EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013D0768

Padomes Lēmums 2013/768/KĀDP ( 2013. gada 16. decembris ), par ES darbībām, ar kurām saskaņā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu

OV L 341, 18.12.2013, p. 56–67 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2013/768/oj

18.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/56


PADOMES LĒMUMS 2013/768/KĀDP

(2013. gada 16. decembris),

par ES darbībām, ar kurām saskaņā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

ANO Ģenerālā asambleja 2006. gada 6. decembrī pieņēma Rezolūciju 61/89 “Ceļā uz ieroču tirdzniecības līgumu – vienotu starptautisku standartu izveide parasto ieroču importam, eksportam un nodošanai”, tādējādi sākot ANO līmeņa procesu, lai izstrādātu ieroču tirdzniecības līgumu (ITL process). ANO Ģenerālā asambleja 2009. gada 2. decembrī pieņēma Rezolūciju 64/48 “Ieroču tirdzniecības līgums”, ar ko tā nolēma 2012. gadā sasaukt ANO konferenci par ieroču tirdzniecības līgumu, lai sagatavotu juridiski saistošu instrumentu, kas paredzētu visaugstākos iespējamos kopējos starptautiskos standartus parastu ieroču nodošanas jomā.

(2)

Tā kā 2012. gada jūlijā sarīkotajā ANO konferencē par ieroču tirdzniecības līgumu tam paredzētajā termiņā neizdevās vienoties par noslēguma dokumentu un pēc tam, kad ANO Ģenerālā asambleja 2012. gada 24. decembrī bija pieņēmusi arī Rezolūciju 67/234 A, ANO noslēguma konference par ieroču tirdzniecības līgumu tika sasaukta 2013. gada martā. Tajā izstrādāja līdzsvarotu un plaši atbalstītu līguma tekstu, tomēr konsensu neizdevās panākt trīs ANO dalībvalstu izteikto iebildumu dēļ. Pēc tam šis jautājums tika nodots ANO Ģenerālajai asamblejai, kas 2013. gada 2. aprīlī, balsojot par Rezolūciju A/RES/67/234 B, ar lielu balsu pārsvaru pieņēma Ieroču tirdzniecības līgumu. Vēlāk līgumu atvēra parakstīšanai 2013. gada 3. jūnijā, un tas stāsies spēkā pēc 50. ratifikācijas. Visas Savienības dalībvalstis minēto līgumu ir parakstījušas.

(3)

Padome 2006. gada 11. decembra, 2007. gada 10. decembra, 2010. gada 12. jūlija un 2012. gada 25. jūnija secinājumos pauda stingru apņemšanos sekmēt jaunu juridiski saistošu starptautisku instrumentu, ar kuru būtu jāpanāk visaugstākie iespējamie kopējie starptautiskie standarti, lai regulētu parasto ieroču likumīgu tirdzniecību, un kuram vajadzētu attiekties uz visām valstīm, un tādēļ tas varētu būt vispārējs.

(4)

Lai veicinātu ITL procesa pieejamību un atbilstību, Padome pieņēma Lēmumu 2009/42/KĀDP (1) un Lēmumu 2010/336/KĀDP (2), kuros tika atbalstīta inter alia virkne reģionālu semināru visā pasaulē. Pēc ANO 2012. gada jūlija konferences, kurā neizdevās panākt rezultātu, Savienības nepārtrauktās darbības ieroču tirdzniecības līguma atbalstam tika papildinātas ar Padomes Lēmumu 2013/43/KĀDP (3).

(5)

Tagad prioritāte ir atbalstīt līguma drīzu stāšanos spēkā un pilnīgu īstenošanu. Saskaņā ar savu agrīno apņēmību atbalstīt ITL procesu, tagad Savienība var sniegt ievērojamu devumu minētā mērķa sasniegšanai, jo īpaši balstoties uz savu ilgtermiņa pieredzi, finansējot eksporta kontroles palīdzību un informēšanas pasākumus. Tā kā ieroči un divējāda lietojuma atļauju izsniegšana ES joprojām ir valstu atbildībā, speciālās zināšanas par eksporta kontroli, kuras izmanto Savienības finansētās palīdzības un informēšanas programmās ir lielā mērā atkarīgas no dalībvalstīm. Tādēļ, lai Savienības eksporta kontroles palīdzības un informēšanas darbības būtu sekmīgas, dalībvalstīm jānodrošina eksperti, kas uzturēs Savienības programmas.

(6)

Ieroču eksporta kontroles jomā Savienības palīdzības un informēšanas darbības tika īstenotas saskaņā ar Padomes Vienoto rīcību 2008/230/KĀDP (4), Padomes Lēmumu 2009/1012/KĀDP (5) un Padomes Lēmumu 2012/711/KĀDP (6). Paveiktās darbības bija vērstas uz vairākām trešām valstīm Savienības tuvos kaimiņos, un to mērķis bija stiprināt šo valstu ieroču eksporta kontroli un panākt lielāku atbildību un pārredzamību.

(7)

Turklāt Savienība ir ilglaicīga palīdzības sniedzēja eksporta kontroles jomā attiecībā uz divējāda lietojuma precēm atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1717/2006 (7), ar kuru tika izveidots stabilitātes instruments, ar ko nodrošina palīdzību, lai izstrādātu juridisko regulējumu un iestāžu spējas izveidot un īstenot efektīvas divējāda lietojuma preču eksporta kontroles, tostarp reģionālas sadarbības pasākumus. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2004. gada 28. aprīlī pieņēma Rezolūciju 1540 (2004) (“ANO DP Rezolūcija 1540 (2004)”), ar ko reglamentē ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu preču efektīvu nodošanas kontroli. Savienība ir atbalstījusi ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanu, jo īpaši ar Padomes Vienoto rīcību 2006/419/KĀDP (8), Padomes Vienoto rīcību 2008/368/KĀDP (9) un Padomes Lēmumu 2013/391/KĀDP (10), un – attiecībā uz ANO DP Rezolūcijas 1540 (2004) eksporta kontroles dimensiju – ar ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles palīdzības programmām.

(8)

Papildus konkrētai palīdzībai ieroču eksporta kontroles jomā, pašas kontroles, kas izstrādātas, lai īstenotu ANO DP Rezolūciju 1540 (2004), un izstrādātas atbilstīgi Savienības divējāda lietojuma preču eksporta kontroles palīdzības programmām, veicina kopējās spējas efektīvi īstenot Ieroču tirdzniecības līgumu, jo daudzos gadījumos tiesību akti, administratīvās procedūras un aģentūras, kas atbild par divējāda lietojuma preču eksporta kontroli, ir tās pašas, kas saistītas ar parasto ieroču eksporta kontroli. Tādējādi palīdzība, ko sniedz divējāda lietojuma preču jomā, sekmē ieroču eksporta kontroles spējas. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt ciešu koordināciju starp divējāda lietojuma preču eksporta kontroles darbībām un darbībām, ar ko atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu.

(9)

Ņemot vērā minēto vēlamo koordināciju ar citās atbilstīgās jomās sniegto eksporta kontroles palīdzību, ar šo lēmumu atbalstīto darbību mērķis ir stiprināt ieroču nodošanas kontroles spējas vairākās saņēmējās valstīs, lai atbalstītu efektīvu un iedarbīgu Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu. Tā kā Līguma iedarbība būs atkarīga no tā, cik vispārēji piemērojama tā ir, un no tās ievērošanas pakāpes, būtu jāatbalsta arī informēšanas un informētības veicināšanas darbības ar mērķi sekmēt attiecīgo ieinteresēto personu un citu trešo valstu atbalstu līgumam, kā arī mudināt interesi par tā īstenošanu.

(10)

Lēmuma 2009/1012/KĀDP un Lēmuma 2012/711/KĀDP tehnisko īstenošanu Padome ir uzticējusi Vācijas Federālajam ekonomikas un eksporta kontroles birojam (turpmāk “BAFA”). Tas sekmīgi organizēja visas darbības, kas bija paredzētas Padomes Lēmumā 2009/1012/KĀDP. Turklāt BAFA ir saskaņā ar “stabilitātes instrumentu”, finansēto eksporta kontroļu un divējāda lietojuma preču projektu īstenošanas aģentūra. Ņemot vērā minēto, izvēle noteikt BAFA par īstenošanas aģentūru Savienības darbībām, ar ko atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu trešās valstīs, ir pamatota, jo BAFA ir pārbaudīta pieredze, kvalifikācijas un vajadzīgās speciālās zināšanas par visu attiecīgo Savienības eksporta kontroļu darbību loku gan divējāda lietojuma preču, gan ieroču eksporta kontroles jomās. Izvēloties BAFA, tiks atvieglota sinerģiju apzināšana starp darbībām divējāda lietojuma preču un ar ieročiem saistīta eksporta kontroles jomā, lai nodrošinātu to, ka ar Ieroču tirdzniecības līgumu saistītā palīdzība lietderīgi papildina palīdzību, ko jau sniedz saskaņā ar pastāvošajām divējāda lietojuma preču un eksporta kontroles palīdzības programmām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Nolūkā atbalstīt Ieroču tirdzniecības līguma (“ITL”) drīzu stāšanos spēkā un īstenošanu, Savienība veic darbības, kurām ir šādi mērķi:

pēc attiecīgo valstu lūguma atbalstīt vairākas valstis ar mērķi stiprināt to ieroču nodošanas kontroles sistēmas, lai tās būtu spējīgas īstenot ITL;

valstu un reģionālā mērogā palielināt attiecīgo valstu un reģionālo iestāžu un ieinteresēto pilsoniskās sabiedrības daļu informētību un atbildību par ITL, lai tās vairāk iesaistītos ITL īstenošanā.

2.   Lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus, Savienība īsteno šādas projektu darbības:

a)

palīdzēt saņēmējām valstīm attiecīgos gadījumos izstrādāt, atjaunināt un īstenot attiecīgus tiesību aktus un administratīvus pasākumus ar nolūku ieviest un pilnveidot efektīvu ieroču eksporta kontroles sistēmu, kas atbilst ITL prasībām;

b)

stiprināt saņēmēju valstu atļauju izsniedzēju un tiesībaizsardzības amatpersonu speciālās zināšanas un spējas, jo īpaši izmantojot paraugprakses apmaiņu, apmācības un piekļuvi attiecīgiem informācijas avotiem, lai nodrošinātu ieroču nodošanas kontroļu pienācīgu īstenošanu un izpildi;

c)

pamatojoties uz ITL pārredzamības prasībām, sekmēt starptautiskās ieroču tirdzniecības pārredzamību;

d)

veicināt ITL noteikumu pastāvīgu ievērošanu saņēmējās valstīs, iesaistot attiecīgas valstu un reģionālas ieinteresētās personas, piemēram, valstu parlamentus, kompetentas reģionālas organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kuri ilgtermiņā ir ieinteresēti pārraudzīt efektīvu ITL īstenošanu;

e)

sekmēt plašāku interesi par ITL, sazinoties ar valstīm, kas nav izrādījušas interesi par ITL, nolūkā atbalstīt tā vispārēju piemērošanu.

Pielikumā ir dots sīki izklāstīts šajā punktā minēto projekta darbību apraksts.

2. pants

1.   Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) ir atbildīgs par šā lēmuma īstenošanu.

2.   Lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projekta darbību tehnisko īstenošanu veic Vācijas Federālais ekonomikas un eksporta kontroles birojs (BAFA).

3.   BAFA savus uzdevumus veic Augstā pārstāvja atbildībā. Šajā nolūkā Augstais pārstāvis ar BAFA noslēdz vajadzīgās vienošanās.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu darbību īstenošanai ir EUR 5 200 000. Visa projekta kopējais aplēstais budžets ir EUR 6 445 000. Minētā aplēstā budžeta daļu, ko nesedz atsauces summa, nodrošina ar Vācijas Federatīvās Republikas valdības līdzfinansējumu.

2.   Izdevumus, ko finansē no šā panta 1. punktā minētās atsauces summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Komisija pārrauga 1. punktā minētos izdevumu pienācīgu pārvaldību. Šajā nolūkā Komisija noslēdz dotācijas nolīgumu ar BAFA. Šādā nolīgumā paredz, ka BAFA nodrošina Savienības ieguldījuma apjomam atbilstīgu pamanāmību.

4.   Šā panta 3. punktā minēto dotācijas nolīgumu Komisija cenšas noslēgt, cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā ziņo Padomei par jebkādām grūtībām šajā procesā, kā arī par dotācijas nolīguma noslēgšanas dienu.

4. pants

1.   Augstais pārstāvis ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz BAFA sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Minētie ziņojumi ir Padomes veiktā izvērtējuma pamatā.

2.   Komisija sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto projektu darbību īstenošanas finanšu aspektiem.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Tas zaudē spēku 36 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā dotācijas nolīguma noslēgšanas. Tomēr, ja pirms minētās dienas šāds dotācijas nolīgums nav noslēgts, tas zaudē spēku (2014. gada 17. jūnijs).

Briselē, 2013. gada 16. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  Padomes Lēmums 2009/42/KĀDP (2009. gada 19. janvāris) par atbalstu ES darbībām, aicinot trešās valstis parakstīt ieroču tirdzniecības līgumu Eiropas drošības stratēģijas sistēmā (OV L 17, 22.1.2009., 39. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2010/336/KĀDP (2010. gada 14. jūnijs) par ES darbībām, saskaņā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalstot ieroču tirdzniecības līgumu (OV L 152, 22.1.2010., 14. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2013/43/KĀDP (2013. gada 22. janvāris) par turpmākām Savienības darbībām, saskaņā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalstot ieroču tirdzniecības līguma sarunas (OV L 20, 23.1.2013., 53. lpp.).

(4)  Padomes Vienotā rīcība 2008/230/KĀDP (2008. gada 17. marts) par atbalstu ES darbībām, lai veicinātu ieroču eksporta kontroli un ES Rīcības kodeksā attiecībā uz ieroču eksportu ietvertos principus un kritērijus trešās valstīs (OV L 75, 18.3.2008., 81. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2009/1012/KĀDP ( 2009. gada 22. decembris ) par atbalstu ES darbībām, lai trešās valstīs veicinātu ieroču eksporta kontroli un principus un kritērijus, kas iekļauti Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP (OV L 348, 29.12.2009., 16. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums 2012/711/KĀDP (2012. gada 19. novembris) par atbalstu Savienības darbībām, lai trešās valstīs veicinātu ieroču eksporta kontroli un Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP principus un kritērijus (OV L 321, 20.11.2012., 62. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1717/2006 (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp.).

(8)  Padomes Vienotā rīcība 2006/419/KĀDP (2006. gada 12. jūnijs) atbalstot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanu un īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 165, 17.6.2006., 30. lpp.).

(9)  Padomes Vienotā rīcība 2008/368/KĀDP (2008. gada 14. maijs), atbalstot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 1540 (2004) īstenošanu un īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 127, 15.5.2008., 78. lpp.).

(10)  2013/391/CFSP: Padomes Lēmums 2013/391/KĀDP (2013. gada 22. jūlijs), atbalstot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 1540 (2004) par masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu neizplatīšanu praktisku īstenošanu (OV L 198, 23.7.2013., 40. lpp.).


PIELIKUMS

PROJEKTA DARBĪBAS, KAS MINĒTAS 1. PANTA 2. PUNKTĀ

1.   Priekšvēsture un KĀDP atbalsta pamatojums

Šis lēmums ir balstīts uz iepriekšējiem Padomes lēmumiem, ar ko atbalsta ANO procesu ieroču tirdzniecības līguma izstrādei un sekmē atbildīgāku un pārredzamāku ieroču eksporta kontroles sistēmu izstrādi trešās valstīs (1). ANO Ģenerālā asambleja 2013. gada 2. aprīlī pieņēma minēto līgumu, un 2013. gada 3. jūnijā tas tika darīts pieejams parakstīšanai.

Līguma deklarētais priekšmets ir “izveidot augstākos iespējamos kopējos starptautiskos standartus, lai regulētu parasto ieroču starptautisko tirdzniecību vai uzlabotu tās regulējumu, novērst un izskaust parasto ieroču nelikumīgu tirdzniecību un novērst to novirzīšanu”. Tā deklarētais mērķis ir “sniegt ieguldījumu starptautiskā un reģionālā miera, drošības un stabilitātes nodrošināšanā, mazināt cilvēku ciešanas un veicināt līgumslēdzēju valstu sadarbību, pārredzamību un atbildīgu rīcību parasto ieroču starptautiskajā tirdzniecībā, tādējādi vairojot līgumslēdzēju valstu savstarpējo uzticēšanos”. Līguma priekšmets un mērķis tādējādi ir savietojami ar Savienības vispārējiem centieniem attiecībā uz ārpolitiku un drošības politiku, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā un sīkāk precizēts Eiropas Drošības stratēģijā.

Pēc Ieroču tirdzniecības līguma pieņemšanas ANO Ģenerālajā asamblejā Savienība ir identificējusi trīs galvenos pārbaudījumus saistībā ar nolīgumu: nodrošināt tā drīzu stāšanos spēkā, nodrošināt tā efektīvu īstenošanu un, visbeidzot, rīkoties, lai panāktu vispārēju piemērošanu. Palīdzība eksporta kontroles jomā un informēšanas pasākumi ir svarīgi, lai risinātu minētos pārbaudījumus, un tāpēc tie ir šā lēmuma pamatelementi.

Attiecībā uz palīdzību eksporta kontroles jomā šajā lēmumā ir paredzēts izstrādāt vairākas specializētas palīdzības programmas, ar kurām saņēmējām valstīm palīdzēs izpildīt ITL prasības tām pielāgotā un padziļinātā veidā. Palīdzība tiks nodrošināta atbilstīgi palīdzības ceļvedim, par ko vienosies ar saņēmējām valstīm, kuras precizēs rīcības prioritātes, nodrošinās vietējo atbildību un norādīs apņemšanos ratificēt līgumu.

Papildus specializētas palīdzības programmām šajā lēmumā ir paredzētas ad hoc palīdzības darbības, ar ko papildinās specializētas palīdzības programmas, kuras vērstas uz citām saņēmējām valstīm, kam ir nedaudzas un ļoti konkrētas vajadzības. Minētās ad hoc palīdzības darbības dos Savienībai iespēju elastīgi un atsaucīgi pievērsties palīdzības lūgumiem.

Lai veicinātu saņēmēju valstu ieroču nodošanas kontroles centienu ilgtermiņa noturību, šī lēmuma mērķis ir iesaistīt ieinteresētās personas, piemēram, valstu parlamentus, kompetentas reģionālas organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kuri ilgtermiņā ir ieinteresēti pārraudzīt efektīvu ITL īstenošanu.

Visbeidzot, attiecībā uz ITL vispārēju piemērošanu, šajā lēmumā ir ietverti informēšanas aspekti, kuru mērķis ir iesaistīt visas attiecīgās valstis. Izdarītā izvēle ir sazināties ar minētajām valstīm, izmantojot to kompetento reģionālo organizāciju ietekmi, kurās minētās valstis piedalās un kuras veic ar ieroču nodošanas kontroli saistītas darbības.

Tādējādi šajā lēmumā ir nodrošināts vispusīgs palīdzības un informēšanas darbību kopums, lai pienācīgi pārvarētu minētos trīs konstatētos pārbaudījumus. Aktīva pievēršanās minētajiem pārbaudījumiem atbilst Savienības un tās dalībvalstu ilgtermiņa apņēmībai atbalstīt Ieroču tirdzniecības līgumu.

2.   Vispārīgie mērķi

Šā lēmuma galvenais mērķis ir pēc attiecīgo valstu lūguma atbalstīt vairākas valstis ar mērķi stiprināt to ieroču nodošanas kontroles sistēmas, lai tās būtu spējīgas efektīvi īstenot ITL. Saistībā ar šo lēmumu izstrādātos palīdzības centienus vēlāk izmantotu plašākā kontekstā, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas un veicot informēšanas pasākumus citās valstīs. Konkrēti ar Savienības darbību nodrošinās to, ka:

a)

tiek stiprinātas saņēmēju valstu ieroču nodošanas kontroles spējas;

b)

tiek palielināta to attiecīgo ieinteresēto personu, piemēram, kompetento reģionālo organizāciju, valstu parlamentu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, informētība un atbildība, kuri ir ilgtermiņā ieinteresēti nodrošināt līguma īstenošanas efektivitāti;

c)

tiek veikti informēšanas pasākumi attiecībā uz citām valstīm, lai atbalstītu līguma vispārēju piemērošanu.

3.   Projekta darbību apraksts

3.1.   Izmantojamo ekspertu saraksta izveide

3.1.1.   Projekta mērķis

Izmantojamo ekspertu saraksta izveides mērķis ir īstenošanas aģentūrai nodrošināt labi identificētus, kompetentus un uzticamus resursus, lai varētu pienācīgi reaģēt uz palīdzības lūgumiem un pēc tam atbalstīt attiecīgās palīdzības darbības. Šāda saraksta izveide ir paredzēta arī, lai mudinātu dalībvalstu eksporta kontroles aģentūras izraudzīties attiecīgus ekspertus, jo to pieejamība un iesaiste palīdzības darbībās būs ļoti būtiska, lai minētās darbības būtu iespējams īstenot.

3.1.2.   Projekta apraksts

Īstenošanas aģentūra izveidos izmantojamo ekspertu sarakstu. Minētie eksperti veiks palīdzības darbības, kas izstrādātas saņēmējām valstīm, ņemot vērā ekspertu zināšanu jomas un vajadzības, ko apzinājušas saņēmējas valstis vai kas apzinātas sadarbībā ar tām.

Īstenošanas aģentūrai ekspertu atlasē būtu jānodrošina lielākā iespējamā ģeogrāfiskā pārstāvniecība. Tai būtu jāizmanto arī atbilstīgi un pieejami eksperti no citām Savienības eksporta kontroles aģentūrām. Tam būtu jāveicina tādu ekspertu piedalīšanās, kuri nāk no valstīm, kas nesen ir sekmīgi izstrādājušas valstu ieroču nodošanas kontroles sistēmas, tostarp tās, kuras ir izstrādātas saistībā ar saņemto starptautisko palīdzību.

Kopējam izmantojamo ekspertu saraksta speciālo zināšanu apjomam būtu pilnīgi jāaptver valsts ieroču nodošanas kontroles sistēmas darbība; jo īpaši juridiskie aspekti, atļauju izsniegšana, muita/tiesībaizsardzība, informētība, kriminālvajāšana/sankcijas, ziņošana/pārredzamība.

3.2.   Pielāgotas valsts palīdzības programmas, kas veiktas saskaņā ar palīdzības ceļvedi

3.2.1.   Projekta mērķis

Specializētas palīdzības programmu un ar tām saistīto ceļvežu mērķis ir stiprināt saņēmēju valstu spējas vispusīgā un noturīgā veidā izpildīt ITL prasības. Ceļvedis saņēmējai valstij nodrošinās paredzamību attiecībā uz to, kas ir plānots palīdzības ziņā, un tajā būs izklāstīti uzlabojumi, ko valsts var sagaidīt savās nodošanas kontroles spējās.

3.2.2.   Projekta apraksts

Tiks izveidotas maksimums divpadsmit saņēmējām valstīm paredzētas valsts palīdzības programmas. Pirmajos divos lēmuma īstenošanas gados tiks uzsāktas ne vairāk kā desmit īstenošanas palīdzības programmas, lai Savienībai būtu iespējams reaģēt uz papildu lūgumiem pēc palīdzības, kas iesniegti vēlākā posmā.

Specializētās palīdzības programmas būtu jāizstrādā atbilstīgi turpmāk minētajiem soļiem:

a)

lūgums palīdzēt īstenot ITL (ko trešā valsts ir iesniegusi īstenošanas aģentūrai). Minētajam lūgumam vajadzētu būt pēc iespējas pamatotam, ideālajā variantā jau norādot konkrētas jomas, kurās šo palīdzību ir paredzēts sniegt. Attiecīgā gadījumā lūguma iesniedzējai valstij vajadzētu norādīt arī to, kādu palīdzību tā ir iepriekš saņēmusi un šobrīd saņem no citiem palīdzības sniedzējiem, un sniegt informāciju par tās ITL valsts īstenošanas stratēģiju;

b)

balstoties uz lūguma pamatotības pakāpi un 5.1. nodaļā izklāstītajiem kritērijiem, Augstais pārstāvis sadarbībā ar Parasto ieroču eksporta jautājumu darba grupu (COARM) un īstenošanas aģentūru lems par lūguma iesniedzējas valsts atbilstību;

c)

ja lūgums pēc palīdzības tiek novērtēts pozitīvi, īstenošanas aģentūra organizēs novērtēšanas ekspertu vizīti. Tās pamatā vajadzētu būt ciešai saziņai starp īstenošanas aģentūru un trešo valsti, kura lūdz palīdzību, un tajā būtu jāiekļauj daži no visatbilstošākajiem ekspertiem, kas izraudzīti no 3.1. nodaļā minētā izmantojamo ekspertu saraksta.

Novērtēšanas ekspertu vizīti, ja iespējams, sagatavo, izmantojot anketas un esošās informācijas apkopojumu; tajā iekļauj tās valsts vajadzību un prioritāšu sākotnējo novērtējumu, kura lūdz palīdzību. Tā jo īpaši ļaus ar valsti, kura lūdz palīdzību, precizēt to, kas ir nepieciešams, lai efektīvi īstenotu ITL, kā arī ļaus salīdzināt minētās vajadzības ar esošajiem attiecīgās valsts ieroču nodošanas kontroles resursiem Šīs sākotnējās novērtēšanas ekspertu vizītes ietvaros tiks vienkopus pulcētas visas attiecīgās vietējās aģentūras un ieinteresētās personas, kā arī tiks apzināti motivēti un uzticami vietējie partneri;

d)

pamatojoties uz novērtēšanas ekspertu vizītes rezultātiem, īstenošanas aģentūra izstrādās palīdzības ceļvedi. Izstrādājot šādu palīdzības ceļvedi, īstenošanas aģentūra ņems vērā jebkādu ar ITL saistīto palīdzību, ko, iespējams, sniedz citas organizācijas. Gadījumos, kad valsts, kura lūdz palīdzību, jau ir izstrādājusi ITL valsts īstenošanas stratēģiju, īstenošanas aģentūra arī nodrošinās Savienības palīdzības ceļveža saskaņotību ar minēto valsts īstenošanas stratēģiju;

e)

par novērtēšanas ekspertu vizītes rezultātiem un no tās izrietošo palīdzības ceļveža projektu tiks speciāli ziņots Komisijai saistībā ar parasto finanšu un aprakstošo ziņojumu, kā paredzēts šā lēmuma 3. pantā;

f)

palīdzības ceļveža projektu darīs zināmu saņēmējai valstij, lai saņemtu tās apstiprinājumu. Šo ceļvedi pielāgos saņēmējai valstij, un tajā apzinās ar palīdzību saistītās prioritātes;

g)

ceļvedi īstenos, iesaistot no izmantojamo ekspertu saraksta izvēlētus attiecīgos ekspertus un –vajadzības gadījumā – iesaistot citas ieinteresētās personas.

Atkarībā no attiecīgās saņēmējas valsts konkrētajām vajadzībām ceļveža izstrāde balstīsies uz ierasto piecu pīlāru pieeju, ko tradicionāli izmanto ar tirdzniecības kontroli saistītas stratēģiskās palīdzības jomā (juridiskie aspekti, atļauju izsniegšana, muita/tiesībaizsardzība, informētība un sankcijas/kriminālvajāšana). Papildus minētajām piecām standarta jomām, maksimāla uzmanība tiks veltīta ziņošanai un pārredzamībai.

Virkne palīdzības instrumentu jo īpaši ietvers tiesību aktu pārskatīšanu, apmācību seminārus, darbseminārus, mācību braucienus, kā arī tīmekļa rīku un informācijas avotu izmantošanu. Minētos palīdzības instrumentus īstenošanas aģentūra izraudzīsies atbilstoši konkrētajām vajadzībām un prioritātēm, kas apzinātas novērtēšanas ekspertu vizītē, un saskaņā ar apstiprināto ceļvedi. Palīdzības ceļvedī būtu skaidri jānorāda un jāpamato tie palīdzības instrumenti, kas izvēlēti, lai pienācīgi reaģētu uz palīdzības lūgumu.

3.3.    Ad hoc individuālās palīdzības darbsemināri

3.3.1.   Projekta mērķis

Ad hoc individuālās palīdzības darbsemināru mērķis ir nostiprināt saņēmēju valstu ieroču nodošanas kontroles spējas, lai mērķtiecīgā un piemērotā veidā varētu izpildīt ITL prasības. Minētās ad hoc palīdzības darbības ļaus Savienībai elastīgi un atsaucīgi reaģēt uz tiem lūgumiem pēc palīdzības, kuros norādīta konkrēta vajadzība, kas ir būtiska ITL efektīvai īstenošanai.

3.3.2.   Projekta apraksts

Konkrētām saņēmējām valstīm tiek rīkoti maksimums desmit divu dienu darbsemināri, lai tādējādi reaģētu uz mērķtiecīgiem lūgumiem pēc palīdzības un pausto ieinteresētību sekmēt vienu vai vairākas ar ieroču nodošanas kontroles sistēmu saistītas konkrētas jomas.

Minētajos darbsemināros tiks sniegta ierobežota individuālā un īpaši pielāgota palīdzība, un tajos pievērsīsies lūguma iesniedzējas valsts izvirzītajam(-iem) konkrētajam(-iem) jautājumam(-iem), piemēram, ar nodošanas kontroli saistītu tiesību aktu pārskatīšana, labākā ziņošanas prakse, informācijas avoti, kuriem ir būtiska nozīme ITL riska novērtējuma kritēriju izmantošanā, galīgā izmantojuma kontroles pasākumi un dokumentācija. Tie notiks saņēmējās valstīs, un īpašās zināšanas tajās sniegs eksperti, kas izraudzīti no 3.1. nodaļā minētā izmantojamo ekspertu saraksta.

Par palīdzības lūgumu saņemšanu būs atbildīga īstenošanas aģentūra; tā par šiem lūgumiem ziņos Augstajam pārstāvim, kurš, apspriežoties ar COARM, izlems, kā uz tiem reaģēt. Veicot novērtējumu, Augstais pārstāvis jo īpaši ņems vērā 5.1. nodaļā izklāstītos kritērijus, lūguma pareizību un to, kā tajā izklāstīts konkrētais(-ie) jautājums(-i), kā arī ievēros ģeogrāfisko līdzsvaru.

3.4.   Iespēja specializētās palīdzības programmu resursus nodot ad hoc palīdzības darbsemināriem

Ja netiek sasniegts tādu pilnvērtīgo specializētās palīdzības programmu maksimālais skaits, kuras minētas 3.2. nodaļā, tad 3.3. nodaļā paredzēto darbsemināru skaitu varētu palielināt līdz divdesmit.

Augstais pārstāvis un Komisija sadarbībā ar COARM reizi sešos mēnešos pārskatīs stāvokli saistībā ar specializētās palīdzības programmām, lai izvērtētu iespējas palielināt individuālās palīdzības darbsemināru skaitu proporcionāli nesasniegtajam specializētās palīdzības programmu skaitam.

3.5.   To valstu konference, kuras izmanto ar ITL saistītās palīdzības darbības

3.5.1.   Projekta mērķis

Konferences mērķis ir vēl vairāk palielināt to attiecīgo ieinteresēto personu, piemēram, kompetento reģionālo organizāciju, valstu parlamentu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, informētību un atbildību, kuri ir ilgtermiņā ieinteresēti nodrošināt līguma īstenošanas efektivitāti.

3.5.2.   Projekta apraksts

Projekts tiks organizēts kā divu dienu konference, kas jāorganizē laikā, kad šā lēmuma īstenošana tuvosies beigām. Šī konference vienkopus pulcēs to valstu attiecīgos pārstāvjus, kuras ir izmantojušas 3.2. nodaļā minētās specializētās palīdzības programmas un 3.3. nodaļā minētās ad hoc palīdzības darbības.

Minētā konference sekmēs saņēmēju valstu pieredzes apmaiņu, tajā tiks sniegta informācija par šo valstu nostāju saistībā ar ITL un par ITL ratifikācijas un īstenošanas statusu, kā arī sekmēs attiecīgās informācijas apmaiņu ar valstu parlamentu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Tādēļ šajā konferencē būtu jāpiedalās:

saņēmēju valstu diplomātiem un militāro/aizsardzības spēku personālam, jo īpaši no iestādēm, kas atbild par valsts politiku saistībā ar ITL;

saņēmēju valstu tehniskajam un tiesībaizsardzības personālam, jo īpaši no iestādēm, kuras izdod atļaujas, un no muitas, kā arī tiesībaizsardzības amatpersonām;

pārstāvjiem no valsts, reģionālām un starptautiskām organizācijām, kuras ir iesaistītas palīdzības sniegšanā, kā arī to valstu pārstāvjiem, kuras ir ieinteresētas sniegt vai saņemt ar tirdzniecības kontroli saistītu stratēģisko palīdzību;

attiecīgu nevalstisko organizāciju (NVO), ideju laboratoriju, valstu parlamentu un nozares pārstāvjiem.

Ir paredzams, ka konferencē piedalīsies līdz pat 80 pārstāvju. Augstais pārstāvis, pamatojoties uz īstenošanas aģentūras iesniegto priekšlikumu un apspriežoties ar COARM, noteiks konferences norises vietu un uzaicināto valstu un organizāciju galīgo sarakstu.

3.6.   Reģionāli semināri

3.6.1.   Projekta mērķis

Reģionālie semināri palīdzēs vērsties arī pie citām valstīm nolūkā atbalstīt līguma vispārēju piemērošanu. Ar tiem tiks arī atbalstīta reģionālo mērķorganizāciju turpmāka iesaiste ITL un to ieinteresētība ITL veicināšanā visās to attiecīgajās dalībvalstīs.

3.6.2.   Projekta apraksts

Projekts tiks organizēts kā pieci divu dienu semināri, kuros galvenā uzmanība tiks pievērsta stāvoklim attiecībā uz ITL spēkā stāšanās procesu un ar to saistītajiem īstenošanas jautājumiem.

Semināri ļaus valstīm, kuras izmanto ar ieroču nodošanas kontroli saistītās palīdzības darbības, apmainīties ar viedokļiem un pieredzi un izvērtēt to, kā šāda palīdzība ir saistīta ar darbībām, kuras veic to attiecīgā reģionālā organizācija. Tajos īpaša uzmanība tiks pievērsta arī:

pieredzei un iespējām, ko saistībā ar ieroču nodošanas kontroles sistēmu izstrādi un attīstīšanu sniedz jaunattīstības valstu sadarbība;

ITL papildināmībai ar citiem attiecīgiem ANO instrumentiem, jo īpaši ar ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos.

Semināri notiks pirmajos astoņpadsmit Padomes lēmuma īstenošanas mēnešos, un tie būs paredzēti turpmāk minētajām reģionālajām organizācijām un to attiecīgajām dalībvalstīm:

Apvienoto Nāciju Organizācijas Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu Reģionālais miera un atbruņošanās centrs (UNRCPD);

Apvienoto Nāciju Organizācijas Āfrikas Reģionālais miera un atbruņošanās centrs (UNREC);

Apvienoto Nāciju Organizācijas Dienvidamerikas un Karību jūras reģiona valstu Reģionālais miera, atbruņošanās un attīstības centrs (UNLIREC);

Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS);

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO).

Ja iespējams, seminārus būtu vēlams rīkot valstī, kura izmanto specializētās palīdzības programmu. Tomēr, ja tas nav iespējams, norises vieta būtu jānosaka Augstajam pārstāvim, apspriežoties ar COARM.

Reģionālajos semināros vajadzētu piedalīties:

a)

reģiona valstu diplomātiem un militāro/aizsardzības spēku personālam, jo īpaši no iestādēm, kas atbild par valsts politiku saistībā ar ITL;

b)

reģiona valstu tehniskajam un tiesībaizsardzības personālam, jo īpaši no iestādēm, kuras izsniedz atļaujas, un no muitas, kā arī tiesībaizsardzības amatpersonām;

c)

starptautisku un reģionālu organizāciju, reģionālu NVO, ideju laboratoriju, valstu parlamentu un vietēju/reģionālu nozaru pārstāvjiem;

d)

valstu un starptautiskiem tehniskajiem ekspertiem ieroču nodošanas kontroles jautājumos, tostarp Savienības ekspertiem un nozares pārstāvjiem.

Ir paredzams, ka katrā seminārā piedalīsies līdz pat 70 pārstāvju.

4.   Saikne ar citām palīdzības darbībām, kurām ir būtiska nozīme attiecībā uz eksporta kontroli

4.1.   Saskaņošana ar citām Savienības eksporta kontroles palīdzības darbībām

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta iepriekšējās darbībās, un uz darbībām, kuras pašlaik īsteno eksporta kontroles palīdzības jomā gan attiecībā uz divējāda lietojuma precēm, gan parastajiem ieročiem, sniedzot ar ITL saistītu palīdzību trešām valstīm, būtu jācenšas panākt pēc iespējas lielāku sinerģiju un papildināmību, lai nodrošinātu Savienības veikto darbību iespējami lielāku efektivitāti un saskaņotību un izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās.

4.2.   Saskaņošana ar citām attiecīgām palīdzības darbībām

Īstenošanas aģentūrai maksimāla uzmanība būtu jāvelta arī ar ITL saistītajām darbībām, kuras veic saskaņā ar ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos un tās Īstenošanas atbalsta sistēmu (PoA-ISS), ANO DP Rezolūciju 1540/2004 un ANO Ieguldījumu mehānismu, ar ko atbalsta sadarbību ieroču noregulējuma jomā (UNSCAR). Īstenošanai aģentūrai vajadzības gadījumā būtu jāsadarbojas ar šiem palīdzības sniedzējiem, lai izvairītos no centienu dublēšanās un nodrošinātu pēc iespējas lielāku saskaņotību un papildināmību.

4.3.   Jaunattīstības valstu sadarbības veicināšana eksporta kontroles jomā, izmantojot attiecīgus Savienības instrumentus

Projekta mērķis ir arī tajās valstīs, kuras saņem palīdzību saskaņā ar šo lēmumu, palielināt informētību par Savienības instrumentiem, ar kuriem iespējams atbalstīt jaunattīstības valstu sadarbību eksporta kontroles jomā. Šajā sakarā ar 3.2. un 3.3. nodaļā paredzētajām palīdzības darbībām vajadzētu informēt par pieejamajiem instrumentiem, piemēram, ES ierosmi “CBRN izcilības centri”, un tos veicināt.

5.   Adresāti

5.1.   Ar ITL saistītu specializētās palīdzības programmu un ad hoc palīdzības darbsemināru adresāti

3.2. un 3.3. nodaļā minēto projekta darbību adresāti var būt valstis, kuras lūdz palīdzību nolūkā īstenot ITL un kuras izraudzīsies, pamatojoties inter alia uz šādiem kritērijiem:

ITL parakstīšana un stāvoklis saistībā ar to starptautisko instrumentu īstenošanu, kuri ir saistīti ar ieroču tirdzniecību un ieroču nodošanas kontroli un kuri ir piemērojami attiecīgajai valstij;

iespējamība panākt palīdzības darbību sekmīgu iznākumu saistībā ar mērķi ratificēt ITL;

jebkuras iespējamās palīdzības novērtējums, kas jau ir saņemta vai tiek plānota divējāda lietojuma preču un ieroču nodošanas kontroles jomā;

valsts nozīme saistībā ar ieroču tirdzniecību pasaulē;

valsts nozīme saistībā ar Savienības drošības interesēm;

OAP atbilstība.

5.2.   Reģionālo semināru adresāti

Reģionālo semināru adresāti var būt valstis, kuras ir 3.6.2. nodaļā minēto reģionālo organizāciju dalībnieces vai uz kurām attiecas šo organizāciju darbība.

Augstais pārstāvis, pamatojoties uz īstenošanas aģentūras iesniegto priekšlikumu un apspriežoties ar COARM, veiks galīgo atlasi, kurā izraudzīsies uz katru semināru uzaicināmās valstis un semināru dalībniekus.

6.   Īstenotāja struktūra

Šā Padomes lēmuma īstenošanu uzticēs BAFA. Vajadzības gadījumā BAFA sadarbosies ar dalībvalstu eksporta kontroles aģentūrām, attiecīgām reģionālām un starptautiskām organizācijām, ideju laboratorijām, pētniecības institūtiem un NVO.

BAFA rīcībā ir galvenā pieredze nodošanas kontroles palīdzības sniegšanā un informēšanas pasākumu īstenošanā. Tā šādu pieredzi ir uzkrājusi visās attiecīgajās stratēģiskas nodošanas kontroles jomās, pievēršoties aspektiem, kuri saistīti ar ķīmiskiem, bioloģiskiem un radioloģiskiem materiāliem un kodolmateriāliem (CBRN), divējāda lietojuma precēm un ieročiem.

Attiecībā uz ieroču nodošanas kontroles palīdzību un informēšanas pasākumiem – BAFA ir veiksmīgi pabeigusi Lēmuma 2009/1012/KĀDP īstenošanu. Šobrīd BAFA atbild par Lēmuma 2012/711/KĀDP īstenošanu, kura pamatā ir Lēmums 2009/1012/KĀDP un kura mērķis ir saņēmējās valstīs nostiprināt ieroču eksporta kontroles sistēmas, lai panāktu lielāku pārredzamību un atbildību, ievērojot Savienības regulējumu, kas izveidots saskaņā ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP.

Attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un ar CBRN saistītām precēm – BAFA ir aģentūra, kas īsteno pašreizējo Savienības stabilitātes instrumenta finansēto divējāda lietojuma preču eksporta kontroles palīdzības un informēšanas pasākumu programmu, un, veicot šo pienākumu, tā ir guvusi padziļinātas zināšanas par to valstu nodošanas kontroles sistēmām, uz kurām attiecas minētā programma. Šīs zināšanas tiek papildinātas, stabilitātes instrumenta, kurā BAFA ir iesaistīta, ietvaros pakāpeniski īstenojot ar nodošanas kontroli saistītus projektus, piemēram, ierosmi “CBRN izcilības centrs”.

Kopiznākums ir tāds, ka BAFA ir visizdevīgākajā situācijā, lai varētu noteikt to valstu nodošanas kontroles sistēmu stiprās un vājās puses, kuras varētu izmantot ar ITL īstenošanu saistītas atbalsta darbības, kas paredzētas šajā lēmumā. Tādēļ BAFA vislabāk var veicināt sinerģiju starp dažādajām palīdzības programmām un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās.

Tā kā tiesību akti, administratīvās procedūras, izpildes resursi un par divējāda lietojuma preču eksporta kontroli atbildīgās aģentūras lielā mērā ir tās pašas kā tās, kuras ir atbildīgas par parasto ieroču eksporta kontroli, viens no galvenajiem uzdevumiem saistībā ar palīdzības darbībām, kuras attiecas uz ITL, būs ņemt vērā palīdzību, ko jau sniedz divējāda lietojuma preču un CBRN riska mazināšanas jomās. BAFA izvēle palīdz nodrošināt to, ka ar ITL saistītā palīdzība lietderīgi papildina palīdzību, ko jau sniedz saskaņā ar pastāvošajām divējāda lietojuma preču, CBRN riska mazināšanas un ieroču eksporta kontroles palīdzības programmām.

7.   Savienības pamanāmība un palīdzības materiālu pieejamība

Projekta rezultātā izstrādātie materiāli nodrošinās Savienības pamanāmību, jo īpaši pamatojoties uz logotipu un grafisko tēlu, par ko panākta vienošanās saistībā ar Lēmuma 2012/711/KĀDP īstenošanu.

Saistībā ar palīdzības darbībām, kuras attiecas uz ITL un kuras paredzētas šajā lēmumā, tiks veicināts Lēmumā 2012/711/KĀDP paredzētais tīmekļa portāls, kas pašlaik tiek izstrādāts.

Tādēļ īstenošanas aģentūrai, veicot attiecīgās palīdzības darbības, būtu jāsniedz informācija par tīmekļa portālu un jāmudina izmantot tā informāciju un tehniskos resursus. Tai būtu jānodrošina Savienības pamanāmība tīmekļa portāla veicināšanā.

8.   Ietekmes novērtējums

Lēmumā paredzēto darbību ietekme būtu tehniski jāizvērtē pēc tam, kad tās ir pabeigtas. Pamatojoties uz īstenošanas aģentūras sniegto informāciju un ziņojumiem, Augstais pārstāvis sadarbībā ar COARM un attiecīgā gadījumā ar Savienības delegācijām saņēmējās valstīs, kā arī ar citām attiecīgām ieinteresētajām personām, veiks ietekmes novērtējumu.

Attiecībā uz valstīm, kuras ir izmantojušas specializētās palīdzības programmu, ietekmes novērtējumā īpaša uzmanība būtu jāpievērš to valstu skaitam, kuras ir ratificējušas ITL, kā arī to ieroču nodošanas kontroles spēju attīstīšanai. Šādā novērtējumā par saņēmēju valstu ieroču nodošanas kontroles spējām jo īpaši būtu jāiekļauj informācija par attiecīgu valsts līmeņa noteikumu sagatavošanu un izdošanu, spēju ziņot par ieroču eksportu un importu un attiecīgās valsts pārvaldes iestādes pilnvarām, kura atbild par ieroču nodošanas kontroli.

9.   Ziņošana

Īstenošanas aģentūra regulāri sagatavos ziņojumus, tostarp pēc katras darbības beigām. Ziņojumi būtu jāiesniedz Augstajam pārstāvim vēlākais sešas nedēļas pēc attiecīgo darbību pabeigšanas.


(1)  Skatīt Lēmumu 2010/336/KĀDP, Lēmumu 2013/43/KĀDP, Lēmumu 2009/1012/KĀDP un Lēmumu 2012/711/KĀDP.


Top