2.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 81/1

Ziņotājs:

Dimitris DIMITRIADIS

1.1.

Vairākos atzinumos EESK ir pastāvīgi paudusi pozitīvu attieksmi pret ES pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) (1). Tomēr MVU ir ārkārtīgi neviendabīga kategorija, un tas nozīmē, ka ir jāpieliek īpašas pūles, lai pienācīgi ņemtu vērā dažādās apakšgrupas un it īpaši mazos ģimenes un tradicionālos uzņēmumus.

1.2.

Šī apakšgrupa ir svarīga tāpēc, ka lielo vairumu darbvietu ES reģionos nodrošina šādi uzņēmumi. Vēlreiz norādot uz iepriekšējiem secinājumiem un atgādinot ieteikumus, ko sniegusi iepriekšējos atzinumos (2), EESK vēlas tuvāk aplūkot un analizēt problēmas, ar kurām saskaras mazie ģimenes un tradicionālie uzņēmumi. Mērķis ir sniegt iespēju konstruktīvi ietekmēt politikas veidošanu ES, valstu un reģionu līmenī.

1.3.

EESK aicina Eiropas Komisiju apsvērt iespējas, kā atbalstīt un veicināt mazo ģimenes un tradicionālo uzņēmumu darbību, jo šie uzņēmumi ir galvenais elements jaunu darbības veidu attīstībā un ienākumu radīšanā teritorijās ar ierobežotiem resursiem. Šie uzņēmumi rada pievienoto vērtību reģionālās attīstības procesā, it īpaši mazāk attīstītos reģionos, jo tie ir cieši iesakņojušies vietējā tautsaimniecībā, kurā tie iegulda līdzekļus un saglabā darbvietas.

1.4.

Komiteja uzskata, ka ir lielas iespējas attīstībai daudzos reģionos, kas joprojām atpaliek, un ka šo nepietiekami izmantoto potenciālu varētu atraisīt, iesaistot vietējos mazos ģimenes un tradicionālos uzņēmumus. Šis uzdevums būtu jāveic ne tikai Eiropas Komisijai, bet arī citiem dalībniekiem, tostarp vietējām pašvaldībām un vietējiem starpniekiem, piemēram, uzņēmējdarbības organizācijām un finanšu iestādēm, kas būtu aktīvi jāiesaista.

1.5.

EESK aicina Komisiju pievērst uzmanību faktam, ka jaunākās norises un attīstības tendences ekonomikā un rūpniecībā ir negatīvi ietekmējušas mazos ģimenes un tradicionālos uzņēmumus. Šie uzņēmumi zaudē konkurētspēju, un tiem ir aizvien grūtāk veikt savu darbību.

1.6.

EESK pauž bažas par to, ka atbalsta politikas instrumenti nav vērsti uz mazajiem ģimenes un tradicionālajiem uzņēmumiem, un ir maz ticams, ka šie uzņēmumi no tiem gūs vērā ņemamu labumu. Kopumā atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem ir vērsts uz pētniecības un inovācijas veicināšanu šajos uzņēmumos un uz jaunuzņēmumiem. Neapšaubot šīs politikas nozīmi, EESK vēlas uzsvērt, ka labumu no tās gūs tikai ļoti neliela daļa no visiem MVU un ka mazo ģimenes un tradicionālo uzņēmumu to vidū parasti nav. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu pārskatīt MVU definīciju. To ierosināja Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts, un pārskatīšana ir provizoriski plānota 2019. gada sākumā (3).

1.6.1.

Pašreizējā MVU definīcija jau ir novecojusi, tādēļ Komiteja uzskata, ka šī pārskatīšana varētu būt lietderīga, jo nodrošinās atbilstošāku izpratni par MVU būtību un uzlabos šiem uzņēmumiem paredzētu pasākumu izstrādi. EESK aicina Eiropas Komisiju apspriešanās procesā iekļaut novērtējumu par to, kā, īstenojot MVU politikas pasākumus ES, valstu un reģionu līmenī, tiek piemērota pašreizējā definīcija, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem ģimenes un tradicionālajiem uzņēmumiem.

1.6.2.

EESK uzskata, ka, pārskatot šo definīciju, vajadzētu vismaz:

1.7.

EESK uzskata, ka mazie ģimenes un tradicionālie uzņēmumi ir jāatzīst par īpašu apakšgrupu, jo tie parasti visvairāk cieš no tirgus nepilnībām. Tādēļ Komiteja iesaka izstrādāt pielāgotus atbalsta pasākumus, kas orientēti uz šiem uzņēmumiem. Lai risinātu visakūtākās problēmas, šādiem pasākumiem jābūt vērstiem vismaz uz:

2.1.

ES politikas veidošanas uzmanības centrā pašlaik ir vairākas svarīgas norises un attīstības tendences rūpniecībā: digitalizācija, “Rūpniecība 4.0”, strauji mainīgie uzņēmējdarbības modeļi, globalizācija, sadarbīgais patēriņš un novatoriskāki konkurences priekšrocību avoti. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka cilvēkiem ir jāspēj dzīvot visur Eiropas Savienībā, tostarp daudzos reģionos, kurus “Rūpniecība 4.0”, visticamāk, tik viegli nesasniegs.

2.2.

Nenoliedzot šo jauno attīstības tendenču nozīmi un atbalstot politiskos centienus, kuru mērķis ir tās veicināt, jāatgādina, ka lielo vairumu darbvietu ES reģionos pašlaik nodrošina ļoti tradicionāli MVU (6) un mazie ģimenes uzņēmumi (7), no kuriem lielākajai daļai ir sena vēsture un savas tradīcijas, pieredze un daudzi stāsti par pagātnē gūtiem panākumiem. Šo uzņēmumu grupu parasti veido šādas apakšgrupas:

2.3.

Kā EESK jau norādījusi, mazie ģimenes un tradicionālie uzņēmumi ir daudzu pasaules valstu tautsaimniecības pamats, un to augšanas temps ir iespaidīgs. Tiem ir būtiska nozīme reģionālajā un vietējā attīstībā un īpaša konstruktīva loma vietējās kopienās. Ģimenes uzņēmumi spēj labāk pārvarēt grūtus lejupslīdes un stagnācijas periodus. Šiem uzņēmumiem ir unikālas atbildīgas pārvaldības iezīmes, jo to īpašniekiem ļoti rūp uzņēmuma ilgtermiņa izredzes, lielā mērā tāpēc, ka no tā ir atkarīga viņu ģimenes turība, reputācija un nākotne. Atbildīga pārvaldība parasti izpaužas kā īpaša pašaizliedzība, lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību, un tā ietver lielākas rūpes par saviem darbiniekiem, kā arī centienus izveidot ciešāku saikni ar klientiem, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības ilgtspēju. EESK jau aicinājusi Eiropas Komisiju īstenot aktīvu stratēģiju, kuras mērķis būtu dalībvalstīs popularizēt labu praksi ģimenes uzņēmumu jomā (8).

2.4.

Pēdējos gados daudziem mazajiem ģimenes un tradicionālajiem uzņēmumiem ir aizvien grūtāk darboties; tam ir vairāki iemesli:

2.5.

Eiropas Savienībā ir gandrīz 23 miljoni MVU, turklāt lielākais MVU īpatsvars uzņēmumu kopējā skaitā ir ES dienvidu valstīs (10). MVU ne vien pārstāv 99,8 % no visiem uzņēmumiem ES nefinanšu sektorā (11), bet arī nodarbina gandrīz 67 % no visiem darba ņēmējiem un rada gandrīz 58 % no kopējās pievienotās vērtības nefinanšu sektorā (12). Ļoti lielu daļu no uzņēmumu kopskaita veido mikrouzņēmumi, tostarp vienas personas uzņēmumi.

3.1.

Vispārējais noteikums ir tāds, ka MVU paredzētais atbalsts galvenokārt ir jānovirza pētniecības un inovācijas veicināšanai šajos uzņēmumos un MVU attīstībai (13). Spēja ieviest jauninājumus un strādāt pasaules līmenī ir atzīta par diviem svarīgākajiem izaugsmes dzinējspēkiem, un šajās jomās MVU darbībā parasti ir vērojami trūkumi (14). Pusei no pēdējā finansēšanas periodā apzinātajiem instrumentu veidiem mērķi gandrīz vienmēr ir saistīti tikai ar inovāciju. Tie ir instrumenti, kas atbalsta tehnoloģisku un ar tehnoloģijām nesaistītu inovāciju, ekoinovāciju, novatorisku uzņēmumu izveidi, pētniecības un izstrādes projektus, zināšanu pārnesi un tehnoloģiju nodošanu.

3.2.

Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam (15) ERAF atbalsts MVU sasniedza aptuveni 47,5 miljardus euro (76,5 % uzņēmējdarbības atbalstam un 16 % no ERAF kopējā piešķīruma šajā periodā). Turklāt no 18,5 miljoniem uzņēmumu atbalstu saņēma aptuveni 246 000 MVU. Atbalsta saņēmēju skaitu salīdzinot ar uzņēmumu kopējo skaitu, ir skaidri redzams, ka šī summa ne tuvu nav pietiekama, un tas pierāda, ka šo ļoti svarīgo uzņēmumu kategoriju ES nav atbalstījusi. Resursu trūkuma un šo uzņēmumu lielās daudzveidības dēļ Eiropas Komisija šo nozīmīgo jautājumu ir atstājusi novārtā.

3.3.

Tajā pašā periodā tika izmantoti salīdzinoši daudzi un ļoti dažādi politikas instrumenti, kuru atbalsta saņēmēju skaits bija robežās no 1 līdz 8 000–9 000. Tādu instrumentu izveide, kurus piemēro ļoti nelielam skaitam atbalsta saņēmēju, noteikti ir neefektīva. Tādēļ jājautā, vai tik daudzus instrumentus ir vērts izstrādāt. Turklāt ir jāizvērtē to efektivitāte un lietderība, izstrādē izmantotos cilvēkresursus un finanšu resursus salīdzinot ar gūtajiem rezultātiem (ja tādi ir). Tajā pašā laikā konkrētu gadījumu pētījumos norādīts uz pašatlases (soft targeting) procesu, kad noteikta atbalsta saņēmēju grupa (tiem parasti raksturīga lielāka apguves spēja) faktiski tikusi izraudzīta, jau izstrādājot attiecīgo politikas instrumentu.

3.4.

Visaptverošs pārskats (16) par kopumā 670 politikas instrumentiem 50 darbības programmās, kas tiek īstenotas plānošanas periodā, atklāja, ka sadalījums starp dažādām politikas jomām ir samērā nevienmērīgs. Pārskats liecina, ka tradicionālo uzņēmumu vajadzībām kalpo mazāk nekā 30 % no visiem politikas instrumentiem. EESK jau paudusi atbalstu novatoriskiem un strauji augošiem uzņēmumiem (17). Vienlaikus par to, ka politikas instrumenti tiek neproporcionāli un galvenokārt orientēti uz MVU inovācijas mērķiem, Komiteja pauž nožēlu, jo lielākajam vairumam ES mazo un vidējo uzņēmumu nav un tuvākajā nākotnē arī nebūs nekāda inovācijas potenciāla un to pamatdarbībai tas nemaz nav vajadzīgs. Tā ir taisnība, ka novatoriskus produktus varētu izstrādāt ar ārkārtīgi zemām izmaksām un tiem varētu būt augsts izaugsmes potenciāls, taču ir skaidrs, ka šāda izaugsme ir izņēmums, nevis ierasta parādība tradicionālajiem un ģimenes uzņēmumiem, kuru darbības pamatā ir pilnīgi cita filozofija. Zināma inovācija ir iespējama un vēlama, un jaunās paaudzes pārstāvji sāk ar to nodarboties, jo viņi domā progresīvi. Taču vairumā gadījumu inovācija ir tikai fragmentāra un nav šo uzņēmumu pamatdarbības daļa (18).

3.5.

Mazie ģimenes un tradicionālie uzņēmumi nav atbalsta politikas instrumentu mērķis, un par to liecina fakts, ka tikai daži politikas instrumenti (tikai 7 % no kopējā publiskā ieguldījuma) ir vērsti uz MVU, kas darbojas noteiktās nozarēs, visbiežāk tūrisma nozarē. Par to liecina arī tas, ka aptuveni 54 % no atbalsta saņēmējiem ir ražošanas un IKT (10 %) nozares mazie un vidējie uzņēmumi, bet tikai 16 % darbojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē un 6 % sniedz izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus (tās ir tradicionālās nozares). Stāvokli sarežģī tas, ka pēdējā plānošanas periodā MVU paredzētā atbalsta strukturēšanu ietekmēja dziļā ekonomikas krīze un tika ņemta vērā vajadzība novirzīt līdzekļus no inovācijas uz lielākā mērā vispārēju izaugsmi.

3.6.

Tajā pašā laikā dati rāda, ka piecos gados pēc krīzes sākuma – 2008. gada – MVU skaits palielinājās, bet pievienotā vērtība un darbinieku skaits samazinājās (19). Šādi statistikas dati liecina par to, ka šajā periodā “uzņēmējdarbība nepieciešamības dēļ” dominēja pār “uzņēmējdarbību izdevības dēļ”. Acīmredzot cilvēki centās atrast veidu, kā izkļūt no krīzes, un uzņēmumi mēģināja izdzīvot, taču atbalsts nebija ne pietiekams, ne pienācīgs (20).

3.7.

Daudzi nesen veikti pētījumi ir skaidri parādījuši, ka MVU vajadzības Eiropas ziemeļos un dienvidos būtiski atšķiras un būtiskas atšķirības ir arī valstu līmenī. Šis viedoklis pilnībā atbalstīts arī Eiropas Komisijas sagatavotajā gada ziņojumā par Eiropas MVU 2014. un 2015. gadā, kurā norādīts, ka valstu grupu ar zemākajiem rādītājiem galvenokārt veido Dienvideiropas valstis. Šīs valstis ziņo par ārkārtīgi zemiem projektu panākumu rādītājiem, tostarp programmas “Apvārsnis 2020” sadaļā, kas paredzēta MVU.

3.8.

Vēl viena nopietna problēma efektīva atbalsta sniegšanā mazajiem ģimenes un tradicionālajiem uzņēmumiem ir tā, ka veicināšanas politiku lielākoties formulē, ņemot vērā atbalstāmo uzņēmumu lielumu, nevis būtiskākas iezīmes, kam ir lielāka ietekme uz to darbību. Šī pieeja varētu būt novecojusi un pārāk vispārīga, un tā neņem vērā dažādu grupu, tādu kā mazo ģimenes un tradicionālo uzņēmumu, atšķirīgās vajadzības. Tāpēc EESK savos atzinumos ir pastāvīgi uzsvērusi, ka Eiropā vajadzīga mērķtiecīgāka un precīzāk formulēta MVU veicināšanas politika un ka ir jāatjaunina MVU definīcija, lai tā labāk atspoguļotu MVU daudzveidību (21).

3.9.

EESK pauž bažas par to, ka tikai neliela daļa no ERAF atbalsta līdz šim ir nodrošinājusi neapšaubāmus rezultātus (22) un apliecinājusi, ka tam ir reāla ietekme uz ekonomiku. Tas liek apšaubīt MVU atbalstīšanā ieguldīto līdzekļu faktisko ietekmi, un EESK uzsver, ka jāveic faktiskās ietekmes novērtējums, tostarp analizējot mazajiem ģimenes un tradicionālajiem uzņēmumiem piešķirto atbalstu.

3.10.

ERAF nav vienīgais avots, no kā atbalstu saņem mazie ģimenes un tradicionālie uzņēmumi. Citi avoti, piemēram, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) (23), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) (24) un Eiropas Sociālais fonds (ESF) (25), kurus var izmantot atsevišķi vai, izmantojot teritoriālos instrumentus (sabiedrības virzīta vietējā attīstība un integrēti teritoriālie ieguldījumi), arī sniedz atbalstu MVU. Taču tie nav vērsti uz mazajiem ģimenes un tradicionālajiem uzņēmumiem, un tikai neliela finansējuma daļa tiek atvēlēta šiem uzņēmumiem. Mazo ģimenes un tradicionālo uzņēmumu pārstāvji norāda, ka to vajadzības netiek pietiekami izprastas un pienācīgi apmierinātas.

3.10.1.

To varētu izskaidrot ar faktu, ka ES, valstu un vietējie politikas veidotāji un pārvaldes iestādes, izstrādājot politikas atbalsta instrumentus, savā ziņā ir pārāk neelastīgi un neņem vērā uzņēmumu un sociālo partneru viedokļus, kas ļautu izprast mazo un ļoti mazo uzņēmumu faktiskās vajadzības.

3.10.2.

Protams, vaina būtu jāuzņemas ne tikai pārvaldes iestādēm, bet arī starpniekorganizācijām, kas nav efektīvi informējušas par MVU faktiskajām vajadzībām. Šo situāciju labi raksturo kontrasts starp MVU izteikto vēlmi saņemt uzņēmumiem piešķirtās dotācijas un faktu, ka politikas debatēs uzsvars arvien vairāk tiek likts uz kapitāla finansējumu, atmaksājamo atbalstu un netiešo atbalstu.

3.10.3.

Arī partnerību veidošana starp uzņēmumiem un pētniecības centriem un starpnieku izmantošana, lai tie sniegtu palīdzību MVU, acīmredzot nenotiek tik aktīvi, kā prognozēts, neraugoties uz to, ka šie jautājumi piesaista lielu uzmanību. Tiek apgalvots, ka šo neatbilstību varētu daļēji skaidrot ar krīzi, tomēr ekonomikas lejupslīdes laikā politikas veidotāji varēja izvēlēties “tradicionālākus” politikas instrumentus, lai kritiskā brīdī nodrošinātu vietējo tautsaimniecību ilgtspēju.

3.10.4.

Iespēja izmantot dažādus konkrētus finanšu instrumentus mazajiem ģimenes un tradicionālajiem uzņēmumiem ir praktiski nesasniedzama, jo tiem ir grūti šos instrumentus ieviest, turklāt trūkst pieredzes un zināšanu.

4.1.

Maziem uzņēmumiem eksporta daļa apgrozījumā parasti ir mazāka nekā vidējiem un lieliem uzņēmumiem, un tas nozīmē, ka pastāv saikne starp uzņēmuma lielumu un eksporta iespējām.

4.2.

Maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem finansējuma pieejamība bieži vien ir nopietna problēma. Informatīvā ziņojumā EESK norādīja, ka kopš 2008. gada MVU darbību ierobežo nepietiekams finansējuma nodrošinājums (26). Lai gan stāvoklis pēdējā laikā uzlabojas, ir jāsecina: jo mazāki ir attiecīgie uzņēmumi, jo lēnāks ir bijis progress, un tas vēlreiz liecina, ka uzņēmuma lielums būtiski ietekmē tā vajadzības un darbības rezultātus. Jānorāda arī, ka finansēšanai MVU galvenokārt izmanto banku aizdevumus, bet banku sistēma nav labi piemērota MVU, it īpaši mazajiem ģimenes un tradicionālajiem uzņēmumiem.

4.3.

Pēdējā laikā finansiālais atbalsts galvenokārt koncentrējās uz jaunuzņēmumiem, kas Eiropas Savienībā veido ļoti nelielu MVU daļu, taču neatliekamā vajadzība pēc kapitāla, ar ko finansēt izvērses posmā esošos uzņēmumus, joprojām netiek pienācīgi apmierināta; tas pats attiecas uz lielā vairuma tradicionālo uzņēmumu vajadzību tikai finansēt savu regulāro darbību, kas cietusi no nesenās krīzes. Ir izskanējuši ziņojumi par banku bankrotiem, kuru dēļ mazie uzņēmumi bijuši spiesti pārtraukt uzņēmējdarbību vienkāršu naudas plūsmas problēmu dēļ.

4.4.

Vēl viens ļoti nopietns šķērslis, ar ko atšķirībā no lieliem uzņēmumiem saskaras MVU, ir saistīts ar piekļuvi informācijai un jauniem tirgiem. Šiem uzņēmumiem ir arī grūtāk pieņemt un noturēt darbā augsti kvalificētu darbaspēku un izpildīt aizvien pieaugošās regulatīvās un birokrātiskās prasības. Šis nelabvēlīgais stāvoklis vēl jo sliktāks ir mazāk attīstīto ES reģionu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kam trūkst iespēju sadarboties ar lielākiem uzņēmumiem, iesaistoties to vērtības radīšanas ķēdēs, un ir mazāk iespēju kļūt par daļu no konkurētspējīgām kopām. Šie uzņēmumi arī nesaņem pietiekamus sabiedriskos labumus, tiem ir ierobežota piekļuve dažādiem instrumentiem un atbalsta iestādēm un tie bieži cieš no klientu skaita samazināšanās. Visi šie faktori var arī paaugstināt izmaksas, kas saistītas ar šo uzņēmumu preču laišanu tirgū.

4.5.

Tāpēc tradicionālajiem MVU un tiem, kas atrodas mazāk attīstītās ES teritorijās, ļoti svarīgi ir nevis tie politikas instrumenti, kuri vērsti uz inovācijas veicināšanu, piekļuvi jauniem tirgiem, internalizāciju, piekļuvi kapitāla tirgiem utt., bet gan tie, kuri palīdz MVU uzlabot un pilnveidot savu pamatdarbību, proti, tie, kuri atvieglo piekļuvi kopīgam banku finansējumam, informācijai, kvalificētam darbaspēkam un tūlītējām uzņēmējdarbības iespējām (ikdienas darbības uzlabošanai). Īstermiņā nav jēgas ierosmei sākt mainīt šo uzņēmumu rīcību, jo vispirms ir jāmaina vispārējā vide, kurā tie darbojas.

4.6.

Lai gan dažās valstīs biznesa inkubatori darbojas sekmīgi, citās to pozitīvā ietekme ir diezgan ierobežota. Galvenais panākumu faktors ir organizatorisko resursu kopīgas izmantošanas kultūra un atbalsta tīkli, kas kopumā mazāk attīstītajos ES reģionos nav labi izveidoti.

4.7.

Uz zināšanām balstīta satura radīšanas kā konkurences priekšrocības pieaugošā nozīme vēl vairāk pastiprina MVU neviendabīgumu, izraisot divu nošķirtu grupu veidošanos, proti, strauji augoši MVU un citi MVU, kuru attīstību kavē šķēršļi, kas parasti ir saistīti ar to mazo izmēru, atrašanās vietu un klientu loku.

4.8.

EESK aicina Eiropas Komisiju atbalstīt pieeju “vispirms rīkoties mazo uzņēmumu interesēs” un, izstrādājot politikas instrumentus, īpašu uzmanību pievērst mazajiem ģimenes un tradicionālajiem uzņēmumiem.

4.9.

Pirms 30–40 gadiem Eiropā bija daudzi mazāk attīstīti reģioni, kas ģeogrāfiski vai funkcionāli bija nošķirti no ekonomikas izaugsmes centriem. Daži no tiem tagad ir plaukstoši reģioni, jo to vietējā pārvalde ir bijusi atvērta, atbildīga un nekorumpēta, uzņēmējdarbības organizācijas ir darbojušās efektīvi un ir izveidoti vietējie uzņēmējdarbības tīkli, kas sekmīgi darbojas.

5.1.

Finansējuma pieejamība ir vispārzināma problēma. Salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem mazajiem ģimenes un tradicionālajiem uzņēmumiem ir raksturīgas lielākas atšķirības peļņas, izdzīvošanas un izaugsmes rādītāju ziņā, un tas izskaidro īpašās problēmas, ar kurām tie saskaras saistībā ar finansējumu. MVU parasti tiek noteiktas augstākas procentu likmes, turklāt nodrošinājuma trūkuma dēļ tiek piemērota kredītu normēšana. Ar finansējumu saistītās grūtības starp lēni un strauji augošiem uzņēmumiem būtiski atšķiras.

5.2.

Riska kapitāla fondu un privātā kapitāla tirgu – tostarp neoficiālo tirgu un komerceņģeļu – darbības paplašināšanās, kolektīvā finansēšana un kapitāla tirgu savienības izveide kopumā ir uzlabojusi riska kapitāla pieejamību noteiktām MVU kategorijām, taču mazie ģimenes un tradicionālie uzņēmumi no šīm pārmaiņām, visticamāk, negūs lielu labumu un vairumā gadījumu joprojām būs atkarīgi no tradicionālajiem banku aizdevumiem. Pat novatoriskiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem šie instrumenti ne vienmēr ir viegli izmantojami, un gan vietējo kapitāla tirgu attīstības līmeņa, gan pienācīgu tiesību aktu trūkuma dēļ starp valstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības.

5.3.

Atzinīgi ir vērtējama Eiropas Komisijas politika, kas vērsta uz to, lai, nodrošinot garantijas, atvieglotu piekļuvi finansējumam. Tomēr izraudzītā shēma, šķiet, rada traucējumus garantiju tirgū un, galu galā, neparedzētu ietekmi uz garantijas iestāžu darbību. Ir pieejami empīriski pierādījumi (Spānija ir raksturīgs piemērs) par to, ka komercbankas savus esošos aizņēmējus atklāti aicina lūgt garantiju, ko tiešas garantijas veidā tiem izsniedz ES, lai banka ar šo garantiju varētu nodrošināties pret attiecīgajiem riskiem un tai nebūtu jāpaaugstina riska klase. “Neizdevīgā stāvoklī esoši MVU” (t. i., tie, kas cenšas iegūt kredītu) tiek atstāti novārtā. Publisko līdzekļu ieguldīšanas izvēršana, izmantojot kontragarantijas, paaugstinās šo līdzekļu izmantošanas efektivitāti un radīs lielāku sviras efektu tirgū un ekonomikā kopumā.

5.4.

Eiropas un vietējais regulatīvais slogs joprojām ir būtisks šķērslis mazajiem ģimenes un tradicionālajiem uzņēmumiem, jo parasti tiem trūkst resursu, lai risinātu problēmas, ko rada pārmērīga regulēšana. Tāpēc ir jāgādā, lai šiem uzņēmumiem būtu viegli pieejama informācija par regulējumu, un jāuzlabo informācijas sniegšana par tehniskajiem un vides standartiem. Politikas veidotājiem ir jāparūpējas par to, lai atbilstības procedūras nebūtu nevajadzīgi dārgas, sarežģītas vai ilgstošas. Turklāt attiecīgajām vietējām uzņēmumu apvienībām sistemātiski un rūpīgi jāpārbauda jaunais regulējums un tā īstenošana.

5.5.

Piekļuve labākai informācijai ir vajadzīga ne tikai saistībā ar regulatīvajām prasībām. Tradicionālajiem un ģimenes uzņēmumiem ļoti svarīga ir arī informācija par vietējo uzņēmējdarbības vidi un tirgus iespējām reģionālajā līmenī. Modernajām tehnoloģijām, ja tās ir vienkārši lietojamas, ir liels potenciāls mazināt informācijas plaisu. Ļoti lietderīgi būtu izveidot vienotu kontaktpunktu, kur visa vajadzīgā informācija, kas ietekmē uzņēmumu stratēģijas un lēmumus, būtu pieejama vienuviet, kā tas dažās valstīs jau notiek. Informācijas tīklu atbalsta pasākumi ir jāveic tā, lai pielāgotu datubāzes un nepieļautu pārmērīgu informācijas daudzumu.

5.6.

Pēdējā laikā veiktie pasākumi, kuru mērķis ir atvieglot piekļuvi tirgum, galvenokārt tika orientēti uz starptautiskajiem tirgiem. Politika šajā jomā ir vērsta uz tādu nelabvēlīgu apstākļu novēršanu, ar ko saskaras MVU, kuriem nav piekļuves cilvēkresursiem, ārējiem tirgiem un tehnoloģijām. Taču, kā minēts iepriekš, mazajiem tradicionālajiem un ģimenes uzņēmumiem tas bieži vien nav būtiski. Tāpēc centieni būtu jāvirza uz reģionālo tirdzniecības misiju organizētāju koordinācijas uzlabošanu un uz labākas palīdzības sniegšanu uzticamu darījumu partneru meklēšanā. Vēl viena iespēja šajā jomā ir veltīt vairāk pūļu, lai palielinātu mazo uzņēmumu daļu publiskā iepirkuma līgumos.

5.7.

Ļoti konkrēta problēma, ar ko mazie tradicionālie un ģimenes uzņēmumi saskaras pēdējā laikā, ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Demogrāfiskie rādītāji attālos apgabalos un daudzos mazāk attīstītos reģionos pasliktinās, tāpēc daudzviet ir vērojams būtisks kvalificēta darbaspēka trūkums. Tādēļ šiem uzņēmumiem ir vajadzīga palīdzība cilvēkresursu apzināšanā un piesaistīšanā, kā arī to apmācībā. Apmācības programmas nevajadzētu īstenot sezonas laikā, un tās būtu jāpielāgo konkrētām vajadzībām. Būtu vajadzīga arī sistēma, kā šīs programmas piedāvāt regulāri, jo maziem uzņēmumiem var būt augsts darbinieku mainības rādītājs.

5.8.

Ģimenes uzņēmumos ir ierasts, ka uzņēmumā strādā bērni no tās pašas ģimenes vai arī citi bērni. Tā ir tradīcija, kas nāk par labu uzņēmējdarbībai, jo palīdz uzņēmumam viegli pāriet no vienas paaudzes uz nākamo un bērniem iepazīties ar turpmāko darbu. Šādos gadījumos īpašniekiem/vadītājiem vienmēr ir jāpatur prātā, ka darba apstākļiem ir jāatbilst SDO Konvencijas Nr. 182 un SDO Konvencijas Nr. 138 par bērnu darbu noteikumiem.

5.9.

Apmācība ir vajadzīga, taču ne tikai mazo ģimenes un tradicionālo uzņēmumu darbiniekiem. Lauku apvidos un attālos apgabalos banku darbinieki un darba devēju apvienības bieži vien neko nezina par dažādajām programmām un iespējām, kuras nodrošina Eiropas Komisija, un par attiecīgajiem dokumentiem un procedūrām. Šis starpnieku tīkls ir ārkārtīgi svarīgs, lai atbalsts mazajiem ģimenes un tradicionālajiem uzņēmumiem būtu efektīvs. Būtu jāveicina informācijas programmas un labas prakses piemēru apmaiņa starp šiem starpniekiem. Būtu jāorganizē arī vienots kontaktpunkts visu veidu finansējumam un programmām.

5.10.

Svarīgs politikas pasākums būtu uzlabot mazo ģimenes un tradicionālo uzņēmumu īpašnieku/vadītāju “kvalitāti”, jo šajos uzņēmumos viss ir tieši saistīts ar šo faktoru. To varētu panākt, veicinot apmācību un/vai nodrošinot vieglu piekļuvi konsultatīvajiem pakalpojumiem. Būtu jāveicina mūžizglītība; tiešsaistes izglītības instrumenti, kas saistīti ar tādām jomām kā uzņēmējdarbības plānošana, ražošanas standarti, patērētāju aizsardzības tiesību akti vai citi noteikumi, varētu būt solis pareizajā virzienā.

5.11.

Vēl viens pasākums ir mudināt mazos ģimenes un tradicionālos uzņēmumus atkārtoti ieguldīt savu peļņu. Ja tie tiks stimulēti šādi rīkoties, šie uzņēmumi kļūs stabilāki, būs mazāk atkarīgi no banku aizdevumiem un labāk aizsargāti pret krīzēm.

5.12.

Būtu ļoti lietderīgi apkopot dažādu valstu labas prakses piemērus no tādām nozarēm (tūrisms, lauksaimniecība, zivsaimniecība utt.), kur darbojas daudz mazo ģimenes un tradicionālo uzņēmumu, un informēt par šiem piemēriem dalībvalstis.