Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013R0576

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 576/2013 ( 2013. gada 12. jūnijs ) par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu Dokuments attiecas uz EEZ

    OV L 178, 28.6.2013, p. 1–26 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/576/oj

    28.6.2013   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 178/1


    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 576/2013

    (2013. gada 12. jūnijs)

    par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

    pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

    tā kā:

    (1)

    Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 998/2003 (3) nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai uz dalībvalsti no kādas citas dalībvalsts vai trešās valsts, un pārbaudes, kas piemērojamas šādai pārvietošanai. Regulas mērķis ir nodrošināt pietiekamu drošības līmeni attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības riskiem, kas ir saistīti ar šādu nekomerciālo pārvietošanu, un novērst nepamatotus šķēršļus šādai pārvietošanai.

    (2)

    Paziņojumā, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 438/2010 (2010. gada 19. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai (4), Komisija apņēmās ierosināt Regulas (EK) Nr. 998/2003 pārskatīšanu kopumā, jo īpaši attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Tādēļ, ņemot vērā to, ka stājies spēkā Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD), pilnvaras, kas ar Regulu (EK) Nr. 998/2003 piešķirtas Komisijai, ir jāpielāgo LESD 290. un 291. pantam. Ņemot vērā, cik daudz grozījumu izdarāms dzīvnieku veselības prasībās, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 998/2003, un lai nodrošinātu minēto prasību pietiekamu skaidrību un pieejamību ikvienam pilsonim, minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

    (3)

    Ar šo regulu būtu jāizveido tādu dzīvnieku sugu saraksts, kurām būtu piemērojamas saskaņotas dzīvnieku veselības prasības gadījumos, kad šo sugu dzīvnieki tiek turēti kā lolojumdzīvnieki un nekomerciāli pārvietoti. Sagatavojot šādu sarakstu, būtu jāņem vērā to uzņēmība pret trakumsērgu vai loma trakumsērgas epidemioloģijā.

    (4)

    Padomes Direktīvā 92/65/EEK (1992. gada 13. jūlijs), ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (5), cita starpā ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas suņu, kaķu un mājas sesku – pret trakumsērgu uzņēmīgu sugu – tirdzniecībai un importam. Tā kā šo sugu dzīvnieki tiek turēti arī kā lolojumdzīvnieki, kas bieži pavada savu īpašnieku vai citas pilnvarotas personas nekomerciālas pārvietošanas laikā Savienībā un uz Savienību, šajā regulā būtu jānosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas šo sugu nekomerciālai pārvietošanai dalībvalstīs. Minēto sugu saraksts būtu jāietver šīs regulas I pielikuma A daļā.

    (5)

    Līdzīgi būtu jāizveido tiesiskais regulējums dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas tādu sugu dzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, kuras neslimo ar trakumsērgu vai kuras nav epidemioloģiski nozīmīgas attiecībā uz trakumsērgu un kurām, ja tās neturētu kā lolojumdzīvniekus, piemērotu citus Savienības tiesību aktus, ieskaitot tiesību aktus par pārtikas ražošanā izmantotajiem dzīvniekiem. Minēto sugu saraksts būtu jāietver I pielikuma B daļā.

    (6)

    Šīs regulas I pielikuma B daļas sarakstā būtu jāiekļauj bezmugurkaulnieki, izņemot bites un kamenes, uz kurām attiecas Direktīva 92/65/EEK, un gliemji un vēžveidīgie, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 2006/88/EK (2006. gada 24. oktobris) par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (6). Tajā būtu jāiekļauj arī nekomerciālos akvārijos audzēti dekoratīvie ūdensdzīvnieki, kuri nav iekļauti Direktīvas 2006/88/EK darbības jomā, kā arī abinieki un rāpuļi.

    (7)

    Šīs regulas I pielikuma B daļas sarakstā būtu jāiekļauj arī visas putnu sugas, izņemot tās, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 2009/158/EK (2009. gada 30. novembris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm (7), kā arī grauzēji un truši, izņemot tos, kuri paredzēti pārtikas ražošanai un definēti I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (8).

    (8)

    Tomēr Savienības tiesību konsekvences labad, kamēr nav ieviesti Savienības noteikumi, ar ko reglamentē I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu uz kādu dalībvalsti no citas dalībvalsts vai no teritorijas vai trešās valsts, šādai pārvietošanai būtu jāvar piemērot attiecīgās valsts noteikumus, ja vien tie nav stingrāki par noteikumiem, ko piemēro komerciālai pārvietošanai.

    (9)

    Tā kā šīs regulas I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu dzīvnieki var piederēt pie sugām, kam vajadzīga īpaša aizsardzība, šī regula būtu jāpiemēro, neskarot Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (9).

    (10)

    Lai skaidri nošķirtu noteikumus, kas attiecas uz tādu suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālu pārvietošanu, tirdzniecību un importu Savienībā no trešām valstīm, uz kuriem attiecas Direktīvas 92/65/EEK dzīvnieku veselības prasības, šajā regulā būtu ne tikai jādefinē lolojumdzīvnieks, bet arī lolojumdzīvnieka nekomerciāla pārvietošana, kuras laikā šāds lolojumdzīvnieks pavada savu īpašnieku vai citu pilnvarotu personu. Pieredze liecina, ka nekomerciālās pārvietošanas laikā ne vienmēr ir iespējams nodrošināt, ka lolojumdzīvnieks nepārtraukti atrodas pavisam tuvu īpašniekam vai pilnvarotajai personai. Gadījumos, kad tam ir pienācīgi pamatoti un dokumentēti iemesli, būtu jāuzskata, ka lolojumdzīvnieks pavada īpašnieku vai pilnvarotu personu pat tad, ja lolojumdzīvnieka nekomerciāla pārvietošana notiek piecas dienas pirms vai pēc īpašnieka vai pilnvarotās personas pārvietošanās vai fiziski notiek atšķirīgā atrašanās vietā nekā tajā, kur atrodas īpašnieks vai pilnvarotā persona.

    (11)

    Spēkā esošo noteikumu piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka I pielikuma A daļā uzskaitīto lolojumdzīvnieku sugu tirdzniecība un imports Savienībā no trešām valstīm var tikt krāpnieciski maskēts kā nekomerciāla pārvietošana. Lai novērstu šādus paņēmienus, jo tie var apdraudēt dzīvnieku veselību, šajā regulā būtu jānosaka maksimālais skaits I pielikuma A daļā uzskaitīto lolojumdzīvnieku sugu dzīvnieku, kuri drīkst pavadīt savu īpašnieku vai kādu pilnvarotu personu. Tomēr minēto maksimālo skaitu būtu atļauts pārsniegt, ievērojot konkrētus nosacījumus. Turklāt būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad konkrētie nosacījumi nav ievēroti un kad šīs regulas I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku skaits pārsniedz noteikto maksimālo skaitu, uz minētajiem lolojumdzīvniekiem attiecina noteikumus, kas paredzēti Direktīvā 92/65/EEK un Direktīvā 90/425/EEK (10) vai Direktīvā 91/496/EEK (11).

    (12)

    Regulā (EK) Nr. 998/2003 ir paredzēts, ka pārejas laikā tās I pielikuma A un B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieki ir uzskatāmi par identificētiem, ja tiem ir vai nu skaidri salasāms tetovējums, vai elektroniska identifikācijas sistēma (“transponders”). Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz noteikumi šīs regulas I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku apzīmēšanai pēc tam, kad 2011. gada 3. jūlijā beigsies pārejas laiks.

    (13)

    Transpondera implantēšana ir invazīva iejaukšanās, kuras veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija. Tālab transponderu implantēšana būtu jāveic tikai atbilstoši kvalificētām personām. Ja kāda dalībvalsts atļauj personām, kas nav veterinārārsti, implantēt transponderus, tai būtu jāparedz noteikumi par minimālo kvalifikāciju, kas vajadzīga šādām personām.

    (14)

    Regulas (EK) Nr. 998/2003 Ia pielikumā ir izklāstītas tehniskās prasības lolojumdzīvnieku identifikācijai ar transponderiem. Minētās tehniskās prasības atbilst starptautiski pieņemtajiem standartiem, un bez būtiskiem grozījumiem tās būtu jāizklāsta šīs regulas II pielikumā.

    (15)

    Lai aizsargātu cilvēku veselību un I pielikumā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku veselību, šajā regulā būtu jāparedz iespēja veikt profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus pret slimībām un infekcijām (izņemot trakumsērgu). Minēto pasākumu pamatā vajadzētu būt zinātniski apstiprinātai informācijai, un tie būtu jāpiemēro proporcionāli cilvēku vai dzīvnieku veselībai radītajam riskam, kas ir saistīts ar tādu dzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu, kurus varētu skart šīs slimības vai infekcijas. Šiem pasākumiem būtu jāietver noteikumi par dalībvalstu vai to teritorijas daļu iedalīšanu kategorijās, procedūras, ar kurām dalībvalstīm, kas pieprasa piemērot profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus, būtu jāpamato šādi pastāvīgi pasākumi, nosacījumi, kā piemērot un dokumentēt profilaktiskos veselības aizsardzības pasākumus, un attiecīgā gadījumā nosacījumi, ar kādiem var atkāpties no šo pasākumu piemērošanas. Dalībvalstu vai to teritorijas daļu saraksts, kas iedalītas kategorijās atbilstoši attiecīgajiem noteikumiem, tāpēc būtu jānosaka ar īstenošanas aktu, kas būtu jāpieņem saskaņā ar šo regulu.

    (16)

    Ir iespējams, ka trakumsērgas vakcīnas, kas veiktas I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem pirms triju mēnešu vecuma, nerada aizsargimunitāti, jo mātes antivielas ir spēcīgākas par vakcīnu. Tādēļ vakcīnu ražotāji iesaka nevakcinēt jaunus lolojumdzīvniekus pirms šā vecuma sasniegšanas. Tādēļ, lai atļautu tādu I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu, kuri vēl ir jauni un nav vakcinēti pret trakumsērgu vai ir vakcinēti, bet vēl nav ieguvuši aizsargimunitāti pret trakumsērgu, ar šo regulu būtu jānosaka daži veicami piesardzības pasākumi un būtu jādod dalībvalstīm iespēja atļaut šādu pārvietošanu to teritorijā, ja attiecībā uz jaunajiem lolojumdzīvniekiem šie pasākumi ir ievēroti.

    (17)

    Lai vienkāršotu nosacījumus I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai starp dalībvalstīm, kurām attiecībā uz trakumsērgu ir vienlīdz labvēlīga situācija, šajā regulā būtu jāparedz arī iespēja atkāpties no prasības veikt vakcinēšanu pret trakumsērgu. Šāda iespēja būtu jādod pēc ieinteresēto dalībvalstu kopīga pieteikuma iesniegšanas. Šādas atkāpes pamatā vajadzētu būt zinātniski apstiprinātai informācijai, un šī iespēja būtu jāpiemēro proporcionāli cilvēku vai dzīvnieku veselībai radītajam riskam, kas ir saistīts ar tādu dzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu, kurus varētu skart trakumsērga. Tās dalībvalstis vai to teritorijas daļas, kuras izmanto šādu atkāpi, būtu jāuzskaita īstenošanas aktā, kas jāpieņem saskaņā ar šo regulu.

    (18)

    Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikuma B daļas 2. iedaļā uzskaitītās valstis un teritorijas piemēro noteikumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro dalībvalstis, savukārt minētās regulas II pielikuma C daļā uzskaitītās valstis un teritorijas atbilst minētās regulas 10. pantā noteiktajiem kritērijiem. Šie saraksti bez jebkādiem būtiskiem grozījumiem būtu jāiekļauj īstenošanas aktā, kas ir jāpieņem saskaņā ar šo regulu.

    (19)

    Turklāt īstenošanas aktā, kas jāpieņem saskaņā ar šo regulu, būtu jāiekļauj tādu teritoriju un trešo valstu saraksts, kuras piemēro noteikumus ar tādu pašu saturu un spēku, kāds ir šīs regulas noteikumiem attiecībā uz I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem.

    (20)

    Regulā (EK) Nr. 998/2003 ir paredzētas noteiktas prasības attiecībā uz lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu uz dalībvalstīm no citām dalībvalstīm un no minētās regulas II pielikuma B daļas 2. iedaļā un C daļā uzskaitītajām valstīm vai teritorijām. Šīs prasības ietver to, ka attiecīgajiem lolojumdzīvniekiem ir jābūt izdarītai derīgai vakcinēšanai pret trakumsērgu ar vakcīnām, kas atbilst Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatas attiecīgajā nodaļā noteiktajiem minimālajiem standartiem vai kam piešķirta tirdzniecības atļauja saskaņā ar Direktīvu 2001/82/EK (12) vai Regulu (EK) Nr. 726/2004 (13). Ir pierādīts, ka šīs vakcīnas efektīvi aizsargā dzīvniekus pret trakumsērgu, un prasība pēc tām ir viena no Regulas (EK) Nr. 998/2003 Ib pielikumā izklāstītajām prasībām, kuras jāizpilda, lai vakcinēšanu pret trakumsērgu uzskatītu par derīgu. Minētās prasības bez būtiskiem grozījumiem būtu jāiekļauj šīs regulas III pielikumā.

    (21)

    Regulā (EK) Nr. 998/2003 ir noteiktas stingrākas dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz lolojumdzīvniekiem, ko uz dalībvalstīm pārvieto no valstīm vai teritorijām, kas nav uzskaitītas minētās regulas II pielikuma C daļā. Minētās prasības attiecībā uz trakumsērgas vakcīnu efektivitāti atsevišķiem dzīvniekiem paredz pārbaudes ar antivielu titrēšanu laboratorijā, kas apstiprināta saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/258/EK (2000. gada 20. marts), ar ko tiek izraudzīta īpaša iestāde, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai (14). Tādēļ šīs regulas IV pielikumā būtu jāsaglabā šī prasība un būtu jāiekļauj nosacījums, ka tests būtu jāizdara saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatas attiecīgajā nodaļā noteiktajām metodēm.

    (22)

    Lai apliecinātu atbilstību šai regulai, I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem, ko nekomerciāli pārvieto uz dalībvalstīm, ir vajadzīgi identifikācijas dokumenti. Tādēļ ar šo regulu būtu jānosaka identifikācijas dokumentu izdošanas nosacījumi un to satura, derīguma, aizsardzības elementu, formas un izkārtojuma prasības.

    (23)

    Ar šo regulu būtu jādod dalībvalstīm iespēja atļaut I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu uz to teritoriju, ja tiem līdzi ir identifikācijas dokuments, kas izdots kādā teritorijā vai trešā valstī, kura piemēro noteikumus ar tādu pašu saturu un spēku, kāds ir dalībvalstīs piemērotajiem noteikumiem. Regulā dalībvalstīm būtu jādod arī iespēja atļaut lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu uz to teritoriju pēc tam, kad tie kopā ar kādā dalībvalstī izdotu identifikācijas dokumentu ir pārvietoti kādā teritorijā vai trešā valstī ar noteikumu, ka nosacījumi attiecībā uz atgriešanos no šīm teritorijām vai trešām valstīm ir bijuši izpildīti, pirms lolojumdzīvnieks atstāja Savienību.

    (24)

    Šajā regulā dalībvalstīm būtu jāparedz arī iespēja tad, ja īpašniekam rodas vajadzība steidzami izceļot, piemēram, pēkšņu dabas katastrofu, politisku nemieru vai citu ar īpašnieku saistītu force majeure gadījumu dēļ, atļaut to teritorijā tieši ieceļot I pielikumā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem, kuri neatbilst šai regulai, ar noteikumu, ka iepriekš ir pieprasīta atļauja un galamērķa dalībvalsts to ir piešķīrusi un ka tie, lai izpildītu šīs regulas nosacījumus, oficiālā uzraudzībā ierobežotu laikposmu bijuši izolācijā. Pat ja ir vajadzīga steidzama aizbraukšana, šādas atļaujas ir obligātas, ņemot vērā dzīvnieku veselības riskus, kas saistīti ar tāda lolojumdzīvnieka ievešanu Savienībā, kurš neatbilst šai regulai.

    (25)

    Direktīva 90/425/EEK un Direktīva 91/496/EEK neattiecas uz to lolojumdzīvnieku veterinārajām pārbaudēm, kuri nekomerciālas pārvietošanas laikā pavada ceļotājus.

    (26)

    Tādēļ, lai dalībvalstis varētu pārbaudīt atbilstību šai regulai un attiecīgi rīkoties, šajā regulā būtu jānosaka prasība, ka persona, kas ceļo kopā ar lolojumdzīvnieku, uzrāda pieprasīto identifikācijas dokumentu jebkuras nekomerciālas pārvietošanas laikā uz dalībvalsti, un būtu jāparedz atbilstīgas dokumentu un identitātes pārbaudes lolojumdzīvniekiem, kuri nekomerciālas pārvietošanas laikā pavada to īpašnieku uz dalībvalsti no citas dalībvalsts vai dažām teritorijām, vai trešām valstīm.

    (27)

    Tajā būtu arī jānosaka prasība, lai dalībvalstis noteiktajās ieceļošanas vietās veiktu sistemātiskas dokumentu un identitātes pārbaudes lolojumdzīvniekiem, kuri nekomerciālas pārvietošanas laikā pavada īpašnieku uz kādu dalībvalsti no dažām teritorijām vai trešām valstīm. Šajās pārbaudēs būtu jāņem vērā attiecīgie principi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (15). Ja nepieciešams attiecībā uz turpmāku pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, būtu jāuzliek dalībvalstīm pienākums veiktās pārbaudes reģistrēt identifikācijas dokumentā, lai šo pārbaužu datumu varētu izmantot identifikācijas dokumenta derīguma termiņa noteikšanai.

    (28)

    Turklāt šajā regulā būtu jāparedz drošības pasākumi, lai novērstu lolojumdzīvnieku nekomerciālas pārvietošanas radīto risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

    (29)

    Lai pilsoņiem sniegtu skaidru un pieejamu informāciju par noteikumiem, kas attiecas uz I pielikumā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu uz Savienību, šo informāciju, jo īpaši attiecīgos valsts tiesību aktu noteikumus, būtu jāliek dalībvalstīm darīt pieejamu sabiedrībai.

    (30)

    Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz katrai sugai specifiskām prasībām I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku apzīmēšanai un katrai sugai specifiskiem profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem pret slimībām vai infekcijām (izņemot trakumsērgu), kas skar I pielikumā uzskaitītās sugas, kā arī noteikumus par to I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku skaita ierobežošanu, kuri nekomerciālas pārvietošanas laikā pavada īpašnieku, un grozīt II līdz IV pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

    (31)

    Turklāt pienācīgi pamatotos gadījumos, kad pastāv risks cilvēku vai dzīvnieku veselībai, attiecībā uz profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem pret slimībām vai infekcijām (izņemot trakumsērgu), kuras var skart I pielikumā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekus, pilnvaras steidzamības kārtā pieņemt aktus būtu jādeleģē Komisijai.

    (32)

    Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz tādu dalībvalstu vai to teritorijas daļu sarakstu, kurām attiecībā uz trakumsērgu ir vienlīdz labvēlīga situācija un kurām ir atļauts noslēgt savstarpēju vienošanos par atkāpšanos no dažiem noteikumiem, ko piemēro lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, attiecībā uz tādu dalībvalstu sarakstu, kas iedalītas kategorijās atbilstoši noteikumiem par profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem pret slimībām un infekcijām (izņemot trakumsērgu), un attiecībā uz teritoriju vai trešo valstu sarakstiem, kas izveidoti, lai varētu atkāpties no dažiem nekomerciālai pārvietošanai piemērojamiem nosacījumiem, attiecībā uz paraugu to I pielikumā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku identifikācijas dokumentiem to nekomerciālas pārvietošanas laikā uz dalībvalsti no dalībvalsts vai no teritorijas vai trešās valsts, noteikumiem par parakstāmo deklarāciju formātu, izkārtojumu un valodām un attiecībā uz drošības pasākumiem gadījumā, kad ir konstatēta vai izplatās trakumsērga vai kāda cita slimība vai infekcija, kas nav trakumsērga. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (16).

    (33)

    Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ar ko atjaunina tādu dalībvalstu vai to teritorijas daļu sarakstu, kurām attiecībā uz trakumsērgu ir vienlīdz labvēlīga situācija un kurām ir atļauts noslēgt savstarpēju vienošanos par atkāpšanos no dažiem nosacījumiem, ko piemēro lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un teritoriju vai trešo valstu sarakstu, kas izveidots, lai atkāptos no dažiem nekomerciālai pārvietošanai piemērojamiem nosacījumiem, un attiecībā uz drošības pasākumiem gadījumā, kad tiek konstatēta vai izplatās trakumsērga vai kāda cita slimība vai infekcija, kas nav trakumsērga, ja tas vajadzīgs pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar dzīvnieku un cilvēku veselību nenovēršamas steidzamības iemeslu dēļ.

    (34)

    Vairākās dalībvalstīs ir atklāti daži gadījumi, kad nav ievēroti Regulas (EK) Nr. 998/2003 noteikumi. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizstrādā noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem.

    (35)

    Ar Komisijas Lēmumu 2003/803/EK (2003. gada 26. novembris), ar ko ievieš pases paraugu suņu, kaķu un mājas sesku pārvadāšanai Kopienā (17), ir izveidots pases paraugs lolojumdzīvnieku – suņu, kaķu un mājas sesku – pārvietošanai starp dalībvalstīm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 998/2003. Lai ierobežotu administratīvo un finansiālo slogu, kas gulstas uz īpašniekiem, identifikācijas dokumentiem, kas izdoti atbilstoši šim pases paraugam, ar dažiem nosacījumiem vajadzētu būt derīgiem visu lolojumdzīvnieka mūžu.

    (36)

    Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/874/ES (2011. gada 15. decembris), ar ko nosaka to trešo valstu un teritoriju sarakstu, no kurām atļauts ievest suņus, kaķus un mājas seskus un nekomerciāli pārvietot Savienībā vairāk nekā piecus suņus, kaķus un mājas seskus, un nosaka standarta sertifikātus šādu dzīvnieku ievešanai vai nekomerciālai pārvietošanai Savienībā (18), piecu vai mazāka skaita suņu, kaķu vai mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai Savienībā izveido tāda veselības sertifikāta paraugu, kurš apliecina atbilstību Regulas (EK) Nr. 998/2003 prasībām. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jaunajiem noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā, minētā parauga sertifikātam ar dažiem nosacījumiem būtu jāpaliek derīgam.

    (37)

    Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz I pielikumā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu, lai novērstu vai mazinātu šādas pārvietošanas radīto risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

    (38)

    Lai nodrošinātu, ka šī regula tiek publicēta vienlaikus ar īstenošanas aktiem attiecībā uz to teritoriju un trešo valstu sarakstiem, kas izveidoti, lai atkāptos no dažiem nosacījumiem, kuri piemērojami nekomerciālai pārvietošanai, attiecībā uz to identifikācijas dokumentu paraugu, kam jābūt līdzi I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku nekomerciālas pārvietošanas laikā uz dalībvalsti no citas dalībvalsts vai arī no teritorijas vai trešās valsts, un attiecībā uz noteikumiem par parakstāmās deklarācijas formātu, izkārtojumu un valodām, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    I   NODAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    1. pants

    Priekšmets

    Šajā regulā ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un noteikumi, kas attiecas uz šādas pārvietošanas atbilstības pārbaudēm.

    2. pants

    Darbības joma

    1.   Šī regula attiecas uz lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu uz kādu dalībvalsti no citas dalībvalsts vai no kādas teritorijas vai trešās valsts.

    2.   Šo regulu piemēro, neskarot:

    a)

    Regulu (EK) Nr. 338/97;

    b)

    jebkādus valsts pasākumus, ko dalībvalstis ir pieņēmušas, publicējušas un darījušas pieejamus sabiedrībai, lai ierobežotu konkrētu sugu vai šķirņu lolojumdzīvnieku pārvietošanu, pamatojoties uz apsvērumiem, kas nav saistīti ar dzīvnieku veselību.

    3. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

    a)

    “nekomerciāla pārvietošana” ir pārvietošana, kuras mērķis nav ne lolojumdzīvnieka pārdošana, ne īpašumtiesību uz lolojumdzīvnieku nodošana;

    b)

    “lolojumdzīvnieks” ir I pielikumā uzskaitīto sugu dzīvnieks, kas pavada savu īpašnieku vai pilnvarotu personu nekomerciālas pārvietošanas laikā un par ko nekomerciālās pārvietošanas laikā atbildību saglabā īpašnieks vai pilnvarotā persona;

    c)

    “īpašnieks” ir fiziska persona, kas identifikācijas dokumentā ir minēta kā īpašnieks;

    d)

    “pilnvarota persona” ir jebkura fiziska persona, kurai ir īpašnieka rakstiska atļauja īpašnieka vārdā veikt lolojumdzīvnieka nekomerciālu pārvietošanu;

    e)

    “transponders” ir lasāmrežīma pasīva radiofrekvences identifikācijas ierīce;

    f)

    “identifikācijas dokuments” ir dokuments, kurš ir izstrādāts saskaņā ar paraugu, kas noteikts saskaņā ar šo regulu pieņemtos īstenošanas aktos, un ar kuru nodrošina, lai lolojumdzīvnieks būtu skaidri identificējams un lai varētu pārbaudīt, vai tā veselības stāvoklis atbilst šīs regulas prasībām;

    g)

    “pilnvarots veterinārārsts” ir veterinārārsts, ko kompetentā iestāde ir pilnvarojusi veikt konkrētus uzdevumus saskaņā ar šo regulu vai citiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi šai regulai;

    h)

    “oficiāls veterinārārsts” ir veterinārārsts, ko iecēlusi kompetentā iestāde;

    i)

    “dokumentu pārbaude” ir lolojumdzīvnieku pavadošā identifikācijas dokumenta pārbaude;

    j)

    “identitātes pārbaude” ir atbilstības pārbaude starp identifikācijas dokumentu un lolojumdzīvnieku un attiecīgā gadījumā – apzīmējuma esamību un atbilstību;

    k)

    “ceļotāju ieceļošanas vieta” ir zona, ko dalībvalstis noteikušas 34. panta 1. punktā minēto pārbaužu veikšanai.

    4. pants

    Vispārīgi pienākumi

    Lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu, kas atbilst šajā regulā noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām, neaizliedz, neierobežo un nekavē tādu dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ, kuri neizriet no šīs regulas piemērošanas.

    5. pants

    Lolojumdzīvnieku maksimālais skaits

    1.   Regulas I pielikuma A daļā minēto sugu lolojumdzīvnieku maksimālais skaits, kuri drīkst pavadīt savu īpašnieku vai pilnvaroto personu vienas nekomerciālas pārvietošanas laikā, nav lielāks par pieciem.

    2.   Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, I pielikuma A daļā minēto sugu lolojumdzīvnieku maksimālais skaits var pārsniegt piecus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

    a)

    lolojumdzīvnieku nekomerciālās pārvietošanas mērķis ir piedalīties sacensībās, izstādēs, sporta pasākumos vai pasākumos, kuros gatavojas minētajiem pasākumiem;

    b)

    īpašnieks vai pilnvarotā persona iesniedz rakstisku pierādījumu tam, ka lolojumdzīvnieki ir reģistrēti vai nu, lai apmeklētu kādu a) apakšpunktā minēto pasākumu, vai kādā biedrībā, kura organizē šādus pasākumus;

    c)

    lolojumdzīvnieki ir vecāki par sešiem mēnešiem.

    3.   Dalībvalstis var veikt standarta izlases pārbaudes, lai pārbaudītu, vai saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu iesniegtā informācija ir pareiza.

    4.   Ja tiek pārsniegts 1. punktā minētais maksimālais lolojumdzīvnieku skaits un nav izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi, minētajiem lolojumdzīvniekiem jāatbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas attiecībā uz konkrēto sugu noteiktas Direktīvā 92/65/EEK, un dalībvalstis nodrošina, lai minētajiem dzīvniekiem tiktu veiktas veterinārās pārbaudes, kas paredzētas Direktīvā 90/425/EEK vai Direktīvā 91/496/EEK.

    5.   Lai nepieļautu, ka I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku komerciālu pārvietošanu krāpnieciski noformē kā nekomerciālu pārvietošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 39. pantu, izstrādājot noteikumus, kuros nosaka to sugu lolojumdzīvnieku maksimālo skaitu, kuri vienā nekomerciālas pārvietošanas reizē var pavadīt īpašnieku vai pilnvarotu personu.

    6.   Ne vēlāk kā 2018. gada 29. jūnijā Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā panta īstenošanu. Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija var ierosināt regulas grozījumus.

    II   NODAĻA

    NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI LOLOJUMDZĪVNIEKU NEKOMERCIĀLAI PĀRVIETOŠANAI UZ DALĪBVALSTI NO CITAS DALĪBVALSTS

    1.   IEDAĻA

    I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieki

    6. pants

    I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai piemērojamie nosacījumi

    I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekus nepārvieto uz dalībvalsti no citas dalībvalsts, ja vien tie neatbilst šādiem nosacījumiem:

    a)

    tie ir apzīmēti saskaņā ar 17. panta 1. punktu;

    b)

    tie ir vakcinēti pret trakumsērgu atbilstoši III pielikumā noteiktajām derīguma prasībām;

    c)

    tie atbilst profilaktiskajiem veselības aizsardzības pasākumiem pret slimībām vai infekcijām (izņemot trakumsērgu), kas noteikti saskaņā ar 19. panta 1. punktu;

    d)

    tiem līdzi ir identifikācijas dokuments, kas ir pienācīgi aizpildīts un izdots saskaņā ar 22. pantu.

    7. pants

    Atkāpe no nosacījuma par vakcinēšanu pret trakumsērgu attiecībā uz jauniem I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem

    1.   Atbilstoši šā panta 2. punktam dalībvalstis, atkāpjoties no 6. panta b) punkta, var atļaut nekomerciāli pārvietot no citas dalībvalsts uz savu teritoriju I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekus, kuri ir:

    a)

    jaunāki par 12 nedēļām un nav vakcinēti pret trakumsērgu; vai

    b)

    no 12 līdz 16 nedēļas veci un ir vakcinēti pret trakumsērgu, bet vēl neatbilst III pielikuma 2. punkta e) apakšpunktā noteiktajām derīguma prasībām.

    2.   Šā panta 1. punktā minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja:

    a)

    īpašnieks vai pilnvarotā persona sniedz parakstītu deklarāciju, ka lolojumdzīvnieki no dzimšanas līdz nekomerciālās pārvietošanas laikam nav bijuši saskarsmē ar tādu sugu savvaļas dzīvniekiem, kuras ir uzņēmīgas pret trakumsērgu; vai

    b)

    lolojumdzīvnieki ir kopā ar māti, no kuras joprojām ir atkarīgi, un māti pavadošā identifikācijas dokumentā var konstatēt, ka māte pirms to dzimšanas ir vakcinēta pret trakumsērgu atbilstoši III pielikumā izklāstītajām derīguma prasībām.

    3.   Komisija ar īstenošanas aktu var pieņemt noteikumus par šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto deklarāciju formu, izkārtojumu un tajās lietotajām valodām. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    8. pants

    Atkāpe no nosacījuma par vakcinēšanu pret trakumsērgu attiecībā uz I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem

    1.   Atkāpjoties no 6. panta b) punkta, starp dalībvalstīm vai to teritorijas daļām var atļaut tieši nekomerciāli pārvietot I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekus, kas nav vakcinēti pret trakumsērgu, saskaņā ar 2. punktā minēto procedūru pēc attiecīgo dalībvalstu kopīga pieteikuma.

    2.   Komisija ar īstenošanas aktu pieņem to dalībvalstu sarakstu, kurām saskaņā ar šā panta 1. punktu ir atļauts noslēgt savstarpēju vienošanos, lai atkāptos no 6. panta b) punkta noteikumiem. Minētajā sarakstā uzskaita to dalībvalstu teritorijas daļas, kurām var piemērot atkāpi.

    3.   Lai tiktu iekļautas 2. punktā minētajā sarakstā, dalībvalstis, kuras vēlas noslēgt šādu savstarpēju vienošanos, nosūta Komisijai kopīgu pieteikumu, tostarp vienošanās projekta sīku izklāstu, ar ko šīs dalībvalstis, ņemot vērā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā izklāstītās procedūras par valsts vai zonas pašas deklarēšanu, ka tajā nav trakumsērgas, var apliecināt, ka tās atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

    a)

    dalībvalstīs, kuras iesniegušas pieteikumu, nepārtraukti darbojas trakumsērgas uzraudzības un ziņošanas sistēmas;

    b)

    pamatojoties uz a) apakšpunktā minētajām sistēmām, pieteikuma iesniedzējās dalībvalstīs vai to teritorijas daļās, par kurām tiek iesniegts pieteikums, vismaz divus gadus pirms kopīgā pieteikuma iesniegšanas nav bijis trakumsērgas un nav ziņu par to, ka attiecīgo dalībvalstu teritorijā vai tās daļā trakumsērga būtu konstatēta savvaļas dzīvnieku populācijās;

    c)

    pieteikuma iesniedzējās dalībvalstīs darbojas efektīvi kontroles pasākumi, ar kuriem novērš trakumsērgas ievešanu vai izplatīšanos to teritorijā;

    d)

    pieteikums atkāpei no 6. panta b) punkta ir pamatots un samērīgs ar cilvēku un dzīvnieku veselībai radīto risku, kas saistīts ar I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku tiešu nekomerciālu pārvietošanu no vienas pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts uz otru vai uz tās teritorijas daļu.

    Kopīgajā pieteikumā iekļauj atbilstīgu, uzticamu un zinātniski pārbaudītu informāciju.

    4.   Komisija ar īstenošanas aktu no 2. punktā minētā saraksta svītro dalībvalstis kopumā vai to teritorijas daļas, ja notikušas izmaiņas 3. punktā sniegtajos datos un tie vairs nepamato atkāpes piešķiršanu.

    5.   Šā panta 2. un 4. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    6.   Pienācīgi pamatotos nenovēršamas steidzamības gadījumos saistībā ar riskiem cilvēku vai dzīvnieku veselībai Komisija saskaņā ar 41. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus, ar ko atjaunina šā panta 2. punktā minēto dalībvalstu vai to teritoriju sarakstu.

    2.   IEDAĻA

    I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieki

    9. pants

    I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem piemērojamie nekomerciālas pārvietošanas nosacījumi

    1.   Ja Komisija saskaņā ar 19. panta 1. punktu ir pieņēmusi deleģētu aktu attiecībā uz kādas no I pielikuma B daļā minētās sugas lolojumdzīvniekiem, minētās sugas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai uz dalībvalsti no citas dalībvalsts jāizpilda šā panta 2. punktā paredzētie nosacījumi.

    2.   Šā panta 1. punktā minēto sugu lolojumdzīvniekus uz dalībvalsti no citas dalībvalsts var pārvietot vienīgi tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

    a)

    tie ir apzīmēti vai aprakstīti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas atbilstīgi 17. panta 2. punktam;

    b)

    tie atbilst saskaņā ar 19. panta 1. punktu noteiktajiem profilaktiskajiem veselības aizsardzības pasākumiem pret slimībām vai infekcijām (izņemot trakumsērgu);

    c)

    tiem līdzi ir identifikācijas dokuments, kas ir pienācīgi aizpildīts un izdots saskaņā ar 29. pantu.

    3.   Kamēr nav pieņemti attiecīgie 1. punktā minētie deleģētie akti, dalībvalstis I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai uz to teritoriju no citas dalībvalsts var piemērot valsts noteikumus, ja šādi noteikumi:

    a)

    tiek piemēroti proporcionāli riskam, ko cilvēku un dzīvnieku veselībai rada minēto sugu lolojumdzīvnieku nekomerciāla pārvietošana; un

    b)

    nav stingrāki par tiem, ko piemēro šo sugu dzīvnieku tirdzniecībai saskaņā ar Direktīvu 92/65/EEK vai Direktīvu 2006/88/EK.

    III   NODAĻA

    NOSACĪJUMI, KAS PIEMĒROJAMI LOLOJUMDZĪVNIEKU NEKOMERCIĀLAI PĀRVIETOŠANAI UZ DALĪBVALSTI NO KĀDAS TERITORIJAS VAI TREŠĀS VALSTS

    1.   IEDAĻA

    I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieki

    10. pants

    I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem piemērojamie nekomerciālas pārvietošanas nosacījumi

    1.   Regulas I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekus uz kādu dalībvalsti nepārvieto no kādas teritorijas vai trešās valsts, ja vien tie neatbilst šādiem nosacījumiem:

    a)

    tie ir apzīmēti saskaņā ar 17. panta 1. punktu;

    b)

    tie ir vakcinēti pret trakumsērgu atbilstoši III pielikumā izklāstītajām derīguma prasībām;

    c)

    tie ir izgājuši trakumsērgas antivielu titrēšanas testu, kas atbilst IV pielikumā izklāstītajām derīguma prasībām;

    d)

    tie atbilst tādiem profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem pret slimībām vai infekcijām (izņemot trakumsērgu), kas pieņemti saskaņā ar 19. panta 1. punktu; un

    e)

    tiem līdzi ir identifikācijas dokuments, kas ir pienācīgi aizpildīts un izdots saskaņā ar 26. pantu.

    2.   Regulas I pielikuma A daļā minēto sugu lolojumdzīvniekus dalībvalstī no kādas teritorijas vai trešās valsts, kas nav norādītas atbilstoši 13. panta 1. punktam izveidotajā sarakstā, drīkst pārvietot tikai caur ceļotāju ieceļošanas vietām, kas atbilstoši 34. panta 3. punkta noteikumiem ir norādītas sarakstā.

    3.   Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis var atļaut reģistrētiem militārajiem suņiem vai meklētājsuņiem un glābējsuņiem pārvietoties caur ieceļošanas punktiem, kas nav ceļotāju ieceļošanas vietas, ar noteikumu, ka:

    a)

    īpašnieks vai pilnvarotā persona iepriekš ir pieprasījusi atļauju un dalībvalsts šādu atļauju ir piešķīrusi; un

    b)

    suņi iziet atbilstības pārbaudes saskaņā ar 34. panta 2. punktu vietā, ko šim nolūkam noteikusi kompetentā iestāde, un tas notiek atbilstīgi šā punkta a) apakšpunktā minētajā atļaujā noteiktajai kārtībai.

    11. pants

    Atkāpe no nosacījuma par vakcinēšanu pret trakumsērgu attiecībā uz jauniem I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem

    1.   Saskaņā ar 2. punktu, atkāpjoties no 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta, dalībvalstis uz savu teritoriju no teritorijām vai trešām valstīm, kas norādītas saskaņā ar 13. panta 1. un 2. punktu izveidotajā sarakstā, var atļaut nekomerciāli pārvietot I pielikuma A daļā minēto sugu lolojumdzīvniekus, kuri ir:

    a)

    jaunāki par 12 nedēļām un nav vakcinēti pret trakumsērgu; vai

    b)

    no 12 līdz 16 nedēļas veci un ir vakcinēti pret trakumsērgu, bet vēl neatbilst III pielikuma 2. punkta e) apakšpunktā noteiktajām derīguma prasībām.

    2.   Šā panta 1. punktā minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja:

    a)

    īpašnieks vai pilnvarotā persona sniedz parakstītu deklarāciju, ka lolojumdzīvnieki no dzimšanas līdz nekomerciālās pārvietošanas laikam nav bijuši saskarsmē ar tādu sugu savvaļas dzīvniekiem, kuri ir uzņēmīgi pret trakumsērgu; vai

    b)

    lolojumdzīvnieki ir kopā ar māti, no kuras joprojām ir atkarīgi, un māti pavadošajā identifikācijas dokumentā var konstatēt, ka māte pirms to dzimšanas ir vakcinēta pret trakumsērgu atbilstoši III pielikumā izklāstītajām derīguma prasībām.

    3.   Tālāka nekomerciāla šā panta 1. punktā minēto lolojumdzīvnieku pārvietošana uz citu dalībvalsti ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad tos pārvieto saskaņā ar 6. panta nosacījumiem vai kad saskaņā ar 7. pantu ir piešķirta atļauja tos pārvietot un arī galamērķa dalībvalsts saskaņā ar šī panta 1. punktu ir atļāvusi uz savu teritoriju pārvietot lolojumdzīvniekus no citām teritorijām vai no trešām valstīm.

    4.   Komisija ar īstenošanas aktu var pieņemt noteikumus par šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto deklarāciju formu, izkārtojumu un tajās lietotajām valodām. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    12. pants

    Atkāpe no nosacījuma par antivielu titrēšanas testu attiecībā uz I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem

    1.   Atkāpjoties no 10. panta 1. punkta c) apakšpunkta, antivielu titrēšanas tests nav vajadzīgs I pielikuma A daļā minēto sugu lolojumdzīvniekiem, kas uz dalībvalsti no kādas teritorijas vai trešās valsts, kura ir uzskaitīta saskaņā ar 13. panta 1. vai 2. punktu izveidotajā sarakstā, tiek pārvietoti:

    a)

    vai nu tieši;

    b)

    pēc uzturēšanās tikai vienā vai vairākās minētajās teritorijās vai trešās valstīs; vai

    c)

    pēc tranzīta caur kādu teritoriju vai trešo valsti, kas nav iekļauta saskaņā ar 13. panta 1. vai 2. punktu izveidotajā sarakstā, ar noteikumu, ka īpašnieks vai pilnvarotā persona sniedz parakstītu deklarāciju, ka šāda tranzīta laikā lolojumdzīvniekiem nav bijusi saskarsme ar tādu sugu dzīvniekiem, kuras ir uzņēmīgas pret trakumsērgu, un ka tie ir palikuši neapdraudēti transportlīdzeklī vai starptautiskas lidostas teritorijā.

    2.   Komisija ar īstenošanas aktu var pieņemt noteikumus par šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto deklarāciju formu, izkārtojumu un tajās lietotajām valodām. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    13. pants

    Teritoriju un trešo valstu saraksta izveide

    1.   Komisija ar īstenošanas aktu pieņem tādu teritoriju un trešo valstu sarakstu, kuras ir iesniegušas pieteikumu ietveršanai sarakstā, kurā tās pierāda, ka tās I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu dzīvniekiem piemēro noteikumus ar tādu pašu saturu un spēku, kāds ir II nodaļas 1. iedaļas, šīs iedaļas un VI nodaļas 2. iedaļas noteikumiem, un attiecīgā gadījumā – noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

    2.   Komisija ar īstenošanas aktu pieņem tādu teritoriju vai trešo valstu sarakstu, kuras iesniegušas pieteikumu ietveršanai sarakstā, kurā tās pierāda, ka tās attiecībā uz I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem atbilst vismaz šādiem kritērijiem:

    a)

    trakumsērgas gadījumu paziņošana kompetentajām iestādēm ir obligāta;

    b)

    vismaz divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas ir darbojusies efektīva trakumsērgas uzraudzības sistēma, kuras minimāla prasība ir nepārtraukta agras atklāšanas programma, lai nodrošinātu izmeklēšanu un ziņošanu par dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas par to inficēšanos ar trakumsērgu;

    c)

    to veterināro un kontroles dienestu struktūra un organizācija, un šādu dienestu pilnvaras, uz tiem attiecināmā pārraudzība, to rīcībā esošie līdzekļi, tostarp personāls un laboratoriju kapacitāte, ir pietiekami, lai:

    i)

    efektīvi piemērotu un īstenotu valsts tiesību aktus par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu; un

    ii)

    garantētu derīgumu identifikācijas dokumentiem, kuru formāts noteikts 25. pantā un kuri izdoti saskaņā ar 26. pantu;

    d)

    ir spēkā un tiek efektīvi īstenoti trakumsērgas profilakses un kontroles noteikumi, lai mazinātu lolojumdzīvnieku inficēšanās risku, tostarp noteikumi par lolojumdzīvnieku importu no citām valstīm vai teritorijām, un attiecīgā gadījumā par:

    i)

    klaiņojošu suņu un kaķu populācijas kontroli;

    ii)

    mājdzīvnieku vakcinēšanu pret trakumsērgu, īpaši gadījumos, kad trakumsērga ir konstatēta vampīrsikspārņiem; un

    iii)

    trakumsērgas kontroli un apkarošanu savvaļas dzīvniekiem;

    e)

    ir spēkā noteikumi par trakumsērgas vakcīnu licencēšanu un tirdzniecību.

    3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    Pienācīgi pamatotos nenovēršamas steidzamības gadījumos saistībā ar risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai, Komisija saskaņā ar 41. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus, ar ko atjaunina teritoriju vai trešo valstu sarakstu, kurš minēts šā panta 1. un 2. punktā.

    2.   IEDAĻA

    I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieki

    14. pants

    I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem piemērojamie nekomerciālas pārvietošanas nosacījumi

    1.   Ja Komisija saskaņā ar 19. panta 1. punktu ir pieņēmusi deleģētu aktu attiecībā uz kādas no I pielikuma B daļā minētās sugas lolojumdzīvniekiem, minētās sugas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai uz kādu dalībvalsti no kādas teritorijas vai trešās valsts piemēro šā panta 2. punktā paredzētos nosacījumus.

    2.   Šā panta 1. punktā minētos lolojumdzīvniekus uz dalībvalsti no kādas teritorijas vai trešās valsts var pārvietot vienīgi tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

    a)

    tie ir apzīmēti vai aprakstīti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas atbilstīgi 17. panta 2. punktam;

    b)

    tie atbilst saskaņā ar 19. panta 1. punktu noteiktajiem profilaktiskajiem veselības aizsardzības pasākumiem pret slimībām vai infekcijām (izņemot trakumsērgu);

    c)

    tiem līdzi ir identifikācijas dokuments, kas ir pienācīgi aizpildīts un izdots saskaņā ar 31. pantu;

    d)

    tie tiek ievesti caur ceļotāju ieceļošanas vietām, ja tie nāk no teritorijas vai trešās valsts, kas nav uzskaitītas saskaņā ar 15. pantu.

    3.   Kamēr nav pieņemti attiecīgie 1. punktā minētie deleģētie akti, dalībvalstis I pielikuma B daļā minēto sugu lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai uz to teritoriju no kādas teritorijas vai trešās valsts var piemērot valsts noteikumus, ja šādi noteikumi:

    a)

    tiek piemēroti proporcionāli riskam, ko cilvēku un dzīvnieku veselībai rada minēto sugu lolojumdzīvnieku nekomerciāla pārvietošana; un

    b)

    nav stingrāki par tiem, ko piemēro šo sugu dzīvnieku importam saskaņā ar Direktīvu 92/65/EEK vai Direktīvu 2006/88/EK.

    15. pants

    Teritoriju un trešo valstu saraksta izveide

    Komisija ar īstenošanas aktu var pieņemt teritoriju un trešo valstu sarakstu, kuras ir pierādījušas, ka tās I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem piemēro noteikumus ar tādu pašu saturu un spēku, kāds ir II nodaļas 2. iedaļas, šīs iedaļas un VI nodaļas 2. iedaļas noteikumiem, un attiecīgā gadījumā – noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

    3.   IEDAĻA

    Atkāpe no nosacījumiem, kas piemērojami lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai

    16. pants

    Atkāpe no nosacījumiem, kas piemērojami lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai starp konkrētām valstīm un teritorijām

    Atkāpjoties no 10. un 14. panta, var turpināt lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu starp šādam valstīm un teritorijām saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti šo valstu un teritoriju valsts noteikumos:

    a)

    Sanmarīno un Itālija;

    b)

    Vatikāns un Itālija;

    c)

    Monako un Francija;

    d)

    Andora un Francija;

    e)

    Andora un Spānija;

    f)

    Norvēģija un Zviedrija;

    g)

    Fēru Salas un Dānija;

    h)

    Grenlande un Dānija.

    IV   NODAĻA

    APZĪMĒŠANA UN PROFILAKTISKI VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

    1.   IEDAĻA

    Apzīmēšana

    17. pants

    Lolojumdzīvnieku apzīmēšana

    1.   Regulas I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieki ir apzīmēti ar implantētu transponderu vai skaidri salasāmu tetovējumu, kurš uzlikts pirms 2011. gada 3. jūlija.

    Ja pirmajā daļā minētais transponders neatbilst II pielikumā izklāstītajām tehniskajām prasībām, īpašnieks vai pilnvarotā persona, nodrošina līdzekļus, kas vajadzīgi, lai varētu nolasīt minēto transponderu ikvienas 22. panta 1. un 2. punktā un 26. pantā paredzētās apzīmējuma pārbaudes un 33. pantā un 34. panta 1. punktā paredzētās identitātes pārbaudes laikā.

    2.   I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieki, ņemot vērā katras sugas īpatnības, tiek apzīmēti vai aprakstīti tādā veidā, lai tiktu nodrošināta saikne starp lolojumdzīvnieku un tā identifikācijas dokumentu.

    Ņemot vērā I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu daudzveidību, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 39. pantu pieņemt deleģētus aktus par šādām ar sugām saistītām konkrētām prasībām attiecībā uz minēto sugu lolojumdzīvnieku apzīmēšanu vai aprakstu, ņemot vērā iespējamās spēkā esošās attiecīgās valsts prasības.

    18. pants

    Kvalifikācija, kas vajadzīga, lai lolojumdzīvniekiem implantētu transponderus

    Ja kāda dalībvalsts plāno atļaut, ka personas, kas nav veterinārārsti, implantē transponderus, tā paredz noteikumus par minimālo kvalifikāciju, kas vajadzīga šādām personām.

    2.   IEDAĻA

    Profilaktiski veselības aizsardzības pasākumi pret slimībām vai infekcijām (izņemot trakumsērgu)

    19. pants

    Profilaktiski veselības aizsardzības pasākumi un to piemērošanas nosacījumi

    1.   Ja profilaktiski veselības aizsardzības pasākumi vajadzīgi cilvēku veselības vai lolojumdzīvnieku veselības aizsardzībai, to slimību vai infekciju (izņemot trakumsērgu) kontrolei, kuras varētu izplatīties šo lolojumdzīvnieku pārvietošanas dēļ, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 39. pantu attiecībā uz katrai sugai noteiktajiem profilaktiskajiem veselības aizsardzības pasākumiem pret šādām slimībām vai infekcijām.

    Ja nenovēršamas steidzamības iemeslu dēļ, kad pastāv risks cilvēku vai dzīvnieku veselībai, ir nepieciešams, deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, piemēro 40. pantā paredzēto procedūru.

    2.   Katrai sugai specifiskie profilaktiskie veselības aizsardzības pasākumi, kas atļauti ar deleģēto aktu, kurš pieņemts atbilstoši 1. punktam, ir pamatoti ar adekvātu, uzticamu un zinātniski apstiprinātu informāciju, un tos piemēro proporcionāli riskam, ko cilvēku vai dzīvnieku veselībai rada tādu lolojumdzīvnieku nekomerciāla pārvietošana, kurus varētu skart slimības vai infekcijas (izņemot trakumsērgu).

    3.   Šā panta 1. punktā paredzētie deleģētie akti var arī ietvert:

    a)

    noteikumus par dalībvalstu vai to teritorijas daļu iedalīšanu kategorijās pēc dzīvnieku veselības stāvokļa, uzraudzības un ziņošanas sistēmām attiecībā uz dažām slimībām un infekcijām (izņemot trakumsērgu);

    b)

    nosacījumus, kas dalībvalstīm jāizpilda, lai saglabātu tiesības piemērot 2. punktā minētos profilaktiskos veselības aizsardzības pasākumus;

    c)

    nosacījumus, kā piemērot un dokumentēt 2. punktā minētos profilaktiskos veselības aizsardzības pasākumus pirms lolojumdzīvnieku nekomerciālas pārvietošanas;

    d)

    nosacījumus, kā dažos konkrētos apstākļos piešķir atkāpes no 2. punktā minēto profilaktisko veselības aizsardzības pasākumu piemērošanas.

    20. pants

    Dalībvalstu vai to teritorijas daļu saraksts, kas minēts 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā

    Komisija ar īstenošanas aktu var pieņemt dalībvalstu vai to teritorijas daļu sarakstu, kas atbilst 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem par dalībvalstu un to teritorijas daļu iedalīšanu kategorijās. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    V   NODAĻA

    IDENTIFIKĀCIJAS DOKUMENTI

    1.   IEDAĻA

    I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku identifikācijas dokumenti nekomerciālai pārvietošanai uz dalībvalsti no dalībvalsts

    21. pants

    Regulas 6. panta d) punktā minētā identifikācijas dokumenta forma un saturs

    1.   Identifikācijas dokuments, kas minēts 6. panta d) punktā, ir pases formā un atbilst paraugam, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 2. punktu, un tajā ir iedaļas, kur ierakstīt šādu informāciju:

    a)

    transpondera vai tetovējuma atrašanās vieta un vai nu transpondera vai tetovējuma uzlikšanas datums, vai nolasīšanas datums, kā arī transpondera vai tetovējuma burtciparu kods;

    b)

    lolojumdzīvnieka vārds, suga, šķirne, dzimums, krāsa, īpašnieka norādītais dzimšanas datums un labi pamanāmas vai uztveramas īpatnības vai īpašības;

    c)

    īpašnieka uzvārds un kontaktinformācija;

    d)

    tā pilnvarotā veterinārārsta uzvārds, kontaktinformācija un paraksts, kurš izdevis vai aizpildījis identifikācijas dokumentu;

    e)

    īpašnieka paraksts;

    f)

    informācija par vakcinēšanu pret trakumsērgu;

    g)

    trakumsērgas antivielu titrēšanas testam vajadzīgo asins paraugu ņemšanas datums;

    h)

    atbilstība profilaktiskajiem veselības aizsardzības pasākumiem pret slimībām vai infekcijām (izņemot trakumsērgu);

    i)

    cita būtiska informācija par lolojumdzīvnieka veselības stāvokli.

    2.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot šā panta 1. punktā minēto paraugu, kā arī prasības minētajā punktā minētajā pasē izmantotajām valodām, tās izkārtojumam un aizsardzības elementiem, un noteikumus, kas vajadzīgi, lai pārietu uz minētās pases parauga izmantošanu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    3.   Pasei, kas minēta 1. punktā, ir numurs, kurā ietilpst izdevējas dalībvalsts ISO kods, kam seko individuāls burtciparu kods.

    22. pants

    Regulas 6. panta d) punktā minētā identifikācijas dokumenta izdošana un aizpildīšana

    1.   Regulas 6. panta d) punktā minēto identifikācijas dokumentu izsniedz pilnvarots veterinārārsts pēc tam, kad:

    a)

    viņš ir pārbaudījis, ka lolojumdzīvnieks ir apzīmēts saskaņā ar 17. panta 1. punktu;

    b)

    viņš ir pienācīgi identifikācijas dokumenta attiecīgajās iedaļās ierakstījis 21. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minēto informāciju; un

    c)

    īpašnieks ir parakstījis identifikācijas dokumentu.

    2.   Pilnvarots veterinārārsts, pārbaudījis, ka lolojumdzīvnieks ir apzīmēts saskaņā ar 17. panta 1. punktu, identifikācijas dokumenta attiecīgajās iedaļās ieraksta 21. panta 1. punkta d), f), g) un h) apakšpunktā minēto informāciju, tādējādi apliecinot atbilstību prasībām, kas minētas 6. panta b) un c) punktā un attiecīgā gadījumā – 27. panta b) punkta ii) apakšpunktā.

    Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas noteikuma 21. panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto informāciju var ierakstīt veterinārārsts, kas nav pilnvarots veterinārārsts, ja tas atļauts ar deleģēto aktu, kas pieņemts saskaņā ar 19. panta 1. punktu.

    3.   Pilnvarotais veterinārārsts, kurš izdod identifikācijas dokumentu, 21. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā un 21. panta 3. punktā minēto informāciju uzglabā vismaz minimālo laiku, ko nosaka kompetentā iestāde, bet kas nevar būt īsāks par trim gadiem.

    4.   Vajadzības gadījumā atbilstība šā panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem var būt ierakstīta vairāk nekā vienā identifikācijas dokumentā formā, kas minēta 21. panta 1. punktā.

    23. pants

    Neaizpildītu identifikācijas dokumentu izplatīšana

    1.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka neaizpildītus identifikācijas dokumentus izplata vienīgi pilnvarotajiem veterinārārstiem un ka viņu vārdus un kontaktinformāciju reģistrē ar atsauci uz 21. panta 3. punktā minēto numuru.

    2.   Šā panta 1. punktā minētos ierakstus uzglabā minimālu laiku, ko nosaka kompetentā iestāde, bet kas nav īsāks par trim gadiem.

    24. pants

    Atkāpe attiecībā uz 21. panta 1. punktā paredzētā identifikācijas dokumenta formu

    1.   Atkāpjoties no 21. panta 1. punkta, dalībvalstis atļauj no dalībvalsts uz dalībvalsti nekomerciāli pārvietot I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekus, kam ir līdzi identifikācijas dokuments, kurš izdots saskaņā ar 26. pantu.

    2.   Vajadzības gadījumā pēc tam, kad pabeigtas 34. panta 1. punktā paredzētās pārbaudes, 1. punktā minētajā identifikācijas dokumentā dokumentē atbilstību 6. panta c) punktā minētajām prasībām.

    2.   IEDAĻA

    I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku identifikācijas dokumenti nekomerciālai pārvietošanai uz kādu dalībvalsti no kādas teritorijas vai trešās valsts

    25. pants

    Regulas 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētā identifikācijas dokumenta forma un saturs

    1.   Identifikācijas dokuments, kas minēts 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ir dzīvnieka veselības sertifikāta formā un atbilst paraugam, kas ir jāpieņem saskaņā ar šā panta 2. punktu, un tajā ir iedaļas, kur ierakstīt šādu informāciju:

    a)

    transpondera vai tetovējuma atrašanās vieta un vai nu transpondera vai tetovējuma uzlikšanas datums, vai nolasīšanas datums, kā arī transpondera vai tetovējuma burtciparu kods;

    b)

    lolojumdzīvnieka suga, šķirne, īpašnieka norādītais dzimšanas datums, dzimums un krāsa;

    c)

    individuāls sertifikāta identifikācijas numurs;

    d)

    īpašnieka vai pilnvarotās personas uzvārds un kontaktinformācija;

    e)

    tā oficiālā vai pilnvarotā veterinārārsta uzvārds, kontaktinformācija un paraksts, kurš izdevis identifikācijas dokumentu;

    f)

    informācija par vakcinēšanu pret trakumsērgu;

    g)

    trakumsērgas antivielu titrēšanas testam vajadzīgo asins paraugu ņemšanas datums;

    h)

    attiecīgā gadījumā – atbilstība profilaktiskajiem veselības aizsardzības pasākumiem pret slimībām vai infekcijām (izņemot trakumsērgu);

    i)

    apstiprinātājas kompetentās iestādes pārstāvja uzvārds un paraksts;

    j)

    34. pantā paredzēto pārbaužu veikšanai izraudzītās kompetentās iestādes pārstāvja uzvārds, paraksts un kontaktinformācija, kā arī minēto pārbaužu datums;

    k)

    cita būtiska informācija par lolojumdzīvnieka veselības stāvokli.

    2.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā paredz paraugu, kas minēts šā panta 1. punktā, kā arī prasības par nosauktajā punktā minētajā dzīvnieka veselības sertifikātā lietojamajām valodām, tā izkārtojumu un derīgumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    3.   Identifikācijas dokumentam, kas minēts 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā, pievieno rakstisku deklarāciju, kuru parakstījis īpašnieks vai pilnvarotā persona un kurā apstiprināts, ka lolojumdzīvnieka pārvietošana uz Savienību ir nekomerciāla pārvietošana.

    26. pants

    Regulas 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētā identifikācijas dokumenta izdošana un aizpildīšana

    Regulas 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā norādīto identifikācijas dokumentu izdod vai nu nosūtītājas teritorijas vai trešās valsts oficiāls veterinārārsts, balstoties uz apliecinošiem dokumentiem, vai arī pilnvarots veterinārārsts, un to apstiprina nosūtītājas teritorijas vai trešās valsts kompetentā iestāde pēc tam, kad veterinārārsts, kurš izdod identifikācijas dokumentu:

    a)

    ir pārbaudījis, ka lolojumdzīvnieks ir apzīmēts saskaņā ar 17. panta 1. punktu; un

    b)

    identifikācijas dokumenta attiecīgajās iedaļās ir pienācīgi ierakstījis 25. panta 1. punkta a)–h) apakšpunktā minēto informāciju, tādējādi apliecinot atbilstību nosacījumiem, kas minēti 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā un attiecīgā gadījumā – 10. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā.

    27. pants

    Atkāpe attiecībā uz 25. panta 1. punktā paredzētā identifikācijas dokumenta formu

    Atkāpjoties no 25. panta 1. punkta, dalībvalstis atļauj nekomerciāli pārvietot uz to teritoriju I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekus, kam ir līdzi identifikācijas dokuments, kurš izdots saskaņā ar 22. pantu, ja:

    a)

    identifikācijas dokuments izdots vienā no tām teritorijām vai trešām valstīm, kas uzskaitītas saskaņā ar 13. panta 1. punktu; vai

    b)

    šādus lolojumdzīvniekus ieved dalībvalstī pēc to pārvietošanas no dalībvalsts uz teritoriju vai trešo valsti vai pēc tranzīta no dalībvalsts caur teritoriju vai trešo valsti, un pilnvarots veterinārārsts ir aizpildījis un izdevis identifikācijas dokumentu, kurā apliecināts, ka pirms lolojumdzīvnieku izvešanas no Savienības, lolojumdzīvnieki ir:

    i)

    vakcinēti pret trakumsērgu, kā paredzēts 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā; un

    ii)

    izgājuši trakumsērgas antivielu titrēšanas testu, kā paredzēts 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā, izņemot gadījumu, kad izmantota 12. pantā paredzētā atkāpe.

    3.   IEDAĻA

    I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku identifikācijas dokumenti nekomerciālai pārvietošanai no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti

    28. pants

    Regulas 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā identifikācijas dokumenta forma un saturs

    1.   Komisija ar īstenošanas aktu var pieņemt 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā identifikācijas dokumenta paraugu, kurā ir iedaļas, kur ierakstīt šādu informāciju:

    a)

    lolojumdzīvnieka apzīmējuma raksturojums vai dzīvnieka apraksts atbilstīgi 17. panta 2. punktam;

    b)

    lolojumdzīvnieka suga un attiecīgā gadījumā – šķirne, dzimšanas datums, dzimums un krāsa saskaņā ar īpašnieka apgalvoto;

    c)

    īpašnieka uzvārds un kontaktinformācija;

    d)

    tā pilnvarotā veterinārārsta uzvārds, kontaktinformācija un paraksts, kurš izdevis vai aizpildījis identifikācijas dokumentu;

    e)

    īpašnieka paraksts;

    f)

    izklāsts par profilaktiskajiem veselības aizsardzības pasākumiem pret slimībām vai infekcijām (izņemot trakumsērgu);

    g)

    cita būtiska informācija par lolojumdzīvnieka veselības stāvokli.

    2.   Īstenošanas aktā, kas minēts šā panta 1. punktā, nosaka prasības arī par tajā minētajā identifikācijas dokumentā lietojamajām valodām, tā izkārtojumu, derīgumu vai aizsardzības elementiem. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    29. pants

    Regulas 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā identifikācijas dokumenta izdošana un aizpildīšana

    1.   Regulas 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto identifikācijas dokumentu izsniedz pilnvarots veterinārārsts pēc tam, kad:

    a)

    viņš ir pārbaudījis, ka lolojumdzīvnieks ir apzīmēts vai aprakstīts saskaņā ar 17. panta 2. punktu;

    b)

    viņš ir pienācīgi identifikācijas dokumenta attiecīgajās iedaļās ierakstījis 28. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minēto informāciju;

    c)

    īpašnieks ir parakstījis identifikācijas dokumentu.

    2.   Pilnvarotais veterinārārsts, pārbaudījis, ka lolojumdzīvnieks ir apzīmēts vai aprakstīts saskaņā ar 17. panta 2. punktu, 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā identifikācijas dokumenta attiecīgajās iedaļās ieraksta 28. panta 1. punkta d) un f) apakšpunktā minēto informāciju, tādejādi attiecīgajā gadījumā apliecinot atbilstību nosacījumiem, kas minēti 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

    4.   IEDAĻA

    I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku identifikācijas dokumenti nekomerciālai pārvietošanai uz dalībvalsti no kādas teritorijas vai trešās valsts

    30. pants

    Regulas 14. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā identifikācijas dokumenta forma un saturs

    1.   Komisija ar īstenošanas aktu var pieņemt 14. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā identifikācijas dokumenta paraugu, kurā ir iedaļas, kur ierakstīt šādu informāciju:

    a)

    lolojumdzīvnieka apzīmējuma raksturojums vai dzīvnieka apraksts atbilstīgi 17. panta 2. punktam;

    b)

    lolojumdzīvnieka suga un attiecīgā gadījumā – šķirne, dzimšanas datums, dzimums un krāsa saskaņā ar īpašnieka apgalvoto;

    c)

    īpašnieka vai pilnvarotās personas uzvārds un kontaktinformācija;

    d)

    tā oficiālā vai pilnvarotā veterinārārsta uzvārds, kontaktinformācija un paraksts, kurš izdevis identifikācijas dokumentu;

    e)

    individuāls sertifikāta identifikācijas numurs;

    f)

    informācija par profilaktiskajiem veselības aizsardzības pasākumiem pret slimībām vai infekcijām (izņemot trakumsērgu);

    g)

    apstiprinātājas kompetentās iestādes pārstāvja uzvārds un paraksts;

    h)

    34. pantā paredzēto pārbaužu veikšanai izraudzītās kompetentās iestādes pārstāvja uzvārds, paraksts un kontaktinformācija, kā arī minēto pārbaužu datums;

    i)

    cita būtiska informācija par lolojumdzīvnieka veselības stāvokli.

    2.   Īstenošanas aktā, kas minēts šā panta 1. punktā, nosaka prasības par 1. punktā minētajā identifikācijas dokumentā lietojamajām valodām, tā izkārtojumu un derīgumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    3.   Identifikācijas dokumentam, kas minēts 14. panta 2. punkta c) apakšpunktā, pievieno rakstisku deklarāciju, kuru parakstījis īpašnieks vai pilnvarotā persona un kurā apstiprināts, ka lolojumdzīvnieka pārvietošana uz Savienību ir nekomerciāla pārvietošana.

    31. pants

    Regulas 14. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā identifikācijas dokumenta izdošana un aizpildīšana

    Regulas 14. panta 2. punkta c) apakšpunktā norādīto identifikācijas dokumentu izdod vai nu nosūtītājas teritorijas vai trešās valsts oficiāls veterinārārsts, balstoties uz apliecinošiem dokumentiem, vai arī pilnvarots veterinārārsts, un to apstiprina nosūtītājas teritorijas vai trešās valsts kompetentā iestāde pēc tam, kad veterinārārsts, kurš izdod identifikācijas dokumentu:

    a)

    ir pārbaudījis, ka lolojumdzīvnieks ir apzīmēts vai aprakstīts saskaņā ar 17. panta 2. punktu; un

    b)

    ir pienācīgi identifikācijas dokumenta attiecīgajās iedaļās ierakstījis 30. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā minēto informāciju, tādējādi attiecīgā gadījumā apliecinot 14. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi.

    VI   NODAĻA

    KOPĪGI NOTEIKUMI

    1.   IEDAĻA

    Atkāpe attiecībā uz lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu uz dalībvalstīm

    32. pants

    Atkāpe no 6., 9., 10. un 14. panta nosacījumiem

    1.   Atkāpjoties no 6., 9., 10. un 14. pantā paredzētajiem nosacījumiem, dalībvalstis ārkārtas situācijās var atļaut uz savu teritoriju nekomerciāli pārvietot lolojumdzīvniekus, kuri neatbilst minēto pantu nosacījumiem, ar noteikumu, ka:

    a)

    pirms tam īpašnieks ir iesniedzis atļaujas pieteikumu un galamērķa dalībvalsts šādu atļauju ir piešķīrusi;

    b)

    lolojumdzīvnieki ir izolēti oficiāli uzraudzībā uz laiku, kas nepieciešams, lai tie atbilstu minētajiem nosacījumiem, bet nepārsniedz sešus mēnešus:

    i)

    vietā, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde; un

    ii)

    saskaņā ar atļaujā aprakstīto kārtību.

    2.   Atļaujā, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, var ietvert atļauju tranzītam caur citu dalībvalsti, ja vien tranzīta dalībvalsts, ir devusi iepriekšēju piekrišanu galamērķa dalībvalstij.

    2.   IEDAĻA

    Vispārīgi nosacījumi attiecībā uz atbilstību

    33. pants

    Dokumentu un identitātes pārbaudes, kas jāveic, lolojumdzīvnieku nekomerciāli pārvietojot uz kādu dalībvalsti no citas dalībvalsts vai no kādas teritorijas vai trešās valsts, kas iekļautas saskaņā ar 13. panta 1. punktu un 15. pantu izveidotajā sarakstā

    1.   Neskarot 16. pantu, lai pārbaudītu atbilstību II nodaļai, dalībvalstis nediskriminējošā veidā veic dokumentu un identitātes pārbaudes attiecībā uz lolojumdzīvniekiem, kurus nekomerciāli pārvieto uz to teritoriju no citas dalībvalsts vai no tādas teritorijas vai trešās valsts, kas uzskaitīta saskaņā ar 13. panta 1. punktu un attiecīgā gadījumā – 15. pantu.

    2.   Jebkuras nekomerciālas pārvietošanas laikā uz dalībvalsti no citas dalībvalsts vai atbilstīgi 13. panta 1. punktam un attiecīgā gadījumā atbilstīgi 15. pantam izveidotajā sarakstā iekļautas teritorijas vai trešās valsts pēc tādas kompetentās iestādes pieprasījuma, kura ir atbildīga par šā panta 1. punktā paredzētajām pārbaudēm, īpašnieks vai pilnvarotā persona:

    a)

    uzrāda saskaņā ar šo regulu noteikto lolojumdzīvnieka identifikācijas dokumentu, kas apliecina atbilstību šādas pārvietošanas prasībām; un

    b)

    ļauj, lai lolojumdzīvniekam veic minētās pārbaudes.

    34. pants

    Dokumentu un identitātes pārbaudes attiecībā uz nekomerciālu pārvietošanu no kādas teritorijas vai trešās valsts, kas nav uzskaitīta sarakstā saskaņā ar 13. panta 1. punktu vai 15. pantu

    1.   Lai pārbaudītu III nodaļas noteikumu ievērošanu, dalībvalsts kompetentā iestāde ceļotāju ieceļošanas vietā veic dokumentu un identitātes pārbaudi lolojumdzīvniekiem, kurus nekomerciāli pārvieto uz šo dalībvalsti no kādas teritorijas vai trešās valsts, kas nav uzskaitīta saskaņā ar 13. panta 1. punktu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 15. pantu.

    2.   Ieceļojot dalībvalstī no tādas teritorijas vai trešās valsts, kas nav uzskaitīta saskaņā ar 13. panta 1. punktu un attiecīgā gadījumā 15. pantu, īpašnieks vai pilnvarotā persona sazinās ar ieceļošanas vietā esošo kompetento iestādi, lai veiktu 1. punktā minētās pārbaudes, un:

    a)

    uzrāda šajā regulā paredzēto lolojumdzīvnieka identifikācijas dokumentu, kas apliecina atbilstību šādas pārvietošanas prasībām; un

    b)

    ļauj, lai lolojumdzīvniekiem veic minētās pārbaudes.

    3.   Dalībvalstis izveido un atjaunina ceļotāju ieceļošanas vietu sarakstu.

    4.   Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentā iestāde, ko tās izraudzījušas 1. punktā paredzēto pārbaužu veikšanai:

    a)

    būtu pilnībā informēta par III nodaļas noteikumiem un kompetentās iestādes amatpersonas būtu pienācīgi apmācītas tās veikt;

    b)

    glabātu reģistru par veikto pārbaužu kopējo skaitu un par minēto pārbaužu laikā konstatēto neatbilstību gadījumiem; un

    c)

    veiktās pārbaudes dokumentētu identifikācijas dokumenta attiecīgajā iedaļā, ja šāda dokumentācija ir vajadzīga saistībā ar nekomerciālu pārvietošanu uz citām dalībvalstīm, kā paredzēts 24. panta 1. punktā.

    35. pants

    Rīcība gadījumos, kad 33. un 34. pantā paredzētajās pārbaudēs tiek atklāta neatbilstība prasībām

    1.   Ja 33. un 34. pantā paredzētajās pārbaudēs atklāj, ka lolojumdzīvnieks neatbilst II vai III nodaļas nosacījumiem, kompetentā iestāde, apspriedusies ar oficiālo veterinārārstu un –attiecīgā gadījumā – ar īpašnieku vai pilnvaroto personu, izlemj:

    a)

    nosūtīt lolojumdzīvnieku atpakaļ uz tā nosūtītāju valsti vai teritoriju;

    b)

    oficiālā kontrolē izolēt lolojumdzīvnieku uz laiku, kas nepieciešams, lai panāktu atbilstību II vai III nodaļas nosacījumiem;

    c)

    kā galējo līdzekli, ja nosūtīšana atpakaļ vai izolācija nav iespējama, iemidzināt lolojumdzīvnieku saskaņā ar attiecīgajiem valsts noteikumiem par lolojumdzīvnieku aizsardzību to nonāvēšanas laikā.

    2.   Ja kompetentā iestāde noraida lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu uz Savienību, lolojumdzīvniekus izolē vietā, kur tie atrodas oficiālā kontrolē, līdz:

    a)

    tie dodas atpakaļ uz savu nosūtītāju valsti vai teritoriju; vai

    b)

    tiek pieņemts kāds cits administratīvs lēmums par šiem lolojumdzīvniekiem.

    3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos pasākumus piemēro uz īpašnieka rēķina un īpašniekam vai pilnvarotajai personai nav iespējas saņemt nekādu finansiālu kompensāciju.

    36. pants

    Drošības pasākumi

    1.   Ja dalībvalstī, teritorijā vai trešā valstī ir konstatēta vai izplatās trakumsērga vai kāda cita slimība vai infekcija, kas nav trakumsērga, un tas var nopietni apdraudēt cilvēku vai dzīvnieku veselību, bez kavēšanās un atkarībā no situācijas nopietnības Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma ar īstenošanas aktu var veikt kādu no šādiem pasākumiem:

    a)

    apturēt lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu vai tranzītu no visas skartās dalībvalsts vai teritorijas, vai trešās valsts vai to daļas;

    b)

    noteikt īpašus nosacījumus lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai no visas skartās dalībvalsts vai teritorijas, vai trešās valsts vai to daļas.

    Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    2.   Pienācīgi pamatotos nenovēršamas steidzamības gadījumos, kad jāierobežo vai jānovērš nopietns risks cilvēku vai dzīvnieku veselībai, Komisija saskaņā ar 41. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus.

    37. pants

    Informēšanas pienākumi

    1.   Dalībvalstis sniedz sabiedrībai skaidru un viegli pieejamu informāciju par šajā regulā paredzētajām dzīvnieku veselības prasībām, ko piemēro lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un par noteikumiem, kas attiecas uz šādas pārvietošanas atbilstības pārbaudēm.

    2.   Šā panta 1. punktā minētajā informācijā jo īpaši iekļauj ziņas par:

    a)

    regulas 18. pantā paredzēto to personu kvalifikāciju, kuras implantē transponderu;

    b)

    regulas 7. un 11. pantā paredzēto atļauju atkāpties no nosacījuma par vakcinēšanu pret trakumsērgu attiecībā uz jauniem I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvniekiem;

    c)

    nosacījumiem, kas piemērojami tādu lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai uz dalībvalstu teritoriju:

    i)

    kuri neatbilst 6., 9., 10. vai 14. pantam;

    ii)

    kuri ir no konkrētām valstīm un teritorijām, kam piemēro 16. pantā paredzētos valsts noteikumus;

    d)

    saskaņā ar 34. panta 3. punktu izveidoto ceļotāju ieceļošanas vietu sarakstu, kurā norādīta arī kompetentā iestāde, kas izraudzīta 34. panta 4. punktā paredzēto pārbaužu veikšanai;

    e)

    valsts noteikumos ietvertajiem 9. panta 3. punktā un 14. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kas piemērojami I pielikuma B daļā uzskaitīto sugu lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai uz dalībvalstu teritoriju;

    f)

    vakcīnām pret trakumsērgu, kurām dalībvalstu kompetentā iestāde ir piešķīrusi tirdzniecības atļauju saskaņā ar III pielikuma 1. punkta b) apakšpunktu, un jo īpaši par atbilstīgu vakcinācijas protokolu.

    3.   Dalībvalstis tīmeklī izveido vietnes, kurās sniedz 1. punktā minēto informāciju, un šo vietņu tīmekļa adresi nosūta Komisijai.

    4.   Komisija palīdz dalībvalstīm šo informāciju darīt pieejamu sabiedrībai, nodrošinot tās tīmekļa vietnē:

    a)

    saites uz dalībvalstu informatīvajām vietnēm tīmeklī; un

    b)

    informāciju, kas minēta šā panta 2. punkta b), d) un e) apakšpunktā, informāciju, kas darīta pieejama sabiedrībai saskaņā ar 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu, attiecīgā gadījumā – papildu valodās.

    3.   IEDAĻA

    Procesuāli noteikumi

    38. pants

    Grozījumi pielikumos

    Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, zinātnes sasniegumus un cilvēku veselības vai lolojumdzīvnieku veselības aizsardzību, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 39. pantu, lai grozītu II–IV pielikumu.

    39. pants

    Deleģējuma īstenošana

    1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

    2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 5. punktā, 17. panta 2. punkta otrajā daļā, 19. panta 1. punkta pirmajā daļā un 38. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu, sākot no 2013. gada 28. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

    3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 5. punktā, 17. panta 2. punkta otrajā daļā, 19. panta 1. punkta pirmajā daļā un 38. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību.

    4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

    5.   Saskaņā ar 5. panta 5. punktu, 17. panta 2. punkta otro daļu, 19. panta 1. punkta pirmo daļu un 38. pantu pieņemts deleģētais stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

    40. pants

    Steidzamības procedūra

    1.   Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta steidzamības procedūras izmantošanas iemeslus.

    2.   Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 39. panta 5. punktā minēto procedūru. Tādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

    41. pants

    Komitejas procedūra

    1.   Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas izveidota saskaņā ar 58. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (19). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

    2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

    3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

    42. pants

    Sankcijas

    Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

    Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par minētajiem noteikumiem un visiem turpmākiem grozījumiem, kas ietekmē minētos noteikumus.

    VII   NODAĻA

    PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    43. pants

    Atcelšana

    1.   Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 998/2003, izņemot tās II pielikuma B daļas 2. iedaļu un C daļu, kas paliek spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā attiecīgi saskaņā ar šīs regulas 13. panta 1. un 2. punktu pieņemtie īstenošanas akti.

    Kamēr minētie īstenošanas akti nav stājušies spēkā, atsauces šajā regulā uz saskaņā ar 13. panta 1. punktu un 2. punktu pieņemtajos īstenošanas aktos ietverto sarakstu uzskata par atsaucēm attiecīgi uz Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikuma B daļas 2. iedaļas un C daļas trešo valstu un teritoriju sarakstu.

    2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu V pielikumā.

    3.   Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšana neskar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2011 (2011. gada 14. jūlijs), ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 998/2003 attiecībā uz profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem Echinococcus multilocularis infekcijas kontrolei suņiem (20), kas tika pieņemta saskaņā ar minētās regulas 5. panta 1. punkta otro daļu, paturēšanu spēkā.

    44. pants

    Pārejas pasākumi attiecībā uz identifikācijas dokumentiem

    1.   Atkāpjoties no 21. panta 1. punkta, 6. panta d) punktā minēto identifikācijas dokumentu uzskata par atbilstīgu šai regulai, ja tas ir ticis:

    a)

    sagatavots atbilstīgi Lēmumā 2003/803/EK noteiktajam pases paraugam; un

    b)

    izdots pirms 2014. gada 29. decembra.

    2.   Atkāpjoties no 25. panta 1. punkta un 27. panta a) punkta, 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto identifikācijas dokumentu uzskata par atbilstīgu šai regulai, ja tas ir ticis:

    a)

    sagatavots atbilstīgi Lēmuma 2011/874/ES II pielikumā noteiktajam standarta sertifikātam vai attiecīgā gadījumā – Lēmumā 2003/803/EK noteiktajam pases paraugam; un

    b)

    izdots pirms 2014. gada 29. decembra.

    45. pants

    Stāšanās spēkā un piemērojamība

    Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2014. gada 29. decembra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Strasbūrā, 2013. gada 12. jūnijā

    Eiropas Parlamenta vārdā

    priekšsēdētājs

    M. SCHULZ

    Padomes vārdā

    priekšsēdētāja

    L. CREIGHTON


    (1)  OV C 229, 31.7.2012., 119. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 10. jūnija lēmums.

    (3)  OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.

    (4)  OV L 132, 29.5.2010., 3. lpp.

    (5)  OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

    (6)  OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.

    (7)  OV L 343, 22.12.2009., 74. lpp.

    (8)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

    (9)  OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

    (10)  Padomes Direktīva 90/425/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.).

    (11)  Padomes Direktīva 91/496/EEK (1991. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm (OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.).

    (12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).

    (13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.).

    (14)  OV L 79, 30.3.2000., 40. lpp.

    (15)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

    (16)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

    (17)  OV L 312, 27.11.2003., 1. lpp.

    (18)  OV L 343, 23.12.2011., 65. lpp.

    (19)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

    (20)  OV L 296, 15.11.2011., 6. lpp.


    I PIELIKUMS

    Lolojumdzīvnieku sugas

    A   DAĻA

    Suņi (Canis lupus familiaris)

    Kaķi (Felis silvestris catus)

    Mājas seski (Mustela putorius furo)

    B   DAĻA

    Bezmugurkaulnieki (izņemot bites un kamenes, uz ko attiecas Direktīvas 92/65/EEK 8. pants, un gliemji un vēžveidīgie, kas minēti attiecīgi Direktīvas 2006/88/EK 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā un iii) punktā).

    Dekoratīvie ūdensdzīvnieki, kas definēti Direktīvas 2006/88/EK 3. panta k) punktā un izslēgti no minētās direktīvas darbības jomas ar tās 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    Abinieki.

    Rāpuļi.

    Putni – to putnu sugu īpatņi, kas nav minēti Direktīvas 2009/158/EK 2. pantā.

    Zīdītāji – grauzēji un truši, izņemot tos, kas ir paredzēti pārtikas ražošanai un kas kā “zaķveidīgie” ir definēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikumā.


    II PIELIKUMS

    Transponderu tehniskās prasības

    Transponderiem ir:

    a)

    jāatbilst standartam ISO 11784, un tajā ir jāizmanto HDX vai FDX-B tehnoloģija; un

    b)

    jābūt nolasāmiem ar nolasīšanas ierīci, kas ir saderīga ar standartu ISO 11785.


    III PIELIKUMS

    Vakcinācijas pret trakumsērgu derīguma prasības

    1.

    Vakcīnai pret trakumsērgu:

    a)

    ir jābūt vakcīnai, kas nav dzīva, modificēta vakcīna un kas pieder pie vienas no šādām kategorijām:

    i)

    inaktivēta vakcīna, kuras devā ir vismaz viena antigēnu vienība (Pasaules Veselības organizācijas ieteikums); vai

    ii)

    rekombinēta vakcīna, kas trakumsērgas vīrusa imunizējošo glikoproteīnu eksprimē dzīva vīrusa vektorā;

    b)

    ja vakcīnu ievada dalībvalstī, tai ir jābūt piešķirtai tirdzniecības atļaujai saskaņā ar:

    i)

    Direktīvas 2001/82/EK 5. pantu; vai

    ii)

    Regulas (EK) Nr. 726/2004 3. pantu;

    c)

    ja vakcīnu ievada kādā teritorijā vai trešā valstī, ir vajadzīgs, lai kompetentā iestāde tai būtu piešķīrusi apstiprinājumu vai licenci un lai tā atbilstu vismaz tām prasībām, kuras noteiktas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatas trakumsērgai veltītās nodaļas attiecīgajā daļā.

    2.

    Vakcinēšanai pret trakumsērgu ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

    a)

    vakcīnu ievadīja pilnvarots veterinārārsts;

    b)

    vakcinācijas dienā lolojumdzīvnieks bija vismaz divpadsmit nedēļas vecs;

    c)

    pilnvarots veterinārārsts vai oficiāls veterinārārsts identifikācijas dokumenta attiecīgajā sadaļā ir ierakstījis vakcīnas ievadīšanas datumu;

    d)

    vakcīnas ievadīšanas datums, kas minēts c) apakšpunktā, nav agrāks par datumu, kad ievadīts transponders vai veikts tetovējums, vai datumu, kad transponders vai tetovējums ir nolasīts, kā norādīts identifikācijas dokumenta attiecīgajā sadaļā;

    e)

    vakcinēšanas derīguma termiņš sākas no aizsargimunitātes izveidošanās, kam vajadzīga vismaz 21 diena no dienas, kad izpildīts vakcinēšanas protokols, kuru pirmreizējai vakcinēšanai noteicis ražotājs, un turpinās, līdz beidzas aizsargimunitātes darbības laiks, kas noteikts 1. punkta b) apakšpunktā minētās tirdzniecības atļaujas tehniskajā specifikācijā vai 1. punkta c) apakšpunktā minētajā apstiprinājumā vai licencē trakumsērgas vakcīnai dalībvalstī vai trešā valstī vai teritorijā, kur vakcīnu ievada.

    Pilnvarots veterinārārsts vai oficiāls veterinārārsts identifikācijas dokumenta attiecīgajā sadaļā norāda vakcinēšanas derīguma termiņu;

    f)

    ja revakcinēšana nav veikta e) apakšpunktā norādītajā laikā, kad iepriekšējā vakcinēšana nodrošina imunitāti, to uzskata par pirmreizējo vakcinēšanu.


    IV PIELIKUMS

    Trakumsērgas antivielu titrēšanas testa derīguma prasības

    1.

    Asins paraugi, kas nepieciešami, lai veiktu trakumsērgas antivielu titrēšanas testu, ir jāņem pilnvarotam veterinārārstam, un paraugu ņemšana viņam ir jādokumentē identifikācijas dokumenta attiecīgajā sadaļā.

    2.

    Trakumsērgas antivielu titrēšanas tests:

    a)

    ir jāizdara paraugam, kas ņemts vismaz 30 dienas pēc vakcinēšanas dienas un:

    i)

    ne mazāk ka trīs mēnešus pirms dienas, kad:

    notiek nekomerciāla pārvietošana no tādas teritorijas vai trešās valsts, kas nav uzskaitītas saskaņā ar 13. panta 1. vai 2. punktu pieņemtajos īstenošanas aktos, vai

    notiek tranzīts caur šādu teritoriju vai trešo valsti, ja nav izpildīti 12. panta c) punkta nosacījumi; vai

    ii)

    pirms lolojumdzīvnieks atstājis Savienību, lai tiktu pārvietots vai vests tranzītā caur tādu teritoriju vai trešo valsti, kas nav uzskaitīta saskaņā ar 13. panta 1. vai 2. punktu pieņemtajos īstenošanas aktos, identifikācijas dokumentā, kura forma paredzēta 21. panta 1. punktā, jāapliecina, ka pirms pārvietošanas dienas izdarīts trakumsērgas antivielu titrēšanas tests un tā rezultāti bijuši labvēlīgi;

    b)

    serumā uzrāda vismaz 0,5 IU/ml to antivielu līmeni, kuras neitralizē trakumsērgas vīrusu, un izmanto metodi, kas noteikta Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmatas trakumsērgai veltītās nodaļas attiecīgajā daļā;

    c)

    ir jāizdara laboratorijā, kas apstiprināta saskaņā ar Lēmuma 2000/258/EK 3. pantu;

    d)

    nav jāatkārto pēc b) apakšpunktā aprakstītā labvēlīgā rezultāta – ar noteikumu, ka lolojumdzīvnieks ir revakcinēts iepriekšējās vakcinēšanas derīguma termiņa laikā, kā minēts III pielikuma 2. panta e) apakšpunktā.


    V PIELIKUMS

    Atbilstības tabula, kas minēta 43. panta 2. punktā

    Regula (EK) Nr. 998/2003

    Šī regula

    1. pants

    1. pants

    2. panta pirmā daļa

    2. panta 1. punkts

    2. panta otrā daļa

    2. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    2. panta trešā daļa

    2. panta 2. punkta b) apakšpunkts

    3. panta a) punkts

    3. panta a) un b) punkts

    3. panta b) punkts

    3. panta f) punkts

    3. panta c) punkts

    2. panta 1. punkts

    4. panta 1. punkta pirmā daļa

     

     

    17. panta 1. punkta pirmā daļa

    4. panta 1. punkta otrā daļa

    17. panta 1. punkta otrā daļa

    4. panta 2. punkts

    4. panta 3. punkts

    4. panta 4. punkts

    5. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    6. panta a) punkts

    5. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    6. panta d) punkts

    5. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts

    6. panta b) punkts

    5. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts

    6. panta c) punkts

    5. panta 1. punkta otrā daļa

    19. pants

    5. panta 2. punkts

    7. pants

    6. pants

    7. pants

    5. panta 5. punkts, 9., 14. un 28. pants

    8. panta 1. punkts

    10. un 12. pants

    8. panta 2. punkts

    10. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 27. pants

    8. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    13. panta 1. punkts

    8. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    16. pants

    8. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    11. pants

    8. panta 4. punkts

    25. panta 1. punkts un 2. punkts

    9. pants

    14. pants un 30. panta 1. un 2. punkts

    10. panta pirmā daļa

    13. panta 2. punkts

    10. panta otrā daļa

    13. panta 3. punkts

    11. panta pirmais teikums

    37. panta 1. punkts

    11. panta otrais teikums

    34. panta 4. punkta a) apakšpunkts

    12. panta pirmās daļas ievadteikums un a) punkts

    10. panta 2. punkts un 34. panta 1. punkts

    12. panta pirmās daļas ievadteikums un b) punkts

    5. panta 4. punkts

    12. panta otrā daļa

    34. panta 3. punkts un 37. panta 2. punkta d) apakšpunkts

    13. pants

    34. panta 3. punkts un 37. panta 2. punkta d) apakšpunkts

    14. panta pirmā daļa

    34. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    14. panta otrā daļa

    17. panta 1. punkta otrā daļa

    14. panta trešā daļa

    35. panta 1. un 3. punkts

    14. panta ceturtā daļa

    35. panta 2. punkts

    15. pants

    IV pielikuma 1. punkts un 2. punkta c) apakšpunkts

    16. pants

    17. panta pirmā daļa

    17. panta otrā daļa

    21. panta 1. punkts

    18. panta pirmā daļa

    18. panta otrā daļa

    36. pants

    19. pants

    13. panta 3. punkts un 5. panta 5. punkts

    19.a panta 1. un 2. punkts

    38. pants

    19.a panta 3. punkts

    19.b panta 1. punkts

    39. panta 2. punkts

    19.b panta 2. punkts

    39. panta 4. punkts

    19.b panta 3. punkts

    39. panta 1. punkts

    19.c panta 1. un 3. punkts

    39. panta 3. punkts

    19.c panta 2. punkts

    19.d panta 1. punkts un 19.d panta 2. punkts

    39. panta 5. punkts

    19.d panta 3. punkts

    20.–23. pants

    24. panta 1., 2. un 3. punkts

    41. panta 1., 2. un 3. punkts

    24. panta 4. un 5. punkts

    25.pants

    45. pants

    I pielikums

    I pielikums

    Ia pielikums

    II pielikums

    Ib pielikums

    III pielikums

    II pielikuma A daļa un B daļas 1. iedaļa

    II pielikuma B daļas 2. iedaļa

    13. panta 1. punkts

    II pielikuma C daļa

    13. panta 2. punkts


    KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

    Saskaņā ar Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju (1) Komisija pētīs komercpraksē izmantoto suņu un kaķu labturību.

    Ja pētījumā konstatēs, ka attiecīgā komercprakse apdraud veselību, Komisija apsvērs iespējas, kā pienācīgi aizsargāt cilvēku un dzīvnieku veselību. Tā, piemēram, varētu ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei veikt pienācīgus pielāgojumus pašreizējos ES tiesību aktos par tirdzniecību ar suņiem un kaķiem, tostarp ieviest saderīgas šo dzīvnieku reģistrācijas sistēmas, kas būtu pieejamas visās dalībvalstīs.

    Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija novērtēs, vai šādu reģistrācijas sistēmu izveide arī suņiem un kaķiem, kas marķēti un identificēti atbilstīgi ES tiesību aktiem par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu, ir iespējama un piemērota.


    (1)  COM(2012) 6 final/2 “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju 2012.–2015. gadam”.


    Top