(1)

Direktīvā 2014/59/ES ir paredzēta prasība dalībvalstīm izveidot noregulējuma finansēšanas mehānismus, lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestāde efektīvi piemēro noregulējuma instrumentus un pilnvaras. Šiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem jāparedz pietiekami finanšu resursi, lai nodrošinātu noregulējuma sistēmas efektīvu darbību, un tādēļ tiem ir pilnvaras piesaistīt ex ante iemaksas no iestādēm, kam piešķirta darbības atļauja attiecīgajā teritorijā, ieskaitot Savienības filiāles (“iestādes”).

(2)

Dalībvalstīm ir pienākums piesaistīt ex ante iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismā ne vien no iestādēm, bet saskaņā ar minētās Direktīvas 103. panta 1. punktu arī no Savienības filiālēm. Uz Savienības filiālēm attiecas arī Komisijas pilnvarojums pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar minētās Direktīvas 103. panta 7. un 8. punktu. Tomēr ņemot vērā to, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (2) 47. pantu dalībvalstis atbild par prudenciālajām prasībām un uzraudzības darbībām attiecībā uz Savienības filiālēm, nebūtu piemēroti uz Savienības filiālēm tieši attiecināt daudzus no šajā deleģētajā regulā noteiktajiem riska korekcijas rādītājiem. Tāpēc, ņemot vērā to, ka šīs regulas darbības joma neattiecas uz Savienības filiālēm, uz tām var attiekties īpašs režīms, ko Komisija izstrādātu kādā turpmākā deleģētajā aktā.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) 6., 15., 16., 95. un 96. pantu noteiktām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir atļauts veikt tikai ierobežotus pakalpojumus un darbības, nepiemēro dažas kapitāla un likviditātes prasības vai tās var tikt atbrīvotas no šādām prasībām. Tādējādi uz tām neattiektos daudzi riska korekcijas rādītāji, kas būtu jānosaka. Lai gan dalībvalstīm ir pienākums no šīm ieguldījumu brokeru sabiedrībām piesaistīt ex ante iemaksas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/EK 103. panta 1. punktu, ir lietderīgi, ka dalībvalstis saglabā pilnvaras noteikt riska korekcijas, lai nesamērīgi nenoslogotu šīs sabiedrības. Tāpēc šīs regulas darbības joma nebūtu jāattiecina uz minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktu dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim finansēšanas mehānismu pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz vismaz 1 % no visu iestāžu, kurām piešķirta darbības atļauja to teritorijā, segtajiem noguldījumiem. Minētajā laikposmā iemaksas finansēšanas mehānismos būtu jāsadala laikā pēc iespējas vienādi, līdz ir sasniegts mērķapjoms, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības cikla fāzi un prociklisku iemaksu iespējamo ietekmi uz iemaksu veicošo iestāžu finansiālo stāvokli.

(5)

Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 1. punktā paredzēta prasība piesaistīt iemaksas vismaz reizi gadā, lai sasniegtu minētās direktīvas 102. pantā noteikto mērķapjomu. Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 2. punktu gada iemaksai ir jāatspoguļo iestādes lielums, jo iemaksas pamatā jābūt fiksētai summai, kas noteikta, pamatojoties uz attiecīgās iestādes saistībām (“gada pamata iemaksa”). Otrkārt, tai jāatspoguļo iestādes veikto attiecīgo darbību riska līmenis, jo gada pamata iemaksa būtu jākoriģē proporcionāli šīs iestādes riska profilam (“papildu korekcija, ņemot vērā risku”). Iestādes lielums ir pirmais rādītājs attiecībā uz iestādes radīto risku. Jo lielāka ir iestāde, jo lielāka ir iespēja, ka noregulējuma iestāde grūtību gadījumā uzskatīs, ka vispārējās interesēs būtu noregulēt attiecīgo iestādi un izmantot noregulējuma finansēšanas mehānismu, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu.

(6)

Lai noskaidrotu, kā noregulējuma iestādēm būtu jākoriģē iemaksas proporcionāli iestāžu riska profilam, ir jāprecizē riska pīlāri un rādītāji, kas būtu jāizmanto, lai noteiktu iestāžu riska profilu, mehānisms, lai piemērotu riska korekcijas gada pamata iemaksām, un gada pamata iemaksa kā izejas punkts riska korekcijai. Elementi, kas papildinātu Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktā paredzētos riska kritērijus, būtu jānosaka tā, lai saglabātu godīgas konkurences nosacījumus starp dalībvalstīm un spēcīgu iekšējo tirgu, novēršot atšķirības starp dalībvalstu iemaksu aprēķināšanas metodēm to attiecīgajos noregulējuma finansēšanas mehānismos. Tādējādi iemaksas, kas iestādēm jāveic noregulējuma finansēšanas mehānismos, būtu salīdzināmas un paredzamas neatkarīgi no bankas veida, kas ir svarīgs priekšnoteikums godīgas konkurences nosacījumu nodrošināšanai iekšējā tirgū.

(7)

Eiropas Parlaments un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (4) 5. panta 1. punktā ir noteikts, ka Vienotā noregulējuma valdi (“valde”), kas izveidota ar minētās regulas 42. panta 1. punktu, minētās regulas un Direktīvas 2014/59/ES piemērošanas vajadzībām uzskata par attiecīgo valsts noregulējuma iestādi, ja tā īsteno uzdevumus vai pilnvaras, kuras, ievērojot minēto Direktīvu, jāveic vai jāīsteno valsts noregulējuma iestādei. Ņemot vērā to, ka valde ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. panta 7. punktu ir pilnvarota aprēķināt iestāžu iemaksas vienotajā noregulējuma fondā, kas no 2016. gada 1. janvāra aizstās dalībvalstu finansēšanas mehānismus pēc vienotā noregulējuma mehānisma ieviešanas, piemērojot šo regulu uz Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punkta pamata, jēdzienā “noregulējuma iestāde” šajā regulā būtu jāietver arī valde.

(8)

Attiecībā uz grupām sekas iemaksu aprēķināšanai atsevišķu vienību līmenī būtu noteiktu saistību divkārša uzskaitīšana, kad tiktu noteikta dažādu grupas vienību gada pamata iemaksa, jo saistības, kas izriet no nolīgumiem, ko vienas grupas vienības noslēdz savā starpā, būtu pieskaitāmas pasīvu kopsummai, kas jāņem vērā, nosakot gada pamata iemaksu katrai grupas vienībai. Tāpēc attiecībā uz grupām ir vēl sīkāk jāprecizē, kā nosaka gada pamata iemaksu, lai atspoguļotu grupas vienību savstarpējo saistību un izvairītos no grupas iekšējo riska darījumu divkāršas uzskaitīšanas. Lai nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus grupā ietilpstošām vienībām un iestādēm, kas ir vienas un tās pašas IAS dalībnieces vai ir pastāvīgi radniecīgas vienai un tai pašai centrālajai iestādei, pēdējām no minētajām būtu jāpiemēro tāds pats režīms.

(9)

Aprēķinot grupas vienības gada pamata iemaksu, pasīvu kopsumma, kas jāņem vērā, nedrīkstētu ietvert saistības, kas radušās no līguma, ko šī grupas vienība noslēgusi ar kādu citu tajā pašā grupā ietilpstošu vienību. Tomēr šāds izņēmums drīkstētu būt iespējams tikai tad, ja ikviena grupas vienība veic uzņēmējdarbību Savienībā, ir pilnībā iekļauta vienā un tajā pašā konsolidācijā, tai ir piemērojamas pienācīgas centralizētās riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras un ja nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas kavētu nekavējoties nokārtot saistības, kad iestājas to termiņš. Tādējādi vajadzētu tikt novērstai saistību izslēgšanai no iemaksu aprēķina pamatojuma, ja nav garantiju, ka tiktu segti grupas iekšējie kreditēšanas riska darījumi grupas finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā. Turklāt, lai izvairītos no tā, ka grupas iekšējo saistību izslēgšana sniedz priekšrocības grupas vienībām, kuras izmanto šo atbrīvojumu, šāda izslēgšana nedrīkstētu dot iespēju attiecīgajām iestādēm izmantot vienkāršotu iemaksu sistēmu, ko piešķir mazām iestādēm, ja pēc grupas iekšējo saistību izslēgšanas iestādei varētu piemērot vienkāršoto sistēmu. Lai nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus grupā ietilpstošām vienībām un iestādēm, kas ir vienas un tās pašas IAS dalībnieces vai ir pastāvīgi radniecīgas vienai un tai pašai centrālajai iestādei, pēdējām no minētajām būtu jāpiemēro tāds pats režīms.

(10)

Atkāpjoties no noteikuma, ka, iemaksas būtu jāaprēķina individuāli, centrālai iestādei ar radniecīgām kredītiestādēm, kas atbilstoši valsts tiesību aktiem ir pilnībā vai daļēji atbrīvotas no prudenciālajām prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu, noteikumi par ex ante iemaksām būtu jāpiemēro konsolidēti tikai centrālai iestādei un tās radniecīgajām kredītiestādēm kā vienotam veselumam, jo centrālās iestādes un visu radniecīgo iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz šo iestāžu konsolidētiem pārskatiem.

(11)

Gada pamata iemaksas noteikšana būtu sīkāk jāprecizē arī attiecībā uz finanšu tirgus infrastruktūrām (FMI). Arī dažas FMI, piemēram, centrālie darījumu partneri (CCP) vai centrālie vērtspapīru depozitāriji (CSD), ir saņēmušas atļauju darboties kā kredītiestādes. Jo īpaši daži CSD papildus to veiktajai tirgus infrastruktūras darbībai sniedz arī banku pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus. Pretēji kredītiestādēm, CSD nav segto noguldījumu, bet galvenokārt ir dienas atlikums vai atlikums uz nakti, kas radies no norēķiniem par vērtspapīru darījumiem, ko tās sniedz finanšu iestādēm vai centrālajām bankām. Parasti tas nerada skaidras naudas atlikumu, kas varētu būt pielīdzināms finansējumam, lai varētu veikt banku darbības. Ņemot vērā to, ka banku pakalpojumiem līdzīgos pakalpojumus FMI sniedz papildus savām galvenajām – tīrvērtes vai norēķinu darbībām, par kuru veikšanu minētajām vienībām piemēro stingras prudenciālās prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014 (6), kā arī attiecīgos noteikumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES, un to, ka FMI darījumdarbības modelis nerada risku, kas būtu salīdzināms ar kredītiestāžu risku, tad nosakot minēto vienību pasīvu kopsummu to gada pamata iemaksas aprēķināšanai, būtu jāņem vērā tikai tās saistības, ko rada minēto vienību veiktās banku pakalpojumiem līdzīgās darbības.

(12)

Atvasināto instrumentu uzskaite attiecībā uz atsevišķiem pārskatiem Savienībā nav saskaņota, tādēļ tam varētu būt ietekme uz saistību summu, kas jāņem vērā, aprēķinot katras bankas iemaksas. Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 6. un 7. punktā minētās sviras rādītāja metodes piemēro visām bankām, tādējādi nodrošinot, ka vienam un tam pašam atvasinātā instrumenta līgumam un jo īpaši atvasināto instrumentu līgumu savstarpējam ieskaitam tiks piemērotas vienādas prasības, neatkarīgi no grāmatvedības regulējuma, ko piemēro konkrētajai bankai. Tāpēc, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju atvasinātiem instrumentiem, kad tiek noteikta gada pamata iemaksa, tādējādi garantējot to novērtēšanas salīdzināmību starp iestādēm un godīgas konkurences nosacījumus visā Savienībā, atvasinātie instrumenti būtu jāvērtē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 6. un 7. punktu. Tomēr, lai nodrošinātu atvasināto instrumentu vērtēšanas paredzamību atbilstoši Regulai (ES) Nr. 575/2013, būtu jāparedz, ka šādas vērtēšanas rezultāts nevar būt vērtība, kas ir mazāka par 75 % no attiecīgo atvasināto instrumentu vērtības attiecīgā grāmatvedības regulējuma ietvaros.

(13)

Dažas kredītiestādes ir attīstību veicinošas bankas, kuru nolūks ir veicināt dalībvalsts centrālās valdības vai pašvaldības publiskās politikas mērķu sasniegšanu, galvenokārt piešķirot attīstību veicinošus aizdevumus bez konkurences un nevis peļņas gūšanai. Šādu iestāžu piešķirtus aizdevumus tieši vai netieši daļēji garantē centrālā valdība vai pašvaldība, vai vietējā iestāde. Attīstību veicinošus aizdevumus piešķir bez konkurences un nevis peļņas gūšanai, bet lai veicinātu Savienības vai dalībvalsts centrālās valdības vai pašvaldības publiskās politikas mērķus. Dažkārt attīstību veicinoši aizdevumi tiek veikti ar citas iestādes kā starpnieka iesaisti (pastarpinātie aizdevumi). Šādos gadījumos kredītiestāde, kas darbojas kā starpniekiestāde, saņem attīstību veicinošus aizdevumus no daudzpusējas attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras un piedāvā tos tālāk citām kredītiestādēm, kas tos nodrošinās gala klientiem. Tā kā kredītiestādes, kas darbojas kā starpniekiestādes, nodod šo no sākotnējās attīstību veicinošās bankas saņemto aizdevumu likviditāti aizdevējiestādei vai citai starpniekiestādei, tad šādas saistības nebūtu jāiekļauj pasīvu kopsummā, kas jāņem vērā, aprēķinot gada pamata iemaksu.

(14)

Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 1. punktā paredzēta prasība visām iestādēm veikt iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismos. Tomēr ir jāpanāk samērīgs un taisnīgs līdzsvars starp ikvienas iestādes pienākumu veikt iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismā un tās lielumu, riska profilu, darbības jomu un sarežģītību, saistību ar citām iestādēm vai finanšu sistēmu kopumā, tās maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm, finansēšanas nosacījumiem vai ekonomiku plašākā mērogā un līdz ar to varbūtību, ka iestādei tiks piemērots noregulējums un tā izmantos finansēšanas mehānismu. Šos aspektus ņem vērā noregulējuma iestādes saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 4. pantu, lemjot par to, vai konkrētām iestādēm vajadzētu izmantot vienkāršotus pienākumus attiecībā uz prasībām sagatavot atveseļošanas un noregulējuma plānus. Novērtējot līdzsvaru starp Direktīvā 2014/59/ES paredzēto prasību izpildi un specifiku dažādās iestādes, uz kurām attiecas minētā direktīva, jāņem vērā arī administratīvais slogs, ko konkrētām iestādēm un noregulējuma iestādēm rada gada iemaksas aprēķināšana.

(15)

Mazām iestādēm riska profils parasti nav augsts, tām bieži vien ir mazāk sistēmisku risku salīdzinājumā ar lielām iestādēm, un daudzos gadījumos to maksātnespējas ietekme uz ekonomiku kopumā ir mazāka nekā lielām iestādēm. Vienlaikus nevar izslēgt mazu iestāžu maksātnespējas potenciālo ietekmi uz finanšu stabilitāti, jo pat mazas iestādes var radīt sistēmisku risku, jo tām ir sava nozīme plašākā banku sistēmā, kā arī šo iestāžu tīklu kumulatīvās ietekmes dēļ vai izplatoties ietekmei, ko tās varētu radīt, zaudējot uzticēšanos banku sistēmai.

(16)

Ņemot vērā to, ka mazas iestādes lielākoties nerada sistēmisku risku un ir mazāk ticams, ka tām tiks veikts noregulējums, kas tādējādi samazina iespējamību, ka tās izmantos noregulējuma finansēšanas mehānismus, salīdzinājumā ar lielām iestādēm, būtu jāvienkāršo metodes, lai aprēķinātu to gada iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismos. Mazu iestāžu gada iemaksām vajadzētu būt vienreizējam maksājumam, kas pamatots tikai uz šādu iestāžu gada pamata iemaksām un ir samērīgs ar to lielumu. Šāda metodika nodrošinātu samērīgu gada iemaksu sistēmu, jo, nosakot katras iestādes gada iemaksu, noregulējuma iestādei ir jāievēro finansēšanas mehānisma gada mērķapjoms. Tāpēc vienreizējs maksājums atspoguļo faktu, ka mazas iestādes bieži vien nerada lielu risku, un nodrošina plašākas iespējas koriģēt lielo iestāžu (kam parasti ir lielāka sistēmiska nozīme) iemaksas proporcionāli to riska profilam.

(17)

Lai noteiktu, kādas iestādes uzskatāmas par mazām, būtu jāizmanto dubults slieksnis: pirmais slieksnis, kas balstīts uz pasīvu kopsummu (izņemot pašu kapitālu), no kā atskaitīti segtie noguldījumi, būtu vienāds vai mazāks par 300 miljoniem euro, un otrais slieksnis, kas balstīts uz aktīvu kopsummu, nedrīkstētu pārsniegt vienu miljardu euro. Pēdējam būtu jānovērš situācijas, kad lielākas iestādes, kuru saistību summa nepārsniedz pirmo slieksni, izmanto vienkāršoto sistēmu.

(18)

Mazo iestāžu kategorijā ļoti mazas iestādes būtu jānošķir no tādām, kuru rādītāji ir tuvu maksimālajam slieksnim, kas ļauj tām izmantot vienkāršoto sistēmu. Vienreizējo maksājumu sistēmā ļoti mazu iestāžu gada iemaksas būtu nesamērīgi lielākas par to mazo iestāžu iemaksām, kuru rādītāji ir tuvu maksimālajam slieksnim. Vienlaikus nedrīkstētu pieļaut, ka vienkāršotā sistēma radītu nesamērīgu atšķirību starp lielāko mazo iestāžu gada iemaksām un to iestāžu gada iemaksām, kuras nevar pretendēt uz vienkāršoto sistēmu, jo to rādītāji nedaudz pārsniedz slieksni. Tāpēc, lai izvairītos no šādas nevēlamas ietekmes, ir lietderīgi paredzēt vairāku kategoriju sistēmu mazām iestādēm, kuru gada iemaksas būtu vienreizēji maksājumi ar atšķirīgām summām. Tādējādi būtu iespējama iemaksu progresija vienkāršotās sistēmas ietvaros un starp augstāko vienreizējo maksājumu un zemāko iemaksu saskaņā ar metodi, ar kuru gada pamata iemaksu koriģē atbilstoši iestādes riska profilam.

(19)

Ja noregulējuma iestāde konstatē, ka mazai iestādei ir īpaši augsts riska profils, noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu, ka attiecīgajai iestādei turpmāk nevajadzētu izmantot vienkāršoto sistēmu, bet tās iemaksa būtu jāaprēķina pēc metodes, saskaņā ar kuru gada pamata iemaksu koriģē atbilstoši riska faktoriem, kas nav saistīti ar iestādes lielumu.

(20)

Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 3. punktā minētās iestādes netiks rekapitalizētas, izmantojot noregulējuma finansēšanas mehānismus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. un 101. pantu, jo tās tiks likvidētas ar valsts maksātnespējas procedūrām vai cita veida procedūrām, kas īstenotas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 38., 40. vai 42. pantu, un beigs darbību. Šīs procedūras nodrošinās, ka minēto iestāžu kreditori, tostarp attiecīgajā gadījumā segto obligāciju turētāji, segs zaudējumus tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi. Tāpēc šo iestāžu iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos būtu jāatspoguļo šī specifika. Tomēr noregulējuma finansēšanas mehānismus varētu izmantot citiem mērķiem, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 101. pantā. Ja šādas iestādes izmanto noregulējuma finansēšanas mehānismu ar kādu no iepriekš minētajiem mērķiem, noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai salīdzināt visu pārējo Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 3. punktā minēto iestāžu riska profilu ar tās iestādes riska profilu, kura izmantojusi noregulējuma finansēšanas mehānismu, un piemērot šajā deleģētajā aktā noteikto metodiku tām iestādēm, kuru riska profils ir līdzvērtīgs vai augstāks par to iestāžu riska profilu, kas izmantojušas noregulējuma finansēšanas mehānismu. Ir arī lietderīgi izveidot to elementu sarakstu, kuri noregulējuma iestādei jāņem vērā, veicot riska profilu salīdzināšanu.

(21)

Lai dalībvalstu noregulējuma iestādes varētu saskaņoti interpretēt Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktā minētos kritērijus, nodrošinot to, ka iestāžu riska rādītāji individuālo iemaksu aprēķināšanai noregulējuma finansēšanas mehānismos tiek noteikti vienādi visā Savienībā, būtu jāparedz vairāki riska pīlāri un katram no šiem riska pīlāriem atbilstoši riska rādītāji, kas noregulējuma iestādēm būtu jāņem vērā, novērtējot iestāžu riska profilu. Lai nodrošinātu konsekventu uzraudzības prakses ievērošanu, riska rādītājos būtu jāietver pašreizējie regulējošie kritēriji, kurus jau piemēro vai kuri ir noteikšanas procesā.

(22)

Ja attiecīgais tiesību akts paredz atbrīvojumus, ar ko iestādes atbrīvo no dažu riska rādītāju noteikšanas iestādes līmenī, un ar nosacījumu, ka attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde atļauj izmantot šādus atbrīvojumus, noregulējuma iestādēm būtu jānovērtē attiecīgie rādītāji konsolidētā vai attiecīgi subkonsolidētā līmenī, lai konsekventi ievērotu uzraudzības praksi un nodrošinātu, ka grupas, kuras izmanto minētos atbrīvojumus, nepamatoti no tā neciestu.

(23)

Lai nodrošinātu noregulējuma iestāžu konsekventu attieksmi pret to, cik svarīgi ir riska pīlāri un rādītāji, kuri tām būtu jāņem vērā, nosakot iestāžu riska profilu, šajā regulā būtu arī jānosaka katra riska pīlāra un rādītāja relatīvo svērumu. Tomēr ir svarīgi nodrošināt noregulējuma iestādēm pietiekamu elastību iestāžu riska profila novērtēšanā, lai tās varētu mainīt riska pīlāru un rādītāju piemērošanu atbilstoši katras iestādes specifikai. To nevar panākt, tikai nosakot riska profila novērtēšanas diapazonu, ir vajadzīga arī noteikta diskrēcija, katrā konkrētā gadījumā pieņemot lēmumus par konkrētu riska rādītāju svarīgumu, tādēļ dažu riska rādītāju svērumam vajadzētu būt vienīgi norādošam vai attiecībā uz tiem būtu jāparedz diapazons, lai noregulējuma iestādes varētu pieņemt lēmumu par šo rādītāju svarīgumu konkrētajā gadījumā.

(24)

Nosakot noteiktiem pīlāriem atbilstošo dažādo rādītāju svarīgumu, to agregēšana katrā pīlārā būtu jāveic, izmantojot atsevišķo rādītāju svērto vidējo aritmētisko. Attiecībā uz katrai iestādei atbilstošā galīgā saliktā rādītāja aprēķināšanu, lai izvairītos no kompensācijas efekta, kad iestādei, kura vairākos pīlāros darbojas mēreni labi, bet kādā citā – ļoti vāji, parasti tiktu piešķirts vidējs vērtējums saskaņā ar dažādu pīlāru vidējo aritmētisko, šāda aprēķināšana būtu jāveic, pamatojoties uz atsevišķo pīlāru svērto vidējo ģeometrisko.

(25)

Novērtējot iestādes radīto risku, diapazonam vajadzētu būt tādam, lai varētu pietiekami mainīt iestāžu riska profilu atbilstoši dažādiem šajā regulā paredzētajiem riska pīlāriem un rādītājiem, vienlaikus nodrošinot pietiekamu noteiktību un paredzamību attiecībā uz gada iemaksu summām, kas iestādēm būtu jāiemaksā saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES un šo regulu.

(26)

Lai nodrošinātu efektīvu iemaksu veikšanu, ir jāprecizē to veikšanas nosacījumi un veidi. Jo īpaši attiecībā uz iemaksām, kuras neiemaksā skaidrā naudā, bet gan kā Direktīvas 2014/59/ES 103. pantā minēto neatsaucamo maksājumu saistību daļu, ir jāprecizē neatsaucamo maksājumu saistību daļa, ko var izmantot katra iestāde, un nodrošinājuma veids, ko pieņem, lai nodrošinātu šīs neatsaucamās maksājumu saistības, lai noregulējuma iestāde varētu nodrošināt faktisko maksājumu, izpildot neatsaucamās maksājumu saistības gadījumos, kad noregulējuma iestāde saskaras ar grūtībām neatsaucamo maksājumu saistību izpildē. Lai nodrošinātu efektīvu gada iemaksu veikšanu, noregulējuma iestādei ir jāpiešķir īpašas pilnvaras piemērot administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus iestādēm, kuras pārkāpj šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz iemaksu aprēķināšanu un koriģēšanu, piemēram, neievēro pienākumu sniegt noregulējuma iestādes prasīto informāciju. Noregulējuma iestādei būtu arī jāpiešķir pilnvaras piemērot iestādēm naudas sodu par katru kavējuma dienu iestādei, ja attiecīgā iestāde tikai daļēji iemaksājusi veicamo gada iemaksu vai nav to iemaksājusi vispār, vai ja konkrētā iestāde neievēro noregulējuma iestādes paziņojumā minētās prasības. Turklāt ir jāparedz īpašs pienākums veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm.

(27)

Lai nodrošinātu to, ka riska korekcija arī turpmāk atspoguļotu attīstības tendences banku nozarē un tādējādi pastāvīgi izpildītu Direktīvas 2014/59/ES prasības, Komisija, pamatojoties uz tās piemērošanā gūto pieredzi, līdz 2016. gada 1. jūnijam pārskatīs riska korekciju gada iemaksu aprēķināšanai un jo īpaši šajā regulā paredzētā riska korekcijas reizinātāja piemērotību un varbūtēju nepieciešamību palielināt riska korekcijas reizinātāja augstāko robežu.

(28)

Tā kā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 130. panta 1. punktu pienākumu dalībvalstīm piesaistīt gada iemaksas no iestādēm, kam ir izdota darbības atļauja to teritorijā, piemēro no 2015. gada 1. janvāra, arī šī regula būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra,