32000D0147

Komisijas Lēmums

(2000. gada 8. februāris),

ar ko ievieš Padomes Direktīvu 89/106/EEK attiecībā uz būvizstrādājumu, būvkonstrukciju un to daļu ugunsdrošības klasifikāciju

(paziņots ar dokumentu Nr. C(2000) 133)

(dokuments attiecas uz EEZ)

(2000/147/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/106/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem [1], kura grozīta ar Direktīvu 93/68/EEK [2], un jo īpaši tās 3., 6. un 20. pantu,

tā kā:

(1) Direktīvas 89/106/EEK 3. panta 2. un 3. punktā noteikts, ka tāpēc, lai ņemtu vērā būvkonstrukciju drošības līmeņu atšķirības valstu, reģionālā vai vietējā līmenī, katrai būtiskajai prasībai var būt jāizstrādā attiecīgi skaidrojošie dokumenti; šie dokumenti publicēti kā

"Komisijas ziņojums par Padomes Direktīvas 89/106/EEK

[3]

skaidrojošajiem dokumentiem"

.

(2) Vajadzība pamatprasībai noteikt dažādus līmeņus atkarībā no būvkonstrukciju veida, lietojuma un atrašanās vietas, to konstruktīvā izveidojuma un avāriju gadījumiem paredzētā aprīkojuma pamatota 2. skaidrojošā dokumenta 4.2.1. punktā.

(3) Pamatprasības "Drošība ugunsgrēka gadījumā" ievērošanai nepieciešamie savstarpēji saistītie pasākumi, kas ietilpst dalībvalstīs dažādos veidos īstenojamajā ugunsdrošības stratēģijā, uzskaitīti 2. skaidrojošā dokumenta 2.2. punktā.

(4) Viens no šādiem pasākumiem, kuru izmanto dalībvalstu lielākajā daļā un kas ir gan uguns, gan dūmu rašanās un izplatīšanās ierobežošana to izcelšanās telpā (vai noteiktā teritorijā), ierobežojot būvizstrādājumu degamību, norādīts 2. skaidrojošā dokumenta 4.2.3.3. punktā.

(5) Šīs pamatprasības klasifikācija ir daļēji atkarīga no minētā ierobežojuma līmeņa.

(6) Šā ierobežojuma līmeni var izteikt tikai kā būvizstrādājumu dažādu ugunsdrošības līmeni to galīgā lietojuma veidā.

(7) 2. skaidrojošā dokumenta 4.3.1.1. punktā noteikts, ka izstrādājumu ugunsdrošības novērtēšanai izstrādās saskaņotu risinājumu, kuram izmantos tādus testus vai stenda izmēģinājumus, kuru rezultāti korelē ar attiecīgajiem reālo ugunsgrēku scenārijiem.

(8) Saskaņotais risinājums ir klasifikācijas sistēma, kura skaidrojošajā dokumentā nav ietverta.

(9) Šim nolūkam izveidotā klasifikācija saistīta ar Eiropas standartizācijas iestādēm jau zināmām testēšanas metodēm.

(10) Komisijas 1994. gada 9. septembra Lēmumā 94/611/EK par Direktīvas 89/106/EEK 20. panta piemērošanu attiecībā uz būvizstrādājumiem [4], kurā aprakstīta klasifikācijas sistēma, nav norādīti limiti B, C un D klasēm, jo tolaik vēl nebija pietiekami izstrādāta atsevišķa degoša priekšmeta testēšana.

(11) Tagad attiecīgie dati ir pieejami, un tāpēc Lēmums 94/611/EK būtu jāaizstāj ar jaunu lēmumu, kurā klasēm noteikti attiecīgie limiti un veikta pielāgošana tehnikas attīstībai; alternatīvas testēšanas metodes pilnībā jāapraksta Eiropas standartā vai Komisijas lēmumā, pamatojoties uz nolīgumu starp Komisiju un dalībvalstīm un apspriežoties ar CEN/CENELEC un EOTA.

(12) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Būvniecības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ja būvizstrādājuma lietojums ir tāds, ka tas var veicināt gan uguns, gan dūmu rašanos un izplatīšanos to izcelšanās telpā (vai teritorijā) vai ārpus tām, būvizstrādājums jāklasificē pēc ugunsdrošības saskaņā ar pielikuma 1. un 2. tabulā noteikto klasifikācijas sistēmu.

2. Izstrādājumus novērtē saistībā ar to lietojumu.

Ja nav izmantojama klasifikācija pēc standartizētiem testiem un 1. un 2. tabulā uzskaitītajiem kritērijiem, var izmantot vienu vai vairākus standartscenārijus (reprezentatīvus testus noteiktā mērogā), kuros tipizēta saskaņota kaitīgā iedarbība, izmantojot procedūru, saskaņā ar kuru nosaka alternatīvu testu izmantošanu.

2. pants

Ar šo tiek atcelts Lēmums 94/611/EK.

Norādes uz atcelto lēmumu uzskata par norādēm uz šo lēmumu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2000. gada 8. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Erkki Liikanen

[1] OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp.

[2] OV L 220, 30.8.1993., 1. lpp.

[3] OV C 62, 28.2.1994., 1. lpp.

[4] OV L 241, 16.9.1994., 25. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Simboli [1]

ΔT | temperatūras paaugstināšanās |

Δm | masas zudums |

tf | liesmošanas ilgums |

PCS | augstākā siltumspēja |

FIGRA | liesmu rašanās ātrums |

THR600s | kopējā siltumatdeve |

LFS | liesmas sāniska izplatīšanās |

SMOGRA | dūmu rašanās ātrums |

TSP600s | kopējais dūmu daudzums |

Fs | liesmas izplatīšanās |

Definīcijas

"Materiāls": viena pamatviela vai vienmērīgi sajauktu vielu maisījums, piemēram, metāls, akmens, koksne, betons, minerālvate ar vienādu saistvielas piejaukumu, polimēri.

"Viendabīgs izstrādājums": izstrādājums, kas sastāv no viendabīga materiāla un kam viscaur ir vienāds blīvums un sastāvs.

"Neviendabīgs izstrādājums": izstrādājums, kas neatbilst viendabīgiem izstrādājumiem izvirzītajām prasībām. Tas ir izstrādājums, kas sastāv no vienas vai vairākām būtiskām un/vai nebūtiskām sastāvdaļām.

"Būtiska sastāvdaļa": materiāls, kas veido būtisku neviendabīga izstrādājuma daļu. Par būtisku sastāvdaļu ir jāuzskata slānis, kura masa ir ≥ 1,0 kg/m2 vai biezums ≥ 1,0 mm.

"Nebūtiska sastāvdaļa": materiāls, kas neveido būtisku neviendabīga izstrādājuma daļu. Par nebūtisku sastāvdaļu ir jāuzskata slānis, kura masa ir < 1,0 kg/m2 vai biezums < 1,0 mm.

Divi vai vairāki nebūtiski blakus esoši slāņi (t.i., tādi, kam starpā nav būtisku sastāvdaļu) uzskatāmi par vienu nebūtisku sastāvdaļu un tāpēc tiem visiem kopā jāatbilst prasībām attiecībā uz slāni, kas ir nebūtiska sastāvdaļa.

Nebūtiskās sastāvdaļas iedala iekšējās un ārējās nebūtiskās sastāvdaļās šādi:

"iekšēja nebūtiska sastāvdaļa": nebūtiska sastāvdaļa, kas no abām pusēm pārklāta ar vismaz vienu būtisku sastāvdaļu;

"ārēja nebūtiska sastāvdaļa": nebūtiska sastāvdaļa, kas no vienas puses nav pārklāta ar būtisku sastāvdaļu.

1. tabula

BŪVIZSTRĀDĀJUMU UGUNSDROŠĪBAS KLASES, IZŅEMOT GRĪDAS SEGUMUS [2]

Klase | Testēšanas metodes | Klasifikācijas kritēriji | Papildu klasifikācija |

A1 | EN ISO 1182 [3] un | ΔT ≤ 30 °C un Δm ≤ 50 %, un tf = 0 (t.i., nav pastāvīgas liesmas) | — |

EN ISO 1716 | PCS ≤ 2,0 MJ.kg-1 un [3] PCS ≤ 2,0 MJ.kg-1 [4] un [5] PCS ≤ 1,4 MJ.m-2 un [6] PCS ≤ 2,0 MJ.kg-1 [7] | — |

A2 | EN ISO 1182 [3] vai | ΔT ≤ 50 °C un Δm ≤ 50 % un tf ≤ 20s | — |

EN ISO 1716 un | PCS ≤ 3,0 MJ.kg-1 [3] un PCS ≤ 4,0 MJ.m-2 [4] un PCS ≤ 4,0 MJ.m-2 [6] un PCS ≤ 3,0 MJ.kg-1 [7] | — – |

EN 13823 (SBI) | FIGRA ≤ 120 W.s-1 un LFS < parauga mala un THR600s ≤ 7,5 MJ | Dūmu [8] un liesmojošu pilienu/daļiņu veidošanās [9] |

B | EN 13823 (SBI) un | FIGRA ≤ 120 W.s-1 un LFS < parauga mala un THR600s ≤ 7,5 MJ | Dūmu [8] un liesmojošu pilienu/daļiņu veidošanās [9] |

iedarbība = 30 s [11] | Fs ≤ 150 mm (60 sekundēs) |

C | EN 13823 (SBI) un | FIGRA ≤ 250 W.s-1 un LFS < parauga mala un THR600s ≤ 15 MJ | Dūmu [8] un liesmojošu pilienu/daļiņu veidošanās [9] |

EN ISO 11925-2 [11]: iedarbība = 30 s | Fs ≤ 150 mm (60 sekundēs) |

D | EN 13823 (SBI) un | FIGRA ≤ 750 W.s-1 | Dūmu [8] un liesmojošu pilienu/daļiņu veidošanās [9] |

EN ISO 11925-2 [11]: iedarbība = 30 s | Fs ≤ 150 mm (60 sekundēs) |

E | EN ISO 11925-2 [11]: iedarbība = 15 s | Fs ≤ 150 mm (20 sekundēs) | Liesmojoši pilieni/daļiņas [10] |

F | Raksturlielums nav noteikts |

2. tabula

GRĪDAS SEGUMU UGUNSDROŠĪBAS KLASES

Klase | Testēšanas metodes | Klasifikācijas kritēriji | Papildu klasifikācija |

A1FL | EN ISO 1182 [12] un | ΔT ≤ 30 °C un Δm ≤ 50 %, un tf = 0 (t.i., nav pastāvīgas liesmas) | — |

EN ISO 1716 | PCS ≤ 2,0 MJ.kg-1 [12] un PCS ≤ 2,0 MJ.kg-1 [13] un PCS ≤ 1,4 MJ.m-2 [14] un PCS ≤ 2,0 MJ.kg-1 [15] | — |

A2FL | EN ISO 1182 [12] vai | ΔT ≤ 50 °C un Δm ≤ 50 %, un tf ≤ 20s | — |

EN ISO 1716 un | PCS ≤ 3,0 MJ.kg-1 [12] un PCS ≤ 4,0 MJ.m-2 [13] un PCS ≤ 4,0 MJ.m-2 [14] un PCS ≤ 3,0 MJ.kg-1 [15] | — |

EN ISO 9239-1 [16] | Kritiskā plūsma [17] ≥ 8,0 kW.m-2 | Dūmu veidošanās [18] |

BFL | EN ISO 9239-1 [16] un | Kritiskā plūsma [17] ≥ 8,0 kW.m-2 | Dūmu veidošanās [18] |

EN ISO 11925-2 [19] Iedarbība = 15 s | Fs ≤ 150 mm (20 sekundēs) |

CFL | EN ISO 9239-1 [16] un | Kritiskā plūsma [17] ≥ 4,5 kW.m-2 | Dūmu veidošanās [18] |

EN ISO 11925-2 [19] Iedarbība = 15 s | Fs ≤ 150 mm (20 sekundēs) |

DFL | EN ISO 9239-1 [16] un | Kritiskā plūsma [17] ≥ 3,0 kW.m-2 | Dūmu veidošanās [18] |

EN ISO 11925-2 [19] Iedarbība = 15 s | Fs ≤ 150 mm (20 sekundēs) |

EFL | EN ISO 11925-2 [19] Iedarbība = 15 s | Fs ≤ 150 mm (20 sekundēs) | |

FFL | Raksturlielums nav noteikts |

[1] Raksturlielumus definē saistībā ar attiecīgu testēšanas metodi.

[2] Dažu izstrādājumu grupu, piemēram, šauru un garu izstrādājumu (cauruļu, kanālu, kabeļu, u.c.), klasifikācija vēl tiek pārskatīta, un tāpēc var būt vajadzīgi šā lēmuma grozījumi.

[3] Viendabīgiem izstrādājumiem un neviendabīgu izstrādājumu būtiskām sastāvdaļām.

[4] Neviendabīgu izstrādājumu ārējām nebūtiskām sastāvdaļām.

[6] Neviendabīgu izstrādājumu iekšējām nebūtiskām sastāvdaļām.

[7] Izstrādājumam kopumā.

[8] s1 = SMOGRA ≤ 30 m2.s-2 un STP600s ≤ 50 m2; s2 = SMOGRA ≤ 180 m2.s-2 un TSP600s ≤ 200 m2; s3 = nav s1 vai s2.

[9] d0 = nav liesmojošu pilienu/daļiņu EN 13823 (SBI) 600s laikā; dl = nav liesmojošu daļiņu kuras saglabājas ilgāk par 10s EN 13823 (SBI) 600s laikā; d2 = nav d0 nav d1; papīra aizdegšanos EN ISO 11925-2 klasificē ar d2.

[10] Iztur = nenotiek papīra aizdegšanās (neklasificē); neiztur = papīra aizdegšanās (d2 klasifikācija).

[11] Liesmai iedarbojoties uz virsmu un — ja saistāma ari izstrādājuma galīgās izmantošanas veidu, — liesmai iedarbojoties uz malu.

[12] Viendabīgiem izstrādājumiem un neviendabīgu izstrādājumu būtiskām sastāvdaļām.

[13] Neviendabīgu izstrādājumu ārējām nebūtiskām sastāvdaļām.

[14] Neviendabīgu izstrādājumu iekšējām nebūtiskām sastāvdaļām.

[15] Izstrādājumam kopumā.

[16] Testēšanas ilgums = 30 minūtes.

[17] Kritiskā plūsma ir starojuma plūsmas lielums, pie kura liesma izdziest, vai starojuma plūsma pēc 30 minūšu ilgas testēšanas atkarībā no tā, kurš no minētajiem lielumiem ir mazāks (t.i., plūsma, kādā notiek liesmas izplatīšanās).

[18] s1 = dūmi ≤ 750 %.min; s2 = nav s1.

[19] Liesmai iedarbojoties uz virsmu un — ja saistāma ari izstrādājuma galīgās izmantošanas veidu, — liesmai iedarbojoties uz malu.

--------------------------------------------------