1.

Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Savienības (ES) vai Senegālas Republikas (Senegālas) kompetento iestādi šajā pielikumā apzīmē:

2.

Šā pielikuma noteikumu piemērošanai termins “zvejas atļauja” ir ekvivalents terminam “licence”, kāds tas definēts Senegālas tiesību aktos.

3.

Tiesības un pienākumi, kas norādīti kā “kuģu” tiesības un pienākumi, ir kuģu operatoru, to aģentu un par darbībām atbildīgo kapteiņu tiesības un pienākumi.

2.1.

Senegālas zvejas zonu ģeogrāfiskās koordinātas un bāzes līnijas pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas saskaņā ar Senegālas tiesību aktiem paziņo Savienībai.

2.2.

Līdzīgā kārtā pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas saskaņā ar Senegālas tiesību aktiem Savienībai paziņo arī tādas zvejai aizliegtās zonas saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem kā nacionālie parki, aizsargājamas jūras piekrastes teritorijas un zivju nārsta zonas, kā arī navigācijai aizliegtās zonas.

2.3.

Kuģošanas zonu un aizliegto zonu robežas Senegāla paziņo kuģu īpašniekiem zvejas atļauju izsniegšanas brīdī.

2.4.

Jebkādus šo zonu grozījumus Senegāla vismaz divus mēnešus pirms šā protokola provizoriskās piemērošanas paziņo Eiropas Komisijai informācijai.

—

procedūrām, kas saistītas ar zvejas atļaujām,

—

Savienības operatoriem pildāmajiem paziņošanas pienākumiem,

—

cita veida informācijas apmaiņai saistībā ar šā protokola īstenošanu un to standartu un pienākumu ievērošanu, kas izriet no Senegālas tiesību aktiem.

—

kuģis ir reģistrēts Savienības zvejas kuģu reģistrā,

—

ir izpildītas atbilstības prasības, kas noteiktas šajā protokolā un Eiropas Savienības noteikumos par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (1),

—

attiecībā uz kuģa īpašnieku, kapteini vai pašu kuģi ir izpildīti visi iepriekšējie pienākumi, kas izriet no zvejas darbībām, kuras tie Senegālā veic saskaņā ar nolīgumu.

2.1.

Savienības kompetentās iestādes vismaz 20 darbdienas pirms pieprasītā derīguma termiņa sākuma par katru kuģi iesniedz elektronisku pieprasījumu, kas adresēts ministrijai, kura atbild par zivsaimniecību un jūras ekonomiku, un kopiju nosūta Eiropas Savienības delegācijai Senegālā.

2.2.

Pieteikumus Senegālas kompetentajai iestādei iesniedz, izmantojot veidlapu, kuras paraugs ir atrodams 1. papildinājumā.

2.3.

Zvejas atļaujas pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

2.4.

Saskaņā ar šo protokolu jebkuram zvejas atļaujas atjaunošanas pieprasījumam attiecībā uz kuģi, kura tehniskie raksturlielumi nav mainīti, pievieno tikai pierādījumu par vienotas likmes avansmaksājumu.

3.1.

Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad kompetentajām valsts iestādēm veikti še turpmāk norādītie vienotas likmes avansmaksājumi.

3.2.

Vienotas likmes avansmaksājumi un maksājumi euro, kuri jānokārto par Senegālas zvejas zonās gūtas nozvejas tonnu, ir šāda:

Maksājuma un vienotas likmes avansmaksājuma summa, kā arī tehniskie nosacījumi norādīti 2. un 3. papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās.

3.3.

Maksājuma un vienotas likmes avansmaksājuma summā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodevas un maksu par pakalpojumu sniegšanu.

3.4.

Ja zvejas atļaujas derīguma termiņš ir īsāks par gadu, it īpaši bioloģiskās atjaunošanās laikā, vienotas likmes avansmaksājuma summu pro rata temporis pielāgo derīguma termiņa ilgumam, kāds noteikts saskaņā ar 2. un 3. papildinājumā paredzētajiem noteikumiem.

4.1.

Tiklīdz ir saņemti zvejas atļaujas pieprasījumi saskaņā ar 2.2. un 2.3. punktu, Senegāla 5 dienu laikā katrai kuģu kategorijai izveido provizorisku zvejottiesīgo kuģu sarakstu.

4.2.

Šo sarakstu nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai. Senegāla provizorisko sarakstu var izsniegt tieši kuģa īpašniekam vai tā aģentam.

4.3.

Kuģi drīkst sākt zvejot, tiklīdz tie ir iekļauti provizoriskajā sarakstā. Šie kuģi provizoriskā saraksta kopiju visu laiku līdz zvejas atļaujas izsniegšanai glabā uz kuģa.

4.4.

Zvejas atļaujas visiem kuģiem kompetentā iestāde izsniedz kuģu īpašniekiem vai to pārstāvjiem 20 darbdienu laikā pēc visu 2.3. punktā minēto dokumentu saņemšanas. Atļauju kopiju nosūta arī Eiropas Savienības delegācijai Senegālā.

4.5.

Lai lieki neaizkavētu zvejošanas sākumu, zvejas atļaujas kopiju vienlaikus elektroniski nosūta kuģa īpašniekam. Šo kopiju drīkst izmantot laikposmā, kas nepārsniedz 60 dienas pēc zvejas atļaujas izsniegšanas dienas. Minētajā laikposmā atļaujas kopiju uzskata par līdzvērtīgu tās oriģinālam.

4.6.

Neskarot 4.3. un 4.5. punktu, zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

5.1.

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

5.2.

Tomēr pēc Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts ar tehnisko ziņojumu konstatēts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai ilga dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, kuģa zvejas atļauju bez papildu maksas aizstāj ar jaunu atļauju, kas izdota uz cita kuģa vārda, kura kategorija ir tāda pati, kā aizstājamajam kuģim.

5.3.

Šādā gadījumā, kad aprēķina nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai par tiem nav jāmaksā papildus, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu.

5.4.

Aizstājamā kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis anulēto zvejas atļauju atdod kompetentajai iestādei. Viņš par to rakstiski informē Eiropas Savienības delegāciju Senegālā.

5.5.

Tiklīdz anulētā atļauja ir atdota, pēc iespējas drīz izsniedz jaunu zvejas atļauju. Par zvejas atļaujas nodošanu informē Eiropas Savienības delegāciju Senegālā.

6.1.

Zvejas atļaujas tunzivju zvejas kuģiem ir derīgas vienu gadu. Zvejas atļaujas dziļūdens demersālajiem traleriem ir derīgas vienu ceturksni.

6.2.

Zvejas atļaujas ir atjaunojamas.

6.3.

Lai noteiktu zvejas atļauju derīguma termiņa sākumu, piemēro:

7.1.

Pēc Savienības pieprasījuma Senegāla atļauj Savienības zvejas kuģiem, kuri ir saņēmuši zvejas atļauju, izmantot apgādes kuģu atbalstu.

7.2.

Atbalsts nedrīkst būt ne degvielas uzpildīšana, ne nozveju pārkraušana citā kuģī.

7.3.

Apgādes kuģiem ir jāpeld ar Savienības dalībvalsts karogu, un tie nedrīkst būt aprīkoti zvejai.

7.4.

Arī uz atbalsta kuģiem attiecas šajā nodaļā aprakstītā zvejas atļauju pieprasīšanas kārtība, ciktāl tā ir piemērojama. Atļaujas pieteikumam pievieno to zvejas kuģu sarakstu, kuru labā tiek veiktas atbalsta darbības.

7.5.

Senegāla sagatavo atļauto apgādes kuģu sarakstu un nosūta to par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Savienībai.

7.6.

Maksa par katru atbalsta kuģi ir 3500 euro gadā.

7.7.

Atbalsta kuģa atļauja nav nododama citiem, un šo maksu nesamazina pro rata temporis.

1.

Tehniskie pasākumi attiecībā uz zonu, zvejas rīku un piezveju, ko piemēro dziļūdens demersālās zvejas traleriem, kuriem ir zvejas atļauja, ir noteikti 2. papildinājumā iekļautajā tehnisko datu lapā.

2.

Tehniskie pasākumi, kas piemērojami tunzivju zvejas kuģiem, kuriem ir zvejas atļauja, ir noteikti 3. papildinājumā iekļautajā tehnisko datu lapā. Tunzivju zvejas kuģi nodrošina atbilstību ICCAT ieteikumiem un rezolūcijām un ņem vērā citu reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju zinātniskos ieteikumus.

1.1.

Savienības kuģa kapteinis, kura kuģis zvejo saskaņā ar nolīgumu, kārto elektronisku zvejas žurnālu, kas integrēts elektroniskā reģistrācijas un ziņošanas sistēmā (ERS).

1.2.

Ar ERS neaprīkotam kuģim nav atļauts ieiet Senegālas zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

1.3.

Vajadzības gadījumā tunzivju zvejas žurnālu pielāgo tā, lai tas atbilstu attiecīgajām ICCAT rezolūcijām un ieteikumiem vai – pārējām zvejniecībām – citu reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju rezolūcijām un ieteikumiem.

1.4.

Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Senegālas zvejas zonā.

1.5.

Kapteinis katru dienu reģistrē zvejas žurnālā aplēsto katras sugas nozvejoto un uz kuģa paturēto zivju daudzumu par katru zvejas darbību. Daudzumus izsaka dzīvsvara kilogramos vai – attiecīgā gadījumā – norādot īpatņu skaitus. Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un kapteinis to paraksta. Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis. Zvejas žurnāla dati katru dienu tiek automātiski pārraidīti karoga valsts zvejas uzraudzības centram (FMC), kā arī elektroniski nosūtīti Senegālas kompetentajai iestādei. Pārraida vismaz šādus datus:

1.6.

Karoga valsts nodrošina datu saņemšanu un reģistrēšanu datorizētā datubāzē, kura ļauj tos drošā veidā glabāt vismaz 36 mēnešus.

1.7.

Karoga valsts un Senegāla nodrošina, ka tām ir aparatūra un programmatūra, kas nepieciešama automātiskai ERS datu pārraidīšanai. ERS datu pārraidīšanai izmanto elektroniskus sakaru līdzekļus, kurus attiecībā uz standartizētām zvejas datu apmaiņām pārvalda Eiropas Komisija. Standartu izmaiņas īsteno sešu mēnešu laikā.

1.8.

Karoga valsts FMC nodrošina, ka tik ilgi, kamēr attiecīgais kuģis atrodas zvejas zonā, un arī tad, ja nozveja nav gūta, zvejas žurnāli ar ERS starpniecību katru dienu tiek automātiski nodoti Senegālas FMC rīcībā.

1.9.

Nozveju paziņošanas kārtība ERS, kā arī procedūra, kas jāievēro ERS darbības traucējumu gadījumā, ir noteikta 4. papildinājumā.

1.10.

Datus par individuālu kuģu zvejas darbībām Senegālas iestādes apstrādā konfidenciālā un drošā veidā.

1.11.

Šīs iedaļas 1.6.–1.9. punktu piemēro no brīža, kad Senegāla paziņo par aprīkojumu ar ERS un kad FMC ir iedarbinājis automātiskās saņemšanas funkciju, vajadzības gadījumā pēc pārbaudes perioda. Kamēr automātiskā saņemšana nav sākusi darboties, 1.5. punkta a)–h) apakšpunktā minēto informāciju kuģi, izejot no zonas, sniedz elektroniski izmantojamā formātā pa e-pastu elektroniskā zvejas žurnāla izraksta veidā, kas pievienots paziņojumam par iziešanu no zonas, vai ne vēlāk kā 48 stundas pēc ieiešanas Senegālas ostā. Šādā gadījumā datus nosūta arī okeanogrāfiskās pētniecības centram Centre de Recherche Océanographique de Dakar Thiaroye (CRODT). Tiklīdz Senegāla var sākt saņemt ziņojumus ERS, Senegālas FMC veic zvejas žurnālu nosūtīšanu uz CRODT.

1.12.

Atļautā nozvejas apjoma patēriņa uzraudzību nodrošina karoga dalībvalsts un Senegāla, pamatojoties uz ikdienas deklarācijām. Lai atļautais apjoms netiktu pārsniegts, karoga dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas darbības tiek apturētas agrākā dienā, nekā ir sasniegts tās kuģiem atļautais nozvejas apjoms.

2.1.

Karoga valsts ik ceturksni papildina Eiropas Komisijas kārtoto datubāzi ar agregētiem mēneša datiem par katra kuģa nozvejām un izmetumiem. Par sugām, kurām saskaņā ar šo protokolu vai ICCAT ieteikumiem noteikts atļautais nozvejas apjoms, šādus datus paziņo ik mēnesi, norādot iepriekšējā mēneša nozvejas un izmetumus.

2.2.

Paziņotos datus karoga valsts verificē, veicot kontrolpārbaudes, kurās tos salīdzina ar izkraušanas, pārdošanas, inspekcijas vai novērošanas datiem un ar jebkādu citu noderīgu informāciju, kas iestādēm ir zināma. Datubāzes atjauninājumus, kas kļūst vajadzīgi šīs verifikācijas iznākumā, veic iespējami drīz. Zvejas zonu ģeogrāfiskās koordinātas, ko izmanto verifikācijā, ir tādas, kā noteikts šajā protokolā. Pārrēķina koeficientus, ko izmanto, lai apjomus izteiktu dzīvsvara ekvivalentā, apstiprina Apvienotā komiteja.

2.3.

Līdz katra ceturkšņa beigām Savienība Senegālas iestādēm iesniedz agregētus datus par iepriekšējo kārtējā gada ceturksni, norādot no datubāzes izgūtos mēneša datus par katra kuģa nozveju un tās sugu sastāvu. Šie dati ir provizoriski un var mainīties.

2.4.

Senegāla datus analizē un ziņo par visām būtiskajām neatbilstībām salīdzinājumā ar elektroniskajiem zvejas žurnāliem, kas iesūtīti ar ERS starpniecību. Karoga valsts lietu izmeklē un pēc vajadzības datus atjaunina.

2.5.

Ja netiek ievēroti noteikumi par nozvejas ziņojumiem, Senegāla var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo ziņojumu iesniegšanas brīdim un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar noteikumiem, kurus šajā saistībā paredz spēkā esošie valsts tiesību akti. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Senegāla var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu.

2.6.

Senegāla nekavējoties informē Savienību par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

4.1.

Ceturkšņa datu verifikācija

4.2.

Galīgais maksājuma paziņojums un maksājums

4.3.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kas samaksāta zvejas atļaujas saņemšanai, kuģa īpašnieks atlikušo summu Senegālai pārskaita līdz kārtējā gada 31. jūlijam. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par paredzēto vienotas likmes maksu, pārmaksāto summu kuģa īpašnieks atgūt nevar. Kuģa īpašnieki nosūta Senegālai maksājuma apliecinājuma kopiju.

1.

Savienības zvejas kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu darbojas Senegālas ūdeņos, vismaz četras stundas iepriekš paziņo Senegālas kompetentajām iestādēm par plānotu ieiešanu Senegālas ūdeņos vai iziešanu no tiem.

2.

Paziņojot par ieiešanu Senegālas ūdeņos vai par iziešanu no tiem, vienlaikus kuģiem jāpaziņo arī to atrašanās vieta un uz kuģa paturētā nozveja, katras sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu, un neskarot 4. papildinājuma 2. iedaļas noteikumus. Šādus paziņojumus izdara pa e-pastu vai faksu līdz dienai, no kuras Puses ir vienojušās ERS ziņojumu automātisko saņemšanu uzskatīt par faktisku.

3.

Kuģis, ko pieķer zvejojot, ja tas iepriekš nav brīdinājis Senegālas kompetento iestādi, izdara pārkāpumu, un uz to attiecas valsts tiesību aktos paredzētās sekas.

4.

Attiecīgā e-pasta adrese, faksa un tālruņa numuri, kā arī Senegālas kompetento iestāžu radiosakaru frekvence tiks pievienoti 6. papildinājumā.

2.1.

Kuģi zvejai ar makšķerrīkiem savu nozveju prioritārā kārtā piedāvā rūpnieciskai vai nerūpnieciskai apstrādei un vietējam tirgum par cenu, kas noteikta, pamatojoties uz sarunām starp operatoriem un ar atsauci uz starptautisko tirgu.

2.2.

Saskaņā ar noteikumiem sanitārajā atļaujā, kuru Savienība izdevusi Senegālai, uz nozvejām, kas izkrautas Dakārā saskaņā ar šo protokolu, attiecas pārbaudes un sertificēšanas pienākums, ko veic Senegālas kompetentā iestāde.

4.1.

izkraujamie vai citā kuģī pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu;

4.2.

izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas diena;

4.3.

citā kuģī pārkrauto vai izkrauto nozveju galamērķis.

1.1.

Visi Savienības kuģi, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo protokolu, ir aprīkoti ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System – VMS).

Aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas sistēmu, kurā izmanto satelītsakarus un kura datu pārraidīšanas nolūkā uzstādīta uz kuģa, un apzināti izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko minētā sistēma emitē vai reģistrē.

Savienības kuģi savu pozīciju automātiski un nepārtraukti paziņo savas karoga valsts FMC katru stundu (seineri) vai reizi divās stundās (pārējie kuģi). Ja notiek izmeklēšana par kuģa darbībām, ziņošanas biežumu var palielināt.

1.2.

Katrā pozīcijas ziņojumā ietilpst:

Tas ir sagatavots 5. papildinājumā norādītajā formātā.

1.3.

Kuģa pozīcijas paziņošanas kārtība VMS sistēmā, kā arī procedūra, kas jāievēro VMS darbības traucējumu gadījumā, ir noteikta 5. papildinājumā.

1.4.

Īstenodami kuģu darbību uzraudzību, abi FMC savstarpēji sazinās.

1.1.

Tiek novērotas zvejas atļauju saņēmušo kuģu zvejas darbības, ko veic saskaņā ar nolīgumu.

1.2.

Tunzivju zvejas kuģiem šāds novērošanas režīms atbilst noteikumiem, kuri paredzēti ICCAT pieņemtajos ieteikumos un – attiecīgā gadījumā – reģionālajās novērošanas programmās, kas izstrādātas saistībā ar ICCAT.

2.1.

Zvejas atļaujas izsniegšanas brīdī Senegāla Savienību un kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par novērotāja uzņemšanai izraudzītajiem kuģiem, kā arī par laiku, kādu novērotājs uzturēsies uz katra kuģa.

2.2.

Senegāla vēlākais 15 dienas pirms novērotāja uzņemšanai uz kuģa paredzētās dienas Savienībai un tā kuģa īpašniekam, uz kura jāuzņem novērotājs, vai viņa aģentam paziņo norīkotā novērotāja vārdu un uzvārdu. Senegāla nekavējoties informē Savienību un kuģa īpašnieku vai viņa aģentu par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem.

2.3.

Senegāla apņemas nenorīkot novērotājus darbā uz kuģiem, uz kuriem jau ir novērotājs vai kuriem attiecīgajā zvejas sezonā jau ir noteikts oficiāls pienākums uzņemt novērotāju, kamēr tie veic darbības zvejas zonās, kas nav Senegālas zvejas zona.

2.4.

Novērotāju uzturēšanās laiks uz dziļūdens demersālo sugu zvejas tralera nedrīkst pārsniegt divus mēnešus. Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nepārsniedz viņa uzdevumu izpildei vajadzīgo laiku.

3.1.

Gada maksājuma veikšanas brīdī subjekti, kas ir īpašnieki tunzivju saldētājseineriem, kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām, par katru kuģi pārskaita arī zvejas aizsardzības un uzraudzības departamentam (DPSP) vienotas likmes summu 600 euro apmērā novērotāju programmas sekmīgas darbības nodrošināšanai.

3.2.

Ceturkšņa maksājuma veikšanas brīdī traleru īpašnieki par katru kuģi pārskaita arī DPSP vienotas likmes summu 150 euro apmērā novērotāju programmas sekmīgas darbības nodrošināšanai.

5.1.

Nosacījumus, ar kādiem novērotāju uzņem uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa aģentu un Senegālu.

5.2.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

5.3.

Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

5.4.

Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

5.5.

Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņa uzdevumiem.

6.1.

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

6.2.

saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

6.3.

ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

7.1.

Novērotāju uzņem uz kuģa tā īpašnieka izvēlētā ostā.

7.2.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis 10 dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo Senegālai dienu, laiku un ostu, kurā novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz iekāpšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

7.3.

Ja novērotājs neierodas 12 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šādu novērotāju. Kuģis var brīvi atstāt ostu un uzsākt zvejas darbības.

7.4.

Ja novērotājs nenokāpj no kuģa Senegālas ostā, kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu novērotāja nogādāšanu Senegālā.

—

pareizi reģistrēt zvejas reisus, ierakstot galveno informāciju par zveju (kuģa ģeogrāfiskās pozīcijas, zvejas darbību sākuma un beigu laiku, zvejas tīkla pacelšanas reižu skaits, vajadzības gadījumā – āķu jedu un zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) skaits utt.),

—

vākt informāciju par konkrētām nozvejām (daudzumiem un apjomiem) un piezveju, jo īpaši galvkājiem, vēžveidīgajiem un demersālo sugu zivīm, kā arī par haizivīm, jūras bruņurupučiem, jūras zīdītājiem un jūras putniem,

—

ņemt bioloģiskos paraugus zinātniskiem pētījumiem par krājumu vairošanos, augšanu un identitāti; paraugus ņem saskaņā ar zinātnisko protokolu, ko izstrādājis Valsts Zivsaimniecības pētniecības institūts,

—

attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem ievērot ZPI un ziņot par tām saskaņā ar ICCAT novērotāju programmu, kas pieņemta tropisko tunzivju saglabāšanas un pārvaldības daudzgadu programmas ietvaros,

—

veikt jebkādus citus zinātniskos uzdevumus, ko ieteikusi apvienotā zinātniskā darba grupa.

9.1.

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

9.2.

Novērotājs nodod savu ziņojumu Senegālai, kas 8 darbdienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta vienu kopiju Savienībai.

1.1.

Zvejas atļauju saņēmušu Savienības zvejas kuģu inspekciju jūrā Senegālas zvejas zonās veic Senegālas kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

1.2.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Senegālas inspektori brīdina Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

1.3.

Senegālas inspektori neuzturas uz Savienības zvejas kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbības un kravu.

1.4.

Senegāla var atļaut Savienībai piedalīties jūrā veiktā inspekcijā novērotāja statusā.

1.5.

Savienības zvejas kuģa kapteinis atvieglo Senegālas inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

1.6.

Pēc katras inspekcijas Senegālas inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības zvejas kuģa kapteinim ir tiesības komentēt inspekcijas ziņojuma saturu. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Savienības zvejas kuģa kapteinis.

1.7.

Pirms nokāpšanas no kuģa Senegālas inspektori nodod Savienības zvejas kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Pārkāpuma gadījumā 8 dienu laikā pēc inspekcijas Senegāla nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Savienībai.

2.1.

Savienības zvejas kuģus, kuri izkrauj vai pārkrauj citā kuģī Senegālas zvejas zonā gūtas nozvejas, Senegālas ostā inspicē pilnvaroti inspektori.

2.2.

Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību. Senegālas inspektori neuzturas uz Savienības zvejas kuģa ilgāk, nekā tas ir nepieciešams inspekcijas uzdevumu veikšanai, un veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī un kravu.

2.3.

Senegāla var atļaut Savienībai novērotāja statusā piedalīties ostā veiktā inspekcijā.

2.4.

Savienības zvejas kuģa kapteinis atvieglo Senegālas inspektoru darbu.

2.5.

Pēc katras inspekcijas Senegālas inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu. Savienības zvejas kuģa kapteinim ir tiesības komentēt inspekcijas ziņojuma saturu. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Savienības zvejas kuģa kapteinis.

2.6.

Pēc inspekcijas Senegālas inspektori izdod Savienības zvejas kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Savienībai inspekcijas ziņojuma kopiju Senegāla nosūta 8 dienu laikā pēc inspekcijas.

1.1.

Saskaņā ar šo pielikumu visus zvejas atļauju saņēmuša Savienības zvejas kuģa izdarītos pārkāpumus norāda inspekcijas ziņojumā. Šo ziņojumu iespējami drīz nosūta Savienībai un karoga valstij.

1.2.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā neskar kuģa īpašnieka tiesības aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

2.1.

Ja saskaņā ar Senegālas spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz pārkāpumiem tas ir likumīgi, ikvienam pārkāpumu izdarījušam Savienības zvejas kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Senegālas ostā.

2.2.

Senegāla ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo Savienībai par zvejas atļauju saņēmuša Savienības zvejas kuģa aizturēšanu. Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto pārkāpumu.

2.3.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, pēc Savienības pieprasījuma Senegāla vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3.1.

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Senegāla saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

3.2.

Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāierosina tiesvedības process, pirms tā uzsākšanas un ja vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Senegāla un Savienība uzsāk izlīguma procedūru, lai noteiktu sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā 3 dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

3.3.

Šajā izlīguma procedūrā drīkst piedalīties kuģa karoga valsts un Savienības pārstāvji.

4.1.

Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Senegālas norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Senegāla, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesas procedūras beigām.

4.2.

Drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam pēc sprieduma pasludināšanas:

4.3.

Senegāla informē Savienību par tiesvedības procesa rezultātiem 8 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

2.1.

Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis pamana zvejas kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras varētu uzskatīt par NNN zveju, viņš par novēroto drīkst ievākt iespējami daudz informācijas.

2.2.

Ziņojumus par pamanītajiem kuģiem nekavējoties nosūta Senegālas kompetentajai iestādei un tā kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei, kurš kuģi pamanījis, un šī iestāde ziņojumu nosūta Eiropas Komisijai vai tās norīkotajai organizācijai.

2.3.

Eiropas Komisija paziņo šo informāciju Senegālai.

—

no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar āķu jedām Senegālas zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Senegālas vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki,

—

no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem Senegālas zvejas zonā zvejas sezonā, vismaz 30 % ir Senegālas vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki,

—

no jūrniekiem, kurus nodarbina uz traleriem dziļūdens demersālo sugu zvejai Senegālas zvejas zonā zvejas sezonā, vismaz 25 % ir Senegālas vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki.

a)

Savienības valstspiederība;

b)

ĀKK valsts valstspiederība, turklāt Senegālas jūrnieku skaits jāuzrāda atsevišķi no pārējo ĀKK valstu jūrnieku skaita;

c)

tādas valsts valstspiederība, kas nav ĀKK valsts un nav ES dalībvalsts.

1. papildinājums.

Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapas paraugs

2. papildinājums.

Demersālo sugu tehnisko datu lapa

3. papildinājums.

Tunzivju sugu tehnisko datu lapa

4. papildinājums.

Elektroniskais zvejas žurnāls

5. papildinājums.

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

6. papildinājums.

Senegālas iestāžu un karoga dalībvalstu kontaktinformācija

1.1.

kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem, kā arī seineriem, kas nozveju uzglabā svaigā veidā, un saldētājseineriem – tiesības zvejot tunzivis visos Senegālas jurisdikcijā esošajos ūdeņos;

1.2.

kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kas zvejo zobenzivis, – tiesības noenkurot savus zvejas rīkus:

1.

Karoga valsts un Senegāla katra ieceļ ERS korespondentu, kurš darbosies kā kontaktpunkts jautājumos, kas saistīti ar ERS īstenošanu. Karoga valsts un Senegāla viena otrai paziņo sava ERS korespondenta kontaktinformāciju un vajadzības gadījumā šo informāciju nekavējoties atjaunina.

2.

ERS datus kuģis pārraida savai karoga valstij, kura nodrošina šo datu automātisku pieejamību Senegālai.

3.

Datu pārnesi veic UN-CEFACT formātā, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto FLUX tīklu.

4.

Tomēr Puses var vienoties par pārejas periodu, kurā datus pārraida EU-ERS (v 3.1) formātā, izmantojot DEH (Data Exchange Highway).

5.

Karoga valsts FMC automātiski un nekavējoties uz Senegālas FMC pārraida no kuģa saņemtos momentziņojumus (COE, COX, PNO). Arī pārējo veidu ziņojumus pārraida automātiski, vienreiz dienā, sākot no dienas, kad faktiski uzsākta UN-CEFACT formāta lietošana, vai, kamēr tā vēl nav pienākusi, ziņojumus nekavējoties dara pieejamus pēc Senegālas FMC pieprasījuma, kuru tas karoga valsts FMC automātiski adresējis ar Eiropas Komisijas centrālā mezgla starpniecību. No faktiskās jaunā formāta ieviešanas dienas šo otro iespēju var izmantot tikai īpašiem pieprasījumiem par vēsturiskajiem datiem.

6.

ERS momentdatu saņemšanu Senegālas FMC apstiprina ar atbildes ziņojumu, kurā apliecina, ka ziņojums ir saņemts un derīgs. Par datiem, kurus Senegāla saņem pēc pašas pieprasījuma, saņemšanas apstiprinājums nav vajadzīgs. Senegāla ievēro visu ERS datu konfidencialitāti.

1.

Karoga valsts FMC un Senegālas FMC nekavējoties viens otru informē par jebkuru notikumu, kas varētu ietekmēt ERS datu pārraidīšanu no viena vai vairākiem kuģiem.

2.

Ja Senegālas FMC nesaņem datus, kurus kuģim pienākas pārraidīt, par datu nesaņemšanu tas nekavējoties informē karoga valsts FMC. Karoga valsts FMC iespējami drīz cenšas noskaidrot, kāpēc ERS dati netiek saņemti, un par šīs izmeklēšanas rezultātu informē Senegālas FMC.

3.

Ja nenotiek datu pārraide no kuģa uz karoga valsts FMC, pēdējais par to nekavējoties paziņo kuģa kapteinim vai operatoram vai, ja tas nav iespējams, tā aģentam. Saņēmis šādu paziņojumu, kuģa kapteinis ar jebkādiem piemērotiem telesakaru līdzekļiem katru dienu ne vēlāk kā pusnaktī (plkst. 00.00) karoga valsts kompetentajām iestādēm nosūta trūkstošos datus.

4.

Ja traucējumi radušies uz kuģa uzstādītās elektroniskās pārraides sistēmas darbībā, kuģa kapteinis vai operators nodrošina, ka desmit dienu laikā pēc traucējumu atklāšanas ERS sistēma tiek salabota vai bojātais aprīkojums nomainīts. Pēc šā termiņa beigām turpināt zveju kuģim vairs nav atļauts, un tam divdesmit četru stundu laikā jāatstāj zvejas zona vai jāienāk Senegālas ostā. Atstāt šo ostu vai atgriezties zvejas zonā kuģis drīkst tikai pēc tam, kad karoga valsts FMC ir konstatējis, ka ERS sistēma atkal darbojas pareizi.

5.

Ja Senegāla ERS datus nesaņem tāpēc, ka pienācīgi nedarbojas Savienības vai Senegālas uzraudzītas elektroniskās sistēmas, attiecīgā Puse tūlīt rīkojas, lai problēmu iespējami drīz atrisinātu. Par problēmas atrisināšanu nekavējoties paziņo otrai Pusei.

6.

Karoga valsts FMC ik pēc 24 stundām ar jebkādiem pieejamiem elektronisko sakaru līdzekļiem nosūta Senegālas FMC visus ERS datus, kurus karoga valsts saņēmusi kopš iepriekšējās pārraidīšanas reizes. Tādu pašu procedūru pēc Senegālas pieprasījuma var piemērot sistēmas uzturēšanas operācijas gadījumā, ja tā ilgst vairāk nekā divdesmit četras (24) stundas un tādējādi ietekmē Savienības uzraudzītās sistēmas. Senegāla attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības dienestus, lai tie Savienības kuģiem nereģistrētu ERS datu sūtīšanas saistību neizpildi. Karoga valsts FMC nodrošina, ka trūkstošie dati tiek ievadīti elektroniskajā datubāzē, kuru tas kārto, kā paredzēts 5. papildinājuma 1. punktā.

—

paziņojumiem par ieiešanu un iziešanu un paziņojumiem par nozveju, kas uz kuģa atrodas ieiešanas vai iziešanas brīdī,

—

paziņojumiem par izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī un paziņojumiem par nozvejām, kas pārkrautas citā kuģī, izkrautas vai paturētas uz kuģa,

—

par ERS un VMS datu pārraidīšanas pagaidu aizstājēju, ko paredzēts izmantot traucējumu gadījumā.

Adrese: LOT 1 SPHÈRE MINISTÉRIELLE DE DIAMNIADIO, 2e ÉTAGE, BÂTIMENT D

E-pasts: magoudiaby@yahoo.fr

Tālrunis: 00221 33 849 84 40

Adrese: LOT 1 SPHÈRE MINISTÉRIELLE DE DIAMNIADIO, 2e ÉTAGE, BÂTIMENT D

E-pasts: layee78@yahoo.fr

E-pasts (alternatīvais): magoudiaby@yahoo.fr

Tālrunis: 00221 33 849 84 40

FMC nosaukums (izsaukuma signāls): PAPA SIERA

Radio VHF 16. kanāls

No rīta (8.00 līdz 10.00): [pārbaudīt] Hz

Pēcpusdienā (14.00 līdz 17.00): [pārbaudīt] Hz

Adrese: FENETRE MERMOZ, CORNICHE OUEST DAKAR

E-pasts: surpeche@hotmail.com

E-pasts (alternatīvais): crrsdpsp@gmail.com

Tālrunis: +221 338602465

Adrese: POLE DE RECHERCHE ISRA/HANN, BP 2241 DAKAR

E-pasts: hamet.diadhiou@isra.sn

E-pasts (alternatīvais): hamet_diadhiou@yahoo.fr

Tālrunis: 00221 33 832 82 62