32003R1383

Padomes Regula (EK) Nr. 1383/2003

(2003. gada 22. jūlijs)

par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Lai uzlabotu sistēmas darbību attiecībā uz tādu preču ievešanu Kopienā un to eksportu un reeksportu no Kopienas, kas pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, kas ir izklāstītas Padomes 1994. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 3295/94 par pasākumiem attiecībā uz tādu preču, kuras pārkāpj kādas intelektuālā īpašuma tiesības, laišanu brīvā apgrozībā, ievešanu Kopienā, kā arī izvešanu un atpakaļizvešanu no Kopienas [1], jāņem vērā secinājumi, kas radušies no tās piemērošanas. Skaidrības labad Regula (EK) Nr. 3295/94 atceļama un aizstājama.

(2) Viltotu preču un pirātpreču, un vispār visu preču, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, realizācija nodara nopietnus zaudējumus ražotājiem, tirgotājiem un tiesību subjektiem, kas ievēro likumus, kā arī maldina un dažos gadījumos par apdraud patērētāju veselību un drošību. Šādas preces, cik vien tas ir iespējams, nedrīkst laist apgrozībā, un jāpieņem pasākumi, lai efektīvi apkarotu šādas pretlikumīgas darbības, neierobežojot likumīgu tirdzniecību. Šis mērķis atbilst pasākumiem, ko veic starptautiskā līmenī.

(3) Gadījumos, kad viltotas preces, pirātpreces un vispār visas preces, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, ir cēlušās vai tiek ievestas no trešām valstīm, to ievešana Kopienas muitas teritorijā, ieskaitot to pārkraušanu, laišanu brīvā apgrozībā Kopienā, atlikšanas procedūras piemērošanu tām un novietošanu brīvā zonā vai noliktavā, ir aizliedzama un ir jāizstrādā kārtība, kas ļautu muitas iestādēm pēc iespējas efektīvāk varētu piemērot šo aizliegumu.

(4) Muitas iestādēm jāspēj vērsties pret viltotām precēm, pirātprecēm un precēm, kas pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības un kuras tiek izvestas, izvestas atpakaļ vai izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

(5) Muitas iestāžu darbība ietver, laika posmā, kas ir nepieciešams, lai noteiktu, vai aizdomās turamās preces tiešām ir viltotas preces, pirātpreces vai preces, kas pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, šādu preču laišanas brīvā apgrozībā, izvešanas un atpakaļizvešanas atlikšanu vai, ja precēm ir piemērota atlikšanas procedūra, novietotas brīvā zonā vai brīvā noliktavā, tiek izvestas atpakaļ ar iepriekšēju paziņojumu, ievestas muitas teritorijā vai izvestas no muitas teritorijas, — šādu preču aizturēšanu.

(6) Darbības iezīmes, piemēram, tās veidu un darbības laiku, nosaka un saskaņo visas dalībvalstis. Tas pats attiecas uz nosacījumiem, ko piemēro muitas iestāžu pieteikumu apstiprināšanai, un iestādēm, kas ir norīkotas tos saņemt, apstrādāt un reģistrēt.

(7) Ja pieteikums nav iesniegts vai apstiprināts, dalībvalstis ir pilnvarotas aizturēt preces uz noteiktu laiku, lai sniegtu iespēju tiesību subjektiem iesniegt muitas iestādēm pieprasījumu rīkoties.

(8) Procesus, kas ir uzsākti, lai noteiktu, vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, veic, ņemot vērā kritērijus, ko izmanto, lai noteiktu, vai dalībvalstī ražotas preces pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Šī regula neietekmē dalībvalstu noteikumus par tiesu jurisdikciju vai tiesvedību.

(9) Lai muitas iestādes un tiesību subjekti varētu vieglāk piemērot šo regulu, izstrādā elastīgu kārtību, pēc kuras preces, kas pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, drīkst iznīcināt, iepriekš neuzsākot procedūras, lai noteiktu, vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

(10) Ir nepieciešams noteikt pasākumus, ko piemēro viltotām precēm, pirātprecēm vai precēm, kas kopumā pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Tādiem pasākumiem vajadzētu ne tikai neļaut šādu preču tirgotājiem gūt labumu no šāda darījuma un viņus sodīt, bet arī efektīvi atturēt no līdzīgiem darījumiem nākotnē.

(11) Lai izvairītos no tādu preču muitošanas pārtraukšanas, kuras atrodas ceļotāju personiskajā bagāžā, ir pieļaujams, izņemot gadījumus, kad ir skaidras norādes uz tirdzniecību, izslēgt no šās regulas darbības jomas preces, kas var būt viltotas preces, pirātpreces vai pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības un kuras ieved no trešām valstīm, ievērojot beznodokļu summas, kas ir atļautas atbilstoši Kopienas noteikumiem.

(12) Šās regulas efektivitātes labad ir svarīgi nodrošināt tajā izklāstīto kopīgo noteikumu vienādu piemērošanu un pastiprināt dalībvalstu un dalībvalstu un Komisijas savstarpējo sadarbību, jo īpaši izmantojot Padomes 1997. gada 13. marta Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu [2].

(13) Paturot prātā pieredzi, kas gūta, īstenojot šo regulu, cita starpā jāapsver iespēja palielināt tās aptverto intelektuālā īpašuma tiesību skaitu.

(14) Pasākumi, kuri vajadzīgi šās regulas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu Nr. 1999/468/EK, kas nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību [3].

(15) Jāatceļ Regula (EK) Nr. 3295/94,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

1. Šī regula izklāsta nosacījumus muitas iestāžu darbībai gadījumos, kad ir aizdomas, ka preces pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības:

a) tad, kad tās laiž brīvā apgrozībā, izved vai izved atpakaļ saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EK) Nr. 2913/92 par Kopienu Muitas kodeksa izveidi [4] 61. pantu;

b) kad tās ir atrastas tādu preču pārbaudes laikā, ko ieved Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 37. pantu un 183. pantu, tām piemērota atlikšanas procedūra minētas Regulas 84. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, tās tiek izvestas atpakaļ ar iepriekšēju paziņojumu atbilstoši minētās regulas 182. panta 2. punktam vai novietotas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā minētās Regulas 166. panta nozīmē.

2. Turklāt šī regula nosaka pasākumus, ko kompetentās iestādes veic, atklājušas, ka 1. punktā minētās preces pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

2. pants

1. Šajā regulā "preces, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības" ir:

a) "viltotas preces", proti:

(i) preces, ieskaitot to iepakojumu, uz kurām bez atļaujas ir norādīta preču zīme, kas pilnīgi atbilst preču zīmei, kas ir likumīgi reģistrēta tādam pašam preču veidam, vai preču zīme, kuru nevar atšķirt no likumīgi reģistrētas preču zīmes un kas tādējādi pārkāpj tiesību subjekta tiesības atbilstoši Kopienas tiesību aktiem, kas ir izklāstītas Padomes 1993. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi [5] vai tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā muitas iestādēm ir iesniegts pieprasījums rīkoties;

(ii) jebkurš preču zīmes simbols (ieskaitot logotipu, etiķeti, uzlīmi, prospektu, lietošanas pamācību vai garantijas dokumentu, uz kura ir norādīts šāds simbols), pat ja tos uzrāda atsevišķi, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā preces, kas minētas (i) nodalījumā;

(iii) iepakojuma materiāls, uz kura ir norādītas viltotu preču preču zīmes, uzrādīts atsevišķi, ar tiem pašiem nosacījumiem kā preces, kas minētas (i) nodalījumā;

b) "pirātpreces", proti, preces, kas ir kopijas vai ietver atsevišķas kopijas, kas ir izgatavotas bez autortiesību vai blakustiesību, vai dizaina tiesību īpašnieka atļaujas, neskatoties uz to, vai tās ir reģistrētas valsts tiesību aktos, vai tās ir reģistrējusi tiesību subjekta pilnvarota persona valstī, kurā tās ir ražotas, ir tiesību pārkāpums saskaņā ar Padomes 2001. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem [6] vai tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā muitas iestādēm ir iesniegts pieprasījums rīkoties;

c) preces, kas dalībvalstī, kurā muitas iestādēm ir iesniegts pieprasījums rīkoties, pārkāpj:

(i) patentu atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem;

(ii) tādu papildu aizsardzības apliecību, kas minēta Padomes Regulā (EEK) Nr. 1768/92 [7] vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1610/96 [8];

(iii) valsts augu šķirņu aizsardzību saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai Kopienas augu šķirņu aizsardzību, kas ir izklāstīta Kopienas Regulā (EK) Nr. 2100/94 [9];

(iv) izcelsmes apzīmējumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem vai Padomes Regulām (EEK) Nr. 2081/92 [10] un (EK) Nr. 1493/1999 [11];

(v) ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas izklāstītas Kopienas Regulā (EEK) Nr. 1576/89 [12].

2. Šajā regulā "tiesību subjekts" ir:

a) preču zīmes, autortiesību vai blakustiesību, dizainparauga tiesību, patenta, papildu aizsardzības apliecības, augu šķirņu aizsardzības, aizsargāta izcelsmes apzīmējuma, aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes īpašnieks un, plašāk, jebkuru 1. punktā minēto tiesību īpašnieks vai

b) jebkura cita persona, kas ir pilnvarota izmantot jebkuras intelektuālā īpašuma tiesības, kas ir minētas a) apakšpunktā, vai tiesību subjekta pārstāvis, vai pilnvarots tiesību lietotājs.

3. Jebkuru veidni vai matrici, kas ir īpaši izveidota vai pielāgota tādu preču ražošanai, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, uzskata par tādu pašu preci, ja šādas veidnes vai matrices izmantošana pārkāpj tiesību subjekta tiesības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem vai tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā muitas iestādēm ir iesniegts pieprasījums rīkoties.

3. pants

1. Šo regulu nepiemēro precēm, uz kurām preču zīme ir norādīta ar šādas preču zīmes īpašnieka atļauju, vai precēm, uz kurām ir norādīts aizsargāts izcelsmes apzīmējums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai kas ir aizsargātas ar patentu vai papildu aizsardzības apliecību, ar autortiesībām vai blakustiesībām, vai ar dizainparauga tiesībām, vai ar augu šķirnes aizsardzības tiesībām, un kas ir ražotas ar tiesību subjekta atļauju, bet atrodas vienā no 1. panta 1. punktā izklāstītajiem stāvokļiem bez tiesību subjekta atļaujas.

Līdzīgi, to nepiemēro precēm, kas ir minētas pirmajā apakšpunktā un kas ir ražotas vai aizsargātas ar citām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ir minētas 2. panta 1.apakšpunktā atbilstoši nosacījumiem, par kuriem nav panākta vienošanās ar tiesību subjektu.

2. Ja ceļotāja personiskajā bagāžā atrodas nekomerciālas preces, kuru vērtība atbilst noteiktajām beznodokļu summām, un nekas nenorāda uz to, ka šādas preces ir daļa no tirdzniecības, dalībvalstis uzskata, ka šādas preces ir ārpus šās regulas darbības jomas.

II NODAĻA

PIEPRASĪJUMS RĪKOTIES MUITAS IESTĀDĒM

1. iedaļa

Pasākumi pirms pieprasījuma muitas iestādēm rīkoties

4. pants

1. Ja muitas iestādēm, veicot darbības vienā no 1. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, un pirms tiesību subjekts ir iesniedzis pieprasījumu rīkoties vai šāds pieprasījums ir atbalstīts, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka preces pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, tās drīkst atlikt preču izlaišanu vai aizturēt tās uz trīs dienu laika posmu no brīža, kad ir saņemts tiesību subjekta un preču deklarētāja vai turētāja paziņojums, ja pēdējais ir zināms, lai sniegtu iespēju tiesību subjektam iesniegt pieprasījumu rīkoties atbilstoši 5.pantam.

2. Saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem attiecīgajās dalībvalstīs, muitas iestādes drīkst, neizpaužot citu informāciju kā tikai patieso vai šķietamo lietu skaitu un to būtību un pirms tiesību subjekta informēšanas par iespējamo pārkāpumu, lūgt tiesību subjektu sniegt tām jebkuru informāciju, kas ir nepieciešama to aizdomu apstiprināšanai.

2. iedaļa

Pieprasījumu muitas iestādēm rīkoties iesniegšana un apstrāde

5. pants

1. Katrā dalībvalstī tiesību subjekts drīkst rakstiski iesniegt kompetentai muitas struktūrvienībai pieprasījumu rīkoties muitas iestādēm, ja preces atrodas vienā no situācijām, kas ir izklāstītas 1. panta 1. punktā (pieprasījums rīkoties).

2. Katra dalībvalsts norīko muitas struktūrvienību, kura drīkst saņemt un apstrādāt pieprasījumus rīkoties.

3. Ja pastāv elektroniskas datu apmaiņas sistēma, dalībvalsts veicina tiesību subjektus iesniegt pieprasījumus elektroniskā formā.

4. Ja prasītājs ir Kopienas preču zīmes vai Kopienas dizainparauga tiesību, Kopienas augu šķirņu tiesību vai izcelsmes apzīmējuma, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, vai Kopienas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes īpašnieks, pieprasījumā, papildus lūgumam rīkoties tās dalībvalsts muitas iestādēm, kurā tā ir iesniegta, var ietvert pieprasījumu rīkoties vienas vai vairāku citu dalībvalstu muitas iestādēm.

5. Pieprasījumu rīkoties iesniedz formā, kas ir noteikta 21. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā; tajā ietver visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai muitas iestādes varētu nekavējoties identificēt attiecīgās preces, jo īpaši:

(i) precīzu un sīku preču tehnisku raksturojumu;

(ii) jebkuru specifisku informāciju, kas ir tiesību subjekta rīcībā, par krāpšanas veidu vai shēmu;

(iii) tiesību subjekta norīkotas kontaktpersonas vārdu un adresi.

Pieprasījumā rīkoties ietver arī deklarāciju, kas prasītājam jāsniedz atbilstoši 6. pantam, un pierādījumu, ka prasītājam ir tiesības uz attiecīgajām precēm.

Situācijā, kas ir izklāstīta 4. apakšpunktā, pieprasījumā rīkoties norāda dalībvalsti vai to valsti, kuras muitas iestādēm ir lūgts rīkoties, kā arī attiecīgās dalībvalsts tiesību subjektu vārdus un adreses.

Tiesību subjekti ar norādes palīdzību pārsūta jebkuru citu informāciju, ja tāda ir zināma, kas ir to rīcībā, piemēram:

a) oriģinālo preču vērtību bez nodokļiem legālā tirgū valstī, kurā ir iesniegts pieprasījums rīkoties;

b) preču atrašanās vietu vai to paredzēto galamērķi;

c) sūtījuma vai iepakojuma aprakstu;

d) preču plānoto piegādes vai nosūtīšanas dienu;

e) izmantotos transporta līdzekļus;

f) ziņas par importētāju, eksportētāju vai preču turētāju;

g) ražošanas valsti vai valstis un izmantotos tirdzniecības ceļus;

h) ja tādas ir zināmas, autentisko preču un aizdomās turamo preču tehniskās atšķirības.

6. Var pieprasīt arī iezīmes, kas piemīt intelektuālo īpašuma tiesību veidam, kas ir norādīts pieprasījumā rīkoties.

7. Saņemot pieprasījumu rīkoties, kompetentā muitas struktūrvienība apstrādā šādu pieprasījumu un par savu lēmumu 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas paziņo prasītājam.

Tiesību subjektam nepiemēro nodevu par administratīvām izmaksām, kas ir radušās pieprasījuma apstrādes laikā.

8. Ja pieprasījumā nav ietverta obligātā informācija, kas ir uzskaitīta 5. punktā, kompetentā muitas struktūrvienība var nolemt neapstrādāt pieprasījumu rīkoties; tādā gadījumā tas norāda šāda lēmuma iemeslus un sniedz informāciju par pārsūdzēšanas kārtību. Pieprasījumu var iesniegt atkārtoti tikai tad, kad tas ir atbilstoši noformēts.

6. pants

1. Kopā ar pieprasījumiem rīkoties iesniedz tiesību subjekta deklarāciju, ko var iesniegt vai nu rakstiski, vai elektroniski, atbilstoši valsts tiesību aktiem, ar kuru tas uzņemas atbildību pret personām, kuras ir iesaistītas situācijā, kas ir izklāstīta 1. panta 1. punktā, gadījumā, ja process, kas ir uzsākts saskaņā ar 9. panta 1. punktu, tiek izbeigts tiesību subjekta darbības vai bezdarbības dēļ, vai tādā gadījumā, ja attiecīgās preces nepārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

Deklarācijā tiesību subjekts piekrīt segt jebkurus izdevumus, kas ir radušies saskaņā ar šo regulu, paturot preces muitas kontrolē atbilstoši 9. pantam un, attiecīgā gadījumā, atbilstoši 11. pantam.

2. Ja pieprasījumu iesniedz atbilstoši 5. panta 4. punktam, deklarācijā tiesību subjekts piekrīt sniegt jebkuru nepieciešamu tulkojumu un par to samaksāt; šī deklarācija ir spēkā katrā dalībvalstī, kurā piemēro lēmumu, ar ko apstiprina pieprasījumu.

7. pants

5. un 6. pantu pēc analoģijas piemēro pagarinājuma pieprasījumiem.

3. iedaļa

Pieprasījuma rīkoties apstiprināšana

8. pants

1. Apstiprinot pieprasījumu rīkoties, kompetentā muitas struktūrvienība norāda laika posmu, kurā muitas iestādēm ir jārīkojas. Šāds laika posms nepārsniedz vienu gadu. Pēc attiecīgā laika posma termiņa un pirms tiesību subjekts ir samaksājis visus parādus, kas tam ir saskaņā ar šo regulu, struktūrvienība, kas pieņēmusi sākotnējo lēmumu, drīkst pēc tiesību subjekta pieprasījuma pagarināt šo laika posmu.

Tiesību subjekts paziņo kompetentajai muitas struktūrvienībai, kas minēta 5. panta 2. punktā, ja tā tiesību reģistrācija vairs nav spēkā vai tās termiņš ir pagājis.

2. Lēmumu, ar ko apstiprina tiesību subjekta pieprasījumu rīkoties, nekavējoties nosūta tiem muitas punktiem dalībvalstī vai dalībvalstīs, kas var saskarties ar precēm, par kurām pieprasījumā ir norādīts, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

Ja apstiprina pieprasījumu rīkoties, kas ir iesniegts atbilstoši 5. panta 4. punktam, laika posms, kurā muitas iestādēm ir jārīkojas, ir viens gads; pēc attiecīgā laika posma termiņa paiešanas, struktūrvienība, kas ir apstrādājusi sākotnējo pieprasījumu, pēc tiesību subjekta rakstiska pieprasījuma var pagarināt šo laika posmu. Regulas (EEK) Nr. 2913/92 250. panta pirmo ievilkumu pēc analoģijas piemēro lēmumam, ar ko apstiprina pieprasījumu, un lēmumiem, kas to pagarina vai atceļ.

Pēc pieprasījuma rīkoties apstiprināšanas prasītāja pienākums ir pārsūtīt šādu lēmumu, kā arī jebkuru citu informāciju un jebkuru tulkojumu, kas var būt nepieciešams, kompetentajai muitas struktūrvienībai dalībvalstī vai dalībvalstīs, kurās prasītājs ir iesniedzis pieprasījumu rīkoties muitas iestādēm. Tomēr ar prasītāja piekrišanu lēmumu var tieši pārsūtīt muitas struktūrvienībai, kas to ir pieņēmusi.

Pēc attiecīgo dalībvalstu muitas iestāžu pieprasījuma prasītājs sniedz jebkuru papildu informāciju, kas ir nepieciešama lēmuma īstenošanai.

3. Laika posmu, kas minēts 2. punkta otrajā apakšpunktā, sāk skaitīt no dienas, kad ir pieņemts lēmums, ar kuru apstiprina pieprasījumu. Lēmums nestājas spēkā saņēmējā(-ās) dalībvalstī(-īs), kamēr tas nav pārsūtīts atbilstoši 2. punkta trešajam apakšpunktam un tiesību subjekts nav ievērojis prasības, kas ir izklāstītas 6. pantā.

Pēc tam lēmumu nekavējoties pārsūta valsts muitas punktiem, kas var saskarties ar precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

Šo punktu pēc analoģijas piemēro jebkuram lēmumam, ar kuru pagarina sākotnējā lēmuma darbības termiņu.

III NODAĻA

NOSACĪJUMI, KAS ATTIECAS UZ MUITAS IESTĀŽU DARBĪBU UN IESTĀDI, KURA VAR PIEŅEMT LĒMUMU ATTIECĪGAJĀ LIETĀ

9. pants

1. Ja muitas iestāde, kurai saskaņā ar 8. pantu ir nosūtīts lēmums, ar ko tiesību subjekta pieprasījums ir apstiprināts, vajadzības gadījumā apspriedusies ar pieprasījuma iesniedzēju, pārliecinās, ka preces, uz ko attiecas kāds no 1. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, atbilst minētajā lēmumā dotajam viltoto preču vai pirātpreču aprakstam, tā atliek preču izlaišanu vai aiztur tās.

Muitas punkts nekavējoties informē to kompetento muitas struktūrvienību, kura ir apstrādājusi pieprasījumu.

2. Kompetentā muitas struktūrvienība vai muitas iestāde, kas minēta 1. punktā, informē tiesību subjektu un preču deklarētāju vai turētāju Regulas (EEK) Nr. 2913/92 38. panta izpratnē par savu rīcību, un tai ir tiesības sniegt tam informāciju par faktisko vai paredzēto preču daudzumu, faktiskajām vai paredzētajām preču īpašībām, kuru izlaišana ir atlikta vai kas ir aizturētas, nepaziņojot šādu informāciju iestādei, kurai piekrīt pieņemt lēmumu lietā.

3. Lai noteiktu, vai intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un atbilstoši valsts noteikumiem par personas datu, komercnoslēpuma un rūpnieciskā noslēpuma, aroda un dienesta noslēpuma aizsardzību, muitas punkts vai struktūrvienība, kas apstrādājusi pieprasījumu, tiesību subjektam pēc viņa pieprasījuma sniedz informāciju, ja tā ir zināma, par kravas saņēmēja, nosūtītāja, preču deklarētāja vai turētāja vārdu un adresi, un to preču izcelsmi un izvešanas vietu, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

Muitas iestāde pieprasījuma iesniedzējam un personām, kas iesaistītas kādā no 1. panta 1. punktā minētajām darbībām, dod iespēju pārbaudīt preces, kuru izlaišana ir atlikta vai kuras ir aizturētas.

Pārbaudot preces, muitas iestāde drīkst paņemt paraugus un, atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem attiecīgajā dalībvalstī, nodot vai nosūtīt tos tiesību subjektam, pēc tā nepārprotama pieprasījuma, tikai analīzes nolūkos un lai veicinātu sekojošos procesus. Ja apstākļi to atļauj, ņemot vērā 11. panta 1. punkta otrajā ievilkumā minētās prasības, attiecīgā gadījumā paraugus nosūta atpakaļ pēc tehniskās analīzes veikšanas un, attiecīgā gadījumā, pirms preces tiek izlaistas vai to aizturēšana izbeigta. Par jebkuras šādu paraugu analīzes veikšanu atbild tikai tiesību subjekts.

10. pants

Tiesību aktus, kas ir spēkā dalībvalstī, kuras teritorijā uz precēm attiecas kāds no 1. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, piemēro, lemjot par to, vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

Minētie tiesību akti attiecas uz tūlītēju paziņojumu muitas struktūrvienībai vai muitas punktam, kas ir minēts 9. panta 1. punktā, par 13. pantā minēto procedūru uzsākšanu, ja vien procedūru nav uzsākusi šāda struktūrvienība vai punkts.

11. pants

1. Ja muitas iestādes ir aizturējušas preces vai atlikušas tādu preču izlaišanu, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības kādā no 1. panta 1. punktā izklāstītajiem gadījumiem, dalībvalstis atbilstoši saviem tiesību aktiem var atļaut vienkāršotu kārtību, ko izmanto ar tiesību subjekta piekrišanu, kas dod iespēju muitas iestādēm iznīcināt šādas preces muitas pārstāvju klātbūtnē, nenosakot, vai intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tādējādi, saskaņā ar to valsts tiesību aktiem, dalībvalstis piemēro šādus nosacījumus:

- tiesību subjekts rakstiski informē muitas iestādes 10 darba dienu laikā vai trīs darba dienu laikā, ja ir iesaistītas ātrbojīgas preces, par 9. pantā minētā paziņojuma saņemšanu, ka preces pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, kas ir minētas 2. panta 1. punktā, un iesniedz šādām iestādēm rakstisku deklarētāja, preču turētāja vai īpašnieka piekrišanu iznīcināt preces. Ar muitas iestāžu piekrišanu šādu informāciju muitai tieši var iesniegt preču deklarētājs, turētājs vai īpašnieks. Šādu piekrišanu uzskata par apstiprinātu, ja preču deklarētājs, turētājs vai īpašnieks nav nepārprotami izrādījis nepiekrišanu preču iznīcināšanai noteiktajā laika posmā. Ja apstākļi to atļauj, šādu laika posmu var pagarināt par desmit darba dienām;

- iznīcināšanu izdara, ja vien valsts tiesību aktos nav norādīts citādi, uz tiesību subjekta atbildību un uz viņa rēķinu; pirms iznīcināšanas paņem paraugus, ko muitas iestādes uzglabā tādos apstākļos, kas atļauj izmantot šādus paraugus kā pieņemamu pierādījumu tiesas procesos dalībvalstī, kurā tie var būt nepieciešami.

2. Visos citos gadījumos, ja preču deklarētājs, turētājs vai īpašnieks nepiekrīt vai apšauba preču iznīcināšanu, piemēro 13. pantā izklāstīto procedūru.

12. pants

Tiesību subjekts, kas saņem 9. panta 3. punkta pirmajā daļā uzskaitītās ziņas, izmanto šādu informāciju tikai tiem mērķiem, kas ir norādīti 10. pantā, 11. pantā un 13. panta 1. punktā.

Jebkura cita izmantošana, kas nav atļauta tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ir noticis gadījums, atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas attiecīgās preces, var izraisīt tiesību subjekta civiltiesisko atbildību un pieprasījuma rīkoties atcelšanu uz laika posmu, kas atliek līdz tā atjaunošanai, dalībvalstī, kurā ir notikuši šādi notikumi.

Turpmākos šā noteikuma pārkāpšanas gadījumos kompetentā muitas struktūrvienība var neatjaunot pieprasījumu. Tādu pieprasījumu gadījumā, kas ir izklāstīti 5. panta 4. punktā, tā var paziņot citām dalībvalstīm, kas ir norādītas veidlapā.

13. pants

1. Ja 10 darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par izlaišanas atlikšanu vai aizturēšanu 9. panta 1. punktā minētajam muitas punktam nav paziņots par to, ka ir uzsāktas procedūras, lai noteiktu, vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas atbilstoši 10. pantam, vai, attiecīgā gadījumā, tas nav saņēmis tiesību subjekta piekrišanu, kas ir minēta 11. panta 1. punktā, preces var izlaist vai to aizturēšanu var izbeigt, pēc vajadzības, pēc visu muitas formalitāšu izpildīšanas.

Vajadzības gadījumā minēto laiku var pagarināt, ilgākais, par 10 darba dienām.

2. Ātrbojīgu preču gadījumā, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, 1. punktā minētais laika posms ir trīs darba dienas. Šādu laika posmu nevar pagarināt.

14. pants

1. Gadījumos, ja ir aizdomas, ka preces pārkāpj dizainparauga tiesības, patentus, papildu aizsardzības apliecības vai augu šķirņu tiesības, preču deklarētājam, īpašniekam, importētājam, turētājam vai preču saņēmējam ir iespēja panākt preču izlaišanu vai to aizturēšanas izbeigšanu pēc nodrošinājuma iesniegšanas, ja:

a) muitas punktam vai struktūrvienībai, kas ir minēta 9. panta 1. punktā, ir paziņots, atbilstoši 13. panta 1. punktam, par procedūru uzsākšanu laika posmā, kas ir norādīts 13. panta 1. punktā, lai noteiktu, vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

b) šādiem nolūkiem pilnvarota iestāde nav atļāvusi drošības pasākumu veikšanu pirms 13. panta 1. punktā noteiktā laika posma beigām;

c) ir nokārtotas visas muitas formalitātes.

2. Ar 1. punktā minēto nodrošinājumu pietiek, lai aizsargātu tiesību subjekta intereses.

Nodrošinājuma samaksa neierobežo citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami tiesību subjektam.

Ja procedūra intelektuālo īpašuma tiesību pārkāpuma noteikšanai ir pārkāpta saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai tā ir uzsākta pēc tādas personas iniciatīvas, kas nav dizainparauga tiesību, patenta, papildu aizsardzības apliecības vai augu šķirņu tiesību subjekts, nodrošinājumu atmaksā, ja vien persona, kas ir uzsākusi šādas procedūras, neizmanto tiesības uzsākt tiesvedību 20 darba dienu laikā, skaitot no datuma, kurā tā saņem paziņojumu par izlaišanas atlikšanu vai izbeigšanu.

Ja uz konkrēto gadījumu attiecas 13. panta 1. punkta otrā daļa, tad minēto termiņu var pagarināt, ilgākais, par 30 darba dienām.

15. pants

Nosacījumus preču uzglabāšanai laika posmā, kad izlaišana ir atlikta vai aizturēta, nosaka katra dalībvalsts, tomēr šādi nosacījumi nerada izmaksas muitas pārvaldēm.

IV NODAĻA

NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO PRECĒM, KAS PĀRKĀPJ INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS

16. pants

Pēc 9. pantā izklāstītās procedūras pabeigšanas nosakot, ka preces ir pārkāpušas intelektuālā īpašuma tiesības, šādas preces nedrīkst:

- atļaut ieviest Kopienas muitas teritorijā,

- laist brīvā apgrozībā,

- aizvest no Kopienas muitas teritorijas,

- izvest,

- izvest atpakaļ,

- piemērot tām atlikšanas procedūru vai

- novietot brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.

17. pants

1. Neierobežojot citas tiesiskas aizsardzības formas, ko var izmantot tiesību subjekts, dalībvalstis veic pasākumus, lai kompetentajām iestādēm ļautu:

a) saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem iznīcināt preces, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, vai arī atbrīvoties no tām nekomerciālā kārtā tā, lai neradītu kaitējumu tiesību subjektam, kā arī bez jebkādas kompensācijas un, ja vien valsts tiesību aktos nav atrunāts citādi, neradot izmaksas valsts kasei;

b) veikt attiecībā uz šādām precēm jebkādus citus pasākumus, lai faktiski liegtu attiecīgajām personām gūt mantisku labumu no šāda darījuma.

Izņemot ārkārtas gadījumus, vienkāršu tādu preču zīmju likvidēšanu, kas ir norādītas uz pirātprecēm bez atļaujas, neuzskata par efektīvu veidu, kā liegt attiecīgām personām gūt mantisku labumu no darījuma.

2. Preces, kas pārkāpušas intelektuālā īpašuma tiesības, var atsavināt par labu valsts kasei. Tādā gadījumā piemēro 1. punkta a) apakšpunktu.

V NODAĻA

SODI

18. pants

Katra dalībvalsts nosaka sodus, kas piemērojami šās regulas pārkāpumu gadījumos. Tādiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.

VI NODAĻA

MUITAS IESTĀŽU UN TIESĪBU SUBJEKTA ATBILDĪBA

19. pants

1. Izņemot gadījumus, kas ir atrunāti tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ir iesniegts pieprasījums rīkoties, vai gadījumos, kad pieprasījums ir iesniegts atbilstoši 5. panta 4. punktam, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā muitas iestādes neatklāj preces, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, pieprasījuma apstiprināšana neuzliek saistības tiesību subjektam saņemt kompensāciju gadījumā, ja muitas iestādes neatklāj šādas preces un tās izlaiž, vai arī netiek veikti pasākumi, lai tās aizturētu atbilstoši 9. panta 1. punktam.

2. Muitas iestādes vai citas attiecīgi pilnvarotas iestādes tādu pilnvaru īstenošana, kas tai ir piešķirtas, lai tā spētu efektīvi apkarot preces, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, nerada atbildību pret personām, kas ir iesaistītas 1. panta 1. punktā izklāstītajā gadījumā, vai personām, kuras ietekmē pasākumi, kas ir izklāstīti 4. pantā, saistībā ar zaudējumiem, kas tām ir radušās iestādes iejaukšanā rezultātā, izņemot tos gadījumus, kas ir atrunāti tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ir iesniegt pieprasījums, vai, ja pieprasījums ir iesniegt atbilstoši 5. panta 4. punktam, tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ir radies zudums vai zaudējums.

3. Tiesību subjekta civiltiesisko atbildību regulē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā uz konkrētajām preces attiecas kāds no 1. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo regulu, pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

21. pants

1. Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

22. pants

Dalībvalstis dara zināmu Komisijai visu informāciju, kas saistīta ar šās regulas īstenošanu.

Šo informāciju Komisija nosūta pārējām dalībvalstīm.

Pēc analoģijas piemēro Regulas (EK) Nr. 515/97 noteikumus.

Informēšanas procedūras detaļas izstrādā saskaņā ar īstenošanas noteikumiem atbilstoši kārtībai, kas ir izklāstīta 21. panta 2. punktā.

23. pants

Pamatojoties uz informāciju, kas ir minēta 22. pantā, Komisija sniedz ikgadēju ziņojumu Padomei par šās regulas piemērošanu. Attiecīgā gadījumā ziņojumam var pievienot priekšlikumu grozīt regulu.

24. pants

No 2004. gada 1. jūlija atceļ Regulu (EK) Nr. 3295/94.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

25. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2004. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Alemanno

[1] OV L 341, 30.12.1994., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

[2] OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

[3] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[4] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.).

[5] OV L 11, 14.01.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003.

[6] OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.

[7] OV L 182, 2.7.1992., 1. lpp.

[8] OV L 198, 8.8.1996., 30. lpp.

[9] OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003.

[10] OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

[11] OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

[12] OV L 160, 12.6.1989., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 3378/94 (OV L 366, 31.12.1994., 1. lpp.).

--------------------------------------------------