērsties topošo vājo vietu un kvalifikācijas neatbilstībai zemas un vidējas kvalifikācijas nozarēs.

—

nodrošināt, ka algu paaugstināšanās nepārsniedz ražīguma attīstību (skatīt BEPG 3. pamatnostādni).

—

nodrošināt, ka aktīvā darba tirgus politika un pabalstu sistēmas novērš kvalifikācijas kritumu un veicina darba kvalitāti, uzlabojot finansiālos stimulus un atbalstot ilgtspējīgu pasīvo un nenodarbināto cilvēku integrāciju un attīstību darba tirgū; pievērsties pieaugošajam to cilvēku skaitam, kuri pieprasa slimības vai invaliditātes pabalstus, un īpašu uzmanību veltīt vientuļajiem vecākiem un cilvēkiem, kuri dzīvo trūcīgos rajonos,

—

uzlabot bērnu un citu apgādājamo aprūpes iespēju nodrošinājumu un pieejamību, vairot apmācības iespējas nepilnu slodzi strādājošām sievietēm ar zemu izpeļņu un steidzami rīkoties, lai risinātu dzimumu izpeļņas atšķirības problēmas.

—

īstenot nacionālas un reģionālas kvalifikācijas stratēģijas, lai nodrošinātu labākus finansiālos stimulus mūžizglītībai un tādējādi paaugstinātu ražīgumu un kvalitāti darbā; likt īpašu uzsvaru uz darbaspēka lasīt un rakstītprasmes un skaitītprasmes uzlabošanu, jo īpaši uz 16-19 gadu vecu un mazkvalificētu cilvēku līdzdalību un sasniegumiem, jo sevišķi to, kas strādā trūcīgi apmaksātos darbos.

—

Kiprai īpašs uzdevums ir palielināt jauninājumu apjomu un dažādot pakalpojumu nozari.

—

lai gan sieviešu līdzdalība Kiprā ir augstāka par ES vidējo rādītāju, vēl ir daudz darāmā, lai novērstu dzimumu atšķirības. Pasākumiem jāattiecas uz aprūpes iespēju uzlabošanu, sieviešu plašāku piedalīšanos apmācībās un veidu, kā palielināt nepilnas slodzes darba pievilcību,

—

lielu nodarbināto iedzīvotāju daļu veido ārzemju darba ņēmēji, kuri tiek nodarbināti kā pagaidu strādnieki. Tas ir iemesls, lai pārskatītu politiku, kas attiecas uz ārzemju darba ņēmēju nodarbinātību, ņemot vērā gan viņu ieguldījumu darba tirgus elastīgumā, gan imigrantu darba ņēmēju tiesības un iespējas,

—

jāpastiprina preventīvi un aktīvi darba tirgus pasākumi, lai tie atbilstu atsevišķām vajadzībām un aptvertu lielāku daļu nenodarbināto un darba nespējīgo cilvēku, kā arī gados vecākus darba meklētājus un sievietes. Prioritāte ir arī valsts nodarbinātības dienestu nostiprināšana un modernizēšana.

—

balstoties uz izglītības reorganizāciju, kas notiek kopš 2000. gada, Kiprai ir nepieciešams izstrādāt vispārēju nacionālu mūžizglītības stratēģiju. Tai vajadzētu veicināt skolēnu atbiruma samazināšanu, uzlabojot saistību starp sākotnējo izglītību un tālāko apmācību, kā arī nodrošināt lielāku līdzdalību apmācībā.

—

sekojot savai ekonomikas un nodarbinātības izaugsmes stratēģijai, Čehijas Republikai nepieciešams nodrošināt, ka algu paaugstināšanās saglabājas saskaņā ar ražīguma palielināšanos,

—

samērā augstā nodokļu likme darba ienākumiem un ārpusalgas darba izmaksām traucē darba vietu izveidei un izspiež mazkvalificēto darbaspēku no darba tirgus, novirzot to uz pabalstiem un/vai nedeklarētā darbā. Tādēļ saskaņotai nodokļu un pabalstu sistēmai turpmāk vajadzētu novērst atkarību no pabalstiem un nodrošināt, lai atmaksātos pastāvīgs darbs.

—

lai gan nodarbinātības līmenis ir augtāks par ES vidējo, sieviešu un gados vecāku darba ņēmēju līdzdalības palielināšanai ir jābūt prioritātei. Nozīmīgu ieguldījumu šajā ziņā var veikt, nostiprinot piemaksas nepilnas slodzes darbam,

—

nepieciešams veikt vairāk pasākumu, lai darba tirgū integrētu sabiedriski neaizsargātās grupas. Tas īpaši nepieciešams citos reģionos, ne Prāgā, jo īpaši un attiecībā uz čigānu tautības iedzīvotājiem. Vajadzīgi preventīvi un aktīvi pasākumi darba tirgum, kas apvienoti ar antidiskriminācijas pasākumiem, liekot uzsvaru uz izglītību, apmācību, atbalstu uzņēmējdarbībai un darba vietu izveidei. Valsts nodarbinātības dienestu modernizācijai ir jābūt prioritārai.

—

pamatojoties uz neseno cilvēku resursu attīstības stratēģiju, izšķiroša būtu līdzdalības paaugstināšana gan vispārējā, gan mazkvalificētajiem domātajā izglītībā un apmācībā, lai tādējādi uzturētu darba vietu veidošanu un atbalstītu profesionālu un ģeogrāfisku kustīgumu.

—

samazinot nodokļu likmi darba ienākumiem, īpaši pelnītājiem ar zemākām algām, un veicinot līguma un darba laika dažādību, varētu sekmēt veidot lielāku darba iespēju radīšanu. Tam jānotiek roku rokā ar centieniem uzlabot nodokļu sistēmu un mainīt nedeklarēto darbu uz pastāvīgu darbu. Svarīgi ir arī tas, ka algu palielinājums saglabājas saskaņā ar ražīguma pieaugumu.

—

ņemot vērā straujo darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos, Igaunijai jāmeklē iespējas, kā samazināt pasivitātes līmeni un saglabāt un piesaistīt darba tirgum vairāk cilvēku. Igaunijai joprojām ir būtiski turpmāk palielināt sieviešu, gados vecāku darba ņēmēju un mazkvalificēto līdzdalību,

—

lai papildinātu neseno bezdarba apdrošināšanas aktu, šķiet nepieciešami nostiprināt aktīvā darba tirgus pasākumus, kā arī atbalstīt aktīvu darba meklēšanu, nodrošināt lielāku pieejamību apmācībai nenodarbinātajiem un garantēt, ka darba tirgus kļūst iesaistošāks. Arī sabiedriskajiem nodarbinātības dienestiem jāgūst labumu no palielinātajiem resursiem. Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem maznodrošinātajiem cilvēkiem kā ilglaicīgi nenodarbinātajiem, gados jauniem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un gados vecākiem darba meklētājiem. Īpaši riska faktori ir piederība etniskai minoritātei un valsts valodas nezināšana.

—

paturot prātā neatbilstības risku, Igaunijai jāveicina iespējas, lai apmācībām varētu piekļūt visi nodarbinātie, it īpaši mazkvalificētie. Svarīgs uzdevums ir samazināt skolēnu atbirumu un nodrošināt izglītības un apmācības kvalitāti. Nepārprotams darba kārtības jautājums ir mūžizglītības sistēmas izveide.

—

darba algām ir augsta nodokļu likme, un tas ir šķērslis darba vietu izveidei un faktors nedeklarēta darba veicināšanai. Turklāt sakarā ar ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai kopā ar sociālajiem partneriem nodrošinātu nodarbinātajiem draudzīgāku algu attīstību. Tās tiek noteiktas ar ekonomikas konkurētspējīgāko daļu un tādēļ pietiekami neveicina tādu iespēju nostiprināšanu, kas radītu darba vietu ekonomikas vājākajām daļām.

—

darba ņēmēju veselības situācija ir svarīgs jautājums, kas daļēji var izskaidrot zemo aktivitāti. Šajā sakarā ir vajadzīgs darbības plāns, lai sekmētu labākus darba apstākļus un uzlabotu profilaktisko un ārstniecisko veselības aprūpi. Nepieciešamas reformas sociālo pabalstu sistēmā, ieskaitot slimības pabalstus, lai darbs atmaksātos un tiktu samazināts nedeklarētais darbs,

—

to jāpavada ar elastīgāku un ģimenei draudzīgāku darba kārtības izveidi, ieskaitot pievilcīgākus nepilnas slodzes darbus, galvenokārt sievietēm un gados vecākiem darba ņēmējiem. Nepieciešams arī nostiprināt profilaktiskos un aktīvos darba tirgus pasākumus nenodarbinātajiem un pasīvajiem, īpaši nelabvēlīgākajos reģionos. Tas prasa modernus valsts nodarbinātības dienestus, lai tādējādi atbalstītu profesionālo un ģeogrāfisko kustīgumu. Pamatojoties uz integrācijas stratēģiju, nepieciešams veikt pasākumus, lai uzlabotu čigānu tautības iedzīvotāju izredzes darba tirgū.

—

jācenšas izveidot mūžizglītības stratēģiju, un tajā jāietver pasākumi, kas samazinātu skolēnu atbirumu, sekmētu vienlīdzīgu piekļūšanu universitātes izglītībai un paplašinātu pieeju apmācībai, īpaši attiecībā uz mazkvalificētajiem un maznodrošinātajiem. Ir svarīgi uzlabot izglītības sistēmas efektivitāti un palielināt tās elastību, lai būtu iespējams labāk piemēroties darba tirgus pieprasītai kvalifikācijai.

—

joprojām problēma ir salīdzinoši nelielā nodarbinātība pakalpojumu sfērā. Kaut gan ir veikti pasākumi, lai atvieglotu nodokļu nastu, joprojām pastāv augsta algas nodokļu likme zemu apmaksātajiem, kas traucē darba vietu radīšanu. Sociālajiem partneriem ir svarīga loma pārkārtošanas plānošanā un organizēšanā.

—

balstoties uz sociālās palīdzības reformu un turpmākiem pasākumiem, lai darbs atmaksātos, svarīgi nostiprināt aktīvā darba tirgus politiku, lai tādējādi palīdzētu nenodarbinātajiem vai pasīvajiem cilvēkiem atgriezties darbā. Galvenās prioritātes ir lielākas iespējas piekļūt apmācībai, atbalsts darba meklēšanā, profesionālais kustīgums un valsts nodarbinātības dienestu modernizācija. Lai gan sieviešu un gados vecāku darba ņēmēju līdzdalība, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, ir diezgan augsta, līmeņa celšanos varētu sekmēt, likvidējot traucēkļus nepilnas slodzes darbam.

—

vajadzīgi nopietni pasākumi, lai attīstītu mūžizglītību, jo sevišķi, lai tālāk modernizētu izglītības sistēmu, samazinātu skolēnu atbirumu un palielinātu līdzdalību apmācībā, jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētajiem. Zema ir nodarbināto līdzdalība apmācībās, tāpat kā viņu ieguldījums arodapmācības turpināšanā.

—

lai panāktu lielāka skaita jaunu darbavietu izveidi, svarīgi atbalstīt pakalpojumu attīstību, īpaši trūcīgākos reģionos, un pievērst uzmanību nedeklarēta darba problēmai. Nedeklarētā darba apmēri samazina sociālās nodrošināšanas pabalstus un noved pie augsta darba nodokļu sloga.

—

minimālās algas un nodokļu un pabalstu sistēmu kombinācija jāpadara pietiekoši pievilcīga, lai cilvēki uzsāktu darbu formālajā ekonomikā. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai sievietes tiktu atbalstītas palikt darba tirgū,

—

turklāt iedarbīgas un profilaktiskas politikas izveidošana bezdarbniekiem prasa lielākus pūliņus, jo īpaši pasākumu veidošana, lai atbalstītu darba meklēšanu, uzņēmējdarbību, ģeogrāfisko kustīgumu un lielākas piekļūšanas iespējas apmācībai. Valsts nodarbinātības dienestu modernizācija jāuzskata par prioritāru. Jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu objektīvāku un ietverošāku darba tirgu gados jaunajiem un mazkvalificētajiem. Sevišķs riska faktors ir piederība etniskajai minoritātei un valsts valodas nezināšana.

—

īpaša problēma ir kvalifikāciju atšķirību un neatbilstību pārvarēšana. Jāpieliek lielākas pūles, lai palielinātu izglītības pieejamību, samazinātu skolēnu atbirumu un palielinātu apmācības pieejamību, īpaši attiecībā uz mazkvalificētajiem. Attīstot mūžizglītību, tai jābūt daļai no vispārējas stratēģijas.

—

galvenie risināmie uzdevumi Maltai saistās ar privatizācijas programmas pabeigšanu, pa to laiku pēc vajadzības un pakāpeniski pārvietojot nodarbinātos, lai tādējādi samazinātu administratīvās izmaksas un darbaspēka nodokļu nastu. Šajā ziņā ir svarīgi balstīties uz Uzņēmējdarbības veicināšanas akta noteikumiem un sekot līdzi tā ietekmei.

—

Maltas tuvākais uzdevums ir paplašināt tās darba piedāvājumu, paaugstinot sieviešu nodarbinātības līmeni. Pamatojoties uz pārskatīto nodarbinātības regulu noteikumu aktu, vajadzīga turpmāka rīcība, lai palielinātu sieviešu līdzdalību oficiālajā ekonomikā. Svarīgu ieguldījumu dotu bērnu aprūpes iespēju palielināšana,

—

par augstu prioritāti uzskatāma arī nodokļu un pabalstu sistēmas reforma, jo starpība starp minimālo algu un ienākumu līmeni ir atzīta par pārāk mazu, lai nodrošinātu pietiekamus finansiālos stimulus, kas veicinātu uzsākt darbu. Turklāt šī reforma palīdzētu pārveidot nedeklarētu darbu par pastāvīgu nodarbinātību.

—

svarīgs jautājums ir darbaspēka zemā izglītības līmeņa un kvalifikācijas neatbilstība. Īpaši uztraucoši ir augstie rādītāji tādās jomās kā priekšlaicīga aiziešana no skolas, analfabētisms un zema kvalifikācija. Galvenās prioritātes ir saistītas ar to, lai celtu vispārīgo izglītības līmeni, samazinātu priekšlaicīgu aiziešanu no skolas un paaugstinātu līdzdalību apmācībā, jo īpaši attiecībā uz mazkvalificēto darbaspēku. Jāveic pasākumi, lai iesaistītu sociālos partnerus izveidot sistemātiskāku pieeju izglītībai un apmācībai.

—

pārkārtošanās kontekstā īpaši svarīga ir rīcība, kas uzlabotu nodarbinātībai draudzīgas vides izveidošanu, un pasākumi, kas atbalstītu uzņēmējdarbību,

—

pamatojoties uz nesenajiem pasākumiem, lai samazinātu darba izmaksas mazkvalificētajiem un gados jaunajiem cilvēkiem, svarīgi būtu pārskatīt nodokļu – pabalstu sistēmu, lai ar visaptverošām metodēm pievērstos augstajai darba nodokļu likmei, īpaši attiecībā uz algu skalas zemāko daļu. Turklāt tas veicinātu nedeklarēta darba samazināšanu,

—

sociālajiem partneriem nozīmīga loma ir, ne tikai atbalstot nodarbinātībai draudzīgu algu izveidošanu, bet arī aktīvi veicinot pārmaiņas uzņēmumu līmenī un sekmējot darba vietu mobilitāti.

—

saskaņā ar centieniem izveidot efektīvu sadarbību nodarbinātībai vietējā līmenī un attīstīt iedarbīgu darba tirgus politiku Polijai pēc iespējas ātrāk jāveido jauni valsts nodarbinātības dienesti, kam būtu pietiekami resursi finansējuma, personālsastāva, apmācības un aprīkojuma ziņā,

—

turklāt ir svarīgi, lai turpinātos dažādo pabalstu sistēmu reforma, ieskaitot invaliditātes pabalstus un sociālo palīdzību, koncentrējoties uz aktīvas darba meklēšanas un pārintegrācijas veicināšanu,

—

īpaša uzmanība nepieciešama gados jauniem maznodrošinātiem cilvēkiem,

—

darba iespēju nostiprināšanu sievietēm un gados vecākiem darba ņēmējiem veicinātu arī pasākumi, kas novērstu šķēršļus nepilnas slodzes darbam.

—

cenšoties izveidot visaptverošu mūžizglītības stratēģiju, svarīgi garantēt, lai izglītības un apmācības sistēma jaunus ienācējus darba tirgū nodrošinātu ar tādu kvalifikāciju, kāda nepieciešama strukturālajām pārmaiņām raksturīgajā darba tirgū. Sevišķa uzmanība jāpievērš tam, lai garantētu vienlīdzīgu piekļūšanu izglītībai un uzlabotu izglītības efektivitāti un kvalitāti. Mūžizglītības stratēģijas attīstībā galvenās prasības saistās ar lielākiem ieguldījumiem apmācības stimulēšanā un atvieglotu piekļūšanu apmācībai, kā arī sociālo partneru iesaistīšanu.

—

jānovērtē minimālās algas un dažādu nodokļu komponentu savstarpējā iedarbība uz darbaspēku, lai tādējādi varētu palielināt darba aktivitāti un samazināt nedeklarēto darbu. Ir svarīgi sekot šiem centieniem, lai veicinātu elastīgas darba formas, tajā pašā laikā saglabājot pienācīgu līdzsvaru starp elastīgumu un nodrošinājumu.

—

acīmredzama Slovēnijas prioritāte ir to cilvēku nodarbinātības paaugstināšana, kuriem ir pāri 55 gadiem. Tālākos centienos jāiekļauj priekšlaicīgas pensionēšanās plānu sašaurināšana, nodrošinot atbilstību starp nodokļiem un pabalstu reformām (piemēram, pasākumi, kas domāti nedeklarēta darba samazināšanai un pensiju reformām), lai sekmētu elastīgas darba formas un gados vecāku darba ņēmēju piekļūšanu apmācībai,

—

lai “atmaksātos strādāt”, ir svarīgi pārskatīt mijiedarbību, kāda pastāv starp nodarbinātību, sociālajiem pabalstiem un minimālo algu, tādējādi paaugstinot stimulu uzņemties darbu oficiālajā ekonomikā. Īstenojot preventīvo pieeju, Valsts nodarbinātības dienests ir izstrādājis daudzpusīgu pārvaldības modeli, tomēr būtu svarīgi uzlabot valsts nodarbinātības dienesta darbinieku apmācību, lai viņi prasmīgāk tiktu galā ar sarežģītākajiem nodarbinātības gadījumiem. Jāpastiprina sadarbība starp privātajiem un valsts nodarbinātības dienestiem.

—

balstoties uz pēdējiem sasniegumiem un iniciatīvām mūžizglītības sistēmu attīstībā, būtu svarīgi, lai tālākizglītībā un apmācībā palielinātos pieaugušo iedzīvotāju daļa. Darba ņēmējiem un darba devējiem vajadzīgi atbilstoši līdzekļi un finansiāli stimuli, ko ieguldīt apmācībā, kā arī nepieciešams skaidri formulēt ieinteresēto pušu lomu. Svarīga problēma ir darba ņēmēju atbiruma līmeņa samazināšana.

—

nepieciešams tālāk samazināt augsto nodokļu kavējošo iedarbību uz darbaspēku, ko galvenokārt veido sociālā palīdzība. Jāmudina, lai sociālie partneri veicinātu ar līgumu noslēgtu darbu un darba laika daudzveidību (piemēram, novērstu šķēršļus nepilnam darba laikam), lai radītu lielākas darba iespējas un atvieglotu darba mobilitāti.

—

svarīgi ir efektīvi turpināt bezdarba un pasivitātes slazdu novēršanu un nedeklarēta darba pārvēršanu nodarbinātībā, balstoties uz notiekošajām nodokļu un pabalstu sistēmu reformām. Rūpīgi jāpārrauga reformu ieviešanu un ietekmi,

—

papildus centieniem par darba atmaksāšanos īpašu uzmanību jāturpina pievērst tam, lai palielinātu gados vecāku cilvēku dalību nodarbinātībā, jo sevišķi īstenojot likumdošanas aktus un pensiju reformu, elastīgākas darba formas un lielāku nepilna laika darba izmantošanu. Tas varētu veicināt arī sieviešu dalības palielināšanu,

—

sākot no zema līmeņa, noteikta efektīvas darba tirgus politikas finansēšanas paaugstināšana un to cilvēku daļas palielināšana, kuri piedalās aktīvos pasākumos. Lai pastiprinātu aktīvu darba meklēšanu, svarīgi īstenot reformas un padarīt darba tirgu ietverošāku. Tas pieprasa mūsdienīgāku efektīva darba tirgus politiku, lielākas iespējas bezdarbniekiem un bezdarbīgajiem cilvēkiem piekļūt apmācībai un mūsdienīgus nodarbinātības dienestus, lai aptvertu lielāku iedzīvotāju skaitu. Turpmāka uzmanība vajadzīga riska grupām (piemēram, ilgu laiku nenodarbinātiem cilvēkiem, jauniešiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gados vecākiem darba ņēmējiem) un nelabvēlīgiem reģioniem. Ātri jāsāk darboties jaunajai prioritātei par čigānu tautības iedzīvotāju integrāciju.

—

satraucoši augstais jauniešu bezdarba līmenis norāda uz vajadzību samazināt atšķirību starp prasmēm, kas apgūtas sākotnējā izglītībā un prasmēm, kas vajadzīgas, lai gūtu panākumus darba tirgū. Ekonomiskā pārkārtošanās, reģionālā un prasmju neatbilstība arī pieprasa lielāku atbalstu profesionālajam un ģeogrāfiskajam kustīgumam dzīves laikā,

—

galvenās prasības mūžizglītības stratēģijas attīstīšanai ir lielāka finansiālā stimulēšana un atvieglota piekļūšana apmācībām. Tālāk reformējot izglītības sistēmu un pārskatot atsevišķu cilvēku, uzņēmumu un visas sabiedrības devumu, nepieciešams atbalstīt ieguldījumu cilvēkkapitālā un sekmēt mūžizglītību.