24.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/53

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 5. punkta pirmo daļu Spānijas Karaliste iesniedza Komisijai valsts pārejas plānu (VPP), 2012. gada 21. decembrī nosūtot e-pastu (2) un 2012. gada 28. decembrī nosūtot oficiālu vēstuli, kuru Komisija saņēma 2013. gada 2. janvārī (3).

(2)

VPP tika novērtēts saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 1., 3. un 4. punktu un ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/115/ES (4).

(3)

Spānijas Karalistes iesniegtā VPP pilnīguma izvērtēšanas laikā Komisija konstatēja, ka daudzas VPP ietvertās iekārtas neatbilst iekārtām, kas bija iekļautas 2009. gada emisiju pārskatā, kuru Spānijas Karaliste iesniedza saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/80/EK (5). Komisija konstatēja arī to, ka iekārtas Nr. 5 veidotā daļa VPP noteiktajās maksimāli pieļaujamās SO2 emisijās laikposmā no 2001. līdz 2007. gadam tika aprēķināta, pamatojoties uz sēra atdalīšanas minimālo pakāpi, un ka laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam šī daļa tika noteikta, izmantojot emisiju robežvērtības metodi, lai gan šīs pieejas izmantošanas nosacījumi nebija izpildīti.

(4)

Tā kā neatbilstības starp VPP un Direktīvā 2001/80/EK paredzētajā emisijas pārskatā iekļautajiem datiem apgrūtināja VPP novērtēšanu, Komisija 2013. gada 11. jūnija vēstulē (6) lūdza Spānijas Karalistei sniegt skaidrojumu par konstatētajām atšķirībām. Komisija arī pieprasīja, lai Spānijas Karaliste pārrēķina iekārtas Nr. 5 veidoto daļu VPP noteiktajās maksimāli pieļaujamās SO2 emisijās.

(5)

Spānijas Karaliste prasīto papildu informāciju Komisijai iesniedza ar 2013. gada 28. jūnija vēstuli (7), kurā bija ietverts skaidrojums par atšķirībām informācijā, kas sniegta VPP un 2009. gada emisiju pārskatā, kurš apredzēts Direktīvā 2001/80/EK. Spānijas Karalistes vēstulē norādīts arī tas, ka iekārtas Nr. 5 veidoto daļu VPP noteiktajās maksimāli pieļaujamās SO2 emisijās pārskatīt nav nepieciešams.

(6)

Pēc turpmākas VPP novērtēšanas un Spānijas Karalistes iesniegtās papildinformācijas izvērtēšanas Komisija 2013. gada 19. septembrī nosūtīja Spānijas Karalistei vēl vienu vēstuli (8), kurā apstiprināja savu nostāju par sēra atdalīšanas minimālās pakāpes metodes izmantošanu, lai aprēķinātu iekārtas Nr. 5 veidoto daļu VPP noteiktajās maksimāli pieļaujamās SO2 emisijās. Turklāt Komisija norādīja, ka, aprēķinot iekārtas Nr. 2 veidoto daļu VPP noteiktajās maksimāli pieļaujamās emisijās 2016. gadam, Spānijas Karaliste, pamatojoties uz Direktīvas 2001/80/EK 5. panta 2. punkta noteikumiem, ir izmantojusi SO2 emisiju robežvērtību 800 mg/Nm3, kas pēc Komisijas ieskatiem šim nolūkam nav piemērojama. Komisija arī norādīja, ka, aprēķinot deviņu iekārtu veidoto daļu VPP noteiktajās maksimāli pieļaujamās emisijās 2016. gadam, pamatojoties uz Īstenošanas lēmuma 2012/115/ES pielikuma C papildinājuma C.1. tabulas 2. piezīmi, ir izmantota NOx robežvērtība 1 200 mg/Nm3, taču nav sniegta informācija par šajās iekārtās izmantotā cietā kurināmā gaistošo vielu saturu, kas attaisnotu šīs piezīmes piemērošanu. Komisija no Spānijas Karalistes pieprasīja arī papildu informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot katrā no VPP ietvertajām iekārtām, lai laikus nodrošinātu atbilstību emisiju robežvērtībām, kas tiks piemērotas no 2020. gada 1. jūlija. Visbeidzot, Komisija pieprasīja, lai attiecībā uz jaukta kurināmā iekārtām un iekārtām, kuras sastāv no vairākiem dažādiem ierīču veidiem, Spānijas Karaliste sniegtu papildu datus par izmantoto kurināmā apjomu, emisiju robežvērtībām, vidējiem atgāzu caurplūduma līmeņiem un konversijas koeficientiem katram izmantotā kurināmā veidam vai katram ierīču veidam atsevišķi.

(7)

Spānijas Karaliste atbildēja uz Komisijas jautājumiem un sniedza papildu informāciju 2013. gada 30. septembra vēstulē (9), kas tika papildināta ar 2013. gada 10. oktobra vēstuli (10). Attiecībā uz iekārtu Nr. 2 Spānijas Karalistes viedoklis palika nemainīgs: izmantoto SO2 emisiju robežvērtību mainīt nav nepieciešams, jo šajā gadījumā ir piemērojams Direktīvas 2001/80/EK 5. panta 2. punkts. Attiecībā uz iekārtu Nr. 5 Spānijas Karaliste turpināja pastāvēt uz to, ka tā ir bijusi tiesīga izmantot sēra atdalīšanas minimālās pakāpes metodes un emisiju robežvērtības metodes kombināciju. Spānijas Karaliste sniedza informāciju par gaistošo vielu saturu cietajā kurināmajā, kas laikposmā no 2001. līdz 2010. gadam izmantots deviņās iekārtās, kuru 2016. gada maksimāli pieļaujamās vērtības aprēķināšanai piemērotā NOx emisiju robežvērtība bija 1 200 mg/Nm3; saskaņā ar šo informāciju tikai iekārtās Nr. 3., Nr. 4 un Nr. 19 cietā kurināmā gaistošo vielu vidējais saturs katru gadu laikposmā no 2001. līdz 2010. gadam ir bijis mazāks nekā 10 %, savukārt iekārtās Nr. 13., Nr. 15., Nr. 17, Nr. 18, Nr. 24 un Nr. 25 vidējais līmenis vienā vai vairākos gados ir pārsniedzis 10 %. Spānijas Karaliste iebilda, ka visu deviņu iekārtu gaistošo vielu satura vidējā vērtība visa pārskata perioda laikā (2001.–2010. gads) ir bijusi zemāka nekā Īstenošanas lēmuma 2012/115/ES pielikuma C papildinājuma C.1. tabulas 2. piezīmē minētā vērtība.

(8)

Pamatojoties uz Spānijas iestāžu 2013. gada 30. septembrī un 2013. gada 10. oktobrī sniegto informāciju, Komisija norādīja, ka attiecībā uz jaukta kurināmā iekārtām, kurām norādītas emisiju robežvērtības visiem izmantotā kurināmā veidiem, un uz vienu šādu iekārtu, kurai norādīta visu izmantoto kurināmo veidu vidējā emisiju robežvērtība, ir jāprecizē, kā aprēķināta šo iekārtu veidotā daļa kopējās maksimāli pieļaujamās emisijās, norādot emisiju robežvērtības un vidējo atgāzu caurplūdumu gadā katram no šajās iekārtās izmantotā kurināmā veidiem.

(9)

Pabeigusi galīgo novērtējumu attiecībā uz Spānijas Karalistes paziņoto VPP, kurš grozīts saskaņā ar papildu informāciju un kurā ietvertas šā lēmuma I pielikumā norādītās lielās sadedzināšanas iekārtas, Komisija konstatēja trīs galvenos elementus, kas neatbilst spēkā esošajiem noteikumiem, proti:

(10)

Turklāt Komisija VPP identificēja vairākas iekārtas, par kurām sniegtā informācija joprojām ir nekonsekventa un/vai sniegtie dati ir nepilnīgi. Šā lēmuma II pielikumā ir iekļauts pilnīgs trūkstošo datu saraksts un pieprasījumi sniegt precizējumus.

(11)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Spānijas Karalistes paziņotais VPP nebūtu jāpieņem,

a)

attiecībā uz iekārtu Nr. 2 jālabo emisiju robežvērtība, ko piemēro, lai aprēķinātu šīs iekārtas veidoto daļu maksimāli pieļaujamās SO2 emisijās 2016. gadam; lai aprēķinātu šīs iekārtas daļu VPP noteiktajās maksimāli pieļaujamās emisijās 2016. gadam, nedrīkst piemērot SO2 emisiju robežvērtību 800 mg/Nm3, pamatojoties uz Direktīvas 2001/80/EK 5. panta 2. punktu, jo šī emisiju robežvērtība nav minēta Direktīvas 2010/75/ES 32. panta 3. punktā;

b)

attiecībā uz iekārtu Nr. 5 jālabo metode, ko piemēro, lai aprēķinātu tās veidoto daļu VPP noteiktajās maksimāli pieļaujamās SO2 emisijās 2016. gadam; šīs iekārtas daļu visam laikposmam no 2001. līdz 2010. gadam aprēķina, pamatojoties vai nu uz sēra atdalīšanas minimālo pakāpi vai uz emisiju robežvērtībām;

c)

attiecībā uz iekārtām Nr. 13., Nr. 15., Nr. 17, Nr. 18, Nr. 24 un Nr. 25 jālabo emisiju robežvērtības, ko piemēro, lai aprēķinātu šo iekārtu veidoto daļu maksimāli pieļaujamās NOx emisijās 2016. gadam; lai attiecībā uz ierīcēm varētu piemērot emisiju robežvērtību 1 200 mg/Nm3, Spānijas Karalistei jāpierāda, ka vidējais šajās iekārtās izmantotā cietā kurināmā gaistošo vielu saturs VPP pārskata gados ir bijis mazāks nekā 10 %;

d)

pareizi jāatjaunina kopējās maksimāli pieļaujamās emisijas attiecībā uz visiem gadiem, aprēķinot tās saskaņā ar iepriekšējos punktos minētajām koriģētajām vērtībām;

e)

jāprecizē visi jautājumi un jāpapildina dati, kā noteikts šā lēmuma II pielikumā sniegtajā sarakstā.