13.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 382/26

1)

Vai mācību gada mācību perioda beigas var uzskatīt par objektīvu iemeslu, kas attaisno atšķirību attieksmē pret iepriekš minētajiem pagaidu ierēdņu statusā nodarbinātajiem vidusskolas mācībspēkiem un pastāvīgo ierēdņu statusā nodarbinātajiem vidusskolas mācībspēkiem?

2)

Vai ar diskriminācijas aizlieguma principu ir saderīgi, ka šiem pagaidu ierēdņu statusā nodarbinātajiem vidusskolas mācībspēkiem, kuru dienesta attiecības tiek izbeigtas mācību perioda beigās, nav iespējams izmantot atvaļinājumu kā faktiskas atpūtas laiku, to aizstājot ar atbilstošu atlīdzinājumu?

3)

Vai ar šo noteikta laika darba ņēmēju jēdzienam atbilstošo ierēdņu diskriminācijas aizlieguma principu ir saderīga tāda abstrakta tiesību norma kā 2012. gada 12. jūlija reģionālā likuma 5/2012 par Kastīlijas-Lamančas autonomās kopienas vispārējo budžetu 2012. gadam 13. papildnoteikums, ar kuru nolūkā sasniegt budžeta taupības un deficīta novēršanas mērķus tostarp tika apturēta Izglītības un zinātnes ministrijas un ANPE arodbiedrības starpā noslēgtā 1994. gada 10. marta nolīguma, kas publicēts ar Izglītības un zinātnes ministrijas personāla un dienestu ģenerāldirekcijas 1994. gada 15. marta lēmumu (1994. gada 28. martaBOMEC), piemērošanu jautājumā par jūlija un augusta atalgojuma un atvaļinājuma naudas maksājumiem gan personālam, kas aizvieto ilgāk par pieciem ar pusi mēnešiem, gan personālam, kas aizpilda vakantās amata vietas, un tiek noteikts, ka pagaidu ierēdņu statusā nodarbinātajiem neuniversitātes mācībspēkiem ir jāsaņem atvaļinājuma nauda vai nu par 22 darbadienām gadījumā, ja iecelšana amatā ir bijusi uz visu mācību gada laiku, vai tam proporcionāli atbilstošu dienu skaitu?