(1)

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā noteikti ierobežojumi attiecībā uz noteiktu bīstamu vielu, maisījumu un izstrādājumu izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu. Minētā pielikuma 63. ierakstā ir norādīti ierobežojumi attiecībā uz svinu (CAS Nr. 7439-92-1, EK Nr. 231-100-4) un svina savienojumiem.

(2)

Savienība un 23 dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses Nolīgumā par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (2) (AEWA). AEWA pievienotā rīcības plāna 4.1.4. punkts nosaka, ka līgumslēdzējām pusēm iespējami drīz saskaņā ar pašnoteiktu un publiskotu grafiku jācenšas izskaust svina skrošu izmantošana medībās mitrājos.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (3) 4. panta 2. punkts nosaka, ka dalībvalstīm, veicot regulāri sastopamu migrējošo sugu aizsardzības pasākumus, īpaša uzmanība jāvelta mitrāju un pirmām kārtām starptautiski nozīmīgu mitrāju aizsardzībai.

(4)

2015. gada 3. decembrī Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 69. panta 1. punktu lūdza Eiropas Ķimikāliju aģentūru (“Aģentūra”) sagatavot dokumentāciju nolūkā paplašināt svinam un svina savienojumiem saskaņā ar minētās regulas XVII pielikumu piemērojamos ierobežojumus, lai ierobežotu risku, ko videi un cilvēka veselībai rada svina vai svina savienojumu izmantošana skrotīs, kuras izmanto šaušanai mitrājos (“XV pielikuma dokumentācija”). Tajā pašā laikā Komisija Aģentūru lūdza arī sākt vākt informāciju par citiem svina munīcijas izmantošanas veidiem, arī medībām ārpus mitrājiem un šaušanai mērķī, kā arī par svina atsvaru izmantošanu makšķerēšanā.

(5)

2017. gada 21. jūnijā Aģentūra publicēja XV pielikuma dokumentāciju (4), kurā bija ierosināts svinu vai svina savienojumus saturošas skrotis aizliegt izmantot šaušanai ar bisi mitrājos vai vietās, kur izšautās skrotis nokristu mitrājā. Lai ierosināto ierobežojumu šaušanai izmantot svinu saturošas skrotis būtu labāk iespējams piemērot, Aģentūra turklāt ierosināja ierobežot tiesības būt mitrājos ar skrotīm, kurās svina koncentrācija ir 1 % vai vairāk (“svina skrotis”). Aģentūra secināja, ka svinu saturošu skrošu izmantošana mitrājos apdraud ūdensputnus, kas izšautās svina skrotis norij; tas izraisa toksikoloģisku ietekmi, arī nāvi.

(6)

Tiek lēsts, ka no saindēšanās ar svinu Savienībā ik gadu mirst aptuveni miljons ūdensputnu. Svinu saturošu skrošu izmantošana turklāt apdraud arī to sugu dzīvniekus, kas putnus, kuri kontaminēti ar svina skrotīm, izmanto par barību, un cilvēkus, kas ar svina skrotīm nošautus ūdensputnus uzņem uzturā, lai gan šo pēdējo risku Aģentūra novērtējusi tikai kvalitatīvi. Cilvēku eksponētība svinam ir asociēta ar ietekmi uz neiroloģisko attīstību, nieru darbības traucējumiem, pasliktinātu auglību, hipertensiju, nelabvēlīgiem grūtniecības iznākumiem un nāvi.

(7)

Aģentūra secināja, ka bezsvina skrotis, piem., tērauda un bismuta skrotis, ir plaši pieejamas, to izmantošanai nav tehnisku šķēršļu un no cilvēka veselības un vides viedokļa tām ir labāks bīstamības un riska profils nekā svina skrotīm. Turklāt tērauda skrotis, kas ir visreālistiskākā alternatīva, maksā līdzīgi svina skrotīm.

(8)

Lielākajā daļā dalībvalstu ir noteikumi, kas aizliedz vai ierobežo svinu saturošu skrošu izmantošanu mitrājos, tomēr tie atšķiras, tāpēc arī riska samazinājums ir atšķirīgs. Turklāt migrējošo putnu migrācijas maršruti parasti šķērso vairākas dalībvalstis, līdz ar to putni varētu izšautās svina skrotis norīt dalībvalstīs, kur nekādi pasākumi nav īstenoti vai tie ir mazāk stingri. XV pielikuma dokumentācija uzskatāmi parādīja, ka, lai harmonizēti novērstu risku, kas izriet no svinu saturošu skrošu izmantošanas mitrājos, ir jārīkojas Savienības mērogā. Tomēr tiesību aktu harmonizēšanā par pamatu jāņem augsts aizsardzības līmenis. Tāpēc nedrīkstētu būt tā, ka harmonizācijas dēļ dalībvalstīm, kam ir stingrāki valsts noteikumi par svinu skrotīs, no šiem noteikumiem būtu jāatsakās, jo tā vides un veselības aizsardzības līmenis attiecīgajās dalībvalstīs kristos.

(9)

Aģentūra ierosina ierobežojuma ieviešanai noteikt trīs gadu periodu.

(10)

2018. gada 9. martā Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja (RAC) attiecībā uz XV pielikuma dokumentāciju pieņēma atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 70. pantu. Atzinumā RAC piekrita Aģentūras secinājumam, ka ūdensputni, kas norij izšautas svina skrotis, cieš no toksikoloģiskas ietekmes, kas var būt arī nāve. Attiecībā uz cilvēka veselību RAC secināja, ka svins ir ļoti toksisks un ka nav noteikts nekāds slieksnis ne attiecībā uz ietekmi uz bērnu neiroloģisko attīstību, ne attiecībā uz ietekmi uz asinsspiedienu vai nieru darbību pieaugušajiem, līdz ar to par risku uzskatāma jebkāda eksponētība svinam. RAC secināja, ka ierosinātais ierobežojums ir piemērots Savienības mēroga pasākums apzināto risku mazināšanai.

(11)

RAC pauda stingru viedokli, ka periodam jābūt īsākam par Aģentūras ierosinātajiem trim gadiem. Tā šajā sakarā norādīja, ka katru novilcināto gadu mitrājos papildus nonāktu aptuveni 4 000 tonnu svina, kā dēļ ietu bojā aptuveni miljons putnu.

(12)

2018. gada 14. jūnijā Aģentūras Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 71. panta 1. punktu pieņēma atzinumu, kurā secināja, ka ierosinātais ierobežojums ir piemērots Savienības mēroga pasākums apzināto risku mazināšanai; tā ņēma vērā to, ka pasākuma sociālekonomiskie ieguvumi būtu samērīgi ar sociālekonomiskajām izmaksām. SEAC turklāt secināja, ka ierosinātā ierobežojuma izmaksas skartu galvenokārt medniekus un ka izmaksu palielinājums medniekiem būtu saprātīgs.

(13)

SEAC pauda viedokli, ka īsāks periods nekā XV pielikuma dokumentācijā ieteiktie trīs gadi sagādātu īstenošanas grūtības tām dalībvalstīm, kurās svina skrošu izmantošana mitrājos ir ierobežota tikai daļēji vai nav ierobežota vispār, lai gan SEAC atzina, ka arī īsāks pārejas periods varētu būt pieņemams, ņemot vērā, ka bezsvina skrotis jau ir pieejamas tirgū un ka izmaksas, ko radītu šaujamieroču agrāka aizstāšana, īsāks periods ietekmētu pavisam nedaudz.

(14)

Ierobežojuma izstrādes procedūras laikā notika apspriešanās ar Aģentūras Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 77. panta 4. punkta h) apakšpunktu, un tā ieteikumi tika ņemti vērā.

(15)

2018. gada 17. augustā Aģentūra RAC un SEAC atzinumus (5) iesniedza Komisijai.

(16)

Ņemot vērā XV pielikuma dokumentāciju, RAC un SEAC atzinumus, sociālekonomisko ietekmi un alternatīvu pieejamību, Komisija uzskata, ka šaušana ar svina skrotīm mitrājos vai to tuvumā rada nepieņemamu risku videi un iespējamu risku cilvēka veselībai un ka tas jārisina Savienības mērogā. Tāpēc ir lietderīgi ieviest ierobežojumu svina skrošu izšaušanai mitrājos vai to tuvumā.

(17)

Ņemot vērā, cik izpildes panākšanas iestādēm ir grūti medniekus pieķert pašā skrošu izšaušanas brīdī, ierobežojumam būtu jāaptver arī svina skrošu nēsāšana šaušanas laikā. Tā skrošu izšaušanas ierobežojuma ievērošanu būs iespējams panākt daudz sekmīgāk, kas savukārt uzlabos ierobežojuma iedarbīgumu konstatēto vides un cilvēka veselības apdraudējumu mazināšanā. Ierobežojumam nevajadzētu būt saistītam ar īpašumtiesībām. Tāpēc Aģentūras ierosinātā termina “būt skrotīm” vietā būtu jālieto termins “nēsāt”/”nēsāšana”.

(18)

Svina skrošu nēsāšanas ierobežojums tomēr jāattiecina tieši uz nēsāšanu šaušanas laikā, nevis nēsāšanu kādā citā kontekstā, piemēram, skrošu pārvietošanu pāri mitrājiem to nogādāšanai citā vietā. Komisija turklāt uzskata, ka nēsāšanas ierobežojumam vajadzētu būt tieši sasaistītam ar konkrēta veida šaušanu, kas ietilpst ierobežojuma tvērumā (šaušana mitrājos vai to tuvumā). Tam par iemeslu ir sabiedriskajā apspriešanā par XV pielikuma dokumentāciju iesniegtie komentāri, kuros norādīts, ka dažās dalībvalstīs mednieki, kas nodarbojas ar cita veida šaušanu, tipiskā šaušanas izgājienā mēdz pārvietoties pa dažādiem apvidiem – kā mitrājiem, tā citu zemi. Komisija turklāt uzskata, ka, lai būtu vieglāk panākt tā ievērošanu, nēsāšanas ierobežojumam būtu jāattiecas ne tikai uz nēsāšanu šaušanas izgājienā mitrājos, bet arī nēsāšanu sakarā ar došanos šaut mitrājos, citiem vārdiem sakot, nēsāšanu apstākļos, kas ir cieši saistīti ar pašu šaušanu. Tas ietvertu, piemēram, gadījumus, kad skrotis nēsā, dodoties šaut mitrājos vai no šādas šaušanas atgriežoties, vai to, ka skrotis nēsā kāds, kas šaušanas ekspedīcijā medniekiem palīdz.

(19)

Ņemot vērā, ka praksē ir grūti pierādīt, ar kādu tieši šaušanu cilvēks, kurš nēsā svina skrotis, grasās nodarboties, ir lietderīgi noteikt juridisku prezumpciju, ka ikviens, kas šaušanas izgājienā vai šaušanas izgājiena ietvaros nēsā svina skrotis mitrājos vai to tuvumā, uzskatāms par personu, kas nēsā svina skrotis šaušanas izgājienā mitrājos vai šāda izgājiena ietvaros. Citiem vārdiem sakot, šādai personai būtu jāpierāda, ka viņš vai viņa patiesībā grasās doties šaut citur un mitrājus tikai šķērso, lai nokļūtu uz šo citu vietu.

(20)

Attiecībā uz ģeogrāfisko tvērumu Aģentūra ierosina noteikt, ka svina skrošu izšaušanas ierobežojumam vajadzētu attiekties ne vien uz mitrājiem, bet arī vietām, kur “izšautās skrotis nokristu mitrājos”. Komisija atzīmē, ka RAC bijis zināms atbalsts iecerei ap mitrājiem kvantitatīvi noteikt fiksētu buferzonu, nevis izmantot testu, kurā noskaidrotu, kur nokristu izšautās skrotis. Komisija piekrīt, ka fiksēta buferzona, visticamāk, atvieglotu ierobežojuma ievērošanu un ievērošanas panākšanu. Tāpēc ierobežojums būtu jāpiemēro svina skrošu izšaušanai ne vien mitrājos, bet arī kvantitatīvi noteiktā fiksētā buferzonā ap mitrājiem. Ņemot vērā vajadzību nodrošināt samērīgumu, fiksētā buferzona ap mitrājiem būtu jānosaka 100 m liela.

(21)

Ņemot vērā, kādas priekšrocības tam būtu ievērošanas panākšanā un kā tas uzlabotu ierobežojuma iedarbīgumu – jo mednieki nebūtu jāpieķer tieši svina skrošu izšaušanas brīdī –, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi ierobežojumu nēsāt svina skrotis piemērot ne vien nēsāšanai mitrājos, bet arī nēsāšanai fiksētajā buferzonā ap mitrājiem.

(22)

Skrotis parasti neizstrādā un nelaiž tirgū speciāli vai tikai lietošanai mitrājos vai ap tiem, tāpēc ierobežojums laist tirgū svinu saturošas skrotis ierobežotu šaušanu arī citos apvidos. Tāpēc ierobežojums būtu jānosaka tikai attiecībā uz svina skrošu izšaušanu un nēsāšanu.

(23)

Ierobežojums būtu jāpiemēro skrotīm, kurās svina koncentrācija ir 1 % vai vairāk. 1 % ir robežkoncentrācija, kas, lai novērstu nopietnas toksicitātes briesmas migrējošiem putniem un citiem savvaļas dzīvniekiem vai to dzīvotnēm, “netoksisku” skrošu apstiprināšanas procesā tiek izmantota ASV. Turklāt sliekšņkoncentrācija 1 % uzskatāma par pietiekamu svinu saturoša skrošu materiāla radītā riska mazināšanai un vienlaikus ir viegli panākama alternatīvu skrošu ražotājiem, jo dažas no alternatīvām var saturēt svinu kā piemaisījumu.

(24)

Ir lietderīgi ierobežojuma vajadzībām izmantot to pašu jēdziena “mitrāji” definīciju, kas sniegta 1971. gada 2. februārī Rāmsarā parakstītajā Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem (“Rāmsaras konvencija”), kā ierosinājusi Aģentūra un kam savos atzinumos piekritušas RAC un SEAC, jo minētā definīcija ir vispusīga, aptver visu veidu mitrājus (arī kūdrājus, kur atrodas daudz ūdensputnu), turklāt Rāmsaras konvencijā arī izstrādāta mitrāju klasifikācijas sistēma, kas palīdz mitrājus identificēt.

(25)

Ieinteresētajām personām vajadzētu dot pietiekami daudz laika veikt vajadzīgos pasākumus ierobežojuma ievērošanai, un dalībvalstīm vajadzētu dot pietiekami daudz laika sagatavoties tā ievērošanas panākšanai. Ņemot vērā RAC un SEAC pausto viedokli par to, cik reālistisks un piemērots būtu par Aģentūras ierosinātajiem trim gadiem īsāks periods, un it sevišķi ņemot vērā aplēsto ikgadējo ietekmi, ko rada svina nokļūšana mitrājos svina skrošu izmantošanas dēļ, ierobežojuma piemērošana būtu jāatliek uz 24 mēnešiem.

(26)

2018. gada septembrī Aģentūra publicēja rezultātus pētnieciskajam ziņojumam (6), kurā aplūkota pieejamā informācija par dažādiem svina pielietojumiem, arī skrotīs, ko izmanto apvidos, kas nav mitrāji, proti, sauszemes vidē. Tā kā pētnieciskajā ziņojumā cita starpā konstatēts, ka pieejamā informācija liecina, ka svina skrošu izmantošana sauszemes vidē apdraud gan cilvēka veselību, gan vidi, Komisija Aģentūrai 2019. gadā lūdza sagatavot XV pielikuma dokumentāciju sakarā ar iespējamu ierobežojumu laist tirgū un izmantot svinu munīcijā un makšķerēšanas piederumos (7).

(27)

Turklāt savos atzinumos par XV pielikuma dokumentāciju par svinu saturošu skrošu izmantošanu šaušanai mitrājos RAC un SEAC izteica piekrišanu Aģentūras viedoklim, ka aizliegums svina skrotis laist tirgū un izmantot visu veidu apvidos uzlabotu vides aizsardzības līmeni un būtu iedarbīgāks no praktiskuma un ievērošanas panākšanas viedokļa.

(28)

Dažās dalībvalstīs ar šo regulu ieviestais aizliegums var radīt īpašas grūtības šo dalībvalstu ģeogrāfisko apstākļu specifikas dēļ. Dalībvalstīs, kuru teritorijā ir ievērojams mitrāju īpatsvars, aizliegums svina skrotis izmantot šaušanai un tās nēsāt mitrājos un to tuvumā praksē ietekmes ziņā līdzinātos pilnīgam aizliegumam ar šādām skrotīm šaut visā teritorijā, jo mednieki gandrīz neizbēgami bieži atrastos mitrājos vai to tuvumā. Turklāt tikai uz mitrājiem un to tuvumu vērsta ierobežojuma izpildes panākšanai atvēlamie resursi var nebūt sevišķi mazāki un pat var būt lielāki nekā resursi, kas būtu vajadzīgi ierobežojuma ievērošanas panākšanai visā teritorijā.

(29)

Ņemot vērā aprakstītās grūtības, to, ka pasākumam jābūt ne vien iedarbīgam, bet arī vienkāršam un taisnīgam attiecībā uz mednieku kopienu kopumā, kā arī Aģentūras pētniecisko ziņojumu un RAC un SEAC viedokļus, Komisija uzskata, ka dalībvalstīm, kurās varētu rasties šādas grūtības, būtu jādod iespēja to teritorijā noteikt citu ierobežojumu, kas aizliegtu laist tirgū svina skrotis un arī jebkāda veida šaušanas sakarā izšaut vai nēsāt svina skrotis visā to teritorijā – gan mitrājos, gan citur.

(30)

Juridiskās noteiktības labad ir svarīgi skaidri norādīt, kādas dalībvalstis būtu tiesīgas šo iespēju izmantot. Šai iespējai vajadzētu būt pieejamai tām dalībvalstīm, kurām vismaz 20 % teritorijas veido mitrāji. 20 % slieksnim vajadzētu aptvert dalībvalstis, kas varētu saskarties ar grūtībām ģeogrāfisko apstākļu specifikas dēļ.

(31)

Tā kā ierobežojums, kuru varētu noteikt minētās dalībvalstis, būtu stingrāks nekā ierobežojums, kas aptvertu tikai mitrājus un to tuvumu, ir lietderīgi šā ierobežojuma ieviešanai noteikt garāku periodu. Šim periodam vajadzētu būt 36 mēnešiem, kas atbilst periodam, kuru sākotnēji XV pielikuma dokumentācijā ierosināja Aģentūra.

(32)

Pārredzamības un juridiskās noteiktības labad dalībvalstīm, kas šo iespēju izmanto, vajadzētu būt pienākumam paziņot Komisijai par savu nodomu un noteiktos termiņos paziņot ierobežojuma ieviešanai pieņemtos pasākumus, savukārt Komisijai paziņojumi par nodomu, kā arī pieņemto valsts pasākumu teksts būtu bez kavēšanās jādara pieejami publiski.

(33)

Vairākās dalībvalstīs ir valsts noteikumi, kas vides vai cilvēka veselības aizsardzības labad svinu skrotīs aizliedz vai ierobežo stingrāk, nekā noteikts šajā regulā. Ja šīs dalībvalstis būtu spiestas pašreizējo aizsardzības līmeni samazināt, lai izpildītu šo regulu, svina izmantojums skrotīs šajās dalībvalstīs varētu palielināties. Tāds iznākums nebūtu saderīgs ar Līguma 114. panta 3. punktā prasīto augsto aizsardzības līmeni. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāatļauj paturēt spēkā šos stingrākos noteikumus.

(34)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1907/2006.

(35)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu izveidotā komiteja,