29.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/66

(1)

Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieku audzēšanai gan ekonomiskā, gan sociālā ziņā ir stratēģiska nozīme Savienības lauksaimniecībā un tā dod ieguldījumu Savienības kultūras mantojumā. Šī lauksaimnieciskā darbība, kas veicina Savienības nodrošinājumu ar pārtiku, ir ieņēmumu avots lauksaimnieku kopienai. Minēto sugu dzīvnieku audzēšanu vislabāk veicināt, atbalstot tīršķirnes vaislas dzīvnieku vai krustojuma vaislas cūku ar dokumentētu augstu ģenētisko kvalitāti izmantošanu.

(2)

Attiecīgi savā lauksaimniecības politikā dalībvalstis ir konsekventi centušās, nosakot standartus, veicināt tādu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, kam piemīt konkrētas ģenētiskās īpašības, dažkārt to veicot ar publisko investīciju palīdzību. Minēto standartu atšķirības var radīt tehniskus šķēršļus vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai, kā arī tehniskus šķēršļus to ievešanai Savienībā.

(3)

Tiesiskais regulējums Savienības tiesību aktiem par tīršķirnes vaislas dzīvnieku, kas pieder pie liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugām, un krustojuma vaislas cūku audzēšanu ir noteikts Padomes Direktīvās 88/661/EEK (3), 89/361/EEK (4), 90/427/EEK (5), 91/174/EEK (6), 94/28/EK (7) un 2009/157/EK (8). Minēto direktīvu mērķis bija Savienībā attīstīt lopkopību, vienlaikus reglamentējot vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecību Savienībā un ievešanu tajā, tādējādi saglabājot Savienības dzīvnieku audzēšanas nozares konkurētspēju.

(4)

Padomes Direktīvas 87/328/EEK (9), 90/118/EEK (10) un 90/119/EEK (11) tika pieņemtas, lai nepieļautu, ka dalībvalstīs pastāv vai tās pieņem tādus valstu noteikumus par to, kā vaislas liellopus un vaislas cūkas atzīst vaislai, iegūst un izmanto to spermu, olšūnas un embrijus, kuri varētu radīt aizliegumus vai ierobežojumus tirdzniecībai neatkarīgi no tā, vai runa ir par lecināšanu, mākslīgo apsēklošanu, vai par spermas, olšūnu vai embriju savākšanu.

(5)

Pamatojoties uz Direktīvām 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 91/174/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK, Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Pastāvīgajā zootehnikas komitejā, kura izveidota saskaņā ar Padomes Lēmumu 77/505/EEK (12), pieņēma vairākus lēmumus, nosakot sugām specifiskus kritērijus, saskaņā ar kuriem apstiprināt vai atzīt audzētāju organizācijas un audzētāju apvienības, ierakstīt vaislas dzīvniekus liellopu, aitu, zirgu u. c. ciltsgrāmatās, atzīt aitu un kazu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekus vaislai un mākslīgajai apsēklošanai, veikt snieguma pārbaudes un ģenētisko izvērtēšanu liellopu, cūku, aitu un kazu sugu vaislas dzīvniekiem, kā arī iedibināt vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai paredzētus ģenētiskās izcelsmes vai zootehniskos sertifikātus.

(6)

Komisija izveidoja arī trešo valstu šķirnes dzīvnieku audzētāju institūciju sarakstu un ģenētiskās izcelsmes vai zootehnisko sertifikātu paraugus vaislas dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju ievešanai Savienībā.

(7)

Direktīvas 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 91/174/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK pēc struktūras un satura ir ļoti līdzīgas. Vairākas no minētajām direktīvām laika gaitā ir grozītas. Lai Savienības tiesību aktus vienkāršotu un padarītu tos konsekventākus, pareizi būtu minētajās direktīvās iekļautos Savienības noteikumus racionalizēt.

(8)

Pēdējos divdesmit gados Komisijai bijis jāreaģē uz daudzām sūdzībām, ko audzētāji un operatori, kas īsteno audzēšanas programmas, ir iesnieguši par to, kā dažādās dalībvalstīs nacionālajā līmenī transponē un interpretē Savienības tiesību aktus par dzīvnieku audzēšanu. Lai nodrošinātu Savienības noteikumu par vaislas dzīvniekiem vienotu piemērošanu un tirdzniecībā ar vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem novērstu šķēršļus, kas izriet no minēto direktīvu atšķirīgās transponēšanas dalībvalstīs, zootehniskie un ģenealoģiskie nosacījumi, kuri reglamentē vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecību Savienībā un ievešanu tajā, būtu jānosaka ar regulu.

(9)

Turklāt pieredze liecina, ka, lai būtu vieglāk piemērot minētajās direktīvās paredzētos noteikumus, ir precīzāk jāformulē vairāki minēto direktīvu noteikumi, kā arī jāizmanto konsekventāka terminoloģija, kas ir standartizēta visās dalībvalstīs. Savienības tiesību aktu skaidrības un konsekvences labad ir lietderīgi arī izstrādāt vairāk definīciju, tostarp jēdziena “šķirne” definīciju.

(10)

Tiecoties palielināt konkurētspēju dzīvnieku audzēšanas nozarē, nebūtu jāpieļauj tas, ka izzūd šķirnes, kuru īpašības ir pielāgotas konkrētiem biofizikāliem apstākļiem. Ja to populācijas lielums ir pārāk mazs, vietējās šķirnes varētu būt apdraudētas, jo mazināsies ģenētiskā daudzveidība. Dzīvnieku ģenētiskie resursi kā nozīmīga lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības daļa nodrošina būtisku pamatu lopkopības nozares ilgtspējīgai attīstībai un sniedz iespējas pielāgot dzīvniekus mainīgām vidēm, ražošanas nosacījumiem, kā arī tirgus un patērētāju prasībām. Ar Savienības tiesību aktiem par dzīvnieku audzēšanu tādējādi būtu jāsekmē dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana, bioloģiskās daudzveidības aizsargāšana un tādu tipisku kvalitatīvu reģionālo produktu ražošana, kuru īpašības ir atkarīgas no vietējām mājdzīvnieku šķirnēm raksturīgām specifiskām pārmantotām īpašībām. Savienības tiesību aktiem būtu jāveicina arī dzīvotspējīgas audzēšanas programmas, ar kurām uzlabot šķirnes un jo īpaši apdraudētu šķirņu vai tādu vietēju šķirņu gadījumā, kas Savienībā nav bieži izplatītas, un veicināt šķirņu saglabāšanu un to, kā saglabāt ģenētisko daudzveidību šķirnēs un starp tām.

(11)

Ar selekciju un ciltsdarbu ir panākts ievērojams progress to īpašību pilnveidošanā, kuras saistītas ar lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti, kas samazina ražošanas izmaksas saimniecību līmenī. Tomēr dažos gadījumos tas ir bijis cēlonis nevēlamai blakusietekmei, radot sabiedrībā bažas par dzīvnieku labturību un ar vidi saistītiem jautājumiem. Genomikas piemērošanai un jaunāko informācijas tehnoloģiju, piemēram, “Precīzās lopkopības”, izmantošanai, kas dod iespēju reģistrēt lielo datu kopas par alternatīvajām pazīmēm, kuras tieši vai netieši ir saistītas ar dzīvnieku labturības un ilgtspējības jautājumiem, ir vērā ņemams potenciāls novērst bažas sabiedrībā un sasniegt ilgtspējīgas dzīvnieku audzēšanas mērķus attiecībā uz resursu augstāku efektivitāti un augstāku šķirnes īpašību stabilitāti un labāku dzīvnieku izturīgumu. Datu vākšanai par šīm alternatīvajām pazīmēm būtu jākļūst nozīmīgai saistībā ar audzēšanas programmām un tai būtu jāsniedz lielāka nozīme selekcijas mērķu definēšanā. Šajā sakarā apdraudēto šķirņu ģenētiskie resursi būtu jāuzskata par gēnu krātuvi, kas, iespējams, var palīdzēt sasniegt šos dzīvnieku labturības un ilgtspējības mērķus.

(12)

Šī regula būtu jāpiemēro liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, ja minētos dzīvniekus vai no minētajiem reproduktīvajiem produktiem iegūtos pēcnācējus ir paredzēts kā tīršķirnes vaislas dzīvniekus ierakstīt ciltsgrāmatā vai kā krustojuma vaislas cūkas reģistrēt ciltsreģistrā, jo īpaši, lai tos laistu tirdzniecībā Savienībā, tostarp dalībvalstī, vai minētos dzīvniekus vai to reproduktīvos produktus ievestu Savienībā.

(13)

Nebūtu jāsaprot, ka termini “vaislas dzīvnieks” vai “tīršķirnes vaislas dzīvnieks” attiecas tikai uz dzīvniekiem, kuriem vēl piemīt reproduktīvā funkcija. Patiešām, kastrēto dzīvnieku ģenealoģiskie un zootehniskie ieraksti varētu būt noderīgi, lai novērtētu vaislas dzīvnieku populācijas ģenētisko kvalitāti un tādējādi nodrošinātu integritāti vaislas dzīvnieku vērtējumu tabulām, kuru pamatā ir minētie rezultāti. Atkarībā no audzēšanas programmas mērķiem datu trūkums vai zudums, kas rodas tāpēc, ka kastrētie dzīvnieki ir nepārprotami izslēgti no ierakstīšanas ciltsgrāmatā vai reģistrā, iespējams, varētu ietekmēt rezultātus to vaislas dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes novērtēšanā, kuri ir ģenētiski saistīti ar minētajiem kastrētajiem dzīvniekiem.

(14)

Šajā regulā paredzēto noteikumu par tīršķirnes vaislas dzīvniekiem mērķim vajadzētu būt nodrošināt piekļuvi tādai tirdzniecībai, kuras pamatā ir saskaņoti principi, ko piemēro šķirnes pārvaldošo šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību atzīšanai un to attiecīgo audzēšanas programmu apstiprināšanai. Ar šo regulu būtu arī jāparedz noteikumi, kas reglamentē tīršķirnes vaislas dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatu pamatdaļā un pamatdaļas dažādās labvērtību klasēs, ja tādas pastāv. Ar to būtu jāparedz arī noteikumi par snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu un noteikumi par vaislas dzīvnieku atzīšanu vaislai, kā arī zootehnisko sertifikātu saturs.

(15)

Tāpat arī šajā regulā paredzēto noteikumu par krustojuma vaislas cūkām mērķim vajadzētu būt nodrošināt piekļuvi tirdzniecībai, kuras pamatā ir saskaņoti principi, ko piemēro tādu krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanai, kuras pārvalda cūku sugas dažādas šķirnes, līnijas vai krustojumus, un to audzēšanas programmu apstiprināšanai. Ar šo regulu būtu arī jāparedz noteikumi, kas reglamentē krustojuma vaislas cūku reģistrēšanu ciltsreģistros. Ar to būtu jāparedz arī noteikumi par snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu un noteikumi par krustojuma vaislas cūku atzīšanu vaislai, kā arī zootehnisko sertifikātu saturs.

(16)

Nav lietderīgi šajā regulā apskatīt jautājumus, kas saistīti ar klonēšanu.

(17)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt saskaņotu pieeju vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai un ievešanai Savienībā, kā arī oficiālajām kontrolēm, kas nepieciešamas attiecībā uz šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju īstenotajām audzēšanas programmām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ietekmes, sarežģītības, pārrobežu un starptautiskā rakstura dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(18)

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju sniegto pakalpojumu kvalitāte un tas, kādā veidā tās vērtē un klasificē vaislas dzīvniekus, ietekmē par minētajiem dzīvniekiem apkopotās vai noteiktās zootehniskās un ģenealoģiskās informācijas kvalitāti un precizitāti un to vērtību tirgū. Attiecīgi būtu jāizstrādā noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanu un to audzēšanas programmu apstiprināšanu uz saskaņotu Savienības kritēriju pamata. Minētajiem noteikumiem būtu jāattiecas arī uz minēto organizāciju uzraudzību, ko īsteno dalībvalstu kompetentās iestādes, lai nodrošinātu, ka šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju iedibinātie noteikumi nenoved līdz audzēšanas programmu atšķirībām, tādējādi radot tehniskus šķēršļus tirdzniecībai Savienībā.

(19)

Šajā regulā būtu jāparedz līdzīgas procedūras kā tās, kas minētas Direktīvās 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 91/174/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK attiecībā uz atzītu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju norādīšanu sarakstos, tostarp sarakstu atjaunināšanu, nosūtīšanu un publicēšanu.

(20)

Tīršķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanas programmas īsteno ar vispārējo mērķi ilgtspējīgā veidā uzlabot gan šķirnes dzīvnieku produktivitātes pazīmes, gan pazīmes, kas uz produktivitāti neattiecas, vai saglabāt šķirni. Minētajām audzēšanas programmām būtu jāattiecas uz pietiekami lielu tīršķirnes vaislas dzīvnieku skaitu, kurus tur audzētāji, kas ar audzēšanu un selekciju veicina un attīsta vēlamās pazīmes minētajos dzīvniekos vai garantē šķirnes saglabāšanu saskaņā ar mērķiem, kurus kopīgi pieņēmuši programmā iesaistītie audzētāji. Līdzīgi krustojuma vaislas cūku audzēšanas programmas tiek īstenotas ar nolūku vēlamās pazīmes attīstīt ar apzinātu krustošanu starp dažādām cūku šķirnēm, līnijām vai krustojumiem. Vaislas dzīvniekus (tīršķirnes vai krustojumus), kurus izmanto audzēšanas programmā, ieraksta ciltsgrāmatā vai reģistrā, iekļaujot informāciju par to priekštečiem, un atkarībā no audzēšanas programmā noteiktajiem ciltsdarba mērķiem pārbauda to sniegumu vai veic cita veida novērtējumu, kā rezultātā tiek reģistrēti dati par pazīmēm, kas saistītas ar minētās audzēšanas programmas mērķiem. Ja audzēšanas programmā ir norādīts, ģenētisko izvērtēšanu veic, lai novērtētu ciltsvērtību dzīvniekiem, kurus var atbilstoši klasificēt. Minētās ciltsvērtības un snieguma pārbaudes rezultāti, kā arī ģenealoģiskā informācija veido audzēšanas un selekcijas pamatu.

(21)

Tiesībām tikt atzītai par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju, kura atbilst noteiktajiem kritērijiem, vajadzētu būt Savienības tiesību aktu pamatprincipam dzīvnieku audzēšanas un iekšējā tirgus jomā. Jau pastāvošas atzītas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības saimnieciskās darbības aizsardzībai nevajadzētu būt par pamatu kompetentās iestādes atteikumam atzīt citu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību, kas strādā ar to pašu šķirni, vai iekšējā tirgus principu neievērošanai. Tas pats attiecas uz tādas papildu audzēšanas programmas vai tādas pastāvošas audzēšanas programmas ģeogrāfiskās paplašināšanas apstiprināšanu, kura tiek īstenota attiecībā uz to pašu šķirni vai tādiem tās pašas šķirnes vaislas dzīvniekiem, ko var izraudzīties no tādas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vaislas dzīvnieku populācijas, kura tai pašai šķirnei audzēšanas programmu jau īsteno. Tomēr, ja dalībvalstī viena vai vairākas atzītas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības jau īsteno apstiprinātu konkrētas šķirnes audzēšanas programmu, būtu jāļauj minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei dažos konkrētos gadījumos atteikt apstiprināt papildu audzēšanas programmu tai pašai šķirnei, pat ja minētā audzēšanas programma atbilst visām prasībām, kas nepieciešamas apstiprināšanai. Viens no atteikuma iemesliem varētu būt tas, ka papildu audzēšanas programmas apstiprināšana tai pašai šķirnei apdraudētu minētās šķirnes saglabāšanu vai minētās šķirnes ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu minētajā dalībvalstī. Minētās šķirnes saglabāšanu jo īpaši varētu apdraudēt vaislas dzīvnieku populācijas sadrumstalošanās, kas, iespējams, novestu pie biežākas tuvradnieciskas krustošanas, biežāk konstatētiem ģenētiskiem defektiem, selekcijas potenciāla zuduma vai mazākām iespējām audzētājiem izmantot tīršķirnes vaislas dzīvniekus vai to reproduktīvos produktus. Cits atteikuma iemesls varētu būt saistīts ar definēto šķirnes īpašību vai minēto audzēšanas programmu galveno mērķu neatbilstībām. Neatkarīgi no audzēšanas programmas mērķa, proti, šķirnes saglabāšana vai šķirnes uzlabošana, patiešām būtu jāļauj kompetentajai iestādei atteikties apstiprināt papildu audzēšanas programmu tai pašai šķirnei, ja tāpēc, ka atšķiras divu audzēšanas programmu galvenie mērķi vai minētajās audzēšanas programmās definēto šķirnes īpašību būtiskās pazīmes, varētu zust efektivitāte attiecībā uz minēto mērķu ģenētisko aspektu sasniegšanu vai uz minētajām vai jebkurām saistītām pazīmēm vai ja dzīvnieku apmaiņa starp abām vaislas dzīvnieku populācijām varētu radīt risku, ka neradnieciskas selekcijas vai audzēšanas rezultātā minētās būtiskās pazīmes sākotnējā vaislas dzīvnieku populācijā izzūd. Visbeidzot, attiecībā uz apdraudētu šķirni vai vietēju šķirni, kas nav bieži sastopama vienā vai vairākās Savienības teritorijās, būtu jāļauj kompetentajai iestādei atteikt apstiprināt papildu audzēšanas programmu tai pašai šķirnei, kā pamatojumu norādot, ka papildu audzēšanas programma varētu kavēt jau pastāvošas audzēšanas programmas efektīvu īstenošanu, jo īpaši tāpēc, ka nenotiek zootehniskās un ģenealoģiskās informācijas koordinācija vai apmaiņa, kā rezultātā tiek zaudēti iespējami ieguvumi no apkopoto minētās šķirnes datu kopīgas izvērtēšanas. Ja audzēšanas programmas apstiprināšana tiek atteikta, kompetentajai iestādei vienmēr būtu jāsniedz pamatots paskaidrojums pieteikuma iesniedzējiem un jādod tiem tiesības atteikumu pārsūdzēt.

(22)

Audzētājiem vajadzētu būt tiesībām izstrādāt un īstenot audzēšanas programmu savām vajadzībām bez minētās audzēšanas programmas apstiprināšanas no kompetento iestāžu puses. Tomēr katrai dalībvalstij vai tās kompetentajām iestādēm būtu jāsaglabā iespēja minētās darbības regulēt, jo īpaši, tiklīdz šādas audzēšanas programmas rezultātā notiek darījumi ar vaislas dzīvniekiem vai to reproduktīvajiem produktiem vai tiek apdraudēta jau pastāvoša apstiprināta audzēšanas programma tai pašai šķirnei.

(23)

Ja audzēšanas programmas mērķis ir saglabāt šķirni, audzēšanas programmas prasības varētu papildināt ar in situ un ex situ saglabāšanas pasākumiem vai jebkuriem citiem instrumentiem šķirnes statusa uzraudzībai, kas nodrošinātu minētās šķirnes ilgtspējīgu saglabāšanu ilgtermiņā. Vajadzētu būt iespējai noteikt minētos pasākumus audzēšanas programmā.

(24)

Audzētāju apvienības, audzētāju organizācijas, tostarp organizācijas, kuras ir privāti uzņēmumi, vai publiskas struktūras par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām būtu jāatzīst tikai tad, ja tajās ir audzētāji, kas piedalās to audzēšanas programmās, un ja tās nodrošina, ka minētajiem audzētājiem ir brīva izvēle attiecībā uz savu vaislas dzīvnieku selekciju un audzēšanu, tiesības ierakstīt savās ciltsgrāmatās no minētajiem vaislas dzīvniekiem iegūtos pēcnācējus un iespēja būt minēto dzīvnieku īpašniekiem.

(25)

Pirms tiek īstenotas izmaiņas apstiprinātajā audzēšanas programmā, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai minētās izmaiņas būtu jāiesniedz kompetentajai iestādei, kas atzinusi minēto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju. Lai izvairītos no tā, ka kompetentajai iestādei un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai rodas nevajadzīgs administratīvais slogs, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai būtu kompetentajai iestādei jāpaziņo tikai tās izmaiņas, kas, iespējams, būtiski skar audzēšanas programmu. Minētajām izmaiņām jo īpaši būtu jāattiecas uz ģeogrāfiskās teritorijas paplašināšanu, izmaiņām audzēšanas programmas mērķī vai tās selekcijas un audzēšanas mērķos, izmaiņām šķirnes īpašību raksturojumā vai uzdevumu deleģēšanā trešām personām, kā arī uz nozīmīgām izmaiņām ģenētiskās izcelsmes reģistrācijas sistēmā vai snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas metodikā un jebkurām citām izmaiņām, ko kompetentā iestāde uzskata par būtisku audzēšanas programmas grozīšanu. Neatkarīgi no pienākuma nozīmīgas izmaiņas iesniegt kompetentajai iestādei, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma būtu tai jāsniedz aktualizēta audzēšanas programmas versija.

(26)

Ja ir atzīta nepieciešamība saglabāt vai veicināt šķirnes attīstību konkrētā teritorijā vai ja šķirne ir apdraudēta, būtu jānodrošina iespēja kompetentajai iestādei pašai kā pagaidu pasākumu īstenot minētās šķirnes audzēšanas programmu ar noteikumu, ka minētajai šķirnei patiešām nav audzēšanas programmas. Tomēr šāda iespēja kompetentajai iestādei, kas īsteno šādu audzēšanas programmu, vairs nebūtu jāpiešķir, ja audzēšanas programmu var nodot operatoram, kurš izpilda prasības, kas nepieciešamas audzēšanas programmas pareizai īstenošanai.

(27)

Tā kā apdraudētu šķirņu saglabāšanai nepieciešama tādu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību izveidošana un atzīšana, kuru audzēšanas programmās izmanto ierobežota skaita vaislas dzīvniekus, vaislas dzīvnieku populācijas lielumu parasti nebūtu jāuzskata par būtisku prasību tādu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību atzīšanai, kuras pārvalda apdraudētas šķirnes, vai minēto biedrību audzēšanas programmu apstiprināšanai, īpaši tādēļ, ka atzīšana notiek valsts līmenī.

(28)

Lai ņemtu vērā apdraudēto šķirņu īpašo statusu, šajā regulā būtu jāparedz īpaši noteikumi, jo īpaši, tie par statusa paaugstināšanu no papilddaļas uz pamatdaļu un par atkāpēm no snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas.

(29)

Savienība ir līgumslēdzēja puse Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 93/626/EKK (13) un kuras mērķi ir jo īpaši bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, tās komponentu ilgtspējīga izmantošana un to ieguvumu taisnīga un godīga sadale, kas gūti no ģenētisko resursu izmantošanas. Minētā konvencija paredz, ka līgumslēdzējām pusēm ir suverēnas tiesības uz saviem bioloģiskajiem resursiem un ka tās ir atbildīgas par savas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un savu bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Savienība ir arī puse Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Nagojas Protokolam par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, kurš apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2014/283/ES (14). Tāpēc šajā regulā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā Konvencija par bioloģisko daudzveidību, kā arī Nagojas protokols un tā būtu jāpiemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 511/2014 (15).

(30)

Vienā dalībvalstī atzītām šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām un krustojuma cūku audzētāju organizācijām vajadzētu būt iespējai savu apstiprināto audzēšanas programmu īstenot vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka Savienībā iespējami labi tiek izmantoti ģenētiski augstvērtīgi vaislas dzīvnieki. Šajā nolūkā ar vienkāršotu paziņošanas procedūru būtu jānodrošina, ka citas valsts kompetentā iestāde ir informēta par nodomu īstenot pārrobežu darbības. Tomēr vaislas dzīvnieku sezonālai pārvietošanai dalībvalsts robežās, vai, ja tā notiek, aptverot vairākas dalībvalstis, nevajadzētu nozīmēt to, ka ģeogrāfiskā teritorija ir katrā ziņā jāpaplašina.

(31)

Būtu jāveicina pārrobežu sadarbība starp šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām un starp krustojuma cūku audzētāju organizācijām, kuras vēlas sadarboties, vienlaikus nodrošinot brīvu uzņēmējdarbību un likvidējot šķēršļus vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu brīvai apritei.

(32)

Ņemot vērā to, ka kompetentajai iestādei var nākties apstiprināt vairākas audzēšanas programmas, ko īsteno viena šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, kuru tā ir atzinusi, un to, ka kompetentai iestādei varētu nākties apstiprināt tādu audzēšanas programmu paplašināšanu savās teritorijās, ko īsteno šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, kura ir atzīta citā dalībvalstī, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšana būtu jānodala no tās audzēšanas programmu apstiprināšanas. Tomēr, ja tiek izvērtēts pieteikums par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanu, kompetentā iestāde būtu arī jānodrošina ar pieteikumu par vismaz vienas audzēšanas programmas apstiprināšanu.

(33)

Dažādas sūdzības, ko Komisijai nācies izskatīt iepriekšējos gados, liecina, ka šajā regulā būtu jāparedz skaidri noteikumi, kuri reglamentētu attiecības starp šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību, kas konkrētai pie zirgu sugām piederošu tīršķirnes vaislas dzīvnieku šķirnei izveido filiālciltsgrāmatu, un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību, kas pretendē būt minētās šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatas izveidotāja.

(34)

Ir nepieciešams precizēt attiecības starp audzētājiem un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, jo īpaši lai nodrošinātu audzētāju tiesības iesaistīties audzēšanas programmā tajā ģeogrāfiskajā teritorijā, kurā tā ir apstiprināta un kurā dalība ir paredzēta, lai nodrošinātu minēto audzētāju tiesības būt par biedriem. Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām vajadzētu būt pieņemtiem noteikumiem, lai atrisinātu strīdus ar audzētājiem, kuri piedalās to audzēšanas programmās, un lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret minētajiem audzētājiem. Tām būtu arī jānosaka savas, kā arī to audzētāju tiesības un pienākumi, kuri piedalās biedrību audzēšanas programmās.

(35)

Audzētājiem, kuru vaislas dzīvnieki sezonāli pārvietojas dalībvalsts robežās vai apgabalā, kas atrodas abpus valsts robežām, būtu vajadzīgas tiesības turpināt piedalīties audzēšanas programmā, kamēr vien viņu uzņēmuma galvenā mītne atrodas audzēšanas programmas ģeogrāfiskajā teritorijā.

(36)

Šajā regulā būtu jāņem vērā īpašā situācija, kas raksturīga krustojuma vaislas cūku nozarei. Lielākajai daļai privātiem uzņēmumiem krustojuma vaislas cūku nozarē ir slēgtas audzēšanas sistēmas, un tie savus vaislas dzīvniekus pārvalda paši. Tāpēc būtu jāparedz noteikums attiecībā uz vairākām atkāpēm minētajiem uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz audzētāju piedalīšanos audzēšanas programmā un tiesībām krustojuma vaislas cūkas reģistrēt ciltsreģistros.

(37)

Definīcija “krustojuma vaislas cūka” attiecas uz dzīvniekiem visos līmeņos audzēšanas un selekcijas piramīdā, kuru izmanto krustošanas optimizēšanai, kombinējot konkrētas to dažādu genotipu vērtīgās īpašības un izmantojot heterozes efektus. Atkarībā no audzēšanas un selekcijas piramīdas līmeņa termins “krustojuma vaislas cūka” attiecas uz šķirnēm, līnijām un krustojumiem. Tas nozīmē, ka ne visi dzīvnieki ir “hibrīdi” tradicionālā nozīmē.

(38)

Jo īpaši Direktīvas 90/427/EEK un – mazākā mērā – Direktīvas 89/361/EEK un Direktīvas 2009/157/EK piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka ir nepieciešami precīzāki noteikumi, lai strīdus starp audzētājiem, no vienas puses, un šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, no otras puses, izšķirtu rezultatīvi, pamatojoties uz skaidru reglamentu un noteiktām audzētāju tiesībām un pienākumiem. To vislabāk nodrošināt, ja strīdus izšķir tās dalībvalsts tiesību sistēmā, kurā tie rodas.

(39)

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, kas izveido un uztur pie liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugām piederošu tīršķirnes vaislas dzīvnieku ciltsgrāmatas, kā arī krustojuma cūku audzētāju organizācijām, kas izveido un uztur krustojuma cūku ciltsreģistrus, kuri nav privāti uzņēmumi, kas darbojas slēgtās audzēšanas sistēmās, vaislas dzīvnieki savās ciltsgrāmatās būtu jāieraksta vai ciltsreģistros jāreģistrē bez jebkādas diskriminācijas uz dzīvnieku vai to īpašnieku izcelsmes dalībvalsts pamata un, ja tas paredzēts audzēšanas programmā, minētie dzīvnieki būtu jāklasificē pēc to labvērtības.

(40)

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām būtu jāļauj arī izveidot papilddaļas, kurās ierakstītu dzīvniekus, kuri neatbilst vecāku un attiecīgā gadījumā vecvecāku, kritērijiem, taču attiecībā uz kuriem šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības uzskata, ka tie atbilst attiecīgās šķirnes audzēšanas programmā noteiktajām šķirnes īpašībām, ar mērķi pēc tam minētos dzīvniekus krustot ar tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kas pieder pie šķirnes, uz ko attiecas audzēšanas programma, lai to pēcnācējiem paaugstinātu statusu uz ciltsgrāmatas pamatdaļu. Īpaši noteikumi par minēto dzīvnieku pēcnācēju statusa paaugstināšanu uz ciltsgrāmatas pamatdaļu būtu jāparedz Savienības līmenī.

(41)

Pēcnācēju statusa paaugstināšana uz ciltsgrāmatu pamatdaļu būtu atļaujama tikai pa sievišķā dzimuma līniju, izņemot zirgu sugas. Tomēr attiecībā uz apdraudētām liellopu, cūku, aitu un kazu sugu šķirnēm un “izturīgo” aitu šķirnēm, kurām nav pietiekami daudz vīrišķā dzimuma reproduktīvu dzīvnieku, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām piemērot mazāk stingrus noteikumus par minēto papilddaļās ierakstīto dzīvnieku pēcnācēju statusa paaugstināšanu uz ciltsgrāmatas pamatdaļu, lai izvairītos no tā, ka minēto šķirņu ģenētiskā daudzveidība turpmāk pasliktinās. Tāpat īpaši noteikumi būtu jāparedz, lai dotu iespēju atjaunot šķirnes, kas ir izzudušas vai kurām nopietni draud izzušana. Dalībvalstīm, kas izmanto šādas atkāpes, būtu rūpīgi jāizvērtē minēto vaislas populāciju riska statuss un jānodrošina ģenētisko resursu droša pārvaldība.

(42)

Ja ir nepieciešams izveidot jaunu šķirni, apvienojot īpašības no dažādu šķirņu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem vai savācot vienkopus dzīvniekus ar pietiekamu fizisku līdzību, kuri jau ir pavairojušies ar pietiekamu ģenētisko stabilitāti, lai tos uzskatītu par tādiem, kas veido jaunu šķirni, būtu jādod iespēja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām izveidot minēto jauno šķirņu ciltsgrāmatas un īstenot to audzēšanas programmas.

(43)

Šajā regulā nekam nebūtu jāliedz ciltsgrāmatas papilddaļā ierakstītus konkrētas šķirnes dzīvniekus uzskatīt par tādiem, kas atbilst to agrovides un klimata pasākumu darbības jomai, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (16) 28. pantā un līdz ar to tie ir tiesīgi pretendēt uz valsts vai reģionālo iestāžu atbalstu saskaņā ar to lauku attīstības programmām.

(44)

Attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām būtu jāspēj savās audzēšanas programmās pieņemt noteikumus, kuri aizliedz vai ierobežo konkrētu reprodukcijas paņēmienu un konkrētu tīršķirnes vaislas dzīvnieku, arī to reproduktīvo produktu izmantošanu. Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām būtu, piemēram, jāvar pieprasīt, ka pēcnācējus iegūst tikai dabiskas pārošanās ceļā. Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, kas izmanto šādu aizliegumu vai ierobežojumu, minētie noteikumi būtu jāparedz savā audzēšanas programmā atbilstoši noteikumiem, kurus pieņēmusi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība, kas uztur izcelsmes ciltsgrāmatu.

(45)

Ciltsgrāmatās ierakstītie tīršķirnes vaislas dzīvnieki būtu jāidentificē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (17).

(46)

Attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem Regulā (ES) 2016/429 ir paredzēts, ka dzīvnieku veselības jomā kompetentās iestādes zirgu sugu dzīvniekiem izsniedz individuālu pastāvīgo identifikācijas dokumentu, ko tālāk jākonkretizē Komisijai, pieņemot deleģētos aktus. Lai zootehniskais sertifikāts satura un administratīvās procedūras ziņā pēc iespējas vairāk atbilstu minētajam individuālajam pastāvīgajam identifikācijas dokumentam, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz zirgu sugu dzīvniekiem izsniedzamā individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta formu un saturu.

(47)

Zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku atbilstību dalībai sacensībās starptautiskā mērogā reglamentē starptautiski privāti līgumi. Ievērojot zirgaudzēšanas nozares starptautisko dimensiju, Komisijai, sagatavojot un izstrādājot attiecīgos deleģētos un īstenošanas aktus, minētie līgumi būtu jāņem vērā, lai saglabātu minēto zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku atbilstību dalībai sacensībās starptautiskā mērogā.

(48)

Vaislas dzīvnieku atzīšana vaislai un jo īpaši lecināšanai vai mākslīgai reprodukcijai būtu jāreglamentē Savienības līmenī, lai novērstu šķēršļus tirdzniecībai, jo īpaši, ja šiem vaislas dzīvniekiem ir veikta snieguma pārbaude vai ģenētiska izvērtēšana saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā un jo īpaši III pielikumā.

(49)

Saprotams, ka dalībvalstīm vai to kompetentām iestādēm nebūtu jāizmanto šī regula, lai aizliegtu, ierobežotu vai kavētu tīršķirnes vaislas dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu izmantošanu tādu dzīvnieku audzēšanai, kurus nav paredzēts kā vaislas dzīvniekus ierakstīt vai reģistrēt ciltsgrāmatā vai ciltsreģistrā.

(50)

Lai gan ir pieņemti Savienības līmeņa snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas noteikumi, saskaņā ar kuriem audzē pie liellopu, cūku, aitu un kazu sugām piederošus dzīvniekus, ko pārbauda pēc zināma skaita pazīmēm, tomēr uz zirgu dzimtas tīršķirnes vaislas dzīvnieku dažādām šķirnēm, izmantojumu un selekciju attiecas daudzas prasības, tāpēc tās līdz šim nav izdevies saskaņot. Tā vietā snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas noteikumi konkrētām šķirnēm patlaban ir paredzēti šķirnes izcelsmes ciltsgrāmatā.

(51)

Lai tiktu ņemta vērā tehniskā attīstība, zinātnes sasniegumi vai nepieciešamība saglabāt vērtīgus ģenētiskos resursus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290.pantu attiecībā uz šīs regulas III pielikuma grozīšanu. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu arī jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, ļaujot tai paredzēt vienādus un sīkāk izstrādātus noteikumus par snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu liellopu, aitu un kazu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem.

(52)

Vajadzētu būt iespējai snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu veikt šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju izraudzītai trešai personai vai publiskai struktūrai, tostarp iestādei, kas šo funkciju veic kā atsevišķu uzdevumu. Atļauju minētajai trešai personai varētu dot un minēto trešo personu varētu novērtēt kompetentā iestāde saistībā ar audzēšanas programmu apstiprināšanu. Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai, kas snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu nodod ārpakalpojumā, vajadzētu – ja vien attiecīgā dalībvalsts vai tās kompetentās iestādes nav lēmušas citādi – joprojām būt atbildīgai par to, ka tiek nodrošināta atbilstība prasībām, kas piemērojamas minētajām darbībām, un tai savā audzēšanas programmā būtu jānorāda izraudzītā trešā persona.

(53)

Atkarībā inter alia no sugas vai šķirnes var būt nepieciešams saskaņot vai uzlabot to tīršķirnes vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas metodes, kuras izmanto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai to izraudzītās trešās personas. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, ļaujot tai izraudzīt Eiropas Savienības references centrus. Lai vajadzības gadījumā grozītu minēto references centru uzdevumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Minētajiem Eiropas Savienības references centriem vajadzētu būt tiesībām saņemt Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 652/2014 (18). Attiecībā uz liellopu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem minētos uzdevumus veic centrs “Interbull” – Starptautiskās Dzīvnieku pārraudzības komitejas (ICAR) pastāvīgā apakškomiteja, kas ir Eiropas Savienības references centrs, kurš izraudzīts ar Padomes Lēmumu 96/463/EK (19).

(54)

Turklāt, lai sniegtu atbalstu, ja ir atzīta nepieciešamība, tādu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību atzīšanai, kuras pārvalda apdraudētas šķirnes, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, ļaujot tai izraudzīt Eiropas Savienības references centrus ar īpašu uzdevumu – veicināt tādu metožu izstrādi vai saskaņošanu, kuras izmanto minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības. Lai vajadzības gadījumā grozītu minēto centru uzdevumu, Komisijai būtu jādeleģē arī pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Komisijai, ieceļot minētos centrus un aprakstot to uzdevumus, būtu pienācīgi jāņem vērā darbības, ko veic Eiropas Reģionālais dzīvnieku ģenētisko resursu centrs (ERFP), kuru izveidoja saistībā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Vispārējo dzīvnieku ģenētisko resursu rīcības plānu Eiropā. Šo references centru izstrādātajām metodēm nevajadzētu būt saistošām.

(55)

Audzētājiem, kas piedalās audzēšanas programmā, vajadzētu būt tiesībām saņemt zootehniskos sertifikātus saviem vaislas dzīvniekiem, uz kuriem minētā audzēšanas programma attiecas, un minēto dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem. Ja vaislas dzīvniekus vai to reproduktīvos produktus laiž tirdzniecībā vai ieved Savienībā, tiem vajadzētu būt līdzi zootehniskajiem sertifikātiem, lai minētos dzīvniekus vai no šiem reproduktīvajiem produktiem iegūtos pēcnācējus ierakstītu vai reģistrētu citās ciltsgrāmatās vai ciltsreģistros. Zootehniskajiem sertifikātiem būtu jāsniedz informācija audzētājam par iegūtā dzīvnieka ģenētisko kvalitāti un ģenētisko izcelsmi. Šādiem sertifikātiem, piemēram, vajadzētu būt izsniegtiem, ja nepieciešams vaislas dzīvniekus pavadīt izstāžu nolūkā vai ja vaislas dzīvniekus ievieto pārbaužu stacijās vai mākslīgās apsēklošanas centros.

(56)

Būtu jāsaprot, ka šī regula neaizliedz dalībvalstīm vai kompetentām iestādēm noteikt prasību pievienot informāciju par minētā dzīvnieka kvalitāti un ģenētisko izcelsmi, kad tirdzniecībā laiž liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku spermu, ko domāts izmantot mākslīgai apsēklošanai, lai audzētu dzīvniekus, kuriem nav paredzēts kļūt par tīršķirnes vaislas dzīvniekiem. Parasti, padarot vaislas dzīvnieku reproduktīvos produktus, un, jo īpaši, to spermu, un saistīto informāciju par zootehniskajiem sertifikātiem pieejamu arī operatoriem, kuri reproducē dzīvniekus bez nodoma to pēcnācējus ierakstīt ciltsgrāmatā, tiek cerēts uzlabot Savienības dzīvnieku audzēšanas nozares konkurētspēju.

(57)

Vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu ievešana Savienībā un eksports uz trešām valstīm Savienības lauksaimniecībai ir nozīmīgi. Tāpēc vaislas dzīvnieki un to reproduktīvie produkti būtu jāieved Savienībā ar nosacījumiem, kas ir ļoti tuvi pielīdzināmi noteikumiem, kurus piemēro tirdzniecībai Savienībā. Tomēr vaislas dzīvniekus un to reproduktīvos produktus Savienībā ciltsgrāmatas pamatdaļā vai ciltsreģistrā vajadzētu būt atļautam ierakstīt tikai tad, ja eksportētājā trešā valstī veikto kontroļu līmenis nodrošina tādu pašu ģenētiskās izcelsmes informācijas un snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas rezultātu noteiktību kā Savienībā un ja šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, kas sniedz minēto informāciju un rezultātus, ir iekļautas Komisijas uzturētā sarakstā. Turklāt šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijām trešās valstīs būtu pēc savstarpējības principa jāpieņem vaislas dzīvnieki un to reproduktīvie produkti no attiecīgās Savienībā atzītās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas.

(58)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (20) paredz, ka Komisija izveido preču nomenklatūru, proti, “kombinēto nomenklatūru” jeb saīsināti “KN”, kas vienlaikus atbilst prasībām, ko izvirza kopējais muitas tarifs, Kopienas ārējās tirdzniecības statistika un citas Savienības rīcībpolitikas attiecībā uz preču importu vai eksportu. Minētās regulas I pielikumā ir uzskaitīti pie liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugām piederošu tīršķirnes vaislas dzīvnieku un liellopu spermas KN kodi, un norādīts, ka tie ir atbrīvoti no parastām muitas likmēm. Minētajā gadījumā šiem dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem vajadzētu būt līdzi tādam zootehniskajam sertifikātam, kas pamatotu, ka tos kvalificē par tīršķirnes vaislas dzīvniekiem vai tīršķirnes vaislas dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem. Tīršķirnes vaislas dzīvniekiem līdzi vajadzētu būt arī dokumentam, kurā norādīts, ka tos ierakstīs šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības uzturētā ciltsgrāmatā vai reģistrēs krustojuma cūku audzētāju organizācijas uzturētā ciltsreģistrā.

(59)

Vaislas dzīvniekus un to reproduktīvos produktus ievedot Savienībā, tiem veic veterinārās pārbaudes saskaņā ar Padomes Direktīvām 91/496/EEK (21) un 97/78/EK (22). Tīršķirnes vaislas dzīvnieku gadījumā tiem būtu jāveic arī kontrolpārbaudes, kas nepieciešamas, lai tīršķirnes vaislas dzīvniekiem piemērotu atbrīvojumu no parastām muitas likmēm.

(60)

Ir nepieciešams paredzēt noteikumus par oficiālām kontrolēm, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, un par citām oficiālām darbībām, ko kompetentās iestādes veic atbilstoši šai regulai un kas ir pielāgotas dzīvnieku audzēšanas nozarei. Kompetentajām iestādēm būtu vajadzīga iespēja oficiāli kontrolēt visus operatorus, uz kuriem attiecas šī regula, un, jo īpaši, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, krustojuma cūku audzētāju organizācijas, trešās personas, kas veic snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu, audzētājus un, ja tie izsniedz zootehniskos sertifikātus, spermas savākšanas un uzglabāšanas centrus, embriju uzglabāšanas centrus un embriju ieguves vai sagatavošanas brigādes.

(61)

Kompetentajām iestādēm būtu jāveic oficiālas kontroles, lai pārbaudītu atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem un prasībām, kas noteiktas apstiprinātajā audzēšanas programmā. Minētajās kontrolēs varētu iekļaut snieguma pārbaudē lietotā aprīkojuma inspicēšanu vai zootehnisko un ģenealoģisko datu dokumentēšanai ieviesto procedūru pārbaudi, vai dokumentu vai tādu sistēmu izskatīšanu, kuras izmanto šādu par vaislas dzīvniekiem apkopotu datu uzglabāšanai un apstrādei. Minētajā izskatīšanā varētu ņemt vērā kvalitātes pārbaudes vai kontroles sistēmas, ar kurām nodrošina, ka dokumentētie dati ir precīzi, piemēram, vecāku pārbaudes, ko veic, lai pārbaudītu dzīvnieka ģenētisko izcelsmi. Kompetentās iestādes varētu veikt audzētāju, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību vai krustojuma cūku audzētāju organizāciju telpu un biroju un aprīkojuma oficiālas kontroles, kā arī vaislas dzīvnieku vai reproduktīvo produktu, kas savākti no vaislas dzīvniekiem, uz kuriem attiecas audzēšanas programma, oficiālas kontroles.

(62)

Ja šajā regulā ir atsauce uz “citām oficiālām darbībām”, tā būtu jāsaprot kā atsauce uz šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanu, audzēšanas programmu apstiprināšanu vai palīdzības sniegšanu citām dalībvalstīm un trešām valstīm.

(63)

Lai rezultatīvi piemērotu šajā regulā izklāstītos Savienības noteikumus par vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, ir nepieciešams, ka dalībvalstu kompetentās iestādes savā starpā sadarbojas un vajadzības gadījumā sniedz administratīvo palīdzību. Attiecīgi šajā regulā būtu – veicot nepieciešamos pielāgojumus – jāparedz vispārīgi noteikumi par administratīvo palīdzību un sadarbību, kas būtu tādi paši kā noteikumi, kuri pašlaik ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 (23) IV daļā.

(64)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai, ja ir pierādījumi par plaši izplatītu un būtisku neatbilstību Savienības tiesību aktiem par dzīvnieku audzēšanu trešā valstī, pieņemtu īpašus pasākumus nolūkā ierobežot minētās neatbilstības ietekmi.

(65)

Dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu arī būt pilnvarām, lai nodrošinātu to, ka tiek pildīti ar šo regulu noteiktie zootehniskie un ģenealoģiskie noteikumi par vaislas dzīvniekiem, tostarp pilnvarām apturēt audzēšanas programmas apstiprinājumu vai atsaukt šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanu, ja tiek konstatēta neatbilstība šīs regulas noteikumiem.

(66)

Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto noteikumu piemērošanu visās dalībvalstīs, Komisijai būtu jāveic attiecīgas kontroles dalībvalstīs, inter alia ņemot vērā dalībvalstu veikto oficiālo kontroļu rezultātus.

(67)

Komisijai būtu jāveic attiecīgas kontroles trešās valstīs, lai varētu izveidot sarakstu ar šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijām trešās valstīs, no kurām būtu jāatļauj vaislas dzīvnieku un to spermas, olšūnu un embriju ievešana Savienībā, lai izstrādātu nosacījumus to ievešanai Savienībā un lai iegūtu zootehnisko un ģenealoģisko informāciju par līdzvērtības nolīgumu darbību. Komisijai būtu jāveic arī kontroles trešās valstīs, ja to prasa vairākkārt konstatēta vai jauna radusies problēma saistībā ar vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem.

(68)

Atbilstības pārbaudei ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, veicot oficiālas kontroles, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka visā Savienībā šīs regulas mērķi tiek efektīvi sasniegti. Dalībvalsts kontroles sistēmas trūkumi atsevišķos gadījumos varētu būtiski traucēt minēto mērķu sasniegšanu un radīt situācijas, kad neatbilstība minētajiem noteikumiem kļūst plaši izplatīta. Tāpēc Komisijai būtu jāspēj reaģēt uz nopietniem dalībvalsts kontroles sistēmas trūkumiem, pieņemot pasākumus, kas piemērojami līdz attiecīgā dalībvalsts īsteno vajadzīgos pasākumus trūkumu novēršanai. Šādos pasākumos iekļauj aizliegumu veikt vaislas dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu tirdzniecību vai ieviest īpašus nosacījumus šādai tirdzniecībai vai jebkurus citus pasākumus, ko Komisija uzskata par atbilstošiem, lai novērstu minēto plaša mēroga pārkāpumu.

(69)

Tā kā Direktīvas 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK paredzēts atcelt un aizstāt ar šo regulu, ir nepieciešams atcelt arī Komisijas aktus, kas pieņemti saskaņā ar minētajām direktīvām, un tos, ja nepieciešams, aizstāt ar deleģētajiem aktiem vai īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu piešķirtajām attiecīgajām pilnvarām. Tāpēc minētie Komisijas akti būtu jāatceļ un, ja nepieciešams, jāaizstāj.

(70)

Lai nodrošinātu pareizu šīs regulas piemērošanu un regulu papildinātu vai lai grozītu tās pielikumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz prasību noteikšanu snieguma pārbaudei un ģenētiskai izvērtēšanai, Eiropas Savienības references centru uzdevumiem un tiem izvirzāmām prasībām un zootehnisko sertifikātu saturam un formai.

(71)

Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (24). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(72)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai attiecībā uz veidlapu paraugiem informācijai, kas dalībvalstīm jāsniedz sabiedrībai par atzītu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju sarakstu, tīršķirnes vaislas dzīvnieku identitātes pārbaudes metodēm, snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu, Eiropas Savienības references centru izraudzīšanu, zirgu dzimtas individuālā pastāvīgā identifikācijas dokumenta veidlapu paraugiem, tādu zootehnisko sertifikātu paraugiem, kuriem jābūt līdzi vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, trešās valstīs piemērotu līdzvērtības pasākumu atzīšanu, nopietniem trūkumiem dalībvalsts kontroles sistēmā un īpašu pasākumu noteikšanu attiecībā uz vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu ievešanu Savienībā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (25). Ja Zootehnikas pastāvīgā komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas aktu nepieņem.

(73)

Noteikumi, kas iekļauti Direktīvās 87/328/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/118/EEK, 90/119/EEK, 90/427/EEK, 91/174/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK un Lēmumā 96/463/EK, ir jāaizstāj ar noteikumiem, kas iekļauti šajā regulā un Komisijas deleģētajos un īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu piešķirtajām pilnvarām. Līdz ar to minētie tiesību akti attiecīgi būtu jāatceļ.

(74)

Šādi Komisijas lēmumi attiecībā uz inter alia katrai sugai specifiskiem kritērijiem šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju apstiprināšanai vai atzīšanai, vaislas dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatās, atzīšanai vaislai un mākslīgajai apsēklošanai, snieguma pārbaudei un ģenētiskai izvērtēšanai tika pieņemti saskaņā ar Direktīvām 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK: Komisijas Lēmumi 84/247/EEK (26), 84/419/EEK (27), 89/501/EEK (28), 89/502/EEK (29), 89/504/EEK (30), 89/505/EEK (31), 89/507/EEK (32), 90/254/EEK (33), 90/255/EEK (34), 90/256/EEK (35), 90/257/EEK (36), 92/353/EEK (37), 96/78/EK (38) un 2006/427/EK (39). Ar šo regulu būtu jāparedz noteikumi, kas aizstāj minētajos Komisijas lēmumos paredzētos noteikumus.

(75)

Šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi, kas līdzīgi tiem, kuri paredzēti Komisijas Lēmumā 92/354/EEK (40).

(76)

Šādi Komisijas tiesību akti tika pieņemti saskaņā ar Direktīvām 88/661/EEK, 89/361/EEK, 90/427/EEK, 94/28/EK un 2009/157/EK: Komisijas Lēmumi 89/503/EEK (41), 89/506/EEK (42), 90/258/EEK (43), 96/79/EK (44), 96/509/EK (45), 96/510/EK (46) un 2005/379/EK (47), un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/262 (48). Ar šo regulu būtu jāparedz noteikumi, kas aizstāj minētajos Komisijas tiesību aktos paredzētos noteikumus.

(77)

Lai nodrošinātu juridisko skaidrību un novērstu dublēšanos, 74., 75. un 76. apsvērumā minētie Komisijas tiesību akti būtu jāatceļ no šīs regulas piemērošanas dienas. Turklāt Komisijai būtu vismaz 18 mēnešus pirms šīs regulas piemērošanas dienas jāpieņem īstenošanas akti, kas paredz veidlapu paraugus tādas informācijas sniegšanai, kas jāiekļauj atzītu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju sarakstā un kas dalībvalstīm jāsniedz sabiedrībai, kā arī par vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu zootehnisko sertifikātu veidlapu paraugiem. Minētajiem īstenošanas aktiem vajadzētu būt piemērojamiem pirms šīs regulas piemērošanas dienas.

(78)

Lai audzētāju organizācijām, ciltsdarba organizācijām, audzētāju apvienībām, privātiem uzņēmumiem vai citām organizācijām vai apvienībām, kas ir apstiprinātas vai atzītas ar vai bez laika ierobežojuma saskaņā ar aktiem, kas atcelti ar šo regulu, un minēto operatoru īstenotajām audzēšanas programmām nodrošinātu netraucētu pāreju, minētie operatori un to audzēšanas programmas būtu jāuzskata par atzītiem vai apstiprinātiem saskaņā ar šo regulu. Attiecīgi, uz minētajiem operatoriem nebūtu jāattiecina šajā regulā noteiktās atzīšanas, apstiprināšanas un paziņošanas procedūras ģeogrāfiskās teritorijas paplašināšanai uz citām dalībvalstīm, kaut arī pārējie šīs regulas noteikumi tiem būtu jāpiemēro. Dalībvalstīm, jo īpaši veicot uz risku balstītas oficiālas minēto operatoru kontroles, būtu jānodrošina, ka tie atbilst visiem šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Ja ir konstatēta neatbilstība, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka minētie operatori veic nepieciešamos pasākumus minētās neatbilstības novēršanai, un vajadzības gadījumā būtu jāaptur vai jāatsauc minēto operatoru atzīšana vai to audzēšanas programmu apstiprinājums.

(79)

Komisija nesen pieņēma priekšlikumu jaunai regulai par oficiālām kontrolēm un citām oficiālām darbībām. Ar minēto jauno regulu ir paredzēts atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvu 89/608/EEK (49), Padomes Direktīvu 90/425/EEK (50) un Direktīvas 91/496/EEK un 97/78/EK. Tajā ar nepieciešamajiem pielāgojumiem ir arī paredzēts iekļaut atsevišķus Regulā (EK) Nr. 882/2004 un minētajās direktīvās izklāstītos noteikumus. Tomēr dzīvnieku audzēšanu nav paredzēts iekļaut minētās jaunās regulas darbības jomā. Juridiskās skaidrības un noteiktības labad un kamēr Direktīvas 89/608/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK un 97/78/EK ar minēto jauno regulu nav atceltas, ir nepieciešams svītrot norādi “zootehnisks” Direktīvās 89/608/EEK un 90/425/EEK, turpretim Direktīvās 91/496/EEK un 97/78/EK šāds grozījums nav vajadzīgs. Tādēļ Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK būtu attiecīgi jāgroza.

(80)

Līdz Regulas (ES) 2016/429 110. panta piemērošanas dienai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām, kas īsteno apstiprinātas zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanas programmas, būtu jāspēj turpināt izsniegt identifikācijas dokumentus šiem tīršķirnes vaislas dzīvniekiem saskaņā ar Direktīvas 90/427/EEK 8. panta 1. punktu.

(81)

Šī regula būtu jāpiemēro no divdesmit astotā mēneša pirmās dienas pēc tās stāšanās spēkā,

a)

zootehniskos un ģenealoģiskos noteikumus vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un to ievešanai tajā;

b)

noteikumus par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanu un to audzēšanas programmu apstiprināšanu;

c)

audzētāju, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju tiesības un pienākumus;

d)

noteikumus par vaislas dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatās un ciltsreģistros un vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu atzīšanu vaislai;

e)

noteikumus par vaislas dzīvnieku snieguma pārbaudēm un ģenētisko izvērtēšanu;

f)

noteikumus par vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu zootehnisko sertifikātu izsniegšanu;

g)

noteikumus par oficiālām kontrolēm, un, jo īpaši, tām, kas attiecas uz šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām un krustojuma cūku audzētāju organizācijām, un noteikumus par citu oficiālo darbību veikšanu;

h)

noteikumus par dalībvalstu administratīvo palīdzību un sadarbību, un noteikumus par izpildi tajās;

i)

noteikumus par Komisijas kontroļu veikšanu dalībvalstīs un trešās valstīs.

1)

“dzīvnieks” ir mājdzīvnieks, kas pieder pie:

2)

“šķirne” ir dzīvnieku populācija, kas ir pietiekami viendabīga, lai to par atšķirīgu no citiem tās pašas sugas dzīvniekiem uzskatītu viena vai vairākas audzētāju grupas, kuras ir vienojušās minētos dzīvniekus, norādot zināmos to priekštečus, ierakstīt ciltsgrāmatās, lai atražotu to iedzimtās īpašības, audzēšanas programmā izmantojot reprodukciju, apmaiņu un selekciju;

3)

“vaislas dzīvnieks” ir tīršķirnes vaislas dzīvnieks vai krustojuma vaislas cūka;

4)

“reproduktīvie produkti” ir no vaislas dzīvniekiem mākslīgās reprodukcijas nolūkā savākta vai iegūta sperma, olšūnas vai embriji;

5)

“šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība” ir audzētāju apvienība, audzētāju organizācija vai publiska struktūra, kas nav kompetentās iestādes, kuru dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 4. panta 3. punktu atzinusi nolūkam īstenot audzēšanas programmu ar tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuri ierakstīti vienā vai vairākās ciltsgrāmatās, ko minētā apvienība, organizācija vai struktūra uztur vai izveido;

6)

“krustojuma cūku audzētāju organizācija” ir audzētāju apvienība, audzētāju organizācija, privāts uzņēmums, kas darbojas slēgtā audzēšanas sistēmā, vai publiska struktūra, kas nav kompetentās iestādes, kuru dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 4. panta 3. punktu atzinusi nolūkam īstenot audzēšanas programmu ar krustojuma vaislas cūkām, kuras reģistrētas vienā vai vairākos ciltsreģistros, ko minētā apvienība, organizācija, uzņēmums vai struktūra uztur vai izveido;

7)

“šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija” ir trešā valstī esoša audzētāju apvienība, audzētāju organizācija, privāts uzņēmums, lopkopības organizācija vai oficiāls dienests, ko attiecībā uz tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kas pieder pie liellopu, cūku, aitu, kazu vai zirgu sugām, vai attiecībā uz krustojuma vaislas cūkām minētā trešā valsts akceptējusi saistībā ar vaislai paredzētu vaislas dzīvnieku ievešanu Savienībā;

8)

“kompetentās iestādes” ir dalībvalsts iestādes, kas, ievērojot šo regulu, ir atbildīgas par:

9)

“tīršķirnes vaislas dzīvnieks” ir dzīvnieks, kas ir ierakstīts vai reģistrēts un atbilst ierakstīšanai ciltsgrāmatas pamatdaļā;

10)

“krustojuma vaislas cūka” ir cūku sugas dzīvnieks, kas reģistrēts ciltsreģistrā un iegūts, veicot apzinātu krustošanu, vai kas izmantots apzinātai krustošanai starp:

11)

“līnija” ir ģenētiski stabila un vienveidīga konkrētas šķirnes tīršķirnes vaislas dzīvnieku apakšpopulācija;

12)

“ciltsgrāmata” ir:

13)

“pamatdaļa” ir ciltsgrāmatas nodaļa, kurā tīršķirnes vaislas dzīvniekus ieraksta vai reģistrē – un tie atbilst ierakstīšanai –, norādot detalizētu informāciju par to priekštečiem un attiecīgā gadījumā to labvērtības;

14)

“klase” ir pamatdaļas horizontāla iedaļa, kurā tīršķirnes vaislas dzīvniekus ieraksta pēc to labvērtībām;

15)

“labvērtība” ir vaislas dzīvnieka kvantitatīvi raksturojama pārmantojama īpašība vai ģenētiska īpatnība;

16)

“ciltsvērtība” ir vērtējums par vaislas dzīvnieka genotipa paredzamo ietekmi uz konkrētu tā pēcnācēju īpašību;

17)

“ciltsreģistrs” ir:

18)

“oficiālā kontrole” ir jebkāda veida kontrole, ko kompetentās iestādes veic, lai pārbaudītu atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

19)

“citas oficiālas darbības” ir jebkura darbība, izņemot oficiāla kontrole, ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo regulu, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto noteikumu piemērošanu;

20)

“zootehniskais sertifikāts” ir izcelsmes sertifikāts, apliecinājums vai komerciāla dokumentācija, ko par vaislas dzīvniekiem vai to reproduktīvajiem produktiem izsniedz papīra vai elektroniskā formā un kurā sniegta informācija par vaislas dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu ģenētisko izcelsmi, identifikāciju un – ja pieejams –, par snieguma pārbaudes vai ģenētiskās izvērtēšanas rezultātiem;

21)

“ievešana Savienībā” ir darbība – izņemot tranzītu –, ar ko kādā no teritorijām, kas minētas VI pielikumā, no ārienes ieved vaislas dzīvniekus un to reproduktīvos produktus;

22)

“tirdzniecība” ir dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu pirkšanas, pārdošanas, apmaiņas vai cita veida iegūšanas vai nodošanas darbība Savienībā, tostarp dalībvalstī;

23)

“operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētie noteikumi, piemēram, šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības, krustojuma cūku audzētāju organizācijas, trešās personas, kuras šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas izraudzījušās saskaņā ar 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu, spermas savākšanas un uzglabāšanas centri, embriju uzglabāšanas centri, embriju ieguves vai sagatavošanas brigādes un audzētāji;

24)

“apdraudēta šķirne” ir vietēja šķirne, kuru dalībvalsts atzinusi par apdraudētu, kura ģenētiski ir pielāgojusies vienai vai vairākām tradicionālajām audzēšanas sistēmām vai vidēm minētajā dalībvalstī un kuras apdraudētības statusu zinātniski ir noteikusi iestāde, kam ir nepieciešamās prasmes un zināšanas apdraudēto šķirņu jomā;

25)

“privāts uzņēmums, kas darbojas slēgtā audzēšanas sistēmā” ir privāts uzņēmums, kuram ir audzēšanas programma, kurā vai nu nepiedalās audzētāji, vai arī piedalās ierobežots skaits audzētāju, kas ar minēto privāto uzņēmumu ir saistīti, apņemoties saņemt no tā krustojuma vaislas cūku piegādi vai tam piegādāt krustojuma vaislas cūkas;

26)

“audzēšanas programma” ir sistemātisku darbību, tostarp vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu dokumentēšanas, selekcijas, audzēšanas un apmaiņas, kopums, kas ir izstrādāts un tiek īstenots, lai saglabātu vai uzlabotu vēlamās fenotipiskās un/vai genotipiskās īpašības vaislas dzīvnieku mērķpopulācijā.

a)

tās galvenā mītne atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kur darbojas kompetentā iestāde;

b)

pieteikumā tā pierāda, ka attiecībā uz savām audzēšanas programmām, kuru apstiprināšanai tā vēlas pieteikties saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu, tā atbilst I pielikuma 1. daļas prasībām;

c)

pieteikumā tā attiecībā uz katru plānoto audzēšanas programmu iekļauj audzēšanas programmas projekta versiju, kurā jāietver I pielikuma 2. daļā paredzētā informācija un turklāt, attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, 3. daļā paredzētā informācija;

d)

iesniedzot savu šā panta 1. punktā minēto pieteikumu, tā iesniedz pieteikumu, kurā lūdz apstiprināt vismaz vienu no minētajām plānotajām audzēšanas programmām, saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

a)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas nosaukums, kontaktinformācija un, ja iespējams, tīmekļa vietne;

b)

katrai sarakstā iekļautajai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vai krustojuma cūku audzētāju organizācijai:

a)

tām ir viens vai vairāki no šādiem mērķiem:

b)

tajās detalizēti aprakstīti selekcijas un audzēšanas mērķi;

c)

tās atbilst I pielikuma 2. daļā minētajām prasībām, bet attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem arī I pielikuma 3. daļā minētajām prasībām.

a)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas saglabā atbildību pret kompetento iestādi attiecībā uz atbilstību I pielikuma 2. un 3. daļas prasībām;

b)

starp šo trešo personu un to dzīvnieku audzētāju saimniecisko darbību, kuri piedalās audzēšanas programmā, nerodas interešu konflikts;

c)

minētā trešā persona atbilst visām prasībām, kas nepieciešamas, lai veiktu minētās darbības;

d)

minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas 2. punktā minētajā pieteikumā norāda, kuras darbības tās plāno nodot ārpakalpojumā, norādot minēto trešo personu vārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju.

a)

šķirnes raksturojuma būtiskas pazīmes vai audzēšanas programmas galvenie mērķi;

b)

šķirnes vai tās ģenētiskās daudzveidības saglabāšana; vai

c)

audzēšanas programmas efektīva īstenošana, ja minētās audzēšanas programmas mērķis ir minētās šķirnes saglabāšana un ja runa ir par:

a)

to audzēšanas programmu skaitu, kas minētajai šķirnei jau ir apstiprinātas attiecīgajā dalībvalstī;

b)

to vaislas dzīvnieku populācijas lielumu, kas iekļauti minētajās audzēšanas programmās;

c)

to audzēšanas programmu iespējamo ģenētisko ieguldījumu, ko citās dalībvalstīs vai trešās valstīs attiecībā uz to pašu šķirni īsteno citas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas.

a)

paziņo minētās citas dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz 90 dienas pirms nodomātā audzēšanas programmas sākumdatuma minētajā citā dalībvalstī un pēc tās iestādes pieprasījuma, kas saņēmusi paziņojumu, nodrošina tā tulkojumu vienā no minētās citas dalībvalsts oficiālajām valodām;

b)

pēc iestādes, kas saņēmusi paziņojumu, pieprasījuma vismaz 60 dienas pirms nodomātā audzēšanas programmas sākumdatuma minētajā citā dalībvalstī iesniedz saskaņā ar 8. panta 3. punktu apstiprinātas audzēšanas programmas kopiju, tai pēc iestādes, kas saņēmusi paziņojumu, attiecīga pieprasījuma pievienojot dokumenta tulkojumu vienā no minētās citas dalībvalsts oficiālajām valodām, un šādu tulkojumu nodrošina šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, kas iesniegusi pieteikumu.

a)

minētajā citā dalībvalstī jau īsteno apstiprinātu audzēšanas programmu, izmantojot tās pašas šķirnes tīršķirnes vaislas dzīvniekus; un

b)

papildu audzēšanas programmas apstiprināšana apdraudētu minētajā citā dalībvalstī jau apstiprinātu audzēšanas programmu, ko tai pašai šķirnei īsteno cita šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība saistībā ar vismaz vienu no šādiem iemesliem:

a)

to vaislas dzīvnieki tiek audzēti saimniecībās, kas atrodas minētās audzēšanas programmas ģeogrāfiskajā teritorijā;

b)

tīršķirnes vaislas dzīvnieku gadījumā – to vaislas dzīvnieki pieder pie minētajā audzēšanas programmā iekļautas šķirnes vai krustojuma cūku gadījumā – to vaislas dzīvnieki pieder pie minētajā audzēšanas programmā iekļautas šķirnes, līnijas vai krustojuma.

a)

ka to tīršķirnes vaislas dzīvniekus saskaņā ar 18. un 20. pantu ieraksta tās ciltsgrāmatas pamatdaļā, kuru šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība šai šķirnei izveidojusi;

b)

ka to dzīvniekus saskaņā ar 20. pantu ieraksta tās ciltsgrāmatas papilddaļā, kuru šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība šai šķirnei izveidojusi;

c)

ka to krustojuma vaislas cūkas saskaņā ar 23. pantu reģistrē ciltsreģistrā, kuru krustojuma cūku audzētāju organizācija šai šķirnei, līnijai vai krustojumam izveidojusi;

d)

piedalīties snieguma pārbaudēs un ģenētiskajā izvērtēšanā saskaņā ar 25. pantu;

e)

saskaņā ar 30. panta 1. un 4. punktu saņemt zootehnisko sertifikātu;

f)

pēc pieprasījuma saņemt to vaislas dzīvnieku jaunākos snieguma pārbaužu rezultātus un ģenētiskās izvērtēšanas rezultātus, ja tādi ir pieejami;

g)

piekļūt visiem pārējiem ar minēto audzēšanas programmu saistītajiem pakalpojumiem, ko šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija, kura īsteno minēto audzēšanas programmu, nodrošina iesaistītajiem dzīvnieku audzētājiem.

a)

kļūt par minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas biedru;

b)

piedalīties audzēšanas programmas izstrādē un pilnveidošanā saskaņā ar I pielikuma 1. daļas B. punkta 1. apakšpunkta b) punktā minēto reglamentu.

a)

pēc minēto dzīvnieku labvērtībām un papildus iedalīt minētās klases pēc to vecuma vai dzimuma; vai

b)

pēc minēto dzīvnieku vecuma vai dzimuma, ar noteikumu, ka minētās klases ir papildus iedalītas arī pēc to labvērtībām.

a)

liellopu, cūku, aitu un kazu sugu sievišķā dzimuma dzīvnieku gadījumā – II pielikuma 1. daļas III nodaļas 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

liellopu, cūku, aitu un kazu sugu apdraudēto šķirņu dzīvniekiem vai “izturīgo” aitu šķirņu gadījumā – II pielikuma 1. daļas III nodaļas 2. punktā; vai

c)

zirgu sugu vīrišķā un sievišķā dzimuma dzīvnieku gadījumā – II pielikuma 1. daļas III nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā.

a)

savā audzēšanas programmā nosaka jaunās ciltsgrāmatas izveides periodu, kas atbilst attiecīgās šķirnes vai sugas paaudžu intervālam;

b)

izdara atsauci uz citu pastāvošu ciltsgrāmatu, kurā tīršķirnes vaislas dzīvnieki vai to vecāki pēc piedzimšanas ir ierakstīti pirmo reizi, norādot arī sākotnējo ciltsgrāmatas reģistrācijas numuru;

c)

savās ģenētiskās izcelsmes reģistrācijas sistēmās identificē dzīvniekus, kurus tās uzskata par šķirnes izveidošanas pamatu.

a)

audzēšanas programmā ir noteikts minētajai šķirnei atbilstošs ciltsgrāmatas izveidošanas vai atjaunošanas periods;

b)

attiecīgā gadījumā tiek dota atsauce uz citu ciltsgrāmatu, kurā ir ierakstīti minētie tīršķirnes vaislas dzīvnieki vai pēcnācēji, norādot arī sākotnējo ciltsgrāmatas reģistrācijas numuru;

c)

minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība savās ģenētiskās izcelsmes reģistrācijas sistēmās identificē dzīvniekus, kurus tā uzskata par šķirnes atjaunošanas pamatu.

a)

lecināšanai – ikvienu minētās šķirnes tīršķirnes vaislas dzīvnieku;

b)

mākslīgajai apsēklošanai – spermu, kas savākta no liellopu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuriem veikta ģenētiskā izvērtēšana saskaņā ar 25. pantu;

c)

mākslīgajai apsēklošanai – spermu, kas savākta no cūku, aitu vai kazu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuriem veikta snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana saskaņā ar 25. pantu;

d)

mākslīgajai apsēklošanai – spermu, kas savākta no zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuriem ir veikta snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana saskaņā ar 25. pantu, ja to paredz audzēšanas programma, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu;

e)

embriju pārstādīšanai – olšūnas, kas savāktas un izmantotas embriju gatavošanai in vitro un embriju iegūšanai in vivo, to apaugļošanai izmantojot saskaņā ar šā punkta b) vai c) apakšpunktu iegūtu spermu, ar noteikumu, ka minētās olšūnas un embriji ir savākti no liellopu, cūku, aitu vai kazu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuriem veikta snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana saskaņā ar 25. pantu;

f)

embriju pārstādīšanai – olšūnas, kas savāktas un izmantotas embriju gatavošanai in vitro un embriju iegūšanai in vivo, to apaugļošanai izmantojot saskaņā ar šā punkta d) apakšpunktu iegūtu spermu, ar noteikumu, ka minētās olšūnas un embriji ir savākti no zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuriem ir veikta snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana saskaņā ar 25. pantu, ja to paredz audzēšanas programma, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu;

g)

liellopu, cūku, aitu un kazu sugu vīrišķā dzimuma tīršķirnes vaislas dzīvnieku pārbaudēm – spermu, kas savākta no tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kuriem nav veikta ne snieguma pārbaude, ne ģenētiskā izvērtēšana, ar noteikumu, ka sperma tiek izmantota tikai minēto vīrišķā dzimuma tīršķirnes vaislas dzīvnieku pārbaudēm un ka tās daudzums nepārsniedz to, kas minētajai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībai vajadzīgs šādu pārbaužu veikšanai saskaņā ar 25. pantu.

a)

lecināšanai – krustojuma vaislas cūkas, kas pieder pie tās pašas šķirnes, līnijas vai krustojuma, kas minēts minētajā audzēšanas programmā;

b)

mākslīgajai apsēklošanai – spermu, kas iegūta no krustojuma vaislas cūkām, kurām veikta snieguma pārbaude vai ģenētiska izvērtēšana saskaņā ar 25. pantu, ja to paredz saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu apstiprināta audzēšanas programma;

c)

embriju pārstādīšanai – olšūnas, kas savāktas un izmantotas embriju gatavošanai in vitro un embriju iegūšanai in vivo. to apaugļošanai izmantojot saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu iegūtu spermu, ar noteikumu, ka minētās olšūnas un embriji ir savākti no krustojuma vaislas cūkām, kurām saskaņā ar 25. pantu ir veikta snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana, ja to paredz audzēšanas programma, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu;

d)

vīrišķā dzimuma krustojuma vaislas cūku pārbaudēm – spermu, kas savākta no minētajām krustojuma vaislas cūkām, kurām nav veikta ne snieguma pārbaude, ne ģenētiskā izvērtēšana, ar noteikumu, ka minētā sperma tiek izmantota tikai minēto vīrišķā dzimuma krustojuma cūku pārbaudēm un ka tās daudzums nepārsniedz to, kas krustojuma cūku organizācijai vajadzīgs šādu pārbaužu veikšanai saskaņā ar 25. pantu;

a)

attiecībā uz liellopu, cūku, aitu un kazu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem un attiecībā uz krustojuma vaislas cūkām – III pielikumā;

b)

attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem – minētās šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības īstenotā audzēšanas programmā, kura apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu.

a)

zinātniskos sasniegumus;

b)

tehnisko attīstību; vai

c)

nepieciešamību saglabāt vērtīgus ģenētiskos resursus.

a)

minēto snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu veic pašas; vai

b)

izraugās trešās personas, kurām minētā snieguma pārbaude vai ģenētiskā izvērtēšana jānodod ārpakalpojumā.

a)

minētajai snieguma pārbaudei vai ģenētiskajai izvērtēšanai vajadzīgās telpas un aprīkojums;

b)

attiecīgi kvalificēti darbinieki; un

c)

spēja veikt minēto snieguma pārbaudi vai ģenētisko izvērtēšanu saskaņā ar 25. pantu.

a)

visu snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas datu dokumentējumus saistībā ar vaislas dzīvniekiem, kurus audzē saimniecībās, kas atrodas minētās kompetentās iestādes darbības teritorijā;

b)

sīki izstrādātu informāciju par pazīmju dokumentēšanas metodēm;

c)

sīki izstrādātu informāciju par snieguma aprakstīšanas modeli, ko izmanto snieguma pārbaudes rezultātu analīzē;

d)

sīki izstrādātu informāciju par statistiskajām metodēm, ko izmanto, analizējot snieguma pārbaudes rezultātus attiecībā uz katru izvērtēto pazīmi;

e)

sīki izstrādātu informāciju par ģenētiskajiem parametriem, ko izmanto attiecībā uz katru izvērtēto pazīmi, tostarp attiecīgā gadījumā detalizētu informāciju par genomisko izvērtēšanu.

a)

atbilst IV pielikuma 1. punkta prasībām; un

b)

ir atbildīgi par to uzdevumu veikšanu, kas izklāstīti:

ja minētie uzdevumi ir iekļauti references centru gada vai daudzgadu darba programmās, kas izveidotas saskaņā ar to darba programmu mērķiem un prioritātēm, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 652/2014 36. pantu.

a)

IV pielikuma 1. punktā izklāstītās prasības Eiropas Savienības references centriem;

b)

IV pielikuma 2. un 3. punktā izklāstītos Eiropas Savienības references centru uzdevumus.

a)

tīršķirnes vaislas dzīvnieku sugas, attiecībā uz kurām ir jāsaskaņo vai jāuzlabo snieguma pārbaudes un ģenētiskās izvērtēšanas metodes, un zinātnes un tehnikas sasniegumus snieguma pārbaudes vai ģenētiskās izvērtēšanas jomā; vai

b)

apdraudētās šķirnes, kurām ir jāizstrādā vai jāsaskaņo metodes minēto šķirņu vai to ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai, un zinātnes un tehnikas sasniegumi minētajās jomās.

a)

atbilst IV pielikuma 1. punkta prasībām;

b)

pilda uzdevumus, kas izklāstīti:

a)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas, kuras minētajiem vaislas dzīvniekiem īsteno audzēšanas programmas, kas apstiprinātas saskaņā ar 8. pantu un attiecīgā gadījumā 12. pantu;

b)

kompetentās iestādes, kas minētas 8. panta 3. punktā vai attiecīgā gadījumā 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ja minētās iestādes tā nolemj; vai

c)

šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas, ka iekļautas 34. pantā minētajā sarakstā un minētajiem vaislas dzīvniekiem īsteno audzēšanas programmas.

a)

satur V pielikuma attiecīgajās daļās un nodaļās norādīto informāciju;

b)

atbilst attiecīgajiem zootehnisko sertifikātu veidlapu paraugiem, kuri paredzēti saskaņā ar 10. punktu pieņemtajos īstenošanas aktos.

a)

minētās snieguma pārbaudes rezultātus;

b)

jaunākos minētās ģenētiskās izvērtēšanas rezultātus; un

c)

ar minēto audzēšanas programmu saistītos ģenētiskos defektus un ģenētiskās īpatnības, kas skar minēto vaislas dzīvnieku vai minēto reproduktīvo produktu donorus.

a)

snieguma pārbaudes rezultātus;

b)

jaunākos ģenētiskās izvērtēšanas rezultātus; un

c)

ar audzēšanas programmu saistītos ģenētiskos defektus un ģenētiskās īpatnības, kas skar minēto vaislas dzīvnieku vai minēto reproduktīvo produktu donorus.

a)

zinātniskos sasniegumus;

b)

tehnisko attīstību;

c)

iekšējā tirgus darbību; vai

d)

nepieciešamību saglabāt vērtīgus ģenētiskos resursus.

a)

attiecībā uz liellopu, cūku, aitu vai kazu sugu vaislas dzīvniekiem V pielikuma 2. daļas I nodaļā vai V pielikuma 3. daļas I nodaļā izklāstītā informācija ir iekļauta citos dokumentos, kas ir līdzi minētajiem vaislas dzīvniekiem un ko izsniegusi minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija;

b)

attiecībā uz liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu sugu dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem:

a)

informācija, kas noteikta attiecīgajās V pielikuma daļās un nodaļās, ir iekļauta citos dokumentos, kas ir līdzi vaislas dzīvniekam vai tā reproduktīvajiem produktiem;

b)

šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija, kas īsteno audzēšanas programmu, vai cits operators, kas minēts 1. punktā, sniedz pilnīgu minēto dokumentu sarakstu, paziņo, ka informācija, kas noteikta attiecīgajās V pielikuma daļās un nodaļās, ir iekļauta šajos dokumentos un apliecina minēto dokumentu saturu.

a)

tā īsteno audzēšanas programmu, kas ir līdzvērtīga audzēšanas programmām, kuras apstiprinātas saskaņā ar 8. panta 3. punktu un kuras šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības īsteno tai pašai šķirnei vai arī krustojuma cūku audzētāju organizācijas īsteno tai pašai šķirnei, līnijai vai krustojumam attiecībā uz:

b)

tā atrodas minētās trešās valsts oficiāla dienesta uzraudzībā vai kontrolē;

c)

tā ir pieņēmusi reglamentu, lai nodrošinātu to, ka vaislas dzīvnieki, kurus šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības ierakstījušas ciltsgrāmatās vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas reģistrējušas ciltsreģistros, un pēcnācēji, ko iegūst no šādu dzīvnieku reproduktīvajiem produktiem, bez diskriminācijas dēļ to izcelsmes valsts tiek ierakstīti vai atbilst ierakstīšanai tās pašas šķirnes ciltsgrāmatā, ja runa ir par tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, vai tās pašas šķirnes, līnijas vai krustojuma ciltsreģistrā, ja runa ir par krustojuma vaislas cūkām, kuru uztur minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija.

a)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju atzīšanu, kā paredzēts 4. pantā;

b)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību un krustojuma cūku audzētāju organizāciju audzēšanas programmu apstiprināšanu, kā paredzēts 8. pantā;

c)

tīršķirnes vaislas dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatās un krustojuma cūku reģistrēšanu ciltsreģistros, kā paredzēts 18. 20. un 23. pantā;

d)

vaislas dzīvnieku atzīšanu vaislai, kā paredzēts 21., 22. un 24. pantā;

e)

vaislas dzīvnieku reproduktīvo produktu izmantošanu pārbaudēm un vaislai, kā paredzēts 21. un 24. pantā;

f)

snieguma pārbaudi un ģenētisko izvērtēšanu, kā paredzēts 25. pantā;

g)

operatoru oficiālajām kontrolēm, kas paredzētas 43. pantā.

a)

tās trešās valsts sniegtās informācijas un datu rūpīgu novērtēšanu, kura vēlas panākt tās pasākumu atzīšanu par līdzvērtīgiem tiem, ko pieprasa šī regula;

b)

attiecīgā gadījumā – apmierinošiem tās kontroles rezultātiem, ko Komisija veikusi saskaņā ar 57. pantu.

a)

vaislas dzīvniekiem vai to reproduktīvajiem produktiem līdzi esošo zootehnisko sertifikātu formu un saturu;

b)

konkrētās prasības, kuras piemēro minēto vaislas dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu ievešanai Savienībā, un oficiālās kontroles, kuras veic, minētos vaislas dzīvniekus vai to reproduktīvos produktus ievedot Savienībā;

c)

ja nepieciešams, procedūras to attiecīgā trešā valstī atrodošos šķirnes dzīvnieku audzētāju institūciju sarakstu veidošanai un grozīšanai, no kurām Savienībā atļauts ievest vaislas dzīvniekus un to reproduktīvos produktus.

a)

minēto vaislas dzīvnieku vai minēto reproduktīvo produktu donorus savā ciltsgrāmatā vai ciltsreģistrā ir ierakstījusi vai reģistrējusi nosūtītājas trešās valsts šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija;

b)

minētie reproduktīvie produkti atbilst 21. panta 1. vai 2. punkta prasībām, ja tā ir šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas īstenotas audzēšanas programmas prasība;

c)

šķirnes dzīvnieki atbilst šķirnes raksturojumam vai krustojuma cūku gadījumā – šķirnes, līnijas vai krustojuma raksturojumam, kas noteikts šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas īstenotā audzēšanas programmā;

d)

šā punkta a) apakšpunktā minētā šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcija ir iekļauta 34. pantā minētajā šķirnes dzīvnieku audzētāju institūciju sarakstā;

a)

minētajiem dzīvniekiem ir līdzi:

b)

šādu sūtījumu kontrolpārbaudes tiek veiktas robežkontroles punktos, kuros saskaņā ar Direktīvas 91/496/EEK 4. pantu notiek dokumentu, identitātes un fiziskās kontrolpārbaudes.

a)

sūtījumam ir pievienoti 1. punkta a) apakšpunktā minētie dokumenti;

b)

sūtījuma saturs un marķējums atbilst informācijai, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajos dokumentos.

a)

ir nepieciešams saglabāt minēto šķirni vai izveidot šo šķirni dalībvalstī vai teritorijā, kurā darbojas minētā kompetentā iestāde; vai

b)

minētā šķirne ir apdraudēta.

a)

dzīvnieku audzētāju organizāciju, dzīvnieku audzētāju apvienību vai publisku struktūru iespējām tikt atzītām par šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrībām saskaņā ar 4. panta 3. punktu;

b)

šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību iespējām apstiprināt to audzēšanas programmas saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu.

a)

ir jābūt pienācīgam skaitam pietiekami kvalificētu darbinieku, piemērotām telpām un aprīkojumam, lai efektīvi īstenotu minēto audzēšanas programmu;

b)

ir jāspēj veikt kontrolpārbaudes, kas nepieciešamas to tīršķirnes vaislas dzīvnieku ģenētiskās izcelsmes dokumentēšanai, uz kuriem attiecas minētā audzēšanas programma;

c)

minētās audzēšanas programmas darbības ģeogrāfiskajā teritorijā ir jābūt pietiekami lielai tīršķirnes vaislas dzīvnieku populācijai un pietiekamam skaitam dzīvnieku audzētāju;

d)

ir jāspēj iegūt vai tās vajadzībām ir jābūt ieguvušai, un jāspēj izmantot attiecībā uz tīršķirnes vaislas dzīvniekiem savāktus datus, kas nepieciešami minētās audzēšanas programmas īstenošanai;

e)

jābūt pieņēmušai reglamentu:

a)

informāciju par tās mērķi – šķirnes saglabāšana, šķirnes uzlabošana, jaunas šķirnes radīšana vai šķirnes atjaunošana, vai jebkāda minēto mērķu kombinācija;

b)

tās šķirnes nosaukumu, uz kuru attiecas minētā audzēšanas programma, lai novērstu sajaukšanu ar līdzīgiem citu šķirņu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem, kas ierakstīti citās esošajās ciltsgrāmatās;

c)

sīki izklāstītu šķirnes raksturojumu, tostarp norādes par būtiskām pazīmēm, kas iekļautas minētajā audzēšanas programmā;

d)

informāciju par ģeogrāfisko teritoriju, kurā programma tiek īstenota;

e)

informāciju par tīršķirnes vaislas dzīvnieku identificēšanas sistēmu, kurai jānodrošina, ka vaislas dzīvnieki ciltsgrāmatā tiek ierakstīti tikai tad, ja tie ir identificēti individuāli un saskaņā ar Savienības dzīvnieku veselības tiesību aktiem par attiecīgo sugu dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu;

f)

informāciju par ciltsgrāmatās ierakstīto vai reģistrēto un ierakstīšanai atbilstīgo tīršķirnes vaislas dzīvnieku ģenētiskās izcelsmes dokumentēšanas sistēmu;

g)

audzēšanas programmas selekcijas un audzēšanas mērķus, tostarp norādi par minētās audzēšanas programmas galvenajiem mērķiem un attiecīgā gadījumā ar minētajiem mērķiem saistītus sīki izklāstītus tīršķirnes vaislas dzīvnieku atlasē lietotos izvērtēšanas kritērijus;

h)

ja audzēšanas programma paredz snieguma pārbaudes vai ģenētisko izvērtēšanu:

i)

ja ir izveidotas papilddaļas, kas paredzētas 17. pantā, vai pamatdaļa ir iedalīta klasēs, kā paredzēts 16. pantā, noteikumus par ciltsgrāmatas iedalīšanu un kritērijus vai procedūras, kas piemēroti dzīvnieku dokumentēšanai minētajās daļās vai iedalīšanai klasēs;

j)

ja attiecībā uz zirgu sugu tīršķirnes vaislas dzīvniekiem audzēšanas programma aizliedz vai ierobežo vienu vai vairākas reprodukcijas metodes vai tīršķirnes vaislas dzīvnieku izmantošanu vienai vai vairākām reprodukcijas metodēm, kā minēts 21. panta 2. punktā, informāciju par šādiem aizliegumiem vai ierobežojumiem;

k)

ja kompetentā iestāde trešām personām ārpakalpojumā ir nodevusi konkrētas tehniskās darbības, kas saistītas ar tās audzēšanas programmas pārvaldību, informāciju par minētajām darbībām un izraudzīto trešo personu vārdu/nosaukumu un kontaktinformāciju.

a)

sagatavo un pastāvīgi atjaunina to kompetento iestāžu sarakstu, kuras tā izraudzījusies saskaņā ar šā panta 1. punktu, tostarp minēto iestāžu kontaktinformāciju;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā norāda adresi, uz kuru jānosūta:

c)

dara a) apakšpunktā minēto sarakstu publiski pieejamu tīmekļa vietnē un paziņo minēto tīmekļa vietni Komisijai.

a)

ir ieviestas procedūras vai kārtība, vai abi, lai nodrošinātu un pārbaudītu to veikto oficiālo kontroļu un citu oficiālo darbību efektivitāti, lietderību, objektivitāti, kvalitāti un saskaņotību;

b)

ir ieviestas procedūras vai kārtība, vai abi, lai nodrošinātu, ka to darbiniekiem, kas veic oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības, nav interešu konflikta ar operatoriem, attiecībā uz kuriem viņi veic šādas oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības;

c)

ir vai ir pieejams pietiekams skaits atbilstoši kvalificētu, apmācītu un pieredzējušu darbinieku, lai oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības varētu veikt efektīvi un iedarbīgi;

d)

ir atbilstoši un pienācīgi uzturētas telpas un aprīkojums, lai nodrošinātu, ka to darbinieki oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības var veikt efektīvi un iedarbīgi;

e)

ir legālas tiesības veikt oficiālās kontroles un citas oficiālās darbības un īstenot darbības, kas paredzētas šajā regulā;

f)

ir ieviestas juridiskās procedūras, lai nodrošinātu, ka to darbiniekiem ir piekļuve operatoru telpām un operatoru izmantotiem dokumentiem un datorizētām informācijas pārvaldības sistēmām, lai tās varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus.

a)

oficiālo kontroļu veikšanai vai izmeklēšanai;

b)

jebkura operatora vai fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzībai;

c)

tiesvedības vai juridisko atzinumu aizsardzībai.

a)

risku, kas saistīts ar neatbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

b)

operatoru agrākos datus par attiecībā uz tiem veikto oficiālo kontroļu rezultātiem un par to atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

c)

tādu paškontroļu drošumu un rezultātus, ko veic operatori vai pēc to pieprasījuma trešās personas lai pārbaudītu atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem;

d)

jebkādu informāciju, kas var liecināt par neatbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

a)

no dalībvalsts, kurā ir veiktas oficiālās kontroles, vai no citas dalībvalsts; vai

b)

ievesti Savienībā.

a)

aprakstu par oficiālās kontroles nolūku;

b)

izmantotās kontroles metodes;

c)

oficiālās kontroles rezultātus;

d)

attiecīgā gadījumā darbības, kuras kompetentās iestādes oficiālās kontroles rezultātā prasa veikt operatoriem.

a)

to aprīkojumam, telpām un citām vietām, kas ir to pārziņā;

b)

to datorizētajām informācijas pārvaldības sistēmām;

c)

to vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, kas ir to kontrolē;

d)

to dokumentiem un jebkādai citai būtiskai informācijai.

a)

veic visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu minētās neatbilstības izcelsmi un apjomu un lai noteiktu attiecīgo operatoru atbildību;

b)

veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie operatori neatbilstību novērš un turpmāk nepieļauj tās atkārtošanos.

a)

pieprasa, lai šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība atliek tīršķirnes vaislas dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatās vai krustojuma cūku audzētāju organizācija atliek krustojuma vaislas cūku reģistrēšanu ciltsreģistros;

b)

pieprasa, lai vaislas dzīvniekus un to reproduktīvos produktus neizmanto vaislai saskaņā ar šo regulu;

c)

aptur šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas zootehnisko sertifikātu izsniegšanu;

d)

aptur vai atsauc šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas īstenotās audzēšanas programmas apstiprinājumu, ja šādas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas darbības atkārtoti, pastāvīgi vai kopumā neatbilst tās audzēšanas programmas prasībām, kas apstiprināta saskaņā ar 8. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā 12. pantu;

e)

atsauc saskaņā ar 4. panta 3. punktu piešķirto šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības vai krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanu, ja šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija atkārtoti, pastāvīgi vai kopumā nepilda 4. panta 3. punkta prasības;

f)

veic jebkurus citus pasākumus, ko tās atzīst par piemērotiem, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

a)

rakstisku paziņojumu par savu lēmumu attiecībā uz darbību vai pasākumu, kas jāveic saskaņā ar 1. punktu, kopā ar minētā lēmuma iemesliem;

b)

informāciju par šāda lēmuma jebkurām pārsūdzēšanas tiesībām, un par piemērojamo procedūru un termiņiem.

a)

dalībvalsts kompetentās iestādes (“pieprasījuma iesniedzējas kompetentās iestādes”) argumentētu pieprasījumu citas dalībvalsts kompetentajai iestādei (“pieprasījuma saņēmējai kompetentajai iestādei”) sniegt informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu oficiālas kontroles vai to turpmāku uzraudzību;

b)

neatbilstības gadījumā, kas var ietekmēt citas dalībvalstis, paziņojumu, ko kompetentā iestāde, kas zina par neatbilstību, sniedz minēto citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

c)

pieprasījuma saņēmējas kompetentās iestādes nodrošinātu nepieciešamo informāciju un dokumentus pieprasījuma iesniedzējai kompetentajai iestādei, to nodrošinot bez liekas kavēšanās, tiklīdz attiecīgā informācija un dokumenti ir pieejami;

d)

izmeklēšanas vai oficiālās kontroles īstenošanu, ko veic pieprasījuma saņēmēja kompetentā iestāde, lai:

e)

dalībvalsts kompetentās iestādes līdzdalību kādas citas dalībvalsts kompetentās iestādes īstenotās oficiālās kontrolēs uz vietas, attiecīgajām kompetentajām iestādēm par to vienojoties.

a)

ko piemēro tādu dokumentu izsniegšanai, kuri ir pamatā tiesvedībai vai kuri ir ar to saistīti;

b)

kuru mērķis ir fizisko vai juridisko personu komercinterešu aizsardzība.

a)

šo informāciju paziņo to citu valstu kompetentajām iestādēm, par kurām zināms, ka tās skārusi šāda neatbilstība;

b)

ja šāda informācija attiecas uz Savienības līmeni vai var uz to attiekties, paziņo šādu informāciju Komisijai.

a)

šo informāciju sniegušās kompetentās iestādes šādai nodošanai piekrīt;

b)

tiek ievēroti attiecīgie Savienības un valstu noteikumi, ko piemēro personas datu nodošanai trešām valstīm.

a)

Komisijai pieejamā informācija norāda uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem neatbilstīgu vai šķietami neatbilstīgu darbību esamību un ka tās attiecas uz vairākām dalībvalstīm;

b)

kompetentās iestādes attiecīgajās dalībvalstīs nespēj vienoties par piemērotu rīcību, lai novērstu neatbilstību šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

a)

pieprasīt, lai to attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, uz kurām attiecas šajā regulā paredzētajiem noteikumiem neatbilstīgas vai šķietami neatbilstīgas darbības, sniedz Komisijai ziņojumu par to veiktajiem pasākumiem;

b)

sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm, uz kurām attiecas šajā regulā paredzētajiem noteikumiem neatbilstīgas vai šķietami neatbilstīgas darbības, nosūtīt inspektoru komandu, kas veiktu Komisijas kontroli uz vietas;

c)

pieprasīt, lai nosūtītājas dalībvalsts un attiecīgā gadījumā citu attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgi pastiprinātu savas oficiālās kontroles un sniegtu Komisijai ziņojumu par to veiktajiem pasākumiem;

d)

informāciju par šādiem gadījumiem kopā ar priekšlikumu par šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto neatbilstības gadījumu novēršanas pasākumiem iesniegt 62. panta 1. punktā minētajai komitejai;

e)

veikt jebkādus citus atbilstīgus pasākumus.

a)

pārbaudītu šajā regulā paredzēto noteikumu piemērošanu;

b)

pārbaudītu izpildes praksi un to, kā darbojas oficiālās kontroles sistēmas, kā arī kompetentās iestādes, kas tās īsteno;

c)

veiktu izmeklēšanu un vāktu informāciju:

a)

sagatavo konstatējumu ziņojuma projektu un ieteikumus trūkumu novēršanai, kurus tās eksperti atklājuši 53. panta 1. punktā minētajās kontrolēs;

b)

nosūta dalībvalstij, kurā minētās kontroles veiktas, a) apakšpunktā minētā ziņojuma projekta vienu eksemplāru komentāru izteikšanai;

c)

ņem vērā šā punkta b) apakšpunktā minētos dalībvalsts izteiktos komentārus, sagatavojot 53. panta 1. punktā minēto tās ekspertu minētajā dalībvalstī veikto kontroļu konstatējumu galaziņojumu;

d)

publisko c) apakšpunktā minēto galaziņojumu un dalībvalsts komentārus, kas minēti b) punktā.

a)

pēc Komisijas ekspertu pieprasījuma sniedz nepieciešamo tehnisko palīdzību un nodrošina pieejamo dokumentāciju un citu tehnisko atbalstu, lai minētie eksperti varētu efektīvi un lietderīgi veikt kontroles, kas minētas 53. panta 1. punktā;

b)

sniedz nepieciešamo palīdzību, lai nodrošinātu Komisijas ekspertiem piekļuvi visām telpām, tostarp to daļām un citām vietām, aprīkojumam un informācijai, tostarp datorizētām informācijas pārvaldības sistēmām, kā arī vajadzības gadījumā vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, kas nepieciešama, lai veiktu 53. panta 1. punktā minētās kontroles.

a)

īpašus nosacījumus vai aizliegumu tādu vaislas dzīvnieku vai to reproduktīvo produktu tirdzniecībai, ko skar oficiālās kontroles sistēmas trūkumi;

b)

jebkādu citu piemērotu pagaidu pasākumu.

a)

pārbaudītu trešās valsts tiesību aktu un sistēmu atbilstību un līdzvērtīgumu šajā regulā noteiktajām prasībām;

b)

pārbaudītu to, ka trešā valstī ieviestā kontroles sistēma spēj nodrošināt, lai vaislas dzīvnieku un to reproduktīvo produktu sūtījumi, kurus ieved Savienībā, atbilstu attiecīgajām šīs regulas VIII nodaļas prasībām;

c)

vāktu informāciju un datus, lai noskaidrotu cēloņus atkārtotiem gadījumiem vai jaunām problēmām saistībā ar vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, kurus ieved Savienībā no trešās valsts.

a)

trešās valsts zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem tiesību aktiem par vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem;

b)

trešās valsts kompetento iestāžu organizatorisko struktūru, pilnvarām un neatkarību, uzraudzību, kas uz tām attiecas, un to pilnvarām nodrošināt piemērojamo tiesību aktu efektīvu izpildi;

c)

trešās valsts apmācību personālam, kas atbildīgs par kontroļu veikšanu vai šķirnes dzīvnieku audzētāju institūciju uzraudzību;

d)

trešās valsts kompetentajām iestādēm pieejamajiem resursiem;

e)

prioritātēs balstītu dokumentētu kontroles procedūru un kontroles sistēmu esību un darbību;

f)

no citām trešām valstīm ievestiem vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem piemēroto kontroļu apjomu un darbību, ko veic šo trešo valstu kompetentās iestādes;

g)

garantijām, ko trešā valsts spēj sniegt attiecībā uz atbilstību vai līdzvērtīgumu prasībām, kuras noteiktas šajā regulā paredzētajos noteikumos.

a)

šajā regulā paredzēto noteikumu principiem un mērķiem;

b)

Savienībā no minētās trešās valsts ievesto vaislas dzīvnieku un reproduktīvo produktu daudzumu un veidu;

c)

jau veikto 57. panta 1. punktā minēto kontroļu rezultātiem;

d)

rezultātiem, kas iegūti oficiālās kontrolēs attiecībā uz vaislas dzīvniekiem un to reproduktīvajiem produktiem, kurus ieved Savienībā no trešās valsts, un jebkurās citās dalībvalstu kompetento iestāžu veiktās oficiālās kontrolēs.

e)

jebkuru citu informāciju, kuru Komisija uzskata par atbilstīgu.

a)

informāciju, kas minēta 34. panta 2. punktā vai 35. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)

attiecīgā gadījumā un ja nepieciešams minētās trešās valsts kompetento iestāžu veikto kontroļu rakstiskos dokumentējumus.

a)

aizliegt ievest Savienībā kā vaislas dzīvniekus vai to reproduktīvos produktus dzīvniekus, to spermu, olšūnas vai embrijus, kuru izcelsme ir minētajā trešā valstī;

b)

aizliegt ierakstīt šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību uzturētās ciltsgrāmatās vai reģistrēt krustojuma cūku audzētāju organizāciju uzturētos ciltsreģistros vaislas dzīvniekus un pēcnācējus, kas radušies no to reproduktīviem produktiem, kuru izcelsme ir minētajā trešā valstī.

a)

svītrot minēto trešo valsti vai tās šķirnes dzīvnieku audzētāju institūcijas no 34. panta 1. punktā paredzētā saraksta;

b)

veikt jebkādu citu atbilstīgu pasākumu.

a)

informāciju, kas savākta saskaņā ar 58. panta 2. punktu;

b)

jebkādu citu informāciju, ko iesniegusi trešā valsts, kuru skar 1. punktā minētā neatbilstība;

c)

ja nepieciešams, 57. panta 1. punktā minēto kontroļu rezultātus.

1)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Savienības references laboratorijas un centri”;

2)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dotācijas var piešķirt Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā minētajām Eiropas Savienības references laboratorijām un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1012 (*) 29. pantā minētajiem Eiropas Savienības references centriem par izmaksām, kas tiem rodas, īstenojot Komisijas apstiprinātās darba programmas.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1012 (2016. gada 8. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (OV L 171, 29.6.2016., 66. lpp.).”;"

3)

panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

1)

nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Padomes Direktīva 89/608/EEK (1989. gada 21. novembris) par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu pareizu tiesību aktu piemērošanu veterinārijas jomā”;

2)

direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Direktīva nosaka virzienus, kādos kompetentās iestādes, kuras dalībvalstīs ir atbildīgas par tiesību aktu veterinārijas jomā pārraudzību, sadarbojas ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs un ar atbilstīgajiem Komisijas departamentiem, lai nodrošinātu atbilstību šādiem tiesību aktiem.”;

3)

direktīvas 2. panta 1. punktā svītro otro ievilkumu;

4)

direktīvas 4. panta 1. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

5)

direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Pēc pieprasītājiestādes prasības saņēmējiestāde, ievērojot dalībvalsts, kurā tā atrodas, spēkā esošos tiesību aktus, dara zināmus pieprasītājiestādei vai ir tai darījusi zināmus visus dokumentus vai lēmumus, kurus pieņem kompetentās iestādes un attiecas uz noteikumu piemērošanu veterinārijas jomā.”;

6)

direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Pēc pieprasītājiestādes prasības saņēmējiestāde sniedz tai ikvienu attiecīgo tās rīcībā esošo informāciju vai to informāciju, kuru tā iegūst saskaņā ar 4. panta 2. punktu, jo īpaši ziņojumu un citu dokumentu vai oficiāli apstiprinātu kopiju vai izrakstu no šādiem ziņojumiem, vai tādu dokumentu, kas attiecas uz faktiski atklātām darbībām, kuras pieprasītājiestādei šķiet pretrunā ar tiesību aktiem veterinārijas jomā.”;

7)

direktīvas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja to uzskata par lietderīgu saskaņā ar atbilstošajiem tiesību aktiem veterinārijas jomā, katras dalībvalsts kompetentās iestādes:

8)

direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

1.   Katras dalībvalsts kompetentās iestādes dara zināmu Komisijai, tiklīdz pieejama:

2.   Komisija dara zināmu katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm jebkādu informāciju, tiklīdz pieejama, kura nodrošina tiesību aktu īstenošanu veterinārijas jomā.”;

9)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

10)

direktīvas 11. panta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Komisija un dalībvalstis, tiekoties Pastāvīgajā veterinārijas komitejā:”;

11)

direktīvas 15. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2.   Šā panta 1. punkts nekavē saskaņā ar šo direktīvu iegūtās informācijas pielietošanu jebkādās likumīgās darbībās vai lietu izskatīšanās, kuras pēc tam ir ierosinātas sakarā ar tiesību aktu veterinārijas jomā nosacījumu neizpildīšanu, atklājot vai novēršot pārkāpumus, kuri kaitē Savienības fondiem.”.

1)

Direktīvas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Padomes Direktīva 90/425/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par veterinārajām pārbaudēm, kas piemērojamas Savienībā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu”;

2)

direktīvas 1. pantā svītro otro daļu;

3)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

4)

direktīvas 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tiem sertifikātiem vai dokumentiem, ko izdevis valsts pilnvarots veterinārārsts, kas atbildīgs par izcelsmes saimniecību, centru vai organizāciju, ir jābūt kopā ar dzīvniekiem un produktiem līdz to galapunktam”;

5)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

6)

direktīvas 19. pantu svītro;

7)

A Pielikumā svītro II nodaļu.