7.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 68/40

—

ņemot vērā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu hartu, ko Eiropadome pieņēma 2000. gada 19. un 20. jūnijā sanāksmē Feirā,

—

ņemot vērā Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīciju (1),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 14. oktobra paziņojumu „Rūpniecības politika — konkurētspējas uzlabošana” (COM(2011) 0642),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 9. novembra paziņojumu „Mazi uzņēmumi, liela pasaule — jaunas partnerattiecības, lai palīdzētu MVU izmantot globālās iespējas” (COM(2011) 0702),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. novembra ziņojumu „Regulatīvā sloga mazināšana MVU — ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām” (COM(2011) 0803),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu „Pārskats par „Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu” ” (COM(2011) 0078),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu „Akts par vienoto tirgu — Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos — Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011) 0206),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010) 2020),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 30. novembra priekšlikumu Regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam) COM(2011)0834,

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada ziņojumu par konkurences politiku (COM(2011) 0642),

—

ņemot vērā 2011. gada 16. februāra rezolūciju par nākamajā plānošanas periodā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansiālajam atbalstam paredzēto ES instrumentu pārskatīšanas praktiskajiem aspektiem (2),

—

ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā (3),

—

ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par Mazās uzņēmējdarbības akta pārskatīšanu (4),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0293/2012),

A.

tā kā ekonomiskās krīzes laikā mikrouzņēmumu un MVU piekļuve finansējumam, jo īpaši nelieliem kredītiem, to attīstības atbalstam ir apgrūtināta;

B.

tā kā 25 % ES MVU ir bijuši starptautiski aktīvi vienotajā tirgū, bet tikai 13 % ir bijuši starptautiski aktīvi ārpus ES robežām; tā kā tikai 24 % mikrouzņēmumu eksportē preces un pakalpojumus salīdzinājumā ar 38 % mazo uzņēmumu un 53 % vidējo uzņēmumu;

C.

tā kā gandrīz trešdaļa administratīvā sloga, ko rada ES tiesību akti, galvenokārt izriet no nesamērīgas un neefektīvas īstenošanas valsts līmenī, kas nozīmē — ja dalībvalstis efektīvāk transponētu ES tiesību aktus, būtu iespējams ietaupīt līdz EUR 40 miljardiem (5);

D.

tā kā nodarbināto skaits vairāk nekā 96 % Eiropas Savienības MVU ir mazāks par 50 un šo uzņēmumu gada apgrozījums nesasniedz EUR 10 miljonus; tā kā to spēja eksportēt preces un pakalpojumus ārpus savas valsts robežām ir ierobežota galvenokārt augsto ar starptautisko tirdzniecību saistīto pastāvīgo izmaksu, tiesiskās nedrošības un regulējuma sadrumstalotības dēļ;

E.

tā kā laikā no 2002. līdz 2010. gadam 85 % no visām jaunajām darbavietām ES radīja MVU, jo īpaši jaunie uzņēmumi; tā kā 32,5 miljoni cilvēku ES ir pašnodarbināti;

F.

tā kā rūpniecībai Eiropas ekonomikā ir liela nozīme un ražojošā rūpniecība ES privātajā sektorā rada 25 % tiešo darbavietu, kā arī nodrošina 80 % privātās pētniecības un izstrādes,

G.

tā kā darbavietu izveide ekoloģiskās ražošanas nozarēs salīdzinājumā ar daudzām citām nozarēm ir bijusi pozitīva visā lejupslīdes laikā un tiek prognozēta tās stabilitāte turpmākajos gados (6);

H.

tā kā internets un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) veicina MVU iespējas pārdot pakalpojumus visā pasaulē un būtiski palīdz stiprināt MVU ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē un darbavietu radīšanā;

I.

tā kā Komisija ir aplēsusi, ka ar politikas virzieniem, kas veicina pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku, piemēram, resursu efektivitātes, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu politiku, līdz 2020. gadam varētu radīt vairāk nekā 9 miljonus darbavietu, jo īpaši MVU sektorā;

1.

konstatē kopējās strukturālās un normatīvās problēmas, ar ko saskaras MVU, piemēram, piekļuvi finansējumam, cilvēkkapitālam, kā arī organizatoriskajiem resursiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija cenšas veicināt un atbalstīt MVU ekonomisko darbību vienotajā tirgū un trešo valstu tirgos; norāda, ka kopumā MVU starptautiskās darbības attīstība būtu jāuzlūko kā process; norāda — lai MVU varētu sekmīgi paplašināt uzņēmējdarbību ārpus ES, tiem ir vajadzīgi konsultāciju pakalpojumi jau vietējā līmenī, ne tikai trešo valstu tirgos; uzsver, ka šī vajadzība ir jāatspoguļo ES atbalsta politikā;

2.

norāda, ka MVU ir ārkārtīgi dažādi; tādēļ uzsver, ka Komisijai, izstrādājot jaunu MVU politiku, būtu jāņem vērā dažādās problēmas, ar ko uzņēmumi saskaras atkarībā no to lieluma un nozares;

3.

atgādina, ka MVU no starptautiskas darbības gūst lielāku labumu nekā lielie uzņēmumi, jo saskaras ar paraugpraksi, labāku pārprodukcijas izmantošanu un izejvielu piegādi ar importa starpniecību, kā arī labāku konkurētspēju, kā rezultātā MVU, kas nodarbojas ar eksportu, pastāvīgi ir labāki rādītāji nekā tiem uzņēmumiem, kuri ar eksportu nenodarbojas, radot lielākus ieguvumus visai ekonomikai un patērētāju labklājībai;

4.

noraida viedokli, ka ES MVU pasargāšana no starptautiskās konkurences palīdzētu šiem uzņēmumiem augt un sekmīgi darboties starptautiskā mērogā; drīzāk uzskata, ka ES starptautiskās sarunās būtu jāatbalsta pozitīva darba kārtība, kas sniegtu labumu MVU, lai abpusēji mazinātu šķēršļus MVU interesēs pasaulē;

5.

uzskata, ka ir vienlīdz svarīgi gan nodrošināt efektīvu MVU aizsardzību pret ES partnervalstu negodīgu tirdzniecības praksi, gan palīdzēt MVU, kuri vēlas darboties starptautiskā mērogā; uzskata, ka starptautiskā darbība un aizsardzība ir vienlīdz svarīgi globalizācijas procesa aspekti;

6.

uzsver, ka paziņojumā būtu jānorāda nozaru atšķirības, jo tādu MVU starptautiskā darbība, kuri sniedz pakalpojumus, būtiski atšķiras no tādu MVU starptautiskās darbības, kuri nodarbojas ar ražošanu; norāda, ka daudziem MVU, kas sniedz pakalpojumus un kuri turklāt ir lielākā daļa no MVU, bieži vien nav jāsasniedz noteikts apmērs eksporta sākšanai, turklāt šādi uzņēmumi galvenokārt gūtu labumu no atklātākiem noteikumiem un piekļuves IKT mērķa valstīs, turpretī MVU, kas nodarbojas ar ražošanu, gūtu labumu no labākiem apstākļiem pārvadājumu loģistikā un tirdzniecības veicināšanā;

7.

atzīmē, ka lielākā daļa valsts politikas virzienu ES MVU starptautiskās darbības atbalstam ir vērsti uz ražošanu, un tādēļ ierosina pielāgot tos, lai ņemtu vērā to MVU atšķirīgās vajadzības, kuri sniedz pakalpojumus; jo īpaši ierosina vēlreiz apsvērt MVU tirdzniecības atbalsta programmu minimālā apmēra prasības, jo tās parasti bijušas balstītas uz to MVU eksporta modeli, kuri nodarbojas ar rūpniecību, jo šajā modelī uzņēmums var paplašināt darbību starptautiskā līmenī, ja tas sasniedz kritisko apmēru;

8.

uzskata – lai gan ar šo paziņojumu ir mēģināts novērst grūtības, ar ko saskaras MVU, nosakot uzņēmējdarbības iespējas ārvalstīs, tajā netiek pietiekami uzsvērts, ka valstij būtu vēlams nodrošināt MVU ar pamatnostādnēm, ierosinājumiem un stimuliem starptautiskas darbības jomā; uzskata arī, ka ES saskaņoti ar dalībvalstīm būtu jāatbalsta un jāveicina centieni stratēģiski svarīgās nozarēs attīstīt MVU proaktīvā veidā, pievienojot vērtību pašreizējām iniciatīvām, īpaši attiecībā uz tehnoloģiski attīstītām ražošanas darbībām ar augstu pievienoto vērtību, kas sniedz konkurētspējas priekšrocības salīdzinājumā ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm; tādēļ uzsver vajadzību noteikt perspektīvus nišas tirgus, kā iestrāde citos ES politikas dokumentos, piemēram, Svarīgu pamattehnoloģiju jautājumu augsta līmeņa grupas ziņojumā, ir jau sākta;

9.

mudina Komisiju, tiklīdz iespējams, sākt paziņojumā paredzētā daudzvalodu portāla darbību un vēlākais līdz 2013. gada beigām panākt tā pilnīgu funkcionēšanu; uzskata, ka, atzīstot MVU un ar to saistīto jautājumu lielo daudzveidību, portālam būtu jābūt viegli pieejamam un lietotājiem draudzīgam, turklāt tā saturam nevajadzētu ne pārklāties ar jau pastāvošo portālu saturu, ne arī radīt papildu meklēšanas izmaksas MVU; uzsver, ka portālam vajadzētu palielināt to ES MVU skaitu, kuri darbojas starptautiskā līmenī;

10.

aicina ES, valstu un reģionālā līmenī palielināt un padarīt efektīvāku atbalstu MVU piekļuvei vienotajam tirgum un trešo valstu tirgiem, jo īpaši attiecībā uz tās popularizēšanas pasākumiem un piekļuvi informācijai, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, līdzdalību publiskā iepirkuma konkursos, IKT, standartizācijas un normatīvajiem jautājumiem; uzskata, ka Eiropas Biznesa atbalsta tīkls ir efektīvs instruments, lai sasniegtu šos mērķus; piekrīt, ka, pamatojoties uz rūpīgu novērtējumu, būtu jāīsteno jauns Eiropas Biznesa atbalsta tīkla modelis, lai palielinātu efektivitāti, samazinātu administratīvo un pārvaldes slogu un palīdzētu nodrošināt vajadzībām pielāgotu atbalstu; uzskata, ka šim atbalstam būtu jāpalīdz uzņēmumiem iegūt vajadzīgās iemaņas un noteikt stratēģiju, lai paplašinātos ārvalstu tirgos, kā arī būtu jāveicina uzņēmumu sadarbība, sekmējot piedāvājuma atbilstību pieprasījumam;

11.

pauž pārliecību, ka Eiropas Biznesa atbalsta tīkls palielinās tā vērtīgumu MVU tikai tad, ja tiks nostiprināta to veidojošo organizāciju darbība un pārvaldība un uzlabota informētība par tā sniegtajiem atbalsta pakalpojumiem;

12.

prasa dalībvalstīm vietējā un reģionālā līmenī izveidot vienotu eksporta palīdzības dienestu tīklu, kur darbotos uzņēmumi, tirdzniecības palātas, augstskolas un citas ieinteresētās personas, lai MVU būtu tikai viena viegli atpazīstama kontaktpersona un savā valodā un tūlītējai izmantošanai saņemtu personalizētas konsultācijas un ekonomisko analīzi par ārvalstu tirgiem, informāciju par atbalstu, eksporta iespējām, pastāvošajiem tirdzniecības šķēršļiem (gan tarifu šķēršļiem, gan šķēršļiem ar tarifiem nesaistītu iemeslu dēļ), ieguldījumu aizsardzību un spēkā esošajiem strīdu risināšanas noteikumiem, kā arī konkurentiem trešo valstu tirgos; uzskata, ka šiem palīdzības dienestiem būtu jāsniedz ieguldījums labas prakses apmaiņā saskaņā ar Eiropas Mazo uzņēmumu hartu;

13.

ierosina vairāk informācijas novirzīt uz mazajiem un mikrouzņēmumiem — MVU grupu, kura starptautiskā mērogā ir visneaktīvākā un ir vismazāk informētā par savām eksporta iespējām un par ieguvumiem, ko MVU sniegtu starptautiskā darbība;

14.

piekrīt, ka atbalsta programmas, kuras finansē ar valsts līdzekļiem, būtu jāīsteno pēc iespējas rentablāk, jo īpaši laikā, kad ES ekonomika vēl aizvien atgūstas no smagākās krīzes, ar ko tā ir saskārusies desmitgažu laikā; šajā sakarībā norāda, ka programmu kvalitātei būtu jāsaglabājas vismaz tajā pašā līmenī;

15.

atzinīgi vērtē priekšlikumu, ka daudzām vietējām, reģionālajām, valsts un ES atbalsta shēmām būtu jāpiemēro „noteikšanas uzdevums”; uzskata, ka šajā uzdevumā būtu jāiekļauj privātā sektora un vietējās iniciatīvas, lai palīdzētu MVU piekļūt finansējumam, jo īpaši iniciatīvām, kas atvieglo piekļuvi mikrouzņēmumu piekļuvi nelieliem kredītiem, kā arī pastāvošo ES atbalsta shēmu efektivitātes novērtējums; uzskata, ka uzskaitījums būtu jāveic, ievērojot regulārus starplaikus, un jāizmanto kā pamats kritēriju un rezultātu apkopojuma sistēmā; uzskata, ka sākotnējais noteikšanas uzdevums ir jāizmanto kā pamats pašreizējo ES atbalsta shēmu novērtējumam; norāda, ka noteikšanas uzdevums var neaptvert visas iniciatīvas, jo īpaši tad, ja tās ir nelielas vai neoficiālas vai ja šāda rīcība nav iespējama izmaksu un/vai praktiskā ziņā;

16.

sagaida, ka līdz 2012. gada beigām tiks iesniegti pirmie konkrētie priekšlikumi pašreizējo ES atbalsta shēmu pilnveidošanai un saskaņošanai, lai panāktu to efektivitāti un atbilstību ES MVU vajadzībām; uzskata, ka ar ES darbību ir jāizvairās no dublēšanās un paralēlu struktūru izveides un jārāda skaidra pievienotā Eiropas vērtība; uzskata, ka būtu jāņem vērā pašreizējās valsts atbalsta struktūras, ievērojot subsidiaritātes principu; uzskata, ka vienotās ES MVU apkalpošana ir jāveic organizācijai, kas noteikta kā tuvākā to individuālajām uzņēmējdarbības vajadzībām; aicina Komisiju regulāri informēt atbildīgās Parlamenta komitejas par šā pastāvīgā uzdevuma virzību;

17.

norāda, ka, lai ieviestu jaunus ES pasākumus, piemēram, šo, jāpārliecinās, ka tie sniedz lielāku pievienoto vērtību nekā pašreizējie instrumenti; uzskata, ka šāda pievienotā vērtība ir rodama ģeogrāfiskas vai būtiskas tirgus neveiksmes gadījumos („tukšās vietas”) vai gadījumos, kad ir jāveicina ES tirdzniecības politikas interešu ievērošana vai centieni iegūt informāciju datu bāzei par piekļuvi tirgum;

18.

uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka MVU ir pašreizējās atbalsta sistēmas pārskatīšanas līdzdalībnieki; aicina MVU kopā ar Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta tīklu (EEN) un ES uzņēmējdarbības organizācijām cieši iesaistīties pārskata īstenošanā;

19.

uzstāj, ka instrumenti, kas tagad ir pieejami visiem ES uzņēmumiem, kad tie veic eksportu, piemēram, tirgus pieejamības datubāze un eksporta palīdzības dienests, būtu jāpielāgo MVU vajadzībām; atzinīgi vērtē MVU paredzēta palīdzības dienesta ieviešanu, lai risinātu jautājumus attiecībā uz tirdzniecības aizsardzības instrumentiem (MVU TAI palīdzības dienests); iesaka panākt lielāku saskaņotību starp dažādām Eiropas MVU atbalsta struktūrām trešās valstīs;

20.

uzskata, ka ar ES kopējo tirdzniecības politiku vai citiem piemērotiem ES instrumentiem, ja samērošana paredz, ka tas ir vajadzīgs un iespējams, būtu jāizstrādā un jāievieš praktiski un izmaksu ziņā lietderīgi risinājumi, lai palīdzētu MVU pārvarēt apgrozāmā kapitāla trūkuma problēmu, jo īpaši attiecībā uz kapitālu, kas vajadzīgs, lai veiktu sākotnējo vajadzīgo ieguldījumu un sāktu finansēt eksportu;

21.

uzskata, ka, efektīvi izmantojot pašreizējās valstu struktūras, ES iniciatīvas ir vajadzīgas trešo valstu tirgos, ja ir pierādīta pievienotā vērtība; mudina īstenot ekspertu sadarbību gan valsts, gan privātajā jomā, tostarp ES tirgus pieejamības nodrošināšanas grupu vidū; piekrīt, ka dažu mazāko un jaunāko dalībvalstu MVU atrodas nelabvēlīgākā situācijā, jo dažos trešo valstu tirgos tie var izjust pietiekamas diplomātiskās pārstāvības vai pieredzējušu partneru, vai abu šo elementu trūkumu; tomēr uzsver, ka ES iniciatīvām nevajadzētu iejaukties konkurencē starp atsevišķiem uzņēmumiem no dažādām dalībvalstīm trešo valstu tirgos;

22.

uzsver, ka MVU starptautiskā darbība ir process, un, lai MVU darbība būtu sekmīga, jau patlaban ir nepieciešami atbalsta pasākumi vietējā līmenī, nevis tikai trešo valstu tirgos; atzīst, ka trešo valstu tirgos būtisku vērtību šim procesam var pievienot, piemēram, ES centieni attiecībā uz lobēšanu, tirdzniecības politiku un tirgus piekļuvi, kā arī papildu programmas tirgus nepilnību novēršanai;

23.

aicina Komisiju, lai izvairītos no funkciju dublēšanās, veidot jaunas struktūras tikai pēc finansējuma pārskatīšanas un pieejamo konsultatīvo pakalpojumu apjoma pārbaudes dalībvalstīs, un pamatīgas šo pakalpojumu lietderības analīzes, kā arī tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies par šādu jaunu struktūru izveides nepieciešamību;

24.

atbalsta Komisijas ierosinājumu pastiprināt sadarbību starp dažādām uzņēmumu apvienībām, tirdzniecības palātām un citiem privātiem dalībniekiem, kuri ir aktīvi vienotajā tirgū un trešās valstīs, lai atvieglotu uzņēmumu partnerību veidošanu un sekmētu kopas un piekļuvi jauniem tirgiem, veicinot starptautiskās darbības attīstīšanas procesu mērogā no individuāla uzņēmuma līdz tīklam vai vairāku vietņu tīkliem, lai atbalstītu sarežģītākus un ilgtspējīgākus starptautiskās darbības sekmēšanas projektus, kuros piedalās dažādi uzņēmumi un citas organizācijas un citas publiskā sektora iestādes, kas sniedz atbalstu;

25.

uzsver, ka svarīga ir teritorija, kurā darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, un aicina Komisiju un dalībvalstis pastāvīgi sadarboties ar vietējiem uzņēmumiem, lai attīstītu darbu tīklā;

26.

uzskata, ka būtu jāveicina kopuzņēmumu izveide un citi partnerības nolīgumi MVU vidū vai ar MVU līdzdalību kā stratēģija, lai iekļūtu jaunos tirgos, attīstītu tiešo ieguldījumu projektus vienotajā tirgū un trešās valstīs un piedalītos konkursos; aicina Komisiju mobilizēt resursus, lai veicinātu šādu starptautisku sadarbību;

27.

norāda, ka kopas un tīklus bieži var radīt tiklab virtuālā, cik fiziskā veidā; mudina dalībvalstis sekmēt nepieciešamos instrumentus un resursus, lai veicinātu virtuālās kopas un tīklus;

28.

mudina dalībvalstis aktīvi atbalstīt Komisijas uzdevumu starptautiskos forumos un konferencēs veicināt MVU piekļuvi trešo valstu tirgiem;

29.

iesaka Komisijai apsvērt visas ar starptautiskas darbības veicināšanu saistītās dimensijas, proti, eksportēšanu un importēšanu, tostarp dažādus ekonomiskās partnerības un sadarbības veidus; norāda, ka paziņojumā šī otrā dimensija nav pietiekami uzsvērta;

30.

prasa vairāk integrēt Savienības politikas jomas MVU atbalstam, jo īpaši attiecībā uz inovāciju, izaugsmi, starptautiskās darbības attīstīšanu, ražīgumu, izmaksu kontroli un birokrātijas mazināšanu, cilvēkkapitāla kvalitāti un sociālo atbildību;

31.

atzinīgi vērtē jauno programmu, kas paredzēta MVU konkurētspējas nodrošināšanai (COSME); norāda uz Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (CIP) sekmīgajiem pasākumiem; uzskata, ka jaunajā programmā būtu jāturpina un jāpaplašina, piemēram, Neatkarīgo ieinteresēto personu augsta līmeņa grupas administratīvā sloga mazināšanas jautājumos un Eiropas Uzņēmējdarbības atbalsta tīklu, darbība; uzsver nepieciešamību uzlabot MVU piekļuvi finansējumam un stiprināt privātā sektora iespējamo lomu; aicina vienkāršot un racionalizēt dažādos Savienības instrumentus, kas attiecas uz piekļuvi kredītam, galvojumiem vai riska kapitālam, jo īpaši saistībā ar MVU, kuriem ir starptautiskas darbības plāni; prasa pārskatīt pamata banku pakalpojumu izmaksas un pieejamību MVU, kas ir iesaistīti pārrobežu tirdzniecībā, jo īpaši ar dažādām valūtām, tostarp ārpus ES; mudina dalībvalstis izskatīt iespēju daļu no to valsts uzņēmumu nodokļa ienākumiem izmantot, lai vienkāršotu aizdevumu garantiju pieejamību MVU; uzsver, ka visi instrumenti, jo īpaši ar finansējumu nesaistītie, būtu jāpieņem, balstoties uz Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas kritisku novērtējumu, un ciešā sadarbībā ar MVU organizācijām;

32.

uzsver, ka daudzgadu finanšu shēmā (DFS) ir jāparedz programmai COSME iedalīt ievērojami vairāk budžeta līdzekļu, jo īpaši ņemot vērā nozīmīgās tirgus nepilnības attiecībā uz MVU finansējumu un nepieciešamību palielināt ES atbalstu uzņēmumu pārņemšanai; šajā sakarībā uzskata, ka turpmāk būtu apsverama programmu COSME un „Apvārsnis 2020” nošķiršana darbību un budžeta ziņā, lai atvieglotu MVU orientāciju;

33.

aicina dalībvalstis nodrošināt, lai MVU būtu pieejamas pietiekamas eksporta garantiju iespējas;

34.

norāda uz kvalificētu un izglītotu uzņēmēju nozīmi starptautiskās uzņēmējdarbības problēmu pienācīgai risināšanai; aicina Komisiju atbalstīt programmu „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” un izskatīt iespēju izveidot programmu „Erasmus Mundus uzņēmējiem”, lai sniegtu iespēju talantīgiem uzņēmējiem iegūt pieredzi un veidot tīklus ar izcilības centriem ārpus ES, arī ar padziļinātu apmācību uzņēmējdarbības kultūras jomā, kas ļauj izstrādāt uzņēmuma redzējumu starptautiskā līmenī, lai nodrošinātos ar instrumentiem, kuri ir būtiski nepieciešami konkurētspējai pasaules tirgū; aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut jaunos uzņēmējus un rūpniecības politiku ar programmu „Erasmus visiem” saistītajās Eiropas politikas jomās;

35.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanu; uzsver vajadzību izveidot visaptverošāku starptautisko standartu sistēmu, lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību un samazinātu šķēršļus, kas kavē MVU attīstīšanos starptautiskā mērogā;

36.

atbalsta Eiropas standartizācijas sistēmu, kurā MVU ir sistemātiskāk iekļauti lēmumu pieņemšanas procesos, vienlaikus arī piemērojot pārbaudīto „valstu delegāciju principu”; aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai padarītu Eiropas standartizācijas struktūru izveidotos standartus pieejamākus MVU un to izmaksas — mazākas ar mērķi veicināt savstarpēju izmantojamību un samazināt dažus būtiskus šķēršļus, ar ko saskaras MVU, darbojoties starptautiskā mērogā; uzsver, ka ES standartizācijas politikas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā pielāgošana tirgus un politikas attīstībai ir būtisks instruments MVU iesaistīšanai e-uzņēmējdarbībā, e-komercijā, e-kravas pārvadājumos, inteliģentajās transporta sistēmās (ITS) utt.;

37.

uzsver, ka vienkāršs, efektīvs un par pieņemamu cenu pieejams intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) un autortiesību režīms ir svarīgs, lai veicinātu MVU attīstīšanos starptautiskā mērogā; uzskata, ka MVU ir vajadzīga efektīva IĪT aizsardzība, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju attīstību kā pamatu to starptautiskā mēroga darbībai;

38.

uzsver, ka MVU trūkst līdzekļu, lai cīnītos pret intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpumiem, kuri tos skar trešo valstu tirgos; aicina ES īstenot konkrētas iniciatīvas, lai uzlabotu MVU intelektuālo īpašuma tiesību (IĪT) aizsardzību šajās trešās valstīs, kā tas, piemēram, ar MVU IĪT palīdzības dienesta starpniecību ir īstenots Ķīnā; atzīmē, ka šis palīdzības dienesta modelis pašlaik kā izmēģinājuma iniciatīva tiek paplašināts un ieviests vairākās ASEAN un Dienvidamerikas valstīs; uzsver nepieciešamību pienācīgi novērtēt pašreizējos palīdzības dienestus, lai optimizētu šā modeļa darbību, pirms tā tiek turpmāk paplašināta; prasa Komisijai pēc tam, kad ir izdarīti secinājumi par šo novērtējumu, ieviest līdzīgus palīdzības dienestus prioritāros tirgos, kur intelektuālā īpašuma tiesības ir būtiska problēma; aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt muitas sadarbību ES un ar trešām valstīm attiecībā uz viltotu preču konfiscēšanu, kā arī vienkāršot muitas procedūras;

39.

norāda, ka ir svarīgi izveidot vienkāršotu un pārredzamu ES regulējumu publiskā iepirkuma jomā, lai MVU gūtu labāku piekļuvi publiskajiem līgumiem gan ES, gan trešās valstīs, piemērojot "tikai vienreiz" principu un izmantojot elektroniskās pārraides sistēmas, kā arī piemērojot Eiropas Paraugprakses kodeksu publiskā iepirkuma līgumu pieejamības veicināšanai MVU; uzskata, ka valsts iepirkums ir efektīvs valsts politikas instruments, ko var izmantot, lai veicinātu vietējo MVU tehnisko inovāciju spējas un izaugsmi līdz tādam līmenim, kas tiem ļautu iesaistīties starptautiskā darbībā; aicina labāk noteikt piedāvājumus, kā arī nodrošināt publiskā iepirkuma pakalpojumu atklātību;

40.

sagaida, ka Komisija uzņemsies iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka ES MVU var izmantot piekļuvi valsts iepirkumam trešo valstu tirgū vienlīdzīgos apstākļos ar citiem uzņēmumiem; pauž cerību, ka nesen publicētais priekšlikums regulai par ES valsts iepirkuma tirgu veicinās savstarpīgumu atklātībā, kas labvēlīgi ietekmētu ES MVU; pieprasa, lai ES attīstītu vienotu un vērienīgu rūpniecības politiku, kas pamatojas uz pētniecības un inovāciju veicināšanu, saņemot tādu inovatīvu finansējumu kā projektu obligācijas un atbalstot MVU attīstību, īpaši, izmantojot piekļuvi valsts iepirkumiem, lai saglabātu savu konkurētspēju attiecībā pret jauniem rūpniecības un pētniecības galvenajiem dalībniekiem; aicina ES palielināt Eiropas ražojumu vērtību, labāk informējot patērētājus, jo īpaši pieņemot „izcelsmes vietas zīmes” (made in) regulu par ES importēto produktu izcelsmes valsts norādi;

41.

stingri mudina dalībvalstis cik vien drīz iespējams un ne vēlāk kā līdz 2012. gada beigām noslēgt nolīgumu par kopēju patentu sistēmu, jo ES ir būtiski nodrošināt uzņēmumiem vienkāršu un lētu piekļuvi patentu aizsardzībai vienotajā tirgū, kas līdzinās aizsardzībai, kuru bauda to sāncenši ASV, Ķīnā un Japānā;

42.

ierosina paplašināt pašreizējos ES MVU centrus, tikai pienācīgi ņemot vērā secinājumus, kas gūti, novērtējot pašreizējo centru efektivitāti un vispārējos pamatprincipus; norāda, ka šie centri labāk darbojas kopā ar vajadzībām pielāgotiem apvienotiem palīdzības dienestiem un kā vienas pieturas aģentūras ar vienotiem kontaktpunktiem ES MVU vajadzībām trešās valstīs; uzskata, ka ES iniciatīvām būtu jākoncentrējas uz jomām, kurās MVU pašlaik darbojas;

43.

aicina precīzāk definēt MVU prioritāros tirgus, balstoties uz ES tirdzniecības sarunu plānu; atgādina, ka prioritārajos tirgos, protams, jāiekļauj tirgi ar augstu izaugsmi, piemēram, BRIC valstis, tomēr jāņem vērā arī MVU izpratne par starptautiskās darbības iespējām attīstītajās valstīs un kaimiņu reģionos; tādēļ uzskata, ka galvenie kritēriji prioritāro tirgu saraksta sagatavošanai ir mērķa tirgu izaugsme un trūkumi pastāvošajās atbalsta struktūrās; ierosina sarakstā iekļaut vairākas ES kaimiņvalstis, it īpaši Rietumbalkānu un Vidusjūras reģiona valstis vai valstis, kurām ir robeža ar ES, jo lielākā daļa MVU sākotnēji eksporta darbības paredz ar tirdzniecības partneriem kaimiņvalstīs, un ES tirdzniecībai ar šīm valstīm ir liela nozīme to izaugsmē un stabilitātē;

44.

mudina Komisiju nodrošināt, lai tirdzniecības sarunās tiktu atspoguļotas MVU konkrētās vajadzības un intereses; konstatē, ka tas ietvertu arī to sarunu jomu noteikšanu, kurās problēmas MVU skar vairāk nekā citas uzņēmumu kategorijas, un tās būtu jārisina arī vedot sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm; atbalsta daudzpusējās sistēmas reformu, lai MVU iesaistītu PTO un nodrošinātu MVU ātrāku strīdu arbitrāžu un izšķiršanu;

45.

uzsver, ka sarežģītākā starptautiskās darbības forma MVU ir ieguldījumi ārvalstīs; iesaka turpmāk, kad ES vedīs sarunas par divpusējiem ieguldījumu līgumiem, ņemt vērā to, ka MVU ir nepieciešama lielāka savu ārvalstu tiešo ieguldījumu drošība;

46.

uzskata, ka labāka, lētāka un ātrāka MVU piekļuve antidempinga procedūrām ir īpaši būtiska, lai nodrošinātu to efektīvāku aizsardzību pret tirdzniecības partneru negodīgu tirdzniecības praksi; aicina Komisiju, veicot ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformu, ņemt vērā iepriekš minētās bažas;

47.

atzinīgi vērtē iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt divpusējos brīvās tirdzniecības nolīgumos paredzēto uzņēmumu sadarbību; atgādina, ka problēmas saistībā ar iespējamo klientu atrašanu ārvalstīs un sazināšanos ar tiem, kā arī uzticamu piegāžu ķēžu izveidošanu rada lielus šķēršļus tiem MVU, kuri vēlas iekļūt eksporta tirgos, kā arī atgādina, ka mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi īpaši paļaujas uz starpnieku darbību attiecībā uz preču tirdzniecību ārvalstīs.

48.

atzinīgi vērtē 2012. gada mērķa sasniegšanu saistībā ar administratīvā sloga samazināšanu, bet uzskata, ka vēl ir daudz jāsasniedz; mudina Komisiju pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus un iesniegt jaunu un vērienīgu samazinājuma mērķi saskaņā ar Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu Eiropai un principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”; uzskata, ka šādam jaunam mērķim būtu jābūt galamērķim, aptverot jaunus tiesību aktus, kas ir pieņemti pēc šā mērķa noteikšanas; ierosina nodrošināt, lai jaunais mērķis būs izmērāms un pārbaudāms, un ar to panākt kvalitatīvus uzlabojumus, piemēram, samazinot tās dokumentācijas apjomu, ko pieprasa no MVU, un garantējot, ka MVU nesaskaras ar nereāliem dokumentācijas iesniegšanas termiņiem; uzskata, ka Neatkarīgo ieinteresēto personu augsta līmeņa grupai būtu jābūt ievērojamai un nepārtrauktai ietekmei uz šāda samazināšanas mērķa izpildes uzraudzību;

49.

aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt nolīgumus, kas ļautu MVU darboties visā Eiropā un laist tirgū savas idejas, piešķirot tiem labāku piekļuvi tirgiem un mazinot birokrātiju;

50.

uzsver vilšanos saistībā ar Komisijas virspusēji un nekonsekventi piemēroto MVU testu; pieprasa, lai MVU tests kā ietekmes novērtējuma pastāvīgs elements tiktu veikts sistemātiski; aicina Komisiju noskaidrot, kāpēc attiecībā uz datu aizsardzības paketi nav veikts pienācīgs MVU tests, un ātri un konkrēti rīkoties, lai labotu šo nolaidību;

51.

stingri atbalsta koncentrēšanos uz mikrouzņēmumiem, stiprinot MVU testa piemērošanu, un norāda uz koncepciju, kas paredz pēc noklusējuma izslēgt mikrouzņēmumus no visiem ierosinātajiem tiesību aktiem; tomēr uzskata, ka izslēgšanu var piemērot vienīgi tad, ja nav iespējams apmierināt mikrouzņēmumu īpašās vajadzības ar pielāgotiem risinājumiem vai atvieglotu kārtību, kā to apliecina MVU tests; tādēļ prasa kā neatņemamu MVU testa daļu izveidot mikrodimensiju, lai sistemātiski izvērtētu visas pieejamās iespējas;. atgādina, ka nevienai izslēgšanai vai pielāgotam risinājumam nevajadzētu iejaukties ES veselības un drošības darbavietā pamatprasībās, ES darba ņēmēju pamattiesībās vai ES vides tiesību aktu pamatprincipos; uzsver — ja mikrouzņēmumi ir pilnīgā ietverti noteikuma darbības jomā, to iekļaušanas iemesli būtu attiecīgi jāapliecina ar MVU testa rezultātiem;

52.

uzsver, ka ir jāuzlabo ES tiesību aktu transponēšanas efektivitāte valsts tiesību aktos; aicina Komisiju vairāk saskaņot tiesību aktus, lai mazinātu „uzlabošanas” apjomu, un sistemātiskāk izmantot MVU testu; aicina Komisiju novērtēt, ciktāl „kontrolsarakstu par pienācīgu ES tiesību aktu īstenošanu” (7) iespējams ieviest kā prasību dalībvalstīm vienotā tirgus labā;

53.

mudina valdības piemērot pieeju „izpildi vai paskaidro” līdzīgi, kā tas tiek darīts attiecībā uz korporatīvās vadības noteikumiem; uzsver, ka atbilstīgi šai pieejai valdībām būtu pienācīgi jāpamato tādu noteikumu ieviešana, kas papildina ES tiesību aktos paredzētos noteikumus;

54.

pauž nožēlu, ka tikai dažas dalībvalstis savos valsts lēmumu pieņemšanas procesos sistemātiski piemēro MVU testu; aicina Komisiju iesniegt un Padomi atbalstīt priekšlikumu par obligātajām prasībām, tostarp pamatnostādnēm MVU testu izpildei valsts līmenī, pamatojoties uz Komisijas piemēroto MVU testu, kā arī uz valstu paraugpraksi;

55.

aicina veikt pašreizējo ES tiesību aktu „veselīguma pārbaudi”, lai novērstu pretrunas un novecojušus vai neefektīvus noteikumus;

56.

aicina saistībā ar atbilstības pārbaudes testiem noteikt tās jomas, kurās ir pārmērīgs slogs, nepilnības vai neefektīvi tiesību akti, kuri negatīvi ietekmē MVU; aicina Komisiju nodrošināt veselības aizsardzības, drošības, līdztiesīguma un sociālo noteikumu ievērošanu;

57.

stingri atbalsta „viens iekšā, viens ārā” ideju kā ES vienotā tirgus tiesību aktu pamatprincipu, lai nodrošinātu, ka nevar ierosināt jaunu tiesību aktu, kas paredzētu izmaksas MVU, neidentificējot tādus pašreizējos noteikumus attiecīgajā jomā un ar ekvivalentu vērtību, kurus varētu atcelt;

58.

aicina nostiprināt MVU sūtņu tīkla nozīmi, jo tas sniedz patiesu pievienoto vērtību saziņai un koordinēšanai starp dalībvalstīm un starp valstu un Eiropas līmeni no politikas nostādnēm līdz tiesību aktu īstenošanai; aicina Komisiju un valsts pārvaldi nodrošināt, lai MVU sūtņi varētu darboties neatkarīgi un ievērot starpnozaru pieeju nolūkā garantēt, ka visās tiesību aktu un politikas izstrādāšanas jomās tiek ņemtas vērā MVU intereses; uzstāj uz MVU sūtņu aktīvu līdzdalību MVU testa procedūrās; turklāt mudina, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas ES MVU apvienošanas jomā, tiktu stiprinātas, un prasa izskatīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju vajadzības administratīvajās un likumdošanas procedūrās;

59.

uzsver, ka, valsts līmenī plānojot MVU stiprināšanas un atbalstīšanas pasākumus, ir svarīgi apspriesties ar sociālajiem parteriem;

60.

ņem vērā pašreizējo novērtējumu MVU definīcijai, kura jau aptver vairāk nekā 99 % Eiropas uzņēmumu; aicina Komisiju pārbaudīt ietekmi, kas ir: a) elastības palielināšanai un izaugsmes šķēršļu ierobežošanai (piemēram, pagarinot pārejas periodus līdz 3 gadiem), b) apgrozījuma un bilances robežvērtību pielāgošanai ekonomiskajai izaugsmei, kā arī c) katras apakškategorijas diferencētākas novērtēšanas atļaušanai;

61.

aicina Komisiju un dalībvalstis Šengenas līguma ietvaros izveidot īpaša vīzu režīma reģionu saistībā ar importa/eksporta darbībām;

62.

uzsver vienoto tirgu kā galveno instrumentu iespējami labākas vides radīšanai MVU; pauž nožēlu par to, ka daudzās jomās tas vēl joprojām nepastāv, jo īpaši attiecībā uz tā digitālo dimensiju; tādēļ aicina Komisiju veicināt digitālā vienotā tirgus īstenošanu līdz 2015. gadam, tostarp veicinot platjoslas infrastruktūras un tehnoloģiju attīstību, lai liktu dalībvalstīm īstenot un piemērot spēkā esošos tiesību aktus un iesniegt jaunus priekšlikumus jomās, kurās iekšējā tirgus tiesību akti vēl nav pieņemti, jo īpaši nolūkā ierobežot izdevumus un birokrātiju uzņēmējdarbības veikšanā;

63.

aicina Komisiju veicināt ātrdarbīgus platjoslas savienojumus ES reģionos, lai nodrošinātu MVU maksimālu līdzdalību digitalizētā iekšējā tirgū;

64.

atzīst, ka mākoņdatošana var nozīmīgi palielināt MVU efektivitāti un ražīgumu; tādēļ aicina Komisiju izveidot Eiropas mēroga mākoņdatošanas sistēmu, kas būtu atvērta citiem globāliem mākoņiem;

65.

pauž nožēlu, ka ES atpaliek no citiem globāliem dalībniekiem, piemēram, Japānas un Dienvidkorejas, tikai 2 % no interneta savienojumiem izmantojot optisko šķiedru; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt īpaši ātrdarbīgas platjoslas izplatību un ieviešanu;

66.

atzīst, ka e-komercija ir piemērots instruments MVU, kas vēlas iekļūt jaunos tirgos un paplašināt savu klientu loku; tādēļ aicina Komisiju veicināt pārrobežu e-komerciju, piemēram, izveidojot uzticamu, drošu un efektīvu sistēmu maksājumiem tiešsaistē;

67.

uzsver, ka ES ir steidzami jānodrošina MVU un uzņēmēju paļāvība un līdzekļi tiešsaistes tirdzniecībai, lai intensificētu pārrobežu tirdzniecību; tādēļ aicina vienkāršot licencēšanas sistēmas un izveidot efektīvu regulējumu attiecībā uz autortiesībām;

68.

aicina Komisiju atbalstīt brīvu pakalpojumu apriti, paplašinot un pilnībā īstenojot Pakalpojumu direktīvu, lai MVU un uzņēmējiem sniegtu reālu iespēju izvērst darbību un pārdot pakalpojumus un produktus 500 miljoniem ES patērētāju;

69.

aicina dalībvalstis izmantot iespējas, ko sniedz elektroniskā pārvalde, un ieviest e-pārvaldības risinājumus;

70.

mudina Komisijas ģenerālsekretariātu sadarbībā ar uzņēmējdarbības apvienībām un citām ieinteresētajām pusēm Komisāru kolēģijā izveidot ikgadēju apbalvojumu, lai Eiropas pusgadā godinātu Komisijas locekli vai dalībvalsti, kas visefektīvāk ir piemērojusi principu „vispirms domāt par mazākajiem”;

71.

aicina vienkāršot ES instrumentus, kas paredzēti MVU, un uzlabot to pieejamību; norāda, ka pārāk bieži ES programmas mēdz būt pārlieku birokrātiskas, lai MVU tās varētu izmantot;

72.

uzsver, ka ir nepieciešams īstenot un piemērot plaša mēroga vienkāršošanas pasākumus, tostarp vienkāršot atmaksas metodes, lai veicinātu MVU dalību ES finansētajās programmās;

73.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Rūpniecības politika — konkurētspējas uzlabošana” (COM(2011)0642), kā arī Komisijas darba dokumentu par „konkurētspējas pārbaudi”(SEC(2012)0091);

74.

atzīst, ka Komisija ir sākusi īstenot konkurētspējas pārbaudes koncepciju un tiesību aktu ex-post novērtēšanu; uzstāj, lai Komisija šo koncepciju piemērotu saskanīgi un padziļināti, tostarp gadījumos, kad to noteikumu grozījumi, ar kuriem nosaka ES tiesību aktu piemērošanu, ietekmē rūpniecības konkurētspēju (piemēram, grozījumi noteikumiem par emisiju kvotu izsoli); aicina Komisiju regulāri ziņot par šajā jomā gūtajiem panākumiem;

75.

uzskata, ka ir jārīko reģionāla mēroga popularizēšanas kampaņas ar mērķi veicināt uzņēmējdarbību un līdzdarbojoties vietējām uzņēmēju organizācijām, šajās kampaņās iepazīstinot ar nozares paraugpraksi un rīkojot apspriedes ar sekmīgiem uzņēmumu vadītājiem, tādējādi ļaujot iepazīt uzņēmējdarbības kultūru reģionos;

76.

uzsver, ka brīvā tirdzniecība un piekļuve pasaules tirgiem ir svarīgs darbavietu un izaugsmes rosinātājs un izšķirīgais faktors, kas ļautu ES MVU kļūt par vadošajiem pasaules tirgū; tādēļ uzsver, cik nozīmīga ir tirdzniecības sarunu virzība, kas turpinās mazināt normatīvos tirdzniecības šķēršļus, kuri nesamērīgi ietekmē MVU;

77.

atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija dažādās stratēģijās un paziņojumos ir atzinusi ražošanas nozares nozīmi ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanā ES; atkārto, ka ir vajadzīga integrēta rūpniecības politika, kuras pamatā ir sociālās tirgus ekonomikas principi un kura atbalsta pāreju uz ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu un elastīgu ekonomiku;

78.

norāda, ka ir svarīgi vietējā un reģionālā līmenī atbalstīt MVU iesaistīšanos energoefektivitātes un vides aizsardzības plānos, jo to līdzdalība šajās nozarēs ievērojami palielinās uzņēmējdarbības iespējas;

79.

atzīst, ka dalībvalstīm, cenšoties sasniegt stratēģijas „ES 2020” mērķus, lai izveidotu inovatīvu, spēcīgu un iekļaujošu Eiropu, ir nepieciešams ņemt vērā un veicināt MVU un mikrouzņēmumu veidošanu, jo šiem uzņēmumiem ir milzīgs potenciāls darba vietu, jo īpaši jauniešiem paredzētu darba vietu, radīšanai, tādējādi samazinot nabadzību un sociālo atstumtību; norāda, ka pašnodarbinātība un mikrouzņēmumu izveide var būt laba un elastīga iespēja īpaši attiecībā uz sievietēm;

80.

konstatē, ka MVU ir svarīga nozīme sociālā līdzsvara, sociālās kohēzijas un integrācijas īstenošanā, jo īpaši tādos reģionos, kurus ietekmē negatīva demogrāfiskā attīstība; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt MVU, lai šie uzņēmumi varētu izveidot darba ņēmējiem piemērotu darba vidi, ievērot darba tiesību normas un darba un veselības aizsardzības noteikumus, tā palīdzot izskaust nabadzību un paaugstināt sociālās labklājības līmeni;

81.

uzsver, ka ar Eiropas mikrofinansēšanas instrumenta starpniecību ir jāatvieglina piekļuve mikrokredītiem un jāturpina attīstīt šo instrumentu saistībā ar programmu sociālām un inovatīvām pārmaiņām 2014.–2020. gadam un Eiropas Sociālā fonda (ESF) nākotni, lai īpaši mikrouzņēmumu dibinātāji no sociāli atstumtām iedzīvotāju grupām varētu iegūt piekļuvi attiecīgiem finanšu instrumentiem; tādēļ aicina Komisiju finanšu instrumentos, ko pārvalda Eiropas Investīciju fonds, iekļaut īpašas atsauces uz kooperatīviem;

82.

norāda, ka pārrobežu pakalpojumu gadījumos vienotie kontaktpunkti var kopā ar sociālajiem partneriem arī sniegt visaptverošu informāciju par darba apstākļiem galamērķa valstī, kurā ir paredzēts sniegt pakalpojumus;

83.

uzskata, ka uzņēmējdarbība un pareizie pamatnosacījumi MVU konkurētspējai un izaugsmei, tostarp ieguldījumi infrastruktūrā, piemēram, videi draudzīgā infrastruktūrā, var ievērojami veicināt izeju no ekonomikas krīzes; uzsver, ka ir jāveicina uzņēmējdarbības iespējas tajos sabiedrības sektoros, kur jaundibināto MVU skaits ir mazāks par vidējo rādītāju, kā arī tad, ja uzņēmējdarbība ir vajadzīga īpašām mērķgrupām, proti, jauniešiem un sievietēm;

84.

uzskata, ka jebkādai finanšu tirgu regulējuma pārskatīšanai būtu jāuzlabo MVU spējas palielināt finansējumu ar kapitāla tirgu starpniecību, lai samazinātu atkarību no banku aizdevumiem;

85.

uzskata, ka pašreizējā struktūrfondu reformā attiecīgos gadījumos būtu nopietni jāņem vērā MVU, ja tādējādi tiek uzlaboti reģionālā regulējuma nosacījumi izaugsmei un ja tas rada sinerģijas ar citām ES programmām un iniciatīvām; uzskata, ka ir jāsamazina birokrātija, piemēram, pieņemot samērīgus uzņēmumu pārbaudes un ziņojumu sniegšanas standartus un ar Finanšu regulas pārskatīšanu ieviešot visiem fondiem un programmām kopējus noteikumus;

86.

aicina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk transponēt valsts tiesību aktos Direktīvu par maksājumu kavējumiem, lai palīdzētu nodrošināt MVU papildu likviditāti pašreizējā ekonomikas krīzē;

87.

aicina ieviest efektīvākus, vienkāršākus un labāk saskaņotus ES instrumentus attiecībā uz piekļuvi kredītam vai riska kapitālam, jo īpaši saistībā ar MVU, kam ir starptautiskas darbības plāni;

88.

aicina ieviest efektīvas garantijas MVU portfeļiem, ņemot vērā prasības attiecībā uz banku kapitāla palielināšanu kā daļu no „Bāzeles III” uzdevumu uzraudzības īstenošanas un parādsaistību samazināšanas procesa, ko šobrīd veic vairākas bankas, vienlaikus ņemot vērā tiesību aktu finanšu pakalpojumu jomā kumulatīvo ietekmi;

89.

uzsver, ka ES MVU pasākumi neaizvieto dalībvalstu un reģionu pasākumus, bet tos papildina, un šā principa stiprināšanas nolūkā, kā arī pamatojoties uz principu „lielāks atbalsts lielākām reformām, mazāk atbalsta par mazākiem sasniegumiem”, dalībvalstīm, kas vairāk atbalsta MVU, būtu jāsaņem vairāk ES atbalsta; tādēļ mudina dalībvalstis īstenot vērienīgas, uz stimuliem balstītas programmas, lai turpinātu veicināt uzņēmējdarbību; aicina nodrošināt to, lai šādās programmās tiktu iekļauti pasākumi, kas uzlabo piekļuvi finansējumam un tirgiem, nolūkā atvieglot administratīvās prasības un visu līmeņu skolu programmās veiksmīgāk iekļaut ar uzņēmējdarbību saistītas mācības; uzskata, ka ar šiem pasākumiem ir jāatbalsta privātā sektora iniciatīvas, kas ļauj saīsināt neliela apjoma finansējuma saņemšanai nepieciešamo laiku, piemēram, banku un grāmatvedības speciālistu partnerības; ierosina rīkot atklātus reģionāla līmeņa un praktiskas ievirzes konkursus studentiem, lai novērtētu to leksiskās zināšanas un uzņēmējdarbības prasmes;

90.

atbalsta privātā sektora iniciatīvas nolūkā sekmēt MVU un jo īpaši mikrouzņēmumu piekļuvi finansējumam, piemēram, partnerības starp bankām un grāmatvedības speciālistiem ar mērķi līdz 15 dienām saīsināt laiku, kāds vajadzīgs, lai saņemtu neliela apjoma finansējumu (līdz 25 000 euro); uzskata, ka šādas partnerības ir lietderīgas mikrouzņēmumiem, jo, no vienas puses, grāmatvedības speciālisti sagatavo un tiešsaistē iesniedz baņķieriem visus nepieciešamos finanšu dokumentus un sniedz mērenu nodrošinājumu mikrouzņēmumu iesniegtajām prognozēm, un, no otras puses, bankas tiešsaistē publisko standarta pieprasījumus pēc finansējuma un pamato atteikumus finansējuma pieprasījumiem;

91.

aicina Komisiju izskatīt jaunas iniciatīvas līdzekļu iegūšanai uzņēmējiem un jaundibinātiem uzņēmumiem, piemēram, kolektīvo finansēšanu, lai novērtētu, kādu labumu tās sniegtu MVU un vai tās būtu jāveicina; turklāt norāda, ka būtu jānovērtē, vai ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas aptvertu šādu ES praksi;

92.

prasa Komisijai un dalībvalstīm nākamajā daudzgadu finanšu shēmā MVU nodrošināt vienkāršāku piekļuvi Eiropas finansējumam, kam vajadzētu uzlabot šo uzņēmumu piekļuvi iekšējam tirgum;

93.

aicina dalībvalstis un Komisiju atvieglot ieguldījumu veikšanu novatoriskiem jaundibinātiem uzņēmumiem, likvidējot šķēršļus, kas kavē ES mēroga riska kapitāla tirgus rašanos;

94.

norāda, ka nepieciešams apzināt un novērst šķēršļus mikrouzņēmumu izaugsmei par MVU un MVU tālākai izaugsmei;

95.

mudina Komisiju novērst trūkumus MVU zināšanās un prasmēs attiecībā uz videi draudzīgām tehnoloģijām, praksi un uzņēmējdarbības modeļiem; norāda, ka ir jārīkojas, lai noteiktu nepieciešamās prasmes un novērstu trūkumus darba tirgū, izmantojot izglītības un profesionālās apmācības stratēģijas un MVU paredzētas apmācības un prasmju attīstības programmas;

96.

uzskata, ka turpmākajās programmās COSME un „Apvārsnis 2020”, kā arī struktūrfondu programmās nākamajā DFS būtu jārezervē pietiekamas summas MVU centienu atbalstam, lai tie varētu ieviest jauninājumus un radīt darbavietas resursefektīvā un ilgtspējīgā veidā;

97.

prasa, lai MVU atbalsta programmās, piemēram, COSME, paredzētajos jaunajos finanšu instrumentos ņemtu vērā ne vien MVU finanšu stāvokli, bet arī „nemateriālos pamatlīdzekļus”, tādējādi attiecībā uz piekļuvi kredītam paredzot veidu, kā atzīt MVU intelektuālo kapitālu;

98.

prasa piešķirt vērienīgu budžetu saskaņā ar „Apvārsnis 2020” izveidotajam MVU instrumentam, kas nodrošinās mērķtiecīgu atbalstu tiem MVU, kas ir inovatīvi un ar augstu izaugsmes potenciālu; uzskata, ka šis instruments būtu jāīsteno ar vienas īpašas struktūras starpniecību, kas pielāgota MVU vajadzībām;

99.

uzsver, ka jāizveido papildu finansēšanas instrumenti, kas ļautu gan izstrādāt kvalitatīvus stratēģiskos projektus, gan piesaistīt privātos dalībniekus, jo īpaši MVU, un kapitālu Eiropas projektiem; vērš uzmanību uz to, ka pārmērīgās sarežģītības dēļ papildu finansēšanas instrumenti pašlaik netiek pietiekami izmantoti, un tādēļ ir nepieciešams steidzami debatēt par to pārvaldību;

100.

uzsver, ka no struktūrfondiem, izmantojot finanšu instrumentus, arī turpmāk būtu jāpiešķir finansējums MVU kapitāla, garantiju un aizdevumu veidā, un uzsver, ka sarežģītas administratīvās procedūras, īpaši dalībvalstu līmenī, vajadzētu vienkāršot un vajadzētu izvairīties no būtiskām atšķirībām starp noteikumiem, kurus attiecīgi piemēro vadības iestādes un starpniekiestādes;

101.

aicina Komisiju sagatavot plānu par konkurētspējīgu MVU aplikšanu ar nodokļiem, mudinot dalībvalstis pielāgot savas nodokļu sistēmas, lai samazinātu ar darbaspēka algu nesaistītus izdevumus jaunajiem uzņēmumiem un ļautu šādiem uzņēmumiem paturēt lielāku savas peļņas daļu atkārtotu ieguldījumu veikšanai; iesaka plānu balstīt uz paraugpraksi un tajā iekļaut izmēģinājuma projektus;

102.

aicina pastiprināt centienus savstarpējas atzīšanas īstenošanā, lai sekmētu MVU pārrobežu darbības; prasa izveidot „vienas pieturas aģentūras” saistībā ar PVN, lai uzņēmējiem būtu iespējams izpildīt savas uzņēmējdarbības saistības izcelsmes valstī;

103.

aicina Komisiju mudināt dalībvalstis radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem finansējuma veidiem; norāda, ka ir nepieciešami steidzami pasākumi, lai uzņēmumi nebūtu tik atkarīgi no parāda; atbalsta nodokļu neitralitātes noteikšanu starp pašu kapitālu un parādu;

104.

prasa Komisijai un dalībvalstīm veicināt MVU darbības nepārtrauktību ar tādu normatīvo vidi, kas atvieglo uzņēmumu pārņemšanu; iesaka novērst nodokļu šķēršļus (mantojuma nodokli, dāvinājuma nodokli utt.), kas varētu apdraudēt ģimenes uzņēmumu nepārtrauktību;

105.

uzsver, ka ir vajadzīgi zemāki darbaspēka un ieguldījumu nodokļi;

106.

aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt konkrētus pasākumus, lai Eiropā atbalstītu sociālo uzņēmējdarbību, jo īpaši uzlabojot piekļuvi valsts un privātajam finansējumam, samazinot diskrimināciju darba samaksas atšķirību ziņā atkarībā no dzimuma, veicinot pasākumus darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanai un pilnveidojot kvalificētā darbaspēka mobilitāti un atzīšanu, kā arī uzlabojot kvalitāti konsultācijām par korporatīvo sociālo atbildību un to pieejamību MVU; aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt konkrētus pasākumus, lai Eiropā atbalstītu sociālo uzņēmējdarbību, jo īpaši uzlabojot piekļuvi valsts un privātajam finansējumam un pilnveidojot kvalificēto darbinieku un mācekļu mobilitāti un atzīšanu; tomēr norāda, ka tam nevajadzētu radīt iedalījumu „labajos” un „sliktajos” uzņēmējos;

107.

uzsver funkcionējošas izejvielu piegādes nozīmi, tostarp attiecībā uz rūpniecības nozares MVU; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai ilgtspējīgi nodrošinātu izejvielu piegādi un uzlabotu to izmantošanas efektivitāti, tostarp garantējot brīvu un taisnīgu piekļuvi izejvielām starptautiskajos tirgos, kā arī tādu izmantošanas efektivitātes un resursu pārstrādes attīstību, kurā ņemtu vērā izmaksu/ieguvumu attiecību;

108.

aicina Eiropadomi saglabāt nemainīgu kohēzijas politikas budžetu nākamajam plānošanas periodam, jo struktūrfondi un Kohēzijas fonds ir vieni no ES visefektīvākajiem instrumentiem izaugsmes un jaunu darba vietu radīšanai, Eiropas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanai un MVU atbalstam;

109.

aicina dalībvalstis veicināt dažādu veidu MVU attīstību un konkurētspēju un ar tiem piemērotiem pasākumiem apmierināt to īpašās vajadzības; uzsver Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda ieguldījumu transporta, enerģētikas, vides un platjoslas infrastruktūras attīstībā un uzlabošanā un tādējādi arī labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšanā, kas veicina ieguldījumus un nostiprina konkurētspēju; uzsver nepieciešamību veicināt uzņēmējdarbību un palielināt MVU piešķiramo atbalstu, ņemot vērā to īpašo nozīmi ekonomikas konkurētspējas stiprināšanā;

110.

uzsver nepieciešamību pēc labākas koordinācijas un sinerģijas starp dažādām ES, valstu, reģionālajām un vietējām politikas jomām, kas tieši attiecas uz MVU; norāda, ka pašreizējai politikai un finanšu instrumentiem MVU atbalstam vajadzētu būt saskaņotākiem un papildināt vienam otru; uzsver nepieciešamību samazināt fragmentāciju un konsolidēt un veicināt finansiālas atbalsta shēmas MVU, lai nodrošinātu labāku resursu apkopošanu un koordināciju ES, dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī; uzsver, ka konkurētspēja palielinātos arī tādā gadījumā, ja MVU paredzētās investīcijas un palīdzība būtu pielāgota reģionālajai specifikai;

111.

uzskata, ka MVU finansēšanas mērķis, izmantojot ERAF, ir stimulēt visu Savienības reģionu konkurētspēju, lai panāktu ekonomikas, sociālo un teritoriālo attīstību atbilstoši kohēzijas politikas mērķiem;

112.

uzsver, ka struktūrfondi un jo īpaši ERAF, ir svarīgs atbalsta instruments inovatīviem MVU, kas veicina konkurētspēju un jo īpaši to internacionalizācijas procesu, un uzsver, ka tādēļ atbilstīgums šāda atbalsta saņemšanai ir jāinterpretē pēc iespējas plašāk; aicina reģionus izmantot iespējas, kuras nodrošina to darbības programmās paredzētie noteikumi;

113.

uzsver nepieciešamību izmantot finansiālus stimulus, lai veicinātu jaunu darbavietu radīšanu MVU;

114.

norāda, ka Eiropas teritoriālās sadarbības programmas sniedz atbalstu speciālistu tīkla izveides, zināšanu un zinātības apmaiņas pasākumiem starp dažādu Eiropas reģionu organizācijām un ka tās varētu būt noderīgs instruments jaunu uzņēmējdarbības iespēju radīšanā;

115.

uzskata, ka struktūrfondiem un jo īpaši ESF ir svarīga nozīme zināšanu un prasmju apguvē, speciālistu tīkla izveidē un labās prakses apmaiņā; pauž pārliecību, ka ieguldījumi cilvēkkapitālā un sadarbības projektos ir būtisks ieguldījums Eiropas MVU konkurētspējas stiprināšanā;

116.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.