18.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/11

1)

Vai skolu nozares tiesiskais regulējums atbilstoši izklāstam ir uzskatāms par līdzvērtīgu pasākumu Direktīvas 1999/70/EK (1) 5. klauzulas izpratnē?

2)

Kad ir jāuzskata, ka darba attiecības ir ar “valsti” Direktīvas 1999/70/EK 5. klauzulas izpratnē un it īpaši kad ir runa arī par “konkrētiem sektoriem un/vai darba ņēmējiem”, tā ka nāktos leģitimēt sekas, kas atšķirtos no sekām darba attiecībās privātā sektorā?

3)

Vai, ņemot vērā paskaidrojumus, kuri minēti Direktīvas 2000/78/EK (2) 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Direktīvas 2006/54/EK (3) 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā, darba nosacījumu jēdzienā, kas minēts Direktīvas 1999/70/EK 4. klauzulā, ietilpst arī sekas, kas rodas, pretlikumīgi pārtraucot darba attiecības; ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, vai dažādās sekas, kas tradicionāli paredzētas dalībvalsts tiesiskajā regulējumā saistībā ar pretlikumīgu darba attiecību uz nenoteiktu laiku pārtraukšanu un darba attiecību uz noteiktu laiku pārtraukšanu, 4. klauzulas izpratnē ir attaisnojamas?

4)

Vai saskaņā ar lojālas sadarbības principu dalībvalstij ir aizliegts Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ietvaros izklāstīt apzināti sagrozītu iekšējo tiesisko regulējumu, kas neatbilst patiesībai, un tiesai būtu pienākums, nepastāvot tādai atšķirīgai iekšējā tiesiskā regulējuma interpretācijai, kas arī apmierinoši izpildītu tās saistības, kuras izriet no piederības Eiropas Savienībai, interpretēt, ciktāl iespējams, iekšējās tiesības atbilstoši dalībvalsts piedāvātajai interpretācijai?

5)

Vai darba līgumam vai darba attiecībām piemērotajos apstākļos, kas paredzēti Direktīvā 91/533/EEK (4) un, konkrēti, 2. panta 1. punktā un 2. punkta e) apakšpunktā, ietilpst arī norāde uz gadījumu, kurā darba līgums uz noteiktu laiku var tikt pārveidots par darba līgumu uz nenoteiktu laiku?

6)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai tiesiskā regulējuma atpakaļejošs grozījums, kas paredz, ka nodarbinātajam darba ņēmējam netiek paredzēta iespēja atsaukties uz savām tiesībām, kas izriet no direktīvas, proti, uz to darba nosacījumu ievērošanu, kas ierakstīti līgumā, ar kuru persona pieņemta darbā, ir pretrunā Direktīvas 91/533/EEK 8. panta 1. punktam un Direktīvas 91/533/EEK mērķiem, it īpaši preambulas 2. apsvērumam?

7)

Vai tādi šobrīd spēkā esošo Kopienu tiesību vispārīgie principi kā tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības aizsardzības, pušu vienlīdzības, efektīvas aizsardzības tiesā, tiesību uz neatkarīgu tiesu un vispārīgāki uz taisnīgu lietas izskatīšanu principi, kuri garantēti Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā (kurā ir izdarīti grozījumi ar Lisabonas Līguma 1.8. pantu un uz kuru atsaucas Līguma par Eiropas Savienību 46. pants) kopā ar Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu un Nicā 2000. gada 7. decembrī proklamētās Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 46., 47. pantu un 52. panta 3. punktu, kuri ir pārņemti Lisabonas Līgumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar Direktīvas 1999/70/EK piemērošanas jomu netiek pieļauts, ka Itālijas valsts pēc ievērojama laikposma (3 gadi un seši mēneši) pieņem tādu tiesību noteikumu — kā 2011. gada 13. maija Dekrētlikuma Nr. 70, kas pārveidots likumā ar 2011. gada 12. jūlija Likumu Nr. 106, 9. pantu, ar kuru Likumdošanas dekrēta Nr. 368/01 10. pantam tiek pievienots 4.a punkts, — ar kuru ir izmainītas ierosināto tiesvedību sekas, tieši nostādot nelabvēlīgā stāvoklī darbinieku un dodot priekšrocības valstij kā darba devējam un izslēdzot ar valsts tiesību sistēmu piešķirto iespēju sodīt par līgumu uz noteiktu laiku ļaunprātīgu atjaunošanu?