(1)

Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma I daļas 1.3. punkts, kas attiecas uz bioloģiskām diedzētām sēklām, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/427 (2) nesen ticis grozīts, lai nodrošinātu, ka tās ražo no bioloģiski audzētām sēklām. Ņemot vērā to, ka pie diedzētām sēklām pieder dīgsti, dzinumi un sadīgušas sēklas (3), kuru dīgšanai pietiek ar sēklā esošajām rezervēm, bioloģiskajā ražošanā būtu jāizmanto tikai ūdens. Tāpēc ir jākonkretizē, ka atkāpe no diedzētu sēklu audzēšanas augsnē attiecas tikai uz sēklu mitrināšanu, un būtu skaidri jānorāda, ka nav atļauts izmantot augšanas substrātu, izņemot inertu substrātu, kura sastāvdaļas ir atļautas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 24. pantu un ko izmanto, lai sēklas uzturētu mitras.

(2)

Cigoriņu galviņu specifiskais ražošanas cikls var sastāvēt no diviem posmiem, no kuriem viens norisinās augsnē, bet otrs, tā sauktais “steidzināšanas posms”, var norisināties gan augsnē, gan arī ūdenī vai substrātā. Tāpēc jākonkretizē, ka atkāpe no cigoriņu galviņu audzēšanas augsnē ietver iemērkšanu tīrā ūdenī un ka audzēšanas substrāta izmantošana ir atļauta tikai tad, ja tā sastāvdaļas ir atļautas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 24. pantu.

(3)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 889/2008 (4) 25.l panta 3. punkta b) apakšpunkts atļauj Penaeidae dzimtas garneļu un saldūdens garneļu (Macrobrachium spp.) dabīgo barību tirgus izmēra sasniegšanas posmā un agrīnajos attīstības posmos papildināt ar bioloģiski ražotu holesterīnu. Tāpēc iespēja minēto garneļu barību papildināt ar bioloģiski ražotu holesterīnu jāparedz arī Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma III daļas 3.1.3.4. punktā.

(4)

Kad 2019. gadā tika apspriests Deleģētās regulas (ES) 2020/427 projekts, dažas dalībvalstis lūdza pārskatīt vēl citus noteikumus par bioloģisko akvakultūru. Minētos lūgumus novērtēja Bioloģiskās ražošanas tehnisko konsultāciju ekspertu grupa (EGTOP), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2017/C 287/03 (5). Ņemot vērā 2020. gada janvārī publicētos EGTOP secinājumus (6), Komisija konstatējusi, ka pašreizējie ražošanas noteikumi par akvakultūras dzīvniekiem, jo īpaši attiecībā uz veterināro ārstēšanu, ir jāatjaunina.

(5)

Neatkarīgi no prasībām, kas saistītas ar slimību profilaksi, piemēram, no ieteikuma parazītu bioloģiskajā kontrolē dot priekšroku tīrītājzivīm un saldūdens, jūras ūdens un nātrija hlorīda šķīdumu izmantošanai, patlaban attiecībā uz visām sugām ir vispārīgi atļauts ierobežots skaits apkarošanas kursu, kas veicami parazītu masveida invāzijas gadījumā. Pamatojoties uz iepriekšminētajiem EGTOP secinājumiem, ir lietderīgi grozīt pašreizējos noteikumus par parazītu apkarošanu, kas izklāstīti Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma III daļas 3.1.4.2. punktā, un ieviest sugām specifiskāku pieeju, kas labāk apmierina akvakultūras dzīvnieku vajadzības, bet neapdraud ražošanas bioloģisko raksturu.

(6)

Proti, sakarā ar sugu (izņemot lasi) ražošanas cikla mainīgo ilgumu, iespējamiem parazītu uzbrukumiem zivju mazuļiem, kā arī operatoru tendenci apkarošanas biežuma limita dēļ visus apkarošanas kursus atlikt uz iespējami vēlāku laiku, dzīves cikla pirmajā gadā ir konstatēts augsts kāpuru un mazuļu mirstības rādītājs. Tālab, lai atļautu iejaukties, kad tas patiešām nepieciešams, un novērstu augstu mirstību dzīves cikla pirmajos posmos, ir lietderīgi citu sugu (izņemot lasi) parazītu apkarošanas kursu biežumu un maksimālo skaitu salāgot ar biežuma limitiem, kas noteikti citām ķīmiski sintezētām alopātiskām veterinārajām zālēm.

(7)

Ņemot vērā ražošanas cikla ilgumu un vajadzību nepieļaut jūras utu invāziju saldūdens periodā, pašreizējie laša parazītu apkarošanas kursu biežuma limiti un maksimālais skaits būtu jāsaglabā.

(8)

Turklāt ir svarīgi pašreizējos noteikumus konkretizēt, skaidri nosakot, kāds ir maksimālais skaits parazītu apkarošanas kursu, kurus drīkst veikt neatkarīgi no attiecīgās sugas.

(9)

Tāpēc Regulas (ES) 2018/848 II pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad šī regula būtu jāpiemēro no Regulas (ES) 2018/848 piemērošanas sākumdienas,