22.12.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 376/87

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās”

COM(2011) 126 galīgā redakcija – 2011/0059 (CNS)

un par tematu “Priekšlikums Padomes regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi lietās par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām”

COM(2011) 127 galīgā redakcija – 2011/0060 (CNS)

2011/C 376/16

Ziņotājs: PEZZINI kgs

Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2011. gada 26. aprīlī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Padomes regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās” COM(2011) 126 galīgā redakcija – 2011/0059 (CNS) un par tematu

“Priekšlikums Padomes regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi lietās par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām” COM(2011) 127 galīgā redakcija – 2011/0060 (CNS).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2011. gada 31. augustā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 474. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 21. un 22. septembrī (21. septembra sēdē), ar 156 balsīm par, 3 balsīm pret un 6 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) piekrīt Komisijas viedoklim, ka jānovērš neskaidrības un diskriminācija starptautisko pāru īpašumtiesību jomā, un uzskata, ka ir lietderīgi pieņemt tiesisko regulējumu, ko veido divas atsevišķas regulas, no kurām viena attiecas uz laulāto mantiskajām attiecībām, bet otra — uz reģistrētām partnerattiecībām.

1.2   Komiteja uzskata, ka tiesiskais regulējums šajā jomā jāizstrādā, pamatojoties uz tiesiskās noteiktības, paredzamības, vienkāršošanas principu, kā arī tā, lai nodrošinātu tiesu iestāžu ātru pieejamību, taisnīgus risinājumus, pieņemamas cenas un īsus termiņus un izņēmumus pieļautu vienīgi sabiedriskās kārtības labad.

1.3   EESK uzskata, ka ar ierosināto tiesisko regulējumu ir svarīgi nepārprotami un pārredzami aizsargāt ne tikai tiesības, kas izriet no laulāto mantiskajām attiecībām un reģistrētām partnerattiecībām, bet arī trešo pušu intereses un tiesības. Tādēļ piemērojamo tiesību aktu un jurisdikcijas izvēle būtu noteikti jāveic savienības noslēgšanas brīdī.

1.4   EESK aicina apsvērt, vai būtu iespējams ieviest papildinošu un fakultatīvu ES regulējumu, tā saukto 28. regulējumu, kas starptautiskos pārus vienlīdz aizsargātu gan laulāto mantisko attiecību, gan mantisko seku jautājumos.

1.4.1   Tas arī atvieglotu vēršanos šķīrējtiesā, un lai atvieglotu ārpustiesas vienošanās piemērošanu.

1.5   Komiteja uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt lēmumu tūlītēju izpildi, lai vēlāk nebūtu jāveic citas procedūras, pat ne vienkāršotas, un lai samazinātu izmaksas un saīsinātu termiņus, ar ko jārēķinās iedzīvotājiem, un lai atvieglotu administratīvo slogu tiesu sistēmām.

1.6   EESK iesaka ieviest attiecīgo tiesas darbinieku, juristu un iedzīvotāju informēšanas un apmācības sistēmu, un šim nolūkam izveidot interaktīvu interneta portālu visās ES oficiālajās valodās un paredzēt zināšanu un pieredzes apmaiņas sistēmu.

1.7   EESK aicina izveidot Eiropas bezmaksas speciālas juridiskās palīdzības nacionālo punktu tīklu, kura darbību vadītu Pamattiesību aģentūra. Tādējādi varētu nodrošināt, ka visiem pāriem ir iespēja iegūt zināšanas par to, kā izmantot savas tiesības.

1.8   Komiteja uzsver, ka dažādas lietas saistībā ar mantošanu, laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu un laulāto mantisko attiecību izbeigšanu ir svarīgi izskatīt vienā un tajā pašā tiesā.

1.9   Komiteja ļoti iesaka nodrošināt spēkā esošo, grozāmo un izstrādājamo tiesību aktu pilnīgu atbilstību, lai tiesiskais pamats mantisko attiecību jomā būtu saskaņots, vienkāršs un visiem ES iedzīvotājiem pieejams.

2.   Spēkā esošais tiesiskais regulējums

2.1   Komiteja uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt iedzīvotājiem iespēju brīvi pārvietoties no vienas dalībvalsts uz otru, lai viņi bez grūtībām un nedrošības sajūtas dzīvotu, dibinātu ģimeni un iegādātos īpašumu Eiropas Savienībā.

2.2   Eiropas Savienības līgumi un Pamattiesību harta garantē pārvietošanās un uzturēšanās brīvību, kā arī to, ka tiek nodrošināta tiesu iestāžu pieejamība un ievērotas pamattiesības, proti, tiesības uz īpašumu, visu personu vienlīdzība likuma priekšā, nediskriminēšanas princips, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības stāties laulībā un izveidot ģimeni saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu.

2.3   Pieaugot iedzīvotāju mobilitātei ES teritorijā, parādās aizvien vairāk starptautisko laulību un pāru, ko veido personas, kurām ir atšķirīga pilsonība vai kuras dzīvo atšķirīgās dalībvalstīs vai kādā no dalībvalstīm, kas nav to pilsonības valsts.

2.4   EESK apzinās, ka telpā, kurā nepastāv iekšējās robežas, ir liela nozīme iespējai reāli izmantot minētās tiesības neatkarīgi no savienības, kāda noslēgta starp dažādu dalībvalstu pilsoņiem, un no tā, ka viņi var uzturēties dalībvalstī, kas nav to pilsonības valsts. Tā rezultātā bieži tiek iegādāts kustamais un/vai nekustamais īpašums vairākās ES dalībvalstīs.

2.5   Pašlaik Eiropā ir aptuveni 16 miljoni starptautisko pāru. 2007. gadā 13 % (310 000) no 2,4 miljoniem jauno laulību bija starptautiska rakstura savienības. Tāpat 41 000 savienību no 211 000 savienībām, kas tajā pašā gadā reģistrētas Eiropas Savienībā, bija starptautiski pāri.

2.6   Piecās dalībvalstīs laulību drīkst slēgt viena dzimuma personas (Nīderlandē kopš 2001. gada, Beļģijā kopš 2003. gada, Spānijā kopš 2005. gada, Zviedrijā kopš 2009. gada un Portugālē kopš 2010. gada), savukārt reģistrētas partnerattiecības nesen ir kļuvušas par juridisku savienību, kas atzīta 14 dalībvalstīs (1). Visās šajās 14 dalībvalstīs ir atļauts reģistrēt partnerattiecības starp viena dzimuma personām, savukārt reģistrētu partnerattiecību noslēgšana gan starp viena dzimuma personām, gan pretēja dzimuma personām ir atļauta tikai Beļģijā, Francijā, Luksemburgā un Nīderlandē.

2.7   Kad 2006. gadā Komisija aicināja EESK paust savu viedokli saistībā ar zaļo grāmatu par regulu, kas attiecas uz likumu kolīziju laulāto mantisko attiecību jomā, EESK principā atbalstīja (2) grozījumus Regulā (EK) Nr. 2201/2003, ar kuriem paplašināja jurisdikciju un piemērojamos tiesību aktus laulību lietās, tādējādi papildinot minēto regulu, kuras regulējuma priekšmets ir tiesas nolēmumu atzīšana laulības lietās un lietās par nepilngadīgu bērnu aizgādību. Attiecībā uz jurisdikciju un piemērojamiem tiesību aktiem laulības lietās EESK jau ir paudusi savu nostāju saistībā ar zaļo grāmatu par laulības šķiršanu un norāda, ka par minēto tematu tā ir izstrādājusi ļoti detalizētu atzinumu (3).

2.8   Komiteja ir paudusi arī šaubas, vai bija lietderīgi atsevišķi izskatīt jautājumu par kopējā īpašuma (nekustamais un kustamais īpašums, kā arī citas īpašumtiesības) sadali un šādu sadali reglamentējošus noteikumus attiecināt arī uz nelaulātiem pāriem (kuriem arī var būt kopīgi bērni).

2.9   Iespējams, daudz loģiskāk būtu bijis izstrādāt vienotu tiesisko regulējumu, kurā pilnībā izskatītas laulības šķiršanas sekas, no vienas puses, un reģistrētas partnerattiecības noslēgušu nelaulātu pāru atšķiršanas sekas, no otras puses.

2.10   Tas neapšaubāmi būtu uzlabojis piemērojamo tiesību aktu skaidrību un saprotamību un atvieglojis to tiesas nolēmumu atzīšanu, ar ko bieži vienā galīgā spriedumā reglamentē visus laulības šķiršanas nosacījumus un sekas.

2.11   Ņemot vērā laulību un reģistrētu partnerattiecību īpatnības, kā arī šo savienības veidu iespējamās juridiskās atšķirības, EESK atzīst, ka ir lietderīgi izstrādāt divus atsevišķus reglamentējošus instrumentus: vienu instrumentu par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās un otru instrumentu par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi lietās par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām.

2.12   Komiteja uzskata, ka, iespējams, būtu jāapsver, vai ir lietderīgi izstrādāt vienotu un integrētu instrumentu, proti, papildinošu un fakultatīvu ES regulējumu (28. regulējums) (4), ko gan laulāti pāri, gan pāri, kuriem ir reģistrētas partnerattiecības, varētu izmantot brīvi un bez jebkādas diskriminācijas. Francijas un Vācijas vienošanās, ar ko izveido kopīgu regulējumu laulāto mantisko attiecību jomā (5), varētu dod ierosmes šajā sakarā.

2.12.1   Jautājumus, kas skar laulāto pāru un partnerattiecības reģistrējušo pāru īpašumtiesības, bieži izskata ārpustiesas kārtībā. Tādēļ, pēc EESK domām, 28. regulējumā būtu lietderīgi iekļaut klauzulas attiecībā uz ārpustiesas vienošanos spēkā esamību (6), jo tas dotu ievērojamu labumu Eiropas iedzīvotājiem.

2.13   Komiteja uzskata, ka minēto divu instrumentu uzdevums ir nodrošināt

—	piemērojamo tiesību paredzamību un noteiktību, pateicoties skaidriem un vienādiem noteikumiem;

—	saskaņotu tiesas iestāžu sadarbību, it sevišķi ģimenes tiesību jomā;

—	tiesas nolēmumu automātisku atzīšanu un izpildi, pamatojoties uz vienkāršotu vienotu procedūru, un nodrošināt sprieduma īstenošanu bez eksekvatūras procedūras, kas paredzēta tiesas nolēmumu atzīšanai un izpildei;

—	jurisdikcijas noteikumu saskaņošanu un piemērojamo tiesību aktu noteikšanu vienā un tajā pašā tiesā, kas pārzina visus pāra situācijas aspektus, un nodrošināt to, ka pāris veic izvēli;

—	to, ka saskaņotu un viegli pieejamu tiesisko regulējumu izstrādā, vienādojot un saskaņojot gan terminoloģiju visās tematiskajās jomās un koncepcijās, gan arī prasības, kas skar līdzīgus noteikumus visās jomās (piemēram, lis pendens, jurisdikcijas klauzulas u.c.).

3.   Komisijas priekšlikumi

3.1   Komisija “2010. gada ziņojumā par ES pilsonību: likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai” (7) uzsver, ka nedrošība par starptautisko pāru īpašumtiesībām ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas vēl joprojām traucē pilsoņiem ikdienā izmantot savas tiesības.

3.2   Komisijas priekšlikumu pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punkts.

3.3   Komisija iesniedza Padomei divas iniciatīvas attiecībā uz starptautisko pāru īpašumtiesību jomā piemērojamiem tiesību aktiem. Pirmā iniciatīva attiecas uz jurisdikcijas noteikšanu, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās. Otrā iniciatīva skar tos pašus jautājumus saistībā ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām.

3.4   Komisijas priekšlikumi ir paredzēti, lai novērstu atšķirības starp dažādām tiesību sistēmām Eiropas Savienībā un atvieglotu starptautisko pāru dzīvi, nevis lai saskaņotu vai grozītu dalībvalstu materiālās tiesības laulības vai reģistrētu partnerattiecību lietās, tādēļ to mērķi ir šādi:

—	ļaut laulātiem starptautiskiem pāriem izvēlēties to kopējam īpašumam piemērojamās tiesības laulātā nāves vai laulības šķiršanas gadījumā;

—	nodrošināt lielāku tiesisko noteiktību starptautiskiem pāriem, kam ir reģistrētas partnerattiecības, un šādu pāru īpašumam principā piemērot tās valsts tiesības, kurā reģistrētas viņu partnerattiecības;

—	nodrošināt lielāku tiesisko noteiktību starptautiskiem pāriem (laulātiem vai reģistrētiem partneriem), izstrādājot saskaņotu noteikumu kopumu, lai, pamatojoties uz hierarhiski sakārtotu un objektīvu kritēriju sarakstu, noteiktu kompetento tiesu un piemērojamos tiesību aktus;

—	uzlabot paredzamību starptautiskiem pāriem, vienkāršojot procedūru attiecībā uz tiesas nolēmumu un pieņemto aktu atzīšanu visā Eiropas Savienībā un paredzot, ka pilsoņiem ir iespēja iesniegt vairākas lietas izskatīšanai vienā un tajā pašā tiesā.

3.5   Viens no priekšlikumiem ir izveidot tīmekļa vietni, ko pārvaldītu Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās un kurā būtu pieejama informācija par pašreizējiem reģistriem laulāto mantisko attiecību jomā un dalībvalstu noteikumiem.

3.6   Minētie priekšlikumi vienprātīgi jāapstiprina ES Ministru padomei pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1   EESK uzskata, ka laulātiem pāriem piemērojamais tiesiskais regulējums būtu jāizvēlas laulības noslēgšanas brīdī, lai novērstu, ka izvēlētajām tiesībām, no juridiskā viedokļa raugoties, nav saistības ar šo laulību, un paredzētu, ka iepriekš noslēgtu laulību gadījumā, ja minētā izvēle netika veikta, ir pieejams objektīvu piesaistes kritēriju saraksts, kas ļauj noteikt piemērojamos tiesību aktus atbilstīgi nesen pieņemtajai kārtībai regulā “Roma III” (8).

4.1.1   Pēc EESK domām, ieviešot noteikumus, kas dod ierobežotas piemērojamo tiesību aktu izvēles iespējas, uzlabotos tiesiskā noteiktība un attiecīgajiem pāriem būtu zināma rīcības brīvība izvēlēties savam īpašumam piemērojamos tiesību aktus, kā arī būtu nodrošināta trešo pušu interešu aizsardzība.

4.1.2   Reģistrētu partnerattiecību gadījumā piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā ir notikusi partnerattiecību reģistrēšana.

4.1.3   EESK uzsver, ka saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1259/2010 un Komisijas dokumentā (COM(2011) 126 galīgā redakcija) minēto priekšlikumu ir vajadzīga skaidra un atbilstīga informācijas sistēma par piemērojamo tiesību aktu izvēli, lai pāri varētu iegūt pienācīgas zināšanas par šķiršanas kārtību un mantiskās attiecības reglamentējošiem noteikumiem.

4.1.4   Komiteja uzskata, ka tiesiskajai noteiktībai ir prioritāra nozīme, un pauž šaubas, vai būs iespējams ņemt vērā pāra izvēlētos īpašuma pārvaldīšanas noteikumus, ja īpašums reāli atradīsies citā valstī, nevis tajā, kuras tiesības pāris būs izvēlējies piemērot.

4.1.4.1   Komiteja uzskata: lai nodrošinātu gan tiesisko noteiktību, gan arī pāru tiesības uz sava kustamā un nekustamā īpašuma vērtības saglabāšanu, būtu vēlams īpašumu taisnīgi novērtēt laulības noslēgšanas un atšķiršanas vai šķiršanas brīdī.

4.1.4.2   EESK aicina visos aktos saistībā ar mantiskajām attiecībām norādīt, kāds regulējums attiecas uz laulātajiem. Sevišķi svarīgi tas ir tad, ja runa ir par akcijām un kapitāla daļām, dzīvības apdrošināšanas polisēm, pensijas fondiem u.c.

4.1.5   EESK pauž bažas par sekām, kādas trešām personām varētu radīt situācija, kad izvēlētie tiesību akti, ko piemēro laulāto mantiskajām attiecībām, neatbilst tiem, kuri ir spēkā īpašuma reālās atrašanās valstī, tostarp valstī ārpus ES.

4.2   Komiteja uzskata, ka ir svarīgi atrisināt ar nolēmumu un aktu atzīšanu saistītās problēmas, nodrošinot izmaksu samazināšanu, paātrinot nolēmumu atzīšanu un novēršot iespēju vērsties tiesā dažādās dalībvalstīs.

4.3   Pieņemot noteikumus par laulāto mantisko attiecību izbeigšanu, tiesai, kas nodarbojas ar šķiršanas vai mantojuma lietām, tiktu piešķirtas jaunas kompetences, proti, ar laulāto mantisko attiecību izbeigšanu saistīti jautājumi. Tādējādi pilsoņiem varētu nodrošināt lielāku tiesisko noteiktību, jo tiesa, kas izskata šķiršanas vai mantojuma lietas, nodarbotos arī ar laulāto mantisko attiecību izbeigšanu.

4.3.1   Komiteja pauž bažas par laika periodu, kāds katrā dalībvalstī būs vajadzīgs valsts tiesiskā regulējuma pieņemšanai, un datumu, kad stāsies spēkā regulas par laulāto mantiskajām attiecībām.

4.4   EESK uzskata, ka nolēmumu brīva aprite jānodrošina, tos automātiski atzīstot visā Savienības teritorijā un izpildot atbilstīgi saskaņotai un vienkāršotai procedūrai, un ka arī jānodrošina saskaņota tiesu iestāžu sadarbība civillietās.

4.5   Pēc EESK domām, galvenais mērķis ir izstrādāt saskaņotu un viegli pieejamu tiesisko regulējumu. Tā uzskata, ka šim nolūkam jāvienādo un jāsaskaņo gan terminoloģija visās tematiskajās jomās un koncepcijās, gan arī prasības, kas skar līdzīgus noteikumus visās jomās (piemēram, lis pendens, jurisdikcijas klauzulas, pastāvīgā dzīvesvieta u.c.).

4.6   Komiteja uzskata, ka saskaņā ar grozījumiem, kas ierosināti (9) Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 noteikumos par civillietām un komerclietām, ir arī svarīgi atļaut nolēmumu atzīšanu, izpildi un brīvu apriti iekšējā tirgū bez eksekvatūras procedūras un izņēmumus pieļaut vienīgi sabiedriskās kārtības labad un saskaņā ar Pamattiesību hartu.

4.7   EESK piekrīt, ka viena un tā pati tiesa varētu izskatīt dažādas lietas, piemēram, saistībā ar laulības šķiršanu, pāru atšķiršanu un pāra mantisko attiecību izbeigšanu. Kompetentās tiesas ir tās pašas, kas minētas regulā “Brisele II a”.

4.7.1   Komiteja uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut paralēlus tiesas procesus un atšķirīgu materiālo tiesību normu piemērošanu laulāto vai reģistrēto pāru īpašumam.

4.8   EESK uzskata, ka ir svarīgi īstenot Kopienas pasākumus attiecīgo valsts iestāžu darbinieku un juristu apmācībai, jo tieši viņi piemēros jauno tiesisko regulējumu par laulāto mantiskajām attiecībām un reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām.

4.9   Laulātiem un reģistrētiem pāriem jāsaņem atbilstīga informācija par to, kā izvēlētais tiesiskais regulējums ietekmēs viņu īpašumu tā pārcelšanas gadījumā it sevišķi tad, ja izvēlētais regulējums atšķiras no tās valsts tiesiskā regulējuma, kurā reāli atrodas īpašums.

4.10   Saskaņā ar Tieslietu un iekšlietu ministru padomes 2011. gada 24 un 25. februāra secinājumiem “(…) pamattiesību ievērošana būtu jāņem vērā, izstrādājot arī tiesību aktus, uz kuriem neattiecas likumdošanas procedūra” (10). Komiteja uzskata, ka Pamattiesību aģentūra var aktīvi iesaistīties speciālas juridiskās palīdzības sniegšanā pāriem un tas tai būtu jādara, lai šie pāri varētu reāli izmantot savas tiesības.

5.   Īpašas piezīmes

5.1   Ierosinātie noteikumi attiecībā uz laulāto mantiskajām attiecībām

5.1.1   Komiteja piekrīt, ka laulāto mantisko attiecību definīcijā jāaptver aspekti gan saistībā ar laulāto īpašuma pārvaldīšanu ikdienā, gan saistībā ar laulāto mantisko attiecību izbeigšanu un tā nedrīkst ietekmēt lietu tiesību būtību, īpašuma un tiesību iedalījumu un šādu tiesību īpašnieka prerogatīvu noteikšanu, un izņēmumi jāpieļauj vienīgi sabiedriskās kārtības labad saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem.

5.1.2   Komiteja pauž nopietnas bažas par to, vai tiks nodrošināta jurisdikcijas saskanība starp regulējumu, ko piemēro saskaņā ar Regulu Nr. 1259/2010 (šķiršana vai atšķiršana) un Regulu Nr. 2201/2001 (laulība), un to, kurš paredzēts ierosinātajā regulā par laulāto mantiskajām attiecībām (sk. II nodaļas 4. un 5. pantu un III nodaļas 15.–18. pantu).

5.1.2.1   EESK uzskata, ka atšķirīgu regulējumu izvēle dažādos gadījumos — izvēle, kas pilnībā atstāta iesaistīto pušu ziņā,— varētu radīt pārliekus sarežģījumus un, iespējams, jurisdikcijas konfliktus, kā rezultātā būtiski pagarinātos termiņi un paaugstinātos izmaksas. Komiteja uzskata, ka jurisdikciju būtu vēlams noteikt laulības noslēgšanas brīdī.

5.1.3   Pēc Komitejas domām, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu attiecībā uz nolēmumu, publisko aktu un tiesas izlīgumu brīvu apriti laulāto mantisko attiecību jomā, būtu jāizslēdz iespēja uzsākt jebkādu citu tiesas procesu papildus tiem, kas ierosināti. Ikviena eksekvatūras procedūra (sk. regulu “Brisele I” un regulu “Brisele II”) paaugstinātu izmaksas un pagarinātu termiņus.

5.1.4   EESK uzskata, ka abu regulu 4. pantā būtu jāsvītro noteikums, ka tiesas, kas izskata šķiršanas vai anulēšanas lietu, ir tiesīgas izskatīt arī mantisko seku jautājumus, ja partneri par to ir vienojušies.

5.2   Ierosinātais regulējums attiecībā uz reģistrēto partnerattiecību mantiskajiem aspektiem

5.2.1   EESK uzskata, ka jāņem vērā reģistrētu partnerattiecību īpatnības, lai saistībā ar mantiskajiem aspektiem noteiktu šādu partnerattiecību juridisko ietekmi uz šādas savienības partneriem un trešām personām.

5.2.2   EESK pauž bažas par to, ka ierosinātās Regulas 127/2011 (reģistrētas partnerattiecības) III nodaļas noteikumi varētu neatbilst spēkā esošajiem noteikumiem valstī, kurā atrodas īpašums.

5.2.3   Ņemot vērā, ka dažādās valstīs, kurās ir atļauts reģistrēt partnerattiecības, ir atšķirīgs regulējums un lai labāk ievērotu partnerattiecības reģistrējušu personu un trešo pušu tiesības, būtu lietderīgi saskaņot informācijas sistēmas, kā arī publiskošanas procedūras un tiesības celt prasību attiecībā uz pāru īpašumu sevišķi tad, ja īpašums atrodas valstī, kas neatzīst reģistrētas partnerattiecības.

5.3   Piekļuve informācijai par dalībvalstīs spēkā esošiem tiesību aktiem mantisko attiecību jomā

5.3.1   EESK aicina nodrošināt, ka, pateicoties praktiskām rokasgrāmatām ES oficiālajās valodās, pirmām kārtām laulātajiem un savu savienību reģistrējušiem partneriem, taču arī kompetentajām tiesām un juristiem ir atbilstīga piekļuve informācijai, un uzsver, ka ir svarīgi izveidot arī tīmekļa vietni visās Savienības oficiālajās valodās.

5.3.2   Komiteja uzskata, ka ir vajadzīga gan apmācības programma tiesu iestāžu darbiniekiem, juristiem un tiesību izmantotājiem, gan arī pieredzes apmaiņas pasākumi, lai nodrošinātu, ka iemaņas un zināšanas saistībā ar atšķirīgajām valstu tiesību sistēmām tiek pienācīgi izplatītas.

5.3.3   EESK aicina izveidot Eiropas speciālas juridiskās palīdzības nacionālo punktu tīklu, kura darbību vadītu Pamattiesību aģentūra. Tādējādi jānodrošina, ka visiem laulātiem vai partnerattiecības reģistrējušiem pāriem ir bezmaksas iespēja iegūt zināšanas par to, kā izmantot savas tiesības mantisko attiecību jomā.

---

(1)  Austrija, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Slovēnija, Somija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(2)  OV C 325, 30.12.2006., 71. lpp.

(3)  OV C 24, 31.01.2006., 20. lpp.

(4)  OV C 21, 21.01.2011., 26. lpp.

(5)  Sk. Francijas Ministru padomes 2011. gada 23. marta sanāksme.

(6)  Itālijas tieslietu ministra priekšlikums un skatīt arī Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā West Tankers C-185/07 (26. punkts par šķīrējtiesas klauzulas spēkā esamību).

(7)  Pieņemts 2010. gada 27. oktobrī.

(8)  Sk. 2010. gada 20. decembra Regulu (ES) Nr. 1259/2010 (OV L 343, 29.12.2010., 10. lpp.).

(9)  Sk. COM(2010) 748 galīgā redakcija.

(10)  Padomes secinājumi par Eiropas Savienības Padomes nozīmi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas efektīvā īstenošanā, 2011. gada 24. un 25. februārī.

---