7.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 68/13

—

ņemot vērā LESD 215. pantu,

—

ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei, ko ALDE grupas vārdā iesnieguši Guy Verhofstadt un Kristiina Ojuland (B7-0196/2012),

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 17. februāra rezolūciju par tiesiskumu Krievijā (1),

—

ņemot vērā 2010. gada 16. decembra rezolūciju par 2009. gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 14. decembra rezolūcija par gaidāmo ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi 2011. gada 15. decembrī un par 2011. gada 4. decembra Valsts domes vēlēšanu rezultātiem (3),

—

ņemot vērā 2012. gada 2. februāra ieteikumu Padomei par konsekventu politiku attiecībā uz režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus (4),

—

ņemot vērā to, ka ASV Senāta Ārējo attiecību komiteja 2012. gada 26. jūnijā pieņēma Sergeja Magņicka Tiesiskuma un atbildības aktu ar mērķi noteikt vīzas saņemšanas aizliegumu un iesaldēt līdzekļus Krievijas amatpersonām, kuras, iespējams, ir iesaistītas Sergeja Magņicka aizturēšanā, vardarbībā pret viņu un viņa nāvē,

—

ņemot vērā rezolūcijas projektu “Tiesiskums Krievijā — Sergeja Magņicka lieta”, kas tika iesniegts EDSO Parlamentārās asamblejas 2012. gada sesijā, aicinot valsts parlamentus rīkoties, lai noteiktu vīzu sankcijas un iesaldētu līdzekļus,

—

ņemot vērā Reglamenta 121. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A7-0285/2012),

A.

tā kā Sergeja Magņicka aizturēšana, apstākļi apcietinājumā un vēlāk nāve ieslodzījuma vietā ir labi dokumentēta lieta, kas liecina par nopietnu cilvēka pamattiesību neievērošanas gadījumu Krievijā;

B.

tā kā Sergeja Magņicka kriminālvajāšana pēc viņa nāves ir starptautisko un valsts likumu pārkāpums, un tas skaidri parāda to, cik nepareizi darbojas Krievijas krimināltiesību sistēma;

C.

tā kā Krievijas Federācija kā Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalsts ir uzņēmusies saistības pilnībā ievērot pamattiesības un tiesiskumu un tā kā Eiropas Savienība ir vairākkārt piedāvājusi papildu palīdzību un zināšanas, lai Krievijas Federācija spētu modernizēt un ievērot savu konstitucionālo un tiesisko kārtību;

D.

tā kā, neskatoties uz Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes 2011. gadā veiktās izmeklēšanas secinājumiem, ka Sergeja Magņicka aizturēšana un apcietināšana ir bijusi nelikumīga un ka viņam ir tikusi liegta iespēja vērsties tiesu iestādēs, izmeklēšana ir apstājusies un iesaistītās amatpersonas ir atbrīvotas no atbildības un pat norīkotas pēcnāves lietas izskatīšanā; tā kā šāda varas iestāžu rīcība parāda, ka Magņicka kriminālvajāšana ir politiski motivēta;

E.

tā kā Eiropas Savienība jau vairākkārt dažādos veidos — sākot no regulārām apspriedēm par cilvēktiesībām līdz pat augstākā līmeņa sanāksmēm — ir mudinājusi Krievijas varas iestādes veikt rūpīgu un neatkarīgu izmeklēšanu šajā īpašajā un labi dokumentētajā lietā un izbeigt valdošo nesodāmības gaisotni;

F.

tā kā Sergeja Magņicka lieta ir tikai viens, bet visredzamākais un labi dokumentēts gadījums, kad Krievijas tiesībaizsardzības iestādes ir ļaunprātīgi izmantojušas savas pilnvaras, smagi pārkāpjot tiesiskumu; tā kā ir ļoti daudz citu juridisko lietu, kur sistemātiski notiek aizbildināšanās ar ekonomiskiem noziegumiem un iespējama korupcija, lai atbrīvotos no konkurentiem biznesā vai politiskajiem konkurentiem;

G.

tā kā vīzu ierobežojumi un citi ierobežojoši pasākumi paši par sevi nav tradicionālas tiesiskas sankcijas, bet gan ES bažu politisks signāls plašākai mērķauditorijai, un tādējādi tie ir vajadzīgs un likumīgs ārpolitikas instruments;

H.

tā kā ES sankcijas saistībā ar Magņicka lietu varētu mudināt Krievijas varas iestādes veikt patiesus un jaunus centienus, lai konkrētāk un pārliecinošāk pievērstos jautājumam par tiesiskumu Krievijā un valdošajai nesodāmības gaisotnei;

I.

tā kā vairāku ES dalībvalstu parlamenti, tostarp Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā un Polijā, jau ir pieņēmuši rezolūcijas, aicinot valdības ieviest sankcijas saistībā ar Magņicka lietu, un vairāku citu dalībvalstu parlamenti, piemēram, Portugālē, Francijā, Spānijā un Latvijā, ir sākuši gatavot šādas rezolūcijas,

1.

iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

2.

mudina Padomi ieņemt saskaņotu un proaktīvu nostāju attiecībā uz citiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, pamatojoties uz labi dokumentētiem, koncentrētiem un neatkarīgiem avotiem un pārliecinošiem pierādījumiem, un kā pēdējo līdzekli ieviest līdzīgus ierobežojošus pasākumus pret nodarījumu izdarītājiem;

3.

uzsver, ka Krievijas varas iestāžu apņemšanās ievērot pamatvērtības, piemēram, tiesiskumu, kā arī cilvēktiesības un pamatbrīvības, joprojām ir galvenais priekšnoteikums ES un Krievijas attiecībām un stabilas un uzticamas partnerības izveidei abu pušu starpā;

4.

uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai, dalībvalstīm, Krievijas Valsts domei un Krievijas Federācijas valdībai.