1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka pasākumus, kas veicami, lai izskaustu kartupeļu gaišās gredzenpuves izraisītāju Clavibacter sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff 1914) Nouioui et al. 2018 un novērstu tā izplatību Savienības teritorijā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“attiecīgais kaitīgais organisms” ir Clavibacter sepedonicus (Spieckermann & Kotthoff 1914) Nouioui et al. 2018;

2)	“attiecīgie augi” ir Solanum tuberosum L. augi, izņemot sēklas;

3)	“pašizsējas attiecīgie augi” ir attiecīgie augi, kas izsējušies audzēšanas vietās, tos nestādot;

4)	“bumbuļi, ko paredzēts stādīt to audzēšanas vietā” ir bumbuļi, kas tiek audzēti konkrētā audzēšanas vietā un kam ir paredzēts pastāvīgi palikt šajā vietā, un ko nav paredzēts sertificēt;

5)

“stipri inficētā zona” ir Savienības apgabals, kur to slimības perēkļu skaits, kas konstatēti ikgadējos apsekojumos vairāk nekā desmit gadus ilgā nepārtrauktā periodā, ir pierādījis, ka attiecīgais kaitīgais organisms sastopams vairākās vietās, un kur nevar izslēgt, ka šis kaitīgais organisms ir sastopams arī ražošanas platībās, kuras netiek oficiāli uzraudzītas.

3. pants

Ikgadējie apsekojumi

4. pants

Pasākumi gadījumā, ja ir aizdomas par attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtni

5. pants

Pasākumi gadījumā, ja ir apstiprināta attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne

6. pants

Pasākumi attiecīgā kaitīgā organisma izskaušanai

7. pants

Īpaši testēšanas pasākumi stādīšanai paredzētiem bumbuļiem

8. pants

Pagaidu pasākumi saistībā ar tādu attiecīgo augu bumbuļu apriti, kuru izcelsmes vieta ir stipri inficēta zona

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

I PIELIKUMS

Atbilstīgi 3., 4., 5., 7. un 8. pantam veicamo testu shēma

1.   VISPĀRĪGIE PRINCIPI ATTIECĪGĀ KAITĪGĀ ORGANISMA KLĀTBŪTNES NOTEIKŠANAI

1.1.

Aizdomas par attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtni ir tad, ja ir iegūts pozitīvs rezultāts pirmajā noteikšanas testā, kas veikts attiecīgajam augam. Simptomātiskam augu materiālam pirmais noteikšanas tests var būt selektīva izolācija.

1.2.

Attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtni attiecīgo augu simptomātiskos paraugos apstiprina šādos gadījumos: a) ja pirmais noteikšanas tests ir selektīva izolācija, kuras rezultātā iegūst kolonijas ar tipisku morfoloģiju, pozitīvus rezultātus iegūst divos identifikācijas testos; b) ja pirmais noteikšanas tests ir cits tests, nevis selektīva izolācija: i) rezultātu uzskata par pozitīvu tikai tad, kad veikta parauga selektīvā izolācija un divos identifikācijas testos iegūts pozitīvs rezultāts; ii) pozitīvus rezultātus iegūst otrajā noteikšanas testā, kas nav selektīva izolācija.

1.3.

Attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtni attiecīgo augu asimptomātiskos paraugos apstiprina šādos gadījumos: a) ja pozitīvu rezultātu iegūst otrajā noteikšanas testā ar nosacījumu, ka pirmais vai otrais noteikšanas tests ir molekulārais (uz DNS balstītais) tests (TaqMan® reālā laika PCR vai konvencionālais PCR); b) attiecībā uz paraugiem, kas ņemti dalībvalstī vai dalībvalsts apgabalā, par kuru zināms, ka attiecīgais kaitīgais organisms tajā nav sastopams, un paraugiem, kuru izcelsme ir citā dalībvalstī – ja pozitīvu rezultātu iegūst otrajā noteikšanas testā saskaņā ar a) apakšpunktu un ja veikta parauga selektīvā izolācija un divos identifikācijas testos iegūts pozitīvs rezultāts.

2.   TESTI

2.1.   Noteikšanas testi

Noteikšanas testi ir tādi, lai tajos konsekventi noteiktu vismaz 104 šūnu vienā mililitrā atkārtoti suspendētu nogulšņu.

Otrais noteikšanas tests ir balstīts uz bioloģiskajiem principiem vai nukleotīdu reģioniem, kas atšķiras no pirmajā noteikšanas testā izmantotajiem.

Noteikšanas testi ir šādi:

a)	imūnfluorescences testi, kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

b)	FISH tests (van Beuningen et al. (1995) (1)), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

c)

izolācija, kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos. Jāizpilda viens no šiem diviem variantiem: i) tieša izolācija daļēji selektīvā (vai neselektīvā) barotnē, kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos; ii) pēc bagātināšanas, izmantojot bioloģisko pārbaudi, izolācija, kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

d)	konvencionālais PCR tests, izmantojot Pastrik et al., (2000) (2) praimerus, kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

e)

TaqMan® reālā laika PCR testi, izmantojot šādus praimerus un zondes: i) Schaad et al. (1999) (3), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos; ii) Vreeburg et al. (2018) (4) (tā dēvētais NYtor tests), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos; iii) Gudmestad et al. (2009), kas pielāgots ar Vreeburg et al. (2018)4, kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos; iv) Massart et al. (2014) (5), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos.

2.2.   Identifikācijas testi

Identifikācijas testi ir šādi:

a)	imūnfluorescences tests, kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

b)	konvencionālais PCR tests (Pastrik (2000)), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

c)

TaqMan® reālā laika PCR testi, izmantojot šādus praimerus un zondes: i) Schaad et al. (1999), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos; ii) Vreeburg et al. (2018) (tā dēvētais NYtor tests), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos; iii) Gudmestad et al. (2009), kas pielāgots ar Vreeburg et al. (2018), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos; iv) Massart et al. (2014), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

d)	DNS svītrkodēšana, kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos;

e)	MALDI-TOF MS (Zaluga et al. (2011) (6)), kā aprakstīts starptautiskajos diagnostikas standartos.

3.   PROCEDŪRU PLŪSMKARTES

Plūsmkarte Nr. 1. Diagnostikas procedūra attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtnes noteikšanai attiecīgā auga simptomātiskos paraugos

a

Izolāciju var izmantot kā pirmo vai otro noteikšanas testu. Ja ir aizdomas par attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtni barotnē, kolonijas pārsēj, lai iegūtu tīrkultūras, kam veic divus identifikācijas testus. Lai apstiprinātu kaitīgā organisma klātbūtni, jābūt pozitīviem rezultātiem abos identifikācijas testos.

b	Trešais noteikšanas tests ir balstīts uz atšķirīgiem bioloģiskajiem principiem vai atšķirīgiem nukleotīdu reģioniem.

Plūsmkarte Nr. 2. Diagnostikas procedūra attiecīgā kaitīgā organisma noteikšanai auga asimptomātiskos paraugos

a	Izolāciju neizmanto.

b	Trešais noteikšanas tests ir balstīts uz atšķirīgiem bioloģiskajiem principiem vai atšķirīgiem nukleotīdu reģioniem. Izolāciju neizmanto.

c

Lai 1.3. punkta b) apakšpunktā minēto paraugu gadījumā apstiprinātu attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtni pēc otrā pozitīvā noteikšanas testa, attiecīgais kaitīgais organisms ir jāizolē no parauga, bet pēc tam jāveic divi identifikācijas testi. Jābūt pozitīviem rezultātiem abos identifikācijas testos.

4.   PARAUGU SAGATAVOŠANA

4.1.   Paraugi no asimptomātiskiem bumbuļiem

Standarta paraugā jābūt 200 bumbuļiem katram testam. Atbilstošā laboratorijas procedūra stolona pamatnes vadaudu apstrādei, lai iegūtu ekstraktu attiecīgā kaitīgā organisma noteikšanai, ir aprakstīta starptautiskajos diagnostikas standartos.

4.2.   Paraugi no asimptomātiska augu materiāla, kas nav bumbuļi

Latentu infekciju noteikšanu veic stublāju segmentu apvienotiem paraugiem. Šo procedūru var piemērot līdz 200 stublāju daļām no dažādiem augiem vienā paraugā. Atbilstošā laboratorijas procedūra stublāju segmentu dezinficēšanai un apstrādei, lai iegūtu ekstraktu attiecīgā kaitīgā organisma noteikšanai, ir aprakstīta starptautiskajos diagnostikas standartos.

4.3.   Paraugi no simptomātiska attiecīgā auga

Audu daļas aseptiski atdala no bumbuļa vadaudu gredzena vai no to attiecīgo augu stublāja vadaudiem, kam ir vītes pazīmes. Atbilstošā laboratorijas procedūra šo audu apstrādei, lai iegūtu ekstraktu attiecīgā kaitīgā organisma noteikšanai, ir sīki aprakstīta starptautiskajos diagnostikas standartos.

---

(1)  Van Beuningen, A.R., Derks, H., Janse, J.D.(1995). Detection and identification of Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus with special attention to fluorescent in situ hybridization (FISH) using a 16S rRNA targeted oligonucleotide probe (Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus noteikšana un identifikācija, īpašu uzmanību pievēršot luminiscentajai in situ hibridizācijai (FISH) un izmantojot speciālu 16S rRNA oligonukleotīdu zondi). Züchtungs Forschung 1, 266. – 269. lpp.

(2)  Pastrik, K.H. (2000). Detection of Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus in potato tubers by multiplex PCR with coamplification of host DNA (Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus noteikšana kartupeļu bumbuļos, izmantojot daudzkārtēju PCR ar saimnieka DNS koamplifikāciju). European Journal of Plant Pathology 106, 155. – 165. lpp.

(3)  Schaad, W., Berthier-Schaad, Y., Sechler, A., Knorr, D (1999). Detection of Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus in potato tubers by BIOPCR and an automated real-time fluorescence detection system (Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus noteikšana kartupeļu bumbuļos, izmantojot BIOPCR un automatizētu reālā laika fluorescences detektēšanas sistēmu). Plant Disease 83, 1095. – 1100. lpp.

(4)  Vreeburg, R., Zendman, A., Pol A., Verheij, E., Nas, M., Kooman-Gersmann, M. (2018). Validation of four real-time TaqMan PCRs for the detection of Ralstonia solanacearum and/or Ralstonia pseudosolanacearum and/or Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus in potato tubers using a statistical regression approach (Četru reālā laika TaqMan PCR testu validācija Ralstonia solanacearum un/vai Ralstonia pseudosolanacearum, un/vai Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus noteikšanai kartupeļu bumbuļos, izmantojot statistiskās regresijas pieeju). EPPO Bulletin 48, 86. – 96. lpp.

(5)  Massart, S., Nagy, C., Jijakli, M.H. (2014). Development of the simultaneous detection of Ralstonia solanacearum race 3 and Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus in potato tubers by a multiplex real-time PCR assay (Ralstonia solanacearum race 3 un Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus vienlaicīga noteikšana kartupeļu bumbuļos, izmantojot daudzkārtēju reālā laika PCR analīzi). European Journal of Plant Pathology 138, 29. – 37. lpp.

(6)  Zaluga, J., Heylen, K., Van Hoorde, K., Hoste, B., Vaerenbergh, J., Maes, M., De Vos, P. (2011). GyrB sequence analysis and MALDI-TOF MS as identification tools for plant pathogenic Clavibacter (GyrB sekvencanalīze un MALDI-TOF MS kā augu patogēna Clavibacter identifikācijas instrumenti). Systematic and applied microbiology 34, 400. – 407. lpp., 10.1016/j.syapm.2011.05.001.

II PIELIKUMS

Apsekojuma veidne, kas minēta 3. panta 3. punktā

Veidne, kurā norāda gaišās gredzenpuves apsekojuma rezultātus par iepriekšējā kalendārā gada kartupeļu ražu.

Šo tabulu izmanto tikai jūsu valstī novākto kartupeļu apsekojuma rezultātiem.

DV

Kategorija

Apstādītā platība (ha)

Laboratoriskā testēšana

Bumbuļu vizuāla apskate  (1)

Augošo kultūraugu vizuāla apskate  (1)

Cita informācija

Paraugu skaits

Partiju skaits

Partiju lielums (t vai ha)

Paraugu ņemšanas periods

Pozitīvo skaits

Pārbaudīto paraugu skaits

Parauga lielums

Pozitīvo paraugu skaits  (2)

Vizuālo pārbaužu skaits

Hektāru skaits

Pozitīvo rezultātu skaits  (2)

Paraugi

Partijas

Sertificēti bumbuļi stādīšanai

Citi bumbuļi stādīšanai (precizēt)

Pārtikas un pārstrādes kartupeļi

Citi bumbuļi (precizēt)

---

(1)  Nozīmē bumbuļu vai kultūraugu makroskopisku izpēti.

(2)  Konstatēti simptomi, ņemts paraugs un laboratorijas testēšanā apstiprināta attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne.

III PIELIKUMS

Elementi attiecīgā kaitīgā organisma iespējamās izplatības noteikšanai un priekšmetu noteikšanai par iespējami inficētiem ar attiecīgo kaitīgo organismu, kā minēts 5. panta 2. punktā un 5. panta 4. punkta b) apakšpunktā

1.

Elementi, kas jāņem vērā, nosakot attiecīgā kaitīgā organisma iespējamo izplatību, kā minēts 5. panta 2. punktā, ir šādi: a) attālums līdz citām audzēšanas vietām, kurās audzē attiecīgos augus vai citus saimniekaugus; b) kopēja sēklas kartupeļu krājumu audzēšana un izmantošana.

2.

Nosakot priekšmetu par iespējami inficētu ar attiecīgo kaitīgo organismu, atbilstīgi 5. panta 4. punkta b) apakšpunktam jāņem vērā šādi elementi: a) attiecīgie augi, kas audzēti audzēšanas vietā, kura noteikta par inficētu atbilstīgi 5. panta 5. punkta a) apakšpunktam; b) audzēšanas vieta(-s), kur pastāv ražošanas saikne ar attiecīgajiem augiem, kas noteikti par inficētiem atbilstīgi 5. panta 5. punkta a) apakšpunktam, tostarp audzēšanas vietas, kuras tieši vai ar kopēja darbuzņēmēja starpniecību lieto vienu ražošanas aprīkojumu un telpas; c) attiecīgie augi, kuri audzēti audzēšanas vietā(-s), kas minēta(-s) b) apakšpunktā, vai kuri atradās šādā(-s) audzēšanas vietā(-s) laikposmā, kad attiecīgie augi, kas noteikti par inficētiem atbilstīgi 5. panta 5. punkta a) apakšpunktam, atradušies a) apakšpunktā minētajā audzēšanas vietā; d) telpas, kurās noticis darbs ar attiecīgajiem augiem no a), b) un c) apakšpunktā minētajām audzēšanas vietām; e) iekārtas, transportlīdzekļi, konteineri, glabātavas vai to daļas un jebkādi citi objekti, arī saiņošanas materiāls, kas varēja nonākt saskarē ar attiecīgajiem augiem, kuri noteikti par inficētiem atbilstīgi 5. panta 5. punkta a) apakšpunktam; f) attiecīgie augi, kas uzglabāti kādā no e) apakšpunktā uzskaitītajām būvēm vai objektiem vai bijuši ar tiem saskarē, līdz šīs būves un objekti ir iztīrīti un dezinficēti; g) saskaņā ar 7. pantu veiktās testēšanas rezultātā – tie attiecīgie augi, kuriem pastāv klonālā radniecība ar attiecīgajiem augiem, kas noteikti par inficētiem atbilstīgi 5. panta 5. punkta a) apakšpunktam, un kuriem inficēšanās ir iespējama klonālās radniecības dēļ, kaut arī attiecīgā kaitīgā organisma testu rezultāti tiem var būt negatīvi. Lai pārbaudītu inficēto un klonāli saistīto bumbuļu vai augu identitāti, var veikt šķirņu testēšanu; h) šā punkta g) apakšpunktā minēto attiecīgo augu audzēšanas vieta(-s).

IV PIELIKUMS

Saraksts ar 8. pantā minētajām stipri inficētajām zonām

1.

Polijas teritorija.

2.

Rumānijas teritorija.

V PIELIKUMS

6. pantā minētie izskaušanas pasākumi

1.

Regulas 6. panta 1. punktā minētie izskaušanas pasākumi ir viens vai vairāki no šiem: a) izmantošana lopbarībā pēc karstumapstrādes, novēršot risku, ka attiecīgais kaitīgais organisms varētu izdzīvot; b) likvidēšana oficiāli apstiprinātā īpašā atkritumu likvidēšanas vietā, kur nav nosakāma riska, ka attiecīgais kaitīgais organisms varētu nokļūt vidē, piemēram, iesūcoties lauksaimniecības zemē; c) sadedzināšana; d) rūpnieciskā pārstrāde, nekavējoties nogādājot tieši pārstrādes uzņēmumā, kurā ir oficiāli apstiprinātas atkritumu likvidēšanas iekārtas, attiecībā uz ko ir konstatēts, ka nepastāv nosakāms attiecīgā kaitīgā organisma izplatīšanās risks, un ir vismaz izbraucošo transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas sistēma; e) citi pasākumi, ja tiek konstatēts, ka nepastāv nosakāms attiecīgā kaitīgā organisma izplatīšanās risks; šādi pasākumi un to pamatojums jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Visus atlikušos atkritumus, kas ir saistīti ar iepriekš minētajiem pasākumiem un no tiem izriet, likvidē ar oficiāli apstiprinātām metodēm saskaņā ar VI pielikumu.

2.

Tādu attiecīgo augu atbilstošu izmantošanu vai likvidēšanu, kuri noteikti par iespējami inficētiem atbilstīgi 5. panta 5. punkta b) apakšpunktam, veic attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes kontrolē. Minētā kompetentā iestāde apstiprina šādus attiecīgo augu izmantojumus un ar tiem saistīto atkritumu likvidēšanu: a) izmantošana lietošanai uzturā paredzētu bumbuļu veidā, kas iesaiņoti tiešai piegādei un bez pārsaiņošanas, vietā ar atbilstošām atkritumu likvidēšanas iekārtām. Darbības ar stādīšanai paredzētiem bumbuļiem drīkst veikt tajā pašā vietā tikai tad, ja to veic atsevišķi vai pēc tīrīšanas un dezinfekcijas, vai b) izmantošana rūpnieciskai pārstrādei paredzētu bumbuļu veidā, kas ir paredzēti tūlītējai nogādei tieši pārstrādes uzņēmumā, kurā ir atbilstošas atkritumu likvidēšanas iekārtas un vismaz izbraucošo transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas sistēma, vai c) cits izmantošanas vai likvidēšanas veids, ja tiek konstatēts, ka nepastāv nosakāms attiecīgā kaitīgā organisma izplatīšanās risks, un ja to apstiprinājusi minētā kompetentā iestāde.

3.

Atbilstošas objektu tīrīšanas un dezinfekcijas metodes, kas minētas 6. panta 3. punktā, ir metodes, attiecībā uz kurām konstatēts, ka nepastāv nosakāms attiecīgā kaitīgā organisma izplatīšanās risks, un tās izmanto dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā.

4.

To pasākumu kopums, kuri dalībvalstīm jāīsteno norobežotajā(-s) teritorijā(-s) un kuri noteikti atbilstīgi 5. panta 2. un 3. punktam un minēti 6. panta 4. punktā, ietver pasākumus, kas izklāstīti 4.1. un 4.2. punktā. 4.1. Pasākumi, kas jāveic audzēšanas vietās, kuras noteiktas par inficētām atbilstīgi 5. panta 5. punkta a) apakšpunktam: 4.1.1. Ražošanas platībā, kura noteikta par inficētu atbilstīgi 5. panta 5. punkta a) apakšpunktam, veic visus 1., 2. un 3. punktā noteiktos pasākumus vai visus 4. un 5. punktā minētos pasākumus: 1) pirmajos trīs audzēšanas gados pēc infekcijas noteikšanas gada likvidē pašizsējas attiecīgos augus un aizliedz stādīt attiecīgos augus, arī sēklas, vai kultūraugus, saistībā ar kuriem pastāv nosakāms attiecīgā kaitīgā organisma izplatīšanās risks; 2) sākot no ceturtā gada pēc infekcijas noteikšanas gada, kad ir izpildīti 1. punkta nosacījumi, un ar noteikumu, ka oficiālo kontroļu laikā ražošanas platība ir noteikta par brīvu no pašizsējas attiecīgajiem augiem vismaz divus secīgus audzēšanas gadus pirms stādīšanas, audzēt ir atļauts tikai bumbuļus, kas nav paredzēti stādīšanai, un novāktos bumbuļus testē saskaņā ar I pielikumu; 3) pēc bumbuļu pirmās audzēšanas, kā minēts 2. punktā, un ievērojot atbilstošu vismaz divu gadu rotācijas ciklu, ja jāaudzē bumbuļi stādīšanai, var stādīt attiecīgos augus, lai audzētu bumbuļus stādīšanai vai citu bumbuļu audzēšanai, un veic apsekojumu, kā paredzēts 3. pantā; vai 4) pirmajos četros audzēšanas gados pēc infekcijas noteikšanas gada likvidē pašizsējas attiecīgos augus un ražošanas platībā uztur papuvi vai pastāvīgas ganības, tās bieži un zemu pļaujot vai intensīvi noganot; 5) sākot no piektā gada pēc infekcijas noteikšanas gada un ar nosacījumu, ka ir izpildīts 1. punkts un ka oficiālo kontroļu laikā ražošanas platība ir noteikta par brīvu no pašizsējas attiecīgajiem augiem vismaz divus secīgus audzēšanas gadus pirms stādīšanas, ir atļauts audzēt stādīšanai paredzētus bumbuļus un citus bumbuļus, un novāktos bumbuļus testē saskaņā ar I pielikumu. 4.1.2. Visās citās inficētās audzēšanas vietas ražošanas platībās un ar nosacījumu, ka katrā audzēšanas gadā kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka pašizsējas attiecīgo augu risks ir likvidēts un novākto attiecīgo augu testēšana ir veikta katrā attiecīgo augu ražošanas platībā saskaņā ar I pielikumu, piemēro šādus pasākumus: (1) nākamajā audzēšanas gadā pēc infekcijas noteikšanas gada vai nu nedrīkst stādīt nekādus attiecīgos augus, arī sēklas, vai arī drīkst stādīt sertificētus stādīšanai paredzētus bumbuļus, lai audzētu bumbuļus, kas paredzēti ne tikai stādīšanai; (2) otrajā audzēšanas gadā pēc infekcijas noteikšanas gada stāda tikai sertificētus stādīšanai paredzētus bumbuļus vai stādīšanai paredzētus bumbuļus, kuriem oficiālos testos konstatēta attiecīgā kaitīgā organisma neesamība un kurus audzē oficiālā kontrolē audzēšanas vietās, kas nav minētas 4. punktā, lai audzētu stādīšanai paredzētus vai citus bumbuļus; (3) vismaz trešajā audzēšanas gadā pēc infekcijas noteikšanas gada stāda tikai sertificētus stādīšanai paredzētus bumbuļus vai stādīšanai paredzētus bumbuļus, kas audzēti oficiālā kontrolē no sertificētiem stādīšanai paredzētiem bumbuļiem, lai audzētu stādīšanai paredzētus vai citus bumbuļus; (4) katrā no 1., 2. un 3. punktā minētajiem audzēšanas gadiem veic pasākumus, lai likvidētu pašizsējas attiecīgos augus, ja tādi ir, un katrā attiecīgo augu ražošanas platībā testē novāktos attiecīgos augus, kā minēts I pielikumā. 4.1.3. Nekavējoties pēc infekcijas noteikšanas saskaņā ar 5. panta 5. punktu un pēc pirmā tai sekojošā audzēšanas gada visas iekārtas un glabātavas, kas atrodas audzēšanas vietā un ir saistītas ar attiecīgā auga audzēšanu, iztīra un vajadzības gadījumā dezinficē, izmantojot atbilstošas metodes, kā noteikts 3. punktā. 4.1.4. Segtā kultūraugu audzēšanas vienībā, kas noteikta par inficētu atbilstoši 5. panta 5. punkta a) apakšpunktam un kur iespējams pilnībā nomainīt augu augšanas substrātu: (1) nestāda attiecīgos augus, arī sēklas, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi: a) attiecīgais kaitīgais organisms ir likvidēts; b) viss saimniekaugu materiāla ir aizvākts; c) augu augšanas substrāts ir pilnībā nomainīts un ražošanas vienība un viss aprīkojums ir notīrīts un dezinficēts; d) attiecīgā auga audzēšanu ir apstiprinājušas kompetentās iestādes; (2) attiecīgā auga audzēšanai izmanto sertificētus stādīšanai paredzētus bumbuļus, sīkbumbuļus vai sīkaugus, kas iegūti no testētiem avotiem. 4.2. Norobežotajā teritorijā papildus pasākumiem, kas sīki izklāstīti 4.1. punktā, dalībvalstis veic šādus pasākumus: (1) nekavējoties pēc infekcijas noteikšanas nodrošina, ka visas iekārtas un glabātavas, kas atrodas šādās audzēšanas vietās un ir saistītas ar attiecīgā auga audzēšanu, iztīra un vajadzības gadījumā dezinficē, izmantojot atbilstošas metodes, kā noteikts 3. punktā; (2) nekavējoties un vismaz trīs audzēšanas gadus pēc infekcijas noteikšanas: a) nodrošina, ka to kompetentās iestādes uzrauga telpas, kurās bumbuļi tiek audzēti, uzglabāti vai ar tiem rīkojas, kā arī audzēšanas vietas, kurās saskaņā ar līgumu tiek izmantotas attiecīgajiem augiem paredzētās iekārtas; b) visu attiecīgo augu kultūru gadījumā pieprasa minētajā zonā stādīt tikai sertificētus stādīšanai paredzētus bumbuļus vai stādīšanai paredzētus bumbuļus, kas audzēti oficiālā kontrolē, un veikt testēšanu pēc tādu stādīšanai paredzētu bumbuļu novākšanas, kas audzēti audzēšanas vietās, kuras noteiktas par iespējami inficētām atbilstīgi 5. panta 5. punkta b) apakšpunktam; c) pieprasa, lai visās norobežotās teritorijas audzēšanas vietās darbības ar novākto stādīšanai paredzēto bumbuļu krājumiem tiek veiktas atsevišķi no citu bumbuļu krājumiem vai laikā starp darbībām ar bumbuļu krājumiem īstenotu tīrīšanas un dezinfekcijas sistēmu; d) veic ikgadēju apsekojumu, kas paredzēts 3. panta 1. punktā; (3) attiecīgā gadījumā izstrādā programmu visu stādīšanai paredzēto bumbuļu krājumu atjaunošanai pienācīgā laikposmā.

VI PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz oficiāli apstiprinātu atkritumu likvidēšanu, kā minēts V pielikuma 1. punktā

Oficiāli apstiprinātās atkritumu likvidēšanas metodes, kas minētas V pielikuma 1. punktā, atbilst šādām prasībām:

1.

attiecīgā auga atkritumus (arī izbrāķētos bumbuļus un bumbuļu mizas) un visus citus cietos atkritumus, kas saistīti ar attiecīgajiem augiem (arī augsni, akmeņus un citus piegružojumus), likvidē, izmantojot vienu no šādām metodēm: a) likvidējot oficiāli apstiprinātā īpašā atkritumu likvidēšanas vietā, kur nav nosakāma riska, ka attiecīgais kaitīgais organisms varētu nokļūt vidē, tostarp iesūcoties lauksaimniecības zemē; b) sadedzinot; c) veicot citus pasākumus, ja tiek konstatēts, ka nepastāv nosakāms attiecīgā kaitīgā organisma izplatīšanās risks; par šādiem pasākumiem ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Šā punkta a) apakšpunkta nolūkos atkritumus nogādā tieši uz atkritumu likvidēšanas vietu, izmantojot aizsargpasākumus, lai atkritumi neizbirtu.

2.

Pirms likvidēšanas šķidrajiem atkritumiem, kuros ir suspendētas cietās daļiņas, veic filtrēšanas vai nosēdināšanas procesus, lai atdalītu šādas daļiņas, un tos iznīcina saskaņā ar 1. punktu. Šķidros atkritumus: a) pirms likvidēšanas uzkarsē līdz vismaz 60 °C, uzturot šo temperatūru visā tilpumā vismaz 30 minūtes, vai b) likvidē citādi, saņemot oficiālu apstiprinājumu un darot to oficiālā kontrolē, lai novērstu nosakāmu risku, ka atkritumi varētu nonākt saskarē ar lauksaimniecības zemi.