17.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/88

(1)

Portugāle nesen sāka izjust pieaugošu spiedienu finanšu tirgos, kas rada bažas par tās valsts finanšu ilgtspējību. Pašreizējā krīze tiešām ir būtiski ietekmējusi arī valsts finanšu stāvokli, kas krasi palielināja valsts parāda vērtspapīru ienesīguma atšķirības. Pēc kredītreitingu aģentūru vairākkārt veiktā Portugāles valsts obligāciju kredītreitingu samazinājuma tā vairs nespēja sevi refinansēt ar tādām likmēm, kuras būtu ilgtermiņā savienojamas ar fiskālo stabilitāti. Turklāt banku sektoram, kas, jo īpaši eurozonā, ir lielā mērā atkarīgs no ārējā finansējuma, arvien mazāk bija pieejams starptautisko tirgu finansējums.

(2)

Ņemot vērā šīs lielās ekonomikas un finanšu grūtības, kuras izraisījuši ārkārtēji notikumi, ko valdība nevar ietekmēt, Portugāle 2011. gada 7. aprīlī Eiropas Savienībai, eurozonas dalībvalstīm un Starptautiskajam Valūtas fondam (“SVF”) oficiāli lūdza finanšu palīdzību, lai atbalstītu politikas programmu uzticības atjaunošanai un ļautu atjaunot ekonomikā ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī nodrošinātu finanšu stabilitāti Portugālē, eurozonā un Savienībā. 2011. gada 3. maijā tika panākta vienošanās starp valdību un apvienoto Komisijas/SVF/ECB delegāciju attiecībā uz visaptverošu trīs gadu politikas programmu laikposmā līdz 2014. gada vidum, kas jāizklāsta Ekonomikas un finanšu politikas memorandā (“MEFP”) un Saprašanās memorandā par konkrētiem ekonomikas politikas nosacījumiem (“MoU”). Šo politikas programmu atbalstīja divas lielākās opozīcijas partijas.

(3)

Šī ekonomikas un finanšu korekciju programmas (“programma”) projekta, ko Portugāle iesniegusi Komisijā un Padomē, mērķis ir atjaunot uzticību valstij un banku sektoram, kā arī sekmēt izaugsmi un nodarbinātību. Tajā ietverti visaptveroši darbības elementi trīs jomās. Pirmkārt, dziļas un laicīgas strukturālās reformas, lai palielinātu potenciālo izaugsmi, radītu darba vietas un uzlabotu konkurētspēju (tostarp izmantojot fiskālo devalvāciju). Konkrētāk, programmā ietvertas darba tirgus, tiesu sistēmas, tīkla nozaru, mājokļu un pakalpojumu sektoru reformas ar mērķi palielināt ekonomikas izaugsmes potenciālu, uzlabot konkurētspēju un sekmēt ekonomikas pielāgošanos. Otrkārt, ticama un sabalansēta fiskālās konsolidācijas stratēģija, kuru papildina strukturālie fiskālie pasākumi un publiskā un privātā sektora partnerības (“PPP”) un valsts uzņēmumu (“VU”) labāka kontrole, kuru mērķis ir vidējā termiņā panākt valdības bruto parāda pret IKP attiecības stabilu samazināšanos. Valsts iestādes ir apņēmušās līdz 2013. gadam samazināt deficītu līdz 3 % no IKP. Treškārt, finanšu sektora stratēģija, kuras pamatā ir rekapitalizācija, un aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas pasākumi, lai aizsargātu finanšu sektoru pret nekoordinētu aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu, izmantojot tirgus mehānismus ar papildnodrošinājumiem.

(4)

Saskaņā ar Komisijas pašreizējām prognozēm par nominālā IKP pieaugumu (–1,2 % 2011. gadā, –0,5 % 2012. gadā, 2,5 % 2013. gadā un 3,9 % 2014. gadā) fiskālās korekcijas atbilst parāda un IKP attiecībai 101,7 % 2011. gadā, 107,4 % 2012. gadā, 108,6 % 2013. gadā un 107,6 % 2014. gadā. Tādējādi parāda un IKP attiecība tiktu stabilizēta 2013. gadā un pēc tam pakāpeniski samazinātos, pieņemot, ka deficīta samazināšanā tiek panākts turpmāks progress. Parāda dinamiku ietekmē vairākas zembilances operācijas, kuras, kā tiek prognozēts, palielinās parāda un IKP attiecību par 1¾ procentpunktiem no IKP 2011. gadā un ¾ procentpunktiem no IKP gadā laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam. Tās ietver apjomīgu finanšu aktīvu iegādi, jo īpaši iespējamai banku rekapitalizācijai un VU finansējumam, sasniedzot ½ % no IKP gadā laikposmā no 2011. līdz 2014. gadam. No otras puses, ienākumi no privatizācijas, kas veido aptuveni 3 % no IKP laikposmā līdz 2013. gadam, palīdzēs samazināt parādu.

(5)

Komisijas vērtējums sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (“ECB”) un SVF ir, ka Portugālei ir nepieciešams kopējais finansējums EUR 78 miljardu (78 000 miljonu) apmērā laikposmā no 2011. gada jūnija līdz 2014. gada vidum. Neraugoties uz būtisko fiskālo korekciju, finansējuma iztrūkums valstij programmas darbības laikposmā var sasniegt EUR 63 miljardus. Tiek pieņemts, ka pieeja vidēja termiņa un ilgtermiņa parādu tirgum būs liegta līdz 2013. gada pirmajai pusei. Tiek pieņemts, ka Portugāle spēs refinansēt daļu no saviem esošajiem īstermiņa parādiem, taču programmā paredzēts arī finansējuma nodrošinājums gadījumos, ja rodas neparedzētas novirzes no Komisijas finansējuma pamatscenārija. Portugāle tiek mudināta saglabāt un pielāgot tās finanšu tirgus darbības ar mērķi attīstīt tirgus piekļuvi un uzticību. Finanšu sektora stratēģija, kas noteikta programmā ar mērķi atjaunot ilgtermiņa uzticību Portugāles banku sistēmai, paredz banku grupām līdz 2011. gada beigām palielināt to 1. līmeņa pamatkapitāla proporciju līdz 9 % un līdz 2012. gada beigām – līdz 10 % un pēc tam uzturēt to. Programmā ietverta arī banku atbalsta shēma līdz pat EUR 12 miljardu apmērā, lai nodrošinātu vajadzīgo kapitālu gadījumos, kad tas nav pieejams tirgū. Tomēr reālās finansējuma vajadzības var būt krietni mazākas, jo īpaši tad, ja būtiski uzlabojas tirgus apstākļi un programmas darbības laikposmā nerodas smagi, neparedzēti banku zaudējumi.

(6)

Programma tiktu finansēta, izmantojot ieguldījumus no ārējiem avotiem. Savienības palīdzība Portugālei sasniegtu līdz pat EUR 52 miljardus no Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma (“EFSM”), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 407/2010, kā arī no Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta. Turklāt Portugāle ir lūgusi aizdevumu no SVF Paplašinātās kreditēšanas mehānisma resursiem SDR 23,742 miljardu apmērā (kas, atbilstīgi 2011. gada 5. maija valūtas kursam atbilst EUR 26 miljardiem). Atbalsts no EFSM ir jāsniedz ar tādiem nosacījumiem, kas ir līdzīgi SVF nosacījumiem. Savienības finanšu palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai.

(7)

Padomei būtu regulāri jāpārskata Portugāles īstenotā ekonomikas politika.

(8)

Konkrētie ekonomikas politikas nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās ar Portugāli, būtu jāparedz Saprašanās memorandā par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem (“saprašanās memorands”). Sīkāki finanšu nosacījumi būtu jāparedz aizdevuma līgumā.

(9)

Komisijai, sadarbībā ar ECB, organizējot vizītes un izskatot Portugāles iestāžu regulāri iesniegtos ziņojumus, būtu regulāri jāpārbauda, vai tiek ievēroti ekonomikas politikas nosacījumi, saskaņā ar kuriem palīdzība piešķirta.

(10)

Visā programmas īstenošanas gaitā Komisijai būtu jāsniedz papildu ieteikumi par politiku un tehniskā palīdzība konkrētās jomās.

(11)

Darbībām, kuras palīdz finansēt ar Savienības finanšu palīdzību, ir jābūt saderīgām ar Savienības politiku un jāatbilst Savienības tiesību aktiem. Pasākumi finanšu iestāžu atbalstam ir jāveic saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci.

(12)

Palīdzība būtu jāsniedz ar mērķi atbalstīt veiksmīgu programmas īstenošanu,

a)

Portugāle pilnībā īsteno fiskālās konsolidācijas pasākumus, kas paredzēti 2011. gada budžetā un sasniedz aptuveni EUR 9 miljardus, kā arī vairāk nekā EUR 400 miljonus vērtus papildu pasākumus, kas ieviesti pirms 2011. gada maija. Šie pasākumi ir paredzēti vispārējās valdības budžeta deficīta samazināšanai 3. punktā minētajā laikposmā. 2011. gada budžetā paredzētos ieņēmumus ietekmējošos pasākumus EUR 3,4 miljardu apmērā papildina sociālo iemaksu palielināšana, ieviešot stingrākas pārbaudes un nosakot obligātus maksājumus par praktikantiem. Papildus izdevumus ietekmējošom pasākumiem, kas paredzēti 2011. gada budžetā, tiek īstenoti papildu pasākumi, tostarp ietaupījumi veselības aprūpes nozarē, zemākas valsts uzņēmumu (“VU”) subsīdijas un sociālo transfertu samazinājums;

b)

Portugāle pieņem pasākumus, kas nostiprina ticamu budžeta stratēģiju un stiprina budžeta pamatnostādnes. Portugāle pilnībā īsteno pasākumus, kas paredzēti jaunajā Budžeta programmas likumā, tostarp vidēja termiņa budžeta programmas izstrādi, kā arī sagatavo rūpīgu fiskālās stratēģijas analīzi un izveido neatkarīgu Fiskālo jautājumu padomi. Vietējo un reģionālo pašvaldību finansējuma programmas saskaņo ar jauno Budžeta programmas likumu. Portugāle stiprina valsts finanšu, tostarp jo īpaši nokavēto maksājumu, ziņošanu un uzraudzību. Portugāle kā daļu no budžeta procesa uzsāk sistemātisku un regulāru fiskālo risku analīzi, tostarp attiecībā uz publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) un VU radītajiem riskiem;

c)

Portugāle pieņem pirmo pasākumu kopumu, kuru mērķis ir stiprināt darba tirgus darbību, ierobežojot atlaišanas pabalstus un nosakot elastīgākus darba laika noteikumus;

d)

enerģētikas nozarē Portugāle veic pasākumus, lai atvieglotu ienākšanu un sekmētu Pireneju pussalas gāzes tirgus izveidi, kā arī pārskatītu atbalsta un kompensācijas shēmas elektroenerģijas ražošanai. Attiecībā uz citām tīkla nozarēm, konkrētāk, transportu, telekomunikācijām un pasta pakalpojumiem, Portugāle pieņem papildu pasākumus, kas veicina konkurenci un elastību;

e)

Portugāle steidzami veic pasākumus, lai veicinātu konkurenci un ekonomikas pielāgošanās spēju. Šādi pasākumi ietver valsts īpašo tiesību uzņēmumos likvidēšanu, konkurenci regulējošo tiesību aktu pārskatīšanu, lai padarītu tos efektīvākus, prasību atvieglošanu saistībā ar uzņēmumu dibināšanu un pakalpojumu sniegšanu pārrobežu mērogā;

f)

Portugāle uzlabo kārtību un noteikumus publiskā iepirkuma procedūrās, lai veidotu konkurētspējīgāku uzņēmējdarbības vidi un nodrošinātu efektīvāku publiskā sektora līdzekļu izmantošanu.

a)

darbaspēka izmaksu samazināšanai un konkurētspējas uzlabošanai 2012. gada budžetā iekļauj nodokļu sistēmas pārstrukturizēšanu ar neitrālu ietekmi uz budžetu;

b)

2012. gada budžetā ietver fiskālās konsolidācijas pasākumus vismaz EUR 5,1 miljarda apmērā, kuru mērķis ir samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu 3. panta 3. punktā minētajā laikposmā;

c)

budžetā ietver izdevumu samazinājumu 2012. gadā par vismaz EUR 3,5 miljardiem, tostarp visaptverošu centrālās pārvaldes reorganizāciju, novēršot dublēšanos un citus trūkumus; izglītības un veselības aprūpes izdevumu samazinājumu; transfertu samazinājumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām; nodarbinātības samazinājumu publiskajā sektorā; pensiju korekcijas; kā arī kapitālizdevumu un citu izdevumu samazinājumu, kā noteikts programmā;

d)

budžeta ieņēmumu pusē ietver aptuveni EUR 1,5 miljardus vērtus pasākumus ieņēmumu jomā, ietverot inter alia iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes paplašināšanu, samazinot nodokļa atskaitījumus un ierobežojot īpašo nodokļa režīmu piemērošanu; nodrošinot pensijām un darba algai piemērojamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumu tuvināšanu; izmaiņas īpašumu aplikšanā ar nodokli, samazinot atbrīvojumu skaitu; PVN bāzes paplašināšanu, samazinot atbrīvojumu skaitu un pārstrukturējot to preču un pakalpojumu uzskaitījumu, kuriem piemērojamas samazinātas, vidējas vai paaugstinātas likmes; kā arī akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Šos pasākumus papildina darbības, kas vērstas uz to, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļiem, krāpniecību un nedokumentētus darījumus;

e)

Portugāle nosaka stingrāku tiesisko un iestāžu sistēmu fiskālo risku novērtēšanai pirms PPP līguma noslēgšanas. Turklāt Portugāle pieņem tiesību aktu, ar ko regulē VU izveidošanu un darbību centrālā, reģionālā un vietējās pašvaldības līmenī. Portugāle neslēdz nevienu jaunu PPP līgumu un neveido VU, pirms nav veikts novērtējums un izveidots jaunais tiesiskais regulējums;

f)

Pašlaik vietējo pašvaldību pārvaldē ir 308 novadi un 4 259 pagasti. Portugāle izstrādā konsolidācijas plānu, lai pārstrukturizētu un būtiski samazinātu šādu administratīvo vienību skaitu. Šīs izmaiņas stāsies spēkā, sākot ar nākamo vietējo pašvaldību vēlēšanu ciklu;

g)

Portugāle modernizē ieņēmumu pārvaldi, izveidojot vienu struktūru, samazinot reģionālo iestāžu skaitu un novēršot atlikušās problēmas nodokļu lēmumu pārsūdzības sistēmā;

h)

Portugāle ievieš tiesību aktus, lai reformētu bezdarba apdrošināšanas sistēmu, tostarp samazinātu maksimālo bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiku līdz 18 mēnešiem, noteiktu maksimālo bezdarbnieka pabalsta apmēru, ko iegūst, sociālā pabalsta indeksu reizinot ar 2,5, samazinātu bezdarbnieka pabalsta apmēru bezdarba laikposmā, noteiktu īsāku minimālo laikposmu maksājumu saņemšanai un attiecinātu bezdarba apdrošināšanu uz noteiktām pašnodarbināto kategorijām. Aktīvā darba tirgus politiku stiprina pēc līdzšinējās prakses pārskatīšanas un apstiprināta darbības plāna izstrādes;

i)

atlaišanas pabalstu sistēmu saskaņo ar praksi citās ES dalībvalstīs, balstoties uz saprašanās memorandā noteiktajiem kritērijiem;

j)

saskaņā ar saprašanās memorandu atvieglo noteikumus par virsstundu apmaksu un palielina darba laika noteikumu elastību;

k)

Portugāle veicina tādas atalgojuma sistēmas attīstību, kas atbilst mērķim radīt jaunas darba vietas un uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, lai koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību. Jebkurš minimālās algas palielinājums tiks noteikts tikai gadījumā, ja to pamatos ekonomikas un darba tirgus attīstība. Tiek veikti pasākumi, lai novērstu trūkumus pašreizējās algu noteikšanas shēmās, tostarp tiesību aktos, lai pārskatītu koplīgumu plašākas attiecināšanas kritērijus un noteikumus un sekmētu uzņēmuma līgumu noslēgšanu;

l)

tiek sagatavots darbības plāns vidējās izglītības un profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanai;

m)

tiek uzlabota tiesu sistēmas darbība, īstenojot pasākumus, kas ierosināti Tiesu reformu plānā, kā arī izskatot un revidējot neizskatītās lietas, lai izvēlētos pasākumus neizskatīto lietu uzkrājumu samazināšanai un sekmētu alternatīvu strīdu izskatīšanu;

n)

tiek uzlabots konkurences regulējums, palielinot valsts konkurences regulatoru neatkarību un resursus. Tiek liberalizēts profesionālo pakalpojumu tirgus, uzlabojot profesionālo kvalifikāciju regulējumu un likvidējot ierobežojumus attiecībā uz regulētajām profesijām;

o)

tiek likvidēts tarifu regulējums elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības tirgos.

a)

2013. gada budžetā ietver fiskālās konsolidācijas pasākumus vismaz EUR 3,2 miljardu apmērā, kuru mērķis ir samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu 3. panta 3. punktā minētajā laikposmā. Konkrētāk, budžeta izdevumu pusē budžetā paredz izdevumu samazinājumu 2013. gadā vismaz EUR 2,5 miljardu apmērā, tostarp samazinot centrālās pārvaldes, izglītības un veselības aprūpes izdevumus, samazinot transfertus vietējām un reģionālajām pašvaldībām, samazinot publiskajā sektorā nodarbināto skaitu un samazinot VU izmaksas;

b)

budžetā iekļauj pasākumus ieņēmumu jomā, tostarp jo īpaši uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes turpmāku paplašināšanu, paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes un izmaiņas īpašumu aplikšanā ar nodokļiem, kas ļauj iegūt gandrīz EUR 0,8 miljardus papildu ieņēmumu. Portugāle uzlabo uzņēmējdarbības vidi, samazinot administratīvo slogu, ko panāk, uz visām tautsaimniecības nozarēm attiecinot vienkāršošanas reformas (vienoto kontaktpunktu un bezlicenču projekti), kā arī atvieglotus nosacījumus MVU kredītu saņemšanai, tostarp īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (2);

c)

Portugāle pabeidz likvidēt neizskatītās tiesu lietas.

a)

groza tiesību aktus, lai sekmētu valdības garantētu banku obligāciju emisiju līdz atbilstīgam apmēram saskaņā ar saprašanās memorandu;

b)

līdz 2011. gada maija beigām pieņem vajadzīgās normatīvās prasības attiecībā uz 1. līmeņa pamatkapitāla pietiekamības radītāja palielināšanu līdz 9 %, ko veic līdz 2011. gada beigām, un rādītāja palielināšanu līdz 10 %, ko veic līdz 2012. gada beigām (un kas pēc tam jāuztur);

c)

nodrošina to, ka bankas līdz 2011. gada jūnija beigām izstrādā iestāžu specifikai atbilstīgus vidēja termiņa finansējuma plānus, lai nodrošinātu stabilu, uz tirgu balstītu finansējuma pozīciju atbilstīgi Portugāles Bankas un ECB noteiktajiem periodiski sasniedzamajiem saistību īpatsvara palielināšanas proporcijas rādītājiem. Šo finansējuma plānu izpildāmību un to ietekmi uz saistību īpatsvara palielināšanas proporcijas rādītājiem ik ceturksni pārbauda Portugāles Banka un ECB, apspriežoties ar Komisijas un SVF darbiniekiem;

d)

2011. gada laikā nosaka skaidrus un periodiski sasniedzamus banku saistību īpatsvara palielināšanas proporcijas rādītājus un pastiprina maksātspējas un aizņemtā kapitāla samazinājuma novērtēšanas sistēmu;

e)

nodrošina, ka valsts īpašumā esošā Caixa Geral de Depósitos tiek modernizēta tā, lai palielinātu tās bankas pakalpojumu pamatdarbības kapitāla bāzi vajadzīgajā apjomā, un uzsāk paātrinātu Banco Português de Negócios pārdošanas procesu. Šim nolūkam Portugāle iesniedz jaunu plānu apstiprināšanai Komisijai atbilstīgi valsts atbalsta kontroles noteikumiem;

f)

līdz 2011. gada beigām groza tiesību aktus, kas attiecas uz agrīnu iejaukšanos banku darbībā un banku noregulējumu, kā arī tiesību aktus, kas attiecas uz Noguldījumu garantiju fondu un Garantiju fondu savstarpējām lauksaimniecības kredītiestādēm, lai aizsargātu noguldītājus un veicinātu pārstrukturēšanu. Jo īpaši šiem fondiem būtu jāsaglabā spēja finansēt grūtībās nonākušu kreditiestāžu noregulējumu, bet ne rekapitalizēt tās. Šāda finansējuma maksimālais apmērs tiek noteikts nodrošināto noguldījumu apmērā, kas tiktu izmaksāts likvidēšanas gadījumā, un finansējums tiek pieļauts tikai tad, ja tas nekavē šo fondu spēju pildīt to primāro funkciju;

g)

līdz 2011. gada novembra beigām grozīt Maksātnespējas likumu, lai nodrošinātu to, ka attiecībā uz likvidējamās kredītiestādes mantu nodrošināto noguldītāju un/vai fondu (tieši vai regresa kārtībā) prasījumi ir prioritāri pār nenodrošināto kreditoru prasījumiem, un lai labāk atbalstītu dzīvotspējīgu uzņēmumu efektīvu glābšanu;

h)

apņemas mudināt privātos investorus brīvprātīgi saglabāt to kopējos riska darījumus.