15.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/59

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto regulas priekšlikumu un uzskata, ka tas atbilst uzņemtajām saistībām izstrādātu trūkstošos ES tiesību aktus privāto ieguldītāju aizsardzības jomā.

1.2

EESK uzsver nozīmi tiesību aktam, kurā pirmo reizi reglamentēti visi sarežģītu finanšu produktu gadījumi un nodrošināta to salīdzināmība neatkarīgi no produkta izveidotāja (bankas, apdrošināšanas vai ieguldījumu sabiedrības), kā arī atzinīgi vērtē Komisijas centienus meklēt līdzsvarotus risinājumus, kurus vienlaikus var piemērot visi.

1.3

EESK iepriekšējos atzinumos bija prasījusi pieņemt vienveidīgas, skaidras, vienkāršas un salīdzināmas prasības; tādēļ tā pozitīvi vērtē regulu un cer, ka šajā atzinumā izteiktie apsvērumi tiks ņemti vērā, lai minētā regula kļūtu skaidrāka, nekavējoties izpildāma un piemērojama.

1.4

Neraugoties uz to, ka pēdējo triju gadu laikā ir izstrādāts ievērojams skaits regulējošu noteikumu, EESK konstatē, ka vēl joprojām nav sasniegti šādi divi galvenie mērķi: tāda tirgus izveide, kuram ir visas pilnīgas integritātes pazīmes; reāli integrēts tirgus, kas ir atvērts visiem dalībniekiem. Diemžēl nesenie finanšu skandāli liecina, ka valsts uzraudzības iestādes joprojām nerīkojas noteikti un izlēmīgi, lai konkrēti izskaustu tālāku darbību, kas rada apjomīgus zaudējumus ieguldītājiem, kā tas bija manipulāciju ar LIBOR indeksiem gadījumā. Šķēršļi pilnīgai iekšējā tirgus īstenošanai joprojām tiek likti, lai saglabātu valsts vadošo tirgus dalībnieku peļņu, kas gūta, pateicoties to tirgus pozīcijai. Lai arī jāuzsver, ka Komisija cenšas mazināt tiesību aktu trūkumu, tomēr nav panākts nozīmīgs progress attiecībā uz hipotekāro kredītu, norēķinu kontu un pamata pakalpojumu izmaksu salīdzināmību un pārredzamību, pamatproduktu saturu, piekļuvi bankas pakalpojumiem dažām nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām, kolektīvu rīcību, tiesību atzīšanu lietotāju un patērētāju apvienībām vērsties tiesā, pārrobežu līgumu aizsardzību, saskaņotām konfliktu atrisināšanas procedūrām.

1.5

EESK norāda, ka nav nekādu noteikumu par iespēju piemērot sankcijas produktu izveidotājiem no trešām valstīm, kurus ir grūti sodīt, ja tie neievēro ES tiesību aktus. Šajā sakarā Komiteja iesaka, ka pienākums segt izmaksas un atbildība par iespējamajiem regulas pārkāpumiem būtu jāuzliek starpniekiem. Turklāt vajadzētu ierosināt, lai trešās valstis, kurās atrodas galvenie finanšu centri, pieņem analogus noteikumus un iekļauj tos pamatnostādnēs, ko izstrādājusi Finanšu stabilitātes padome (FSP).

1.6

EESK saprot Komisijas pamatojumus attiecībā uz pamatinformācijas dokumenta (Key Information Document (KID)), kas ierosināts šajā regulā, un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas dokumenta (Key investor Information Document (KIID)), kurš ir paredzēts Direktīvā 2009/65/EK un iekļauts Komisijas 2010. gada 1. jūlija Regulā Nr. 583/2010, līdzāspastāvēšanu, bet uzskata, ka vajag vispirms veikt novērtējumu, vai ir lietderīgi saglabāt divus atšķirīgus dokumentus par finanšu ieguldījumiem, un iesaka, lai “divus gadus” pēc ieguldījumu produktu regulas stāšanās spēkā Komisijai būtu pilnvaras ierosināt divu atšķirīgu modeļu apvienošanu, saskaņojot pamatinformācijas dokumenta prasības ar prasībām pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU).

1.7

EESK nepiekrīt Komisijas lēmumam izmantot deleģētus aktus attiecībā uz regulas satura būtiskajiem elementiem, kuriem līdz ar regulas publicēšanu vajadzētu būt nekavējoties izpildāmiem. Uz deleģētajiem aktiem īpaši norādīts saistībā ar 8. panta 2. punkta saturu, kurā detalizēti noteikts, kādam jābūt katra pamatinformācijas elementa, kas jāiekļauj dokumentā, iespējamā papildu satura un kopīgā modeļa izklāstam un saturam. Praktiski tas veido 90 % no regulas. Pilnvara, kas pieprasīta 10. panta 2. punktā, attiecas uz informācijas pārskatīšanas saturu un veidu, kā arī iespējamo labošanu. Visbeidzot 12. panta 4. punktā minētā pilnvara attiecas uz nosacījumiem par dokumenta iesniegšanas prasības izpildi, kā arī dokumenta iesniegšanas metodi un termiņu.

1.8

EESK ļoti iesaka pārskatīt priekšlikumus un formulējumus, kas var radīt sajukumu vai nenoteiktību, piemēram, “laikus”, “nopietni neapdraud”; Komiteja aicina Komisiju precīzāk izklāstīt procedūras, kas jāpieņem, ja pārkāpumi ir izdarīti vairākās dalībvalstīs, noteikt iestādes, kas pilnvarotas piemērot sankcijas, kuras citos gadījumos nosaka ES uzraudzības iestādes.

1.9

EESK uzskata, ka 15. pantā iekļauto priekšlikumu par alternatīvajiem strīdu pārvaldības instrumentiem vajag saskaņot ar risinājumiem, kas ierosināti saistībā ar ADR (strīdu alternatīvas izšķiršanas) direktīvas priekšlikuma (COM(2011) 793 final) pārskatīšanu, un, izmantojot regulu, izveidot sistēmu patērētāju strīdu izšķiršanai tiešsaistē (COM(2011) 794 final), par ko EESK jau ir izteikusi viedokli (1). Iekļaujot to 11. pantā, Komisijai vajadzētu nepārprotami minēt iespēju īstenot kolektīvo tiesisko aizsardzību vai celt grupas prasības pret negodīgu rīcību.

1.10

EESK ierosina regulas tekstā iekļaut atsauci uz MiFID direktīvā un spēkā esošajos noteikumos paredzētajām pircēju tiesībām atteikties no finanšu produktiem, kas iegādāti, izmantojot tālsaziņas līdzekļus.

1.11

EESK uzskata, ka ir lietderīgi apsvērt iespēju ievietot finanšu produktu pamatinformācijas dokumentus vienā vienotā portālā. Tas atvieglotu dažādu produktu salīdzināšanu un nodrošinātu labāku tirgus pārredzamību.

1.12

EESK nepiekrīt ierosinātajiem izņēmumiem attiecībā uz pamatinformācijas dokumenta nodrošināšanu: tā uzskata, ka noteikti jāsvītro izņēmums, kas attiecas uz tālpārdošanu, un ļoti rūpīgi jāapsver pārējie. Pirms noslēgt pirkuma darījumu telefoniski, bankas vai apdrošināšanas sabiedrības klientam savlaicīgi jāsaņem pamatinformācijas dokuments.

1.13

EESK uzskata, ka ziņās, kas jāietver pamatinformācijas dokumenta saturā, jānorāda arī faktiskās izmaksas galalietotājam.

2.1

Izskatāmais regulas priekšlikums ir vērsts uz ieguldījumu tirgus pārredzamības uzlabošanu privātiem ieguldītājiem. Pašlaik nav skaidru noteikumu, kuros būtu noteiktas informācijas sniegšanas prasības, un ieguldītājiem nav iespējas pilnībā izprast, kādiem riskiem ir pakļauti viņu ieguldījumi.

2.2

Atbilstīgas, vienkāršas un saprotamas informācijas trūkuma dēļ privātie ieguldītāji var maksāt nepamatotas cenas, kas neatbilst to riska profilam, vai zaudēt citas ieguldījumu iespējas.

2.3

Viendabīga, vienkāršota un standartizēta informācijas sistēma ļauj salīdzināt un saprast šo informāciju, tādējādi palielinot tirgus pārredzamību un efektivitāti.

2.4

Lai novērstu šo trūkumu un ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas (KIID) dokumentu attiecībā uz PVKIU, Komisija ierosina pieņemt dokumentu, kurā būtu ietverta īsa, salīdzināma un standartizēta informācija un kuru izstrādā ieguldījumu produktu izveidotājs.

2.5

Regula būtu jāattiecina uz visiem kompleksajiem produktiem (neatkarīgi no to formas vai struktūras), kuri izveidoti finanšu pakalpojumu nozarē, lai nodrošinātu ieguldījumu iespējas privātiem ieguldītājiem, un kuros ieguldītājam piedāvātā peļņa ir atkarīga no viena vai vairāku aktīvu vai atsauces vērtību attīstības rezultātiem, kas nav procentu likme.

2.6

Pamatinformācijas dokuments būs jāizstrādā saskaņā ar regulā ietvertajiem norādījumiem, un Komisija, pieņemot deleģētas aktus, ir pilnvarota iekļaut tajā papildu specifikāciju un informāciju. Tiesību aktu neievērošanas vai neatbilstības prasībām gadījumā produktu izveidotājam ir pienākums kompensēt privātajiem ieguldītājiem radītos zaudējumus.

2.7

Regulā ir paredzētas procedūras, lai iesniegtu sūdzības, nodrošinātu tiesisko aizsardzību un īstenotu aktīvu, tūlītēju sadarbību starp kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis nosaka administratīvās sankcijas un pasākumus, kas ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

2.8

Pārejas un nobeiguma noteikumos citastarp paredzēts piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā negrozīt tiesību aktus par pamatinformāciju ieguldītājam attiecībā uz PVKIU. Ierosinātā regula tiks pārskatīta četrus gadus pēc tās stāšanās spēkā. Tad arī tiks izlemts par Direktīvas 2009/65/EK (2), kurā ir aplūkotas informācijas sniegšanas prasības attiecībā uz PVKIU, noteikumu saglabāšanu.

3.1

Kopš 2008. gada janvārī pieņemtā atzinuma par tematu “Zaļā grāmata par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū” (3) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pieprasa veikt pasākumus, ar kuriem nodrošina, lai privātajiem ieguldītājiem tiktu sniegta skaidra, izsmeļoša, būtiska un pārredzama informācija, it īpaši par standartizētiem un strukturētiem produktiem.

3.2

Atbilstīgu pasākumu pieņemšana ar mērķi ievērojami samazināt informatīvo nelīdzsvarotību starp finanšu produktu izveidotājiem un privātajiem ieguldītājiem ir viens no nepieciešamajiem priekšnosacījumiem, lai izveidotu vienotu finanšu tirgu, kurā tiek izplatīta skaidra, precīza, vienkārša un salīdzināma informācija. Komisijas priekšlikums ir solis pareizajā virzienā.

3.3

Iespējamā regulatīvā arbitrāža starp mazāk stingriem un apgrūtinošiem tiesību aktiem un daudz saistošākiem noteikumiem ir tirgus kropļojums un rada faktorus, kas apgrūtina faktiska, pārredzama un efektīva vienota finanšu tirgus īstenošanu.

3.3.1

Kopienas līmenī standartizēta informatīvā modeļa pieņemšana ir vajadzīga, lai atvieglotu integrēta pārrobežu tirgus attīstību. Dažādās valstīs šobrīd atšķirīgie tiesību akti rada nepamatotas konkurences priekšrocības uzņēmumiem, kas darbojas valstīs, kurās nav paredzētas nekādas saistības, un kas var netraucēti piedāvāt produktus ar augstu iespējamo slēpto risku.

3.4

Ņemot vērā šos vispārīgos apsvērumus, EESK atbalsta gan atsauci uz LESD 114. pantu, gan lēmumu pieņemt regulu. EESK vairākkārt ir izteikusies par šo instrumentu kā labāko variantu, lai strukturētu regulējumu finanšu jomā, izvairītos no direktīvā neiekļautu prasību ieviešanas (goldplating) un selektīvas īstenošanas (cherry picking), kas ir raksturīga to direktīvu transponēšanai, kuras skar finanšu darbību. Pamatota un motivēta šķiet Līguma par Eiropas Savienību 5. panta (par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu) piemērošana.

3.5

Būtu jāsniedz informācija par iespējamo peļņu un tajā jāiekļauj ar produktu saistītie iespējamie nodokļi un komisijas maksas. Ja finanšu produkts ir balstīts uz dažādām valūtām, jāņem vērā valūtas maiņas kursa risks un jāspēj izsekot produkta un valūtas, kurā tas ir izteikts, līdzšinējai attīstībai. Produkta aprakstā būtu jānorāda cenas gan sākotnējā valūtā, gan tās valsts valūtā, kurā produktu tirgo. Tas privātajiem ieguldītājiem ievērojami uzlabotu saprotamību un salīdzināmību.

3.6

EESK uzskata, ka jāpastiprina kompetento iestāžu veiktā kontrole kā valsts, tā ES līmenī. Komiteja pauž nopietnu neizpratni par Komisijas nostāju, ka nav nepieciešamības stiprināt ES iestādes saistībā ar tām šajā regulā paredzēto lomu. Arvien lielākas atbildības uzlikšana iestādēm nenotiek vienlaikus ar pieejamo resursu atbilstošu novērtēšanu. Piemēram, 2012. gada 9. oktobrī Eiropas Banku iestādē (EBI) kopā bija 84 darbinieki, ar kuru palīdzību tai jāpilda ievērojams apjoms atbildīgu uzdevumu. Papildu pienākumu uzlikšana, neņemot vērā pastāvīgo ārkārtas situāciju, kādā atrodas iestādes, varētu tikt interpretēta pretēji tam, kas domāts ar izskatāmo regulu.

3.7

EESK uzsver lielo nozīmi, kāda bija regulējumam par informatīvajiem prospektiem PVKIU ieguldītājiem. Tā deva nozīmīgu stimulu tirgum Eiropā, un informācijas instrumentu (KIID) pārredzamība ļāva uzlabot tirgus darbību. Pamatinformācijas dokumentā iekļautie noteikumi ir progresīvāki, un Komiteja mudina nekavējoties īstenot abu modeļu konverģenci.

3.8

EESK pauž nožēlu, ka nav nevienas atsauces uz trešo valstu produktu ietekmi, un aicina Komisiju pārdomāt nepieciešamību nepārprotami iekļaut attiecīgo noteikumu regulā. Būtu jānosaka, ka par minētajiem produktiem ir atbildīgi starpnieki, nevis izveidotāji.

3.8.1

Finanšu krīzei, kas notika 2007.–2009. gadā, bija raksturīgi toksiski produkti, kurus radīja Amerikas lielie finanšu uzņēmumi. Tā saucamie augsta riska kredīti izrādījās nenodrošinātas parādzīmes ar ārkārtīgi augstu riska līmeni, un trīs lielas reitinga aģentūras kļūdījās savos spriedumos par šo parādzīmju uzticamību. Lai varētu pārdot trešās valstīs radītus produktus, tirgotājiem jāuzņemas atbildība produkta izveidotāja vietā, kuram ar ES regulu nevar tieši uzlikt pienākumu izstrādāt pamatinformācijas dokumentu.

3.9

Finanšu tirgus sadrumstalotība ir vēl viena problēma, ko palīdz pārvarēt izskatāmā regula. Līdz šim noteikumu atšķirības kavēja valstu tirgu faktiskas integrācijas procesu, un šī regulējuma sadrumstalotība negatīvi ietekmē pārrobežu tirgu, palielinot izmaksas un veicinot izvairīšanos no stingrākiem noteikumiem, kas vērsti uz patērētāja aizsardzību.

3.9.1

Būtiski ir atbalstīt finanšu izglītības programmas, kas paredzētas patērētājiem. Pašiniciatīvas atzinumā (4) EESK uzsver: “Finanšu izglītībai, bez šaubām, ir būtiska nozīme, lai saglabātu uzticēšanos finanšu sistēmai un finanšu produktus patērētu atbildīgi.”

3.10

EESK iesaka ietekmes novērtējumos ņemt vērā visus izstrādes procesā esošos tiesību aktus un attiecīgās izmaksas; nepamatots un pārmērīgs regulējums radītu neaprēķināmus zaudējumus ne vien finanšu nozarei, bet arī ekonomikai kopumā. Ja finanšu dzinējspēks tiktu apturēts, notiktu bezprecedenta krīze, kā to pierāda nesenā pieredze, kas izmaksāja simtiem miljardu euro un dramatisku ekonomikas krīzi vairākās valstīs!

3.11

Komisijas priekšlikumā atsauce uz pārdevējiem sniegta tikai saistībā ar viņu atbildību un sankciju piemērošanas procedūrām. Nekas nav teikts par nepieciešamību apmācīt tos uzņēmumu darbiniekus, kas pārdod finanšu produktus, un par vajadzību stipri ierobežot saikni starp specifisku produktu pārdošanu un prēmijām darbiniekiem, kuriem ir vislabākie sasniegumi. Tā kā šis aspekts ir ņemts vērā jaunajā MiFID direktīvā un ir ļoti svarīgs, EESK ierosina izskatāmajā regulā iekļaut skaidru atsauci uz minēto direktīvu.

3.11.1

EESK vairākkārt ir norādījusi, ka viens no galvenajiem iemesliem toksisku, neatbilstīgu vai ļoti riskantu produktu neizvēlīgai pārdošanai, nesniedzot pareizu informāciju un tādējādi radot milzīgus zaudējumus noguldītājiem, bija nesaprātīga politika, ko īstenoja finanšu un banku uzņēmumi, piešķirot vadītājiem astronomiskas prēmijas kā atalgojumu par īslaicīgiem rezultātiem.

3.11.2

Lai sasniegtu minētos rezultātus, tika izmantota negodīga prakse, kurai pašlaik tiesa ir noteikusi sodu, pieprasot dažām bankām un finanšu uzņēmumiem atmaksāt saviem klientiem milzīgas summas. Citastarp tās ir iestādes, kuru atalgojuma shēmu pamatā ir tādu produktu pārdošana par katru cenu, kas nes augstu peļņu pārdevējam, un kuras katrai tirdzniecības vietai nosaka sasniedzamo apjomu. Tās ir tirdzniecības sistēmas, kas ir piemērotas gaļas izstrādājumu veikalam, nevis bankai, kas izmanto klientu mūža ietaupījumus!

3.11.3

Neraugoties uz visiem veiktajiem pasākumiem, ar nožēlu jākonstatē, ka negodīga prakse joprojām netraucēti turpinās, manipulējot pat ar atsauces indeksiem kā, piemēram, pavisam nesenajā LIBOR gadījumā, lai varētu gūt ārkārtas peļņu. Šāda rīcība, kas skar pavisam nelielu ES finanšu nozares daļu, apdraud visas sistēmas reputāciju un uzticības mantojumu, kas izveidojies gadiem ilgajā darbā. Visai finanšu kopienai darījumos jāsaglabā visaugstākie un visstingrākie ētikas standarti. Banku apvienībām bargi jāsoda uzņēmumi un personas, kas pārkāpj vispārējus labas prakses principus, pat izslēdzot tās no apvienībām un aizliedzot veikt banku darbību, ja ir notikuši nopietni pārkāpumi. Pārāk bieži minētās apvienības ir klusējušas par acīmredzami neleģitīmu un bieži arī nelegālu rīcību.

3.12

EESK noteikti iesaka Komisijai uzraudzīt to sankciju efektivitāti, kuras jāpieņem dalībvalstīm. Valstu tiesību aktos pastāv daudz atšķirību attiecībā uz finanšu jomā izdarīto pārkāpumu vai noziegumu smaguma izpratni. Tas ir saistīts ar katras valsts dažādajām ekonomiskajām un juridiskajām kultūrām. Lai arī administratīvajā un krimināltiesību jomā nav iespējams pieņemt ES likumus un paredzēt attiecīgas sankcijas, Komisijai jāuzņemas pienākums padarīt iespējami vienveidīgus ne tikai tiesību aktus, bet arī sankciju režīmu. Pastāv reāls risks, kas notiktu pāreja no normatīvā uz sankciju dempingu, proti, ar vienādiem likumiem, bet ļoti atšķirīgām sankcijām. Rezultātā piedāvātāji varēs darboties tur, kur ir mazāks risks! Lai noteikumi būtu iedarbīgi un efektīvi, ir vajadzīga kopīga koordinācija un pamatnostādnes. Komiteja iesaka ņemt vērā arī dažādus sankciju veidus, kas dažās valstīs ir administratīvas, bet citās — kriminālas.

4.1

EESK uzskata, ka kopumā priekšlikums ir līdzsvarots, bet tas ir jāpapildina ar aspektiem, kas tika norādīti “Vispārīgajās piezīmēs”.

4.2

EESK atbalsta lēmumu koncentrēt uzmanību uz produktiem, kuriem ir augstāks riska līmenis, lai nevajadzīgi nenoslogotu finanšu nozari ar prasībām nodrošināt informatīvus dokumentus, kuri faktiski nebūtu lietderīgi.

4.3

EESK atzinīgi vērtē to, ka regulā ir skaidri uzsvērta atbildības ķēde un norādīts dalībnieks, kas ir atbildīgs par pamatinformācijas dokumenta izstrādi. Agrāk sakarā ar neskaidrību par šādu atbildību bija grūtības vērsties pret tiem, kas sniedza nepareizu un maldinošu informāciju, radot ievērojamus zaudējumus privātajiem ieguldītājiem.

4.4

EESK atbalsta jau sen gaidīto Komisijas lēmumu par īsu informatīvu instrumentu (līdzīgi kā PVKIU gadījumā), kas uzrakstīts kodolīgi, vairoties no tehniskas valodas un žargonismiem, un izveidots, ievērojot kopīgu formātu, lai varētu salīdzināt ar citiem produktiem. Ziņas, kurām jābūt ietvertām pamatinformācijas dokumentā, ir skaidri un izsmeļoši uzskaitītas 8. pantā, un tajās jāiekļauj arī faktiskās izmaksas, kas rodas privātiem ieguldītājiem.

4.5

Tomēr šis lēmums neizslēdz vajadzību turpināt izvērst finanšu izglītību (5), kas jāīsteno gan skolās mācību programmu ietvaros, gan arī kā ikdienējā mācīšanās gados vecāku cilvēku un mājsaimnieču vidū. Īpaši neaizsargātiem noguldītājiem ne vienmēr ir nepieciešamās pamatzināšanas, lai pilnībā izprastu pat vienkāršotos pamatinformācijas dokumentos. EESK iesaka Komisijai, piemēram, ierosinātās regulas jaunajos apsvērumos, uzsvērt nepieciešamību turpināt centienus saistībā ar visiem pieejamu pamatizglītību finanšu jomā.

4.6

EESK atzinīgi vērtē šo pirmo pārredzamības mēģinājumu precizēt izmaksas, riska profilu un informāciju par attiecīgā produkta vai produktu, kurus var uzskatīt par analogiem, iepriekšējo ienesīgumu.

4.7

Lai ierosinātā regula būtu efektīva, ir nepieciešama prasība laikus nodrošināt pamatinformācijas dokumentu, lai privātais ieguldītājs būtu pilnībā informēts un apzinātos saistītos riskus. EESK uzsver faktu, ka nav norādīti konkrēti termiņi dokumenta iesniegšanai. Izvēlētais formulējums “laikus pirms darījuma noslēgšanas, kas attiecas uz ieguldījumu produktu” šķiet neatbilstīgs mērķim nodrošināt privātajam ieguldītājam visu vajadzīgo informāciju. EESK neatbalsta paredzētās atkāpes saistībā ar pamatinformācijas dokumenta nodrošināšanu, it īpaši attiecībā uz pirkumiem, kas izdarīti, izmantojot tālsaziņas līdzekļus.

4.8

EESK uzskata, ka ir lietderīgi regulas tekstā minēt atteikuma tiesības attiecībā uz darījumiem, kas veikti, izmantojot tālsaziņas līdzekļus, tāpat kā tas paredzēts attiecībā uz finanšu darījumiem.

4.9

EESK pārliecinoši iesaka pieņemt noteiktu un pamatotu termiņu un iekļaut to tieši panta tekstā, nevis atstāt deleģēto aktu ziņā, kuri nenodrošina finanšu nozarē noteiktību attiecībā uz piemērošanu. Turklāt saskaņā ar 5. pantu dokumentam jābūt izstrādātam un publicētam tīmekļa vietnē pirms produkta pārdošanas. Nav loģiski jau pašlaik nenoteikt saistošu termiņu, kura neievērošana nozīmētu regulas mērķu un prasību faktisku nepildīšanu. Saprātīgs termiņš varētu būt, piemēram, ne mazāk kā viena nedēļa pirms darījuma noslēgšanas. Tās laikā var iegūt visu vajadzīgo informāciju, lūgt padomu un paskaidrojumus. Ieguldītājs būtu pietiekami aizsargāts un viņam būtu laiks, lai salīdzinātu konkurējošus iegādes priekšlikumus. Attiecībā uz šo jautājumu EESK neatbalsta deleģētu aktu pieņemšanu; tos vajadzētu pieņemt tikai izņēmuma gadījumos, ievērojot LESD 290. panta formu un būtību, proti, attiecināt tos tikai uz nebūtiskiem jautājumiem, kad nav iespējams izmantot citus instrumentus.

4.10

EESK atzinīgi vērtē 9. pantā noteikto, ka reklāmas paziņojumi jānošķir no pamatinformācijas dokumenta un ka šādi paziņojumi nedrīkst būt pretrunā pamatinformācijas dokumenta saturam, jo pārāk bieži toksiski produkti tika reklamēti kā droši. To atbalstīja “lieliskās” kredītreitingu aģentūras, kas devīgi piešķīra trīskāršo A. “Nezināmu iemeslu dēļ” šie produkti nokļuva pie ES noguldītājiem.

4.11

Komisija III nodaļā iekļāvusi noteikumus par sūdzībām, tiesisko aizsardzību un sadarbību starp iestādēm, bet IV nodaļā — administratīvajām sankcijām un pasākumiem. Ievērojot iepriekš izklāstītos vispārējos apsvērumus, EESK ļoti atzinīgi vērtē lēmumu precīzi noteikt procedūras, metodes un nosacījumus, ar kuriem īsteno citus, ne tikai juridiskus risinājumus, lai izšķirtu strīdus saistībā ar privātajiem ieguldījumiem finanšu produktos.

4.11.1

EESK uzskata, ka kompetento iestāžu sadarbība ir absolūti nepieciešama; jau vairākos iepriekšējos atzinumos Komiteja aicināja pieņemt ne tikai rekomendācijas, bet arī saistošus noteikumus par pienākumu valstu iestādēm nodrošināt saskaņā ar valstu tiesību aktiem un procedūrām maksimāli pieļaujamo sadarbību. Acīmredzamu pretrunu gadījumā saskaņā ar subsidiaritātes principu neatbilstīgos valstu tiesību aktus vajadzētu pasludināt par spēkā neesošiem.

4.12

EESK uzskata, ka arī 22. pantā ir teikums, kas nākotnē varētu izraisīt strīdus. Līdz ar papildu sodu publicēt pārkāpuma veidu un pārkāpuma izdarītāja identitāti, kuru EESK pilnībā atbalsta, ir piebilde “ja vien šāda publiskošana nopietni neapdraud finanšu tirgus.” Nav paskaidrots, kas izvērtēs nopietno risku. Vai Komisija? Valstu iestādes? Eiropas uzraudzības iestādes? Tāpat nekas nav teikts par gadījumiem, kad regulas prasības tiek pārkāptas vienlaikus vairākās dalībvalstīs. Kurš lemj? Kas notiek, ja viena iestāde uzskata, ka publicēšana neapdraud finanšu tirgus, bet cita — ka apdraud? Kāda procedūra tiks pieņemta? Tie visi ir jautājumi, uz kuriem jāatbild, pirms stājas spēkā regula, kurai jābūt vienkāršai un skaidrai, kuru var nekavējoties piemērot un kuras teksta formulējums novērstu nelietderīgus strīdus, kas kaitē ES interesēm.

4.13

Komisija turpina izvirzīt priekšlikumus saistībā ar daudziem deleģētajiem aktiem. EESK vairākkārt analizējusi jautājumu par šīs prakses leģitimitāti, par deleģēto aktu faktisko nepieciešamību un atbilstību LESD 209. panta noteikumiem, kā arī par īstenošanas aktu atbilstību LESD 291. pantam. Arī šoreiz EESK uzskata, ka Komisija piedāvā risinājumus, kas skar regulas būtiskus jautājumus. Piemēram, 8. panta 2. punkts nosaka katra pamatinformācijas elementa, kas jāiekļauj dokumentā, iespējamā papildu satura un kopīgā modeļa detalizētu izklāstu un saturu. Praktiski tas veido 90 % no regulas. Pilnvara, kas pieprasīta 10. panta 2. punktā, attiecas uz informācijas pārskatīšanas saturu un veidu, kā arī iespējamo labošanu. Visbeidzot 12. panta 4. punktā minētā pilnvara attiecas uz nosacījumiem par dokumenta iesniegšanas prasības izpildi, kā arī dokumenta iesniegšanas metodi un termiņu, kas jau tika kritizēts šajā atzinumā.

4.14

EESK izvirza jautājumu, vai tiešām šie deleģētie akti ir vajadzīgi un atbilst izskatāmās regulas jēgai. Lai arī Komiteja saprot, ka deleģētos aktus ir daudz vieglāk pārvaldīt, tomēr uzskata, ka tiem stingri jāatbilst Līguma noteikumiem. Komisijas paziņojumā (6) par šo jautājumu noteikts: “Līguma par Eiropas Savienības darbību, kas izriet no 2007. gada 13. decembrī parakstītā Lisabonas līguma[1] (turpmāk “jaunais līgums”), 290. pantā paredzēts, ka likumdevēja iestāde Komisijai var dot pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus.”

4.15

EESK uzskata, ka deleģēto aktu priekšlikumi, ko izvirza Komisija, ir būtiski elementi, kurus var kvalificēt kā leģislatīvus aktus!

4.16

Visbeidzot EESK neatbalsta lēmumu turpmākos piecus gadus saglabāt nemainīgu tiesību aktu, kas skar informācijas sniegšanas pienākumu attiecībā uz PVKIU, un iesaka Komisijai divus gadus pēc šīs regulas pieņemšanas paredzēt pārskatīšanu, lai pēc iespējas ātrāk saskaņotu dokumentus, kas ir būtiski tiem, kuri iegulda jebkāda veida finanšu produktos.