30.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 369/30

—

atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulas (ES) 2017/852 par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (1) III pielikuma I daļas d) punktu, un

—

piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā tiesību norma ir jāatceļ, jo ar to esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, atņemot dzīvsudraba elektrolīzes šūnu ražotņu apsaimniekotājiem iespēju saņemt termiņa pagarinājumu, lai nodrošinātu atbilstību labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, ja ir izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) paredzētie nosacījumi.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā tiesību norma ir jāatceļ, jo ar to esot pārkāpts samērīguma princips, i) nosakot stingru pakāpeniskas izbeigšanas termiņu dzīvsudraba elektrolīzes ražošanai, kas ir krietni pirms termiņa, kurš izriet no piemērojamā starptautiskā tiesiskā regulējuma attiecībā uz dzīvsudrabu, pat nepiedāvājot vismaz iespēju konkrētos gadījumos saņemt pagarinājumus/izņēmumus, ii) atbalstot tiesību aktus, kuri nevar sniegt būtiskus vides ieguvumus plašākai sabiedrībai, tajā pat laikā radot būtiskas neērtības saimnieciskās darbības veicējiem, un, iii) neņemot vērā esošos tiesību aktus, kuros jau ir paredzēti skaidri noteikumi par pakāpenisku izbeigšanu un pagarinājumiem/izņēmumiem, pašiem neparedzot grūtību klauzulu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā tiesību norma ir jāatceļ, jo tā prasītāja komercdarbībai radīšot zaudējumus, kas pielīdzināmi Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzēto pamattiesību uz īpašumu pārkāpumam, kas ir nesamērīgi ar apstrīdētajā tiesību normā paredzētajiem mērķiem, kurus būtu iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem.