15.2.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 47/12

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2011/C 47/07

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“LOUGH NEAGH EEL”

EK Nr.: UK-PGI-0005-0796-10.02.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Lough Neagh Eel”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Apvienotā Karaliste

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.7. grupa.

Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Par “Lough Neagh Eel” jeb Lohneja ezera zušiem dēvē Anguilla anguilla sugas (Eiropas zutis) dzeltenos (vietēji zināmi kā brūnie) un sudraba (pieaugušus) savvaļas zušus, kurus zvejo noteiktajā apgabalā. Šis pieteikums attiecas tikai uz svaigiem zušiem.

Lohneja ezera zušiem ir šādas īpašības:

—	liels izmērs (garums vismaz 40 cm, svars 150–600 g),

—	lielāks tauku saturs nekā zušiem, kas sastopami citās vietās (pieaugušos Lohneja ezera zušos tauku saturs ir aptuveni 23 %),

—	jaunākie “brūnie/dzeltenie zuši” ir tumši zaļā krāsā ar brūnu/dzeltenu pigmentāciju,

—	vecākie “sudraba zuši” ir melnā krāsā ar sudrabainu pigmentāciju,

—	Lohneja zušiem ir šaura galvas forma, īsa aste un noapaļots ķermenis,

—	pēc vārīšanas svaiga zuša gaļa kļūst balta, mīksta, un tai ir viegla dūņu garša.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Barošana netiek veikta. Zuši barojas savvaļā.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Zuši jāzvejo noteiktajā apgabalā ar āķu jedām vai velkamiem tīkliem Lohneja ezerā, vai stacionāriem zušķērājiem Lohneja ezera iztekā augšup pa Banas upes lejteci (Lower River Bann).

Saistībā ar apstrādātiem produktiem, piemēram, kūpinātiem zušiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (“Lough Neagh Eels”) attiecas uz izejvielām, proti, svaigiem Lohneja ezera zušiem.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

—

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

—

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Lohneja ezers Ziemeļīrijā un Banas upes lejtece, no Lohneja ezera ziemeļu krasta līdz vietai “The Cutts” Kolreinā (Coleraine).

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Lohnejs ir lielākais ezers Britu salās un piektais lielākais ezers Eiropā, tā platība ir 150 kvadrātjūdzes. Lohnejā ieplūst vairākas upes, un tā ūdeņi nonāk jūrā pa Banas upi, kas iztek ezera ziemeļu krastā.

Tā kā Lohnejā ieplūst daudzas upes, ezerā veidojas lieli nogulsnējumu slāņi. Šie nogulsnējumi ir ļoti tumšā krāsā, un tie sastāv no sanešiem un māliem, organiskām vielām un kramaļģu apvalkiem. Sanešu un mālu avots galvenokārt ir upju ienestās suspendētās vielas, savukārt organiskās vielas daļēji nāk no sateces avotiem un daļēji veidojas ezerā. Sanešu īpašību un izmēra dēļ ezers ir piemērota dzīvesvieta dažādiem bezmugurkaulniekiem, jo īpaši hironomīdo mušu kāpuriem, kuri dominē ezera bentiskajās sabiedrībās un ir zušu barības pamatā.

Lohneja ezers ir bagāts ar barības vielām (hipertrofisks), un to pastāvīgi aerē cirkulējošie vēji, kas nodrošina, ka siltākajos mēnešos ezera barības vielu pārpilnības dēļ krasi nesamazinās skābekļa daudzums ūdenī.

Stikla zuši migrē no Sargasu jūras virzienā uz ziemeļiem pa Golfa straumi pāri Atlantijas okeānam. Ziemeļatlantijas straume tos nes Īrijas virzienā. Stikla zuši sasniedz Banas upes plūdmaiņas zonu Ziemeļīrijas ziemeļu piekrastē pie Kolreinas, kur tos nozvejo un transportē kravas mašīnās, vai tie turpina peldēt pret straumi uz Lohneja ezeru. Kad zuši ir nonākuši Lohnejā, tie atpūšas, barojas un aug, līdz tie ir gatavi atgriezties Sargasu jūrā, lai nārstotu. Kad zuši ir pilnībā pieauguši, tie pārstāj baroties un instinktīvi dodas atpakaļ uz nārstošanas vietām. Vienīgais tiešais ceļš, pa kuru zuši nonāk atpakaļ jūrā, ir Banas upes lejtece.

Lohneja zuši tiek zvejoti trijos tradicionālos veidos; divas dažādas metodes izmanto dzelteno zušu zvejā un trešo metodi izmanto sudraba zušu zvejā.

Dzeltenie zuši

Zveja ar āķu jedām

Zvejnieki ievieto ne vairāk kā četras neilona jedas aptuveni 1 jūdzes garumā, katrai jedai piestiprinot aptuveni 400 āķus ar ēsmu. Šīs jedas “paceļ” agri no rīta nākamajā dienā. Jedas manuāli izceļ uz klāja, un nozvejotos zušus ievieto mucās, kurām cauri tiek sūknēts svaigs ūdens, lai mazinātu mirstību.

Nozveju nogādā krastā, bet zušus, kas garumā mazāki par 16 collām (40 cm), ielaiž atpakaļ ezerā saskaņā ar Lohneja ezera zvejnieku kooperatīvās sabiedrības noteikumiem (Lough Neagh Fisherman’s Co-operative Society’s regulations), lai nodrošinātu ilgtspējīgus krājumus nākotnē.

Velkamais tīkls

Manuāli tiek vilkti tīkli 90 jardu (82,3 m) garumā un 18 jardu (16,5 m) dziļumā. Izmanto hidrauliskos murdu pacēlājus, lai izvilktu pie tīkliem piestiprinātās virves, taču pašu tīklu jāizvelk ar rokām, nevis ar laivu. Zušu tralēšana ir aizliegta, lai aizsargātu ezera gultni.

Zvejnieki bieži paļaujas uz pieredzi un labu ezera pārzināšanu, lai noteiktu labākās nozvejas vietas, ņemot vērā mainīgos vides un laika apstākļus.

Kad zuši ir nogādāti krastā, tos šķiro un garumā mazākus par 40 cm ielaiž atpakaļ ezerā saskaņā ar zušu krājuma ilgtspējīgas pārvaldības principiem. Citi pasākumi krājuma ilgtspējīgā pārvaldībā ir slēgtā sezona, kad zvejot ir aizliegts, un dienas nozvejas kvota.

Sudraba zuši

Sudraba zuši ir zuši, kas Lohneja ezerā ir sasnieguši dzimumbriedumu un sāk instinktīvu migrāciju uz piekrasti ziemeļu virzienā un pēc tam uz Sargasu jūru, lai vairotos.

Sudraba zušus drīkst zvejot tikai no 1. jūnija līdz februāra beigām.

Tos zvejo ar stacionāriem zušķērājiem pie Tūmas (Toome) (Tūmbridža) (Toomebridge), pie Lohneja ezera iztekas ziemeļu krastā un pie Kilrejas (Kilrea) Banas upes lejtecē, aptuveni 15 jūdzes uz ziemeļiem no Lohneja ezera.

Sudraba zuši migrē tikai tumsas aizsegā, tāpēc tos zvejo naktī, pie zušķērājiem ielaižot upē lielus koniskos tīklus. Katrs tīkls atrodas blakus savācējtvertnei, kas ievietota upē un kurā ielaiž noķertos zušus. Šīs tvertnes var pacelt un nolaist, lai atkarībā no mainīgajiem nokrišņiem pielāgotos ūdens līmenim upē.

Pēc tam zuši tiek nogādāti kooperatīva rūpnīcā šķirošanai un tālākai transportēšanai līdzīgi kā dzelteno zušu gadījumā.

Ilgtspējība un krājumu pārvaldība

Eiropas zutis ir iekļauts CITES (Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām) II pielikumā. Turklāt Padomes Regulā (EK) Nr. 1100/2007, ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai, ierosināts, ka jāievieš zušu krājumu pārvaldības plāni.

Lai nodrošinātu Eiropas zušu krājumu ilgtspējību Lohneja ezera/Banas upes baseinā, ir ieviests zušu pārvaldības plāns, kas tika izstrādāts un ko īsteno saistībā ar Lohneja ezera zvejnieku kooperatīvo sabiedrību. Lai saglabātu krājumus, tiek īstenota virkne pasākumu. Šos pasākumus praktiski iespējams pārvaldīt tikai ar licencēšanas sistēmas palīdzību, kuras darbību nodrošina minētā sabiedrība. Nav ierobežojumu attiecībā uz to, kas var pieteikties licences saņemšanai. Iesniedzot pieteikumu licences saņemšanai, dalība sabiedrībā nav priekšnoteikums, taču, ja licence tiek piešķirta, zvejnieks var kļūt par kooperatīvās sabiedrības locekli.

Lohneja ezera zvejnieku kooperatīvā sabiedrība zušu zvejas ilgtspējību nodrošina ar vairāku pasākumu palīdzību:

—	licenču izdošanas kontrole: kooperatīvs izdod aptuveni 180 licences gadā. Licencētās laivas īpašniekam jāatrodas laivā vienmēr, kad tiek veikta zveja,

—	zvejas metožu kontrole: zušu zveju drīkst veikt tikai ar āķu jedām vai velkamiem tīkliem. Jedām ir noteikts maksimālais āķu skaits. Ir noteikts limits attiecībā uz laivas un tīkla izmēru,

—	nozvejas kvotas: katrai laivai ir noteikta ikdienas nozvejas kvota, lai nodrošinātu, ka ezers netiek pārzvejots,

—	minimālais nozvejas izmērs: zvejniekiem ūdenī atpakaļ jāielaiž zuši, kas garumā ir mazāki par 40 cm. Ja mazizmēra zuši ir nosūtīti uz rūpnīcu, tad tos ielaiž ūdenī pie rūpnīcas un var tikt noteiktas sankcijas,

—	slēgtā sezona: dzelteno zušu un sudraba zušu zveja ir atļauta tikai noteiktos gada periodos, lai ļautu krājumiem atjaunoties,

—	aizsardzības dienests: 24 stundas diennaktī darbojas aizsardzības dienests, kas nodrošina, ka zušus zvejo tikai licencēti zvejnieki,

—	zušu noķeršana un transportēšana: lai veicinātu jauno zušu iekšējo migrāciju pa Banas upi uz Lohneja ezeru, daudzi tiek noķerti zušu krātiņveida lamatās un transportēti tvertnēs uz ezeru, lai palielinātu jauno zušu skaitu, kas Lohnejā iepeld ik gadu,

—	tradicionālās salmu virves: salmu virves tiek izgatavotas ar rokām un novietotas uz jauno zušu migrācijas ceļiem, lai palīdzētu tiem virzīties pret straumi uz ezeru. Tas uzlabo rādītājus par iekšējo migrāciju uz ezeru,

—	tā dēvētā “Queen’s Gap” uzturēšana pie sudraba zušu zušķērājiem: pie zušķērājiem, kur zvejo sudraba zušus, tiek izveidota 10 % nezvejojama josla (“Queen’s Gap”), lai daļai krājuma ļautu atgriezties vairošanās vietās Sargasu jūrā,

—

jauno zušu iepirkšana no citiem apgabaliem, lai uzlabotu dabisko krājuma papildināšanos: pēdējo gadu laikā ir samazinājusies jauno zušu dabiskā migrācija uz Lohneja ezeru, tāpēc kooperatīvs no citiem apgabaliem iepērk zušus, kas pēc tam dzimumbriedumu sasniedz Lohnejā. Iepirktie jaunie zuši sasniedz dzimumbriedumu Lohnejā, kas tiem nodrošina Lohneja ezera zušu īpašības.

5.2.   Produkta specifika:

Lohneja ezera zuši ir iecienīti visā Eiropā, jo tiem ir augsts tauku saturs (pieaugušos zušos ir aptuveni 23 % tauku), tāpēc tie ir īpaši piemēroti kūpināšanai. Gandrīz visi Lohnejā nozvejotie zuši tiek pārdoti ārpus Īrijas. Daļa tiek nogādāta Bilingsgeitā (Billingsgate) Londonā, taču lielākā daļa nonāk Nīderlandē un Ziemeļvācijā, kur tos kūpina.

Lohneja ezera zuši galvenokārt barojas ar bezmugurkaulniekiem kāpuriem, kas dominē Lohnejā. Šāda veida barošanās dēļ tiem ir šaurāka galvas forma salīdzinājumā ar citos reģionos sastopamiem zušiem, kas pārtiek no zivīm.

Zuši tiek zvejoti ar ilgtspējīgām zvejas metodēm, kas nodrošina zušu zvejas labu pārvaldību.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Senas vēsturiskās tradīcijas un metodes, ko izmanto zušu zvejā konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir pamats saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu. Turklāt pieteikums ir balstīts uz Lohneja ezera zušu reputāciju, jo tiem ir augstāks tauku saturs nekā citu apgabalu zušiem.

Lohnejs ir lielākais saldūdens ezers Britu salās, un tam ir daudzas specifiskas īpašības, kā aprakstīts 5.1. iedaļā. Tas ir biotops ar augstvērtīgu barību, kas nodrošina unikālo augstāku tauku saturu Lohnejā mītošajos zušos.

Pastāv senas vēsturiskas tradīcijas, un dati liecina, ka savvaļas zuši Lohnejā zvejoti kopš Bronzas laikmeta. Zušu zvejai noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā mūsdienās joprojām izmanto senas metodes.

Zvejnieki joprojām izmanto daudzas tradicionālās metodes, kas pielietotas iepriekšējās paaudzēs. Zušus zvejo, izmantojot ilgtspējīgas metodes, ko pārvalda Lohneja ezera zvejnieku kooperatīvā sabiedrība. Pieņemtās metodes ietver tā dēvētā “queens gap” uzturēšanu, kas nodrošina 10 % nezvejojamu joslu pie zušķērājiem, lai ļautu sudraba (pieaugušiem) zušiem atgriezties pārošanās vietās Sargasu jūrā.

Par Lohneja ezera zušu zvejas nozīmīgumu un reputāciju liecina vēstures dati. Par apgabala zvejniekiem ir sarakstīti daudzi dzejoļi, un zušu zvejnieki tic dažādām māņticībām. Tūmas pilsētā nesen izveidotā skulptūra, kas attēlo peldošus zušus, atspoguļo zušu zvejas nozīmīgumu vietējā vēsturē un apgabala mantojumu.

Lielākā daļa zušu tiek pārdota tirgotājiem Nīderlandē, kur Lohneja ezera zuši tiek uzskatīti par kūpināšanai piemērotākajiem zušiem pasaulē. Kā tādi Lohneja zuši ir ļoti pieprasīti un tie ir krietni dārgāki par zivaudzētavās audzētajiem zušiem vai citviet iegūtajiem zušiem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.defra.gov.uk/foodfarm/food/industry/regional/foodname/products/documents/lough-neagh-eel-pgi.pdf

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

---