13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/40

1.1

Tā kā jau 50 gadus nepārtraukti tiek pieņemti ES tiesību akti — līgumi, direktīvas un regulas, ieteikumi un citi Kopienas dokumenti, kā arī tiek īstenota Eiropas Kopienu Tiesas judikatūra, neveicot konsekventu minēto tiesību aktu konsolidāciju, Eiropas tiesības ir kļuvušas ļoti nepārskatāmas un pat speciālisti tās izprot ar lielām grūtībām.

1.2

Piemēram, dažās tiesību jomās ir pieņemtas jaunas direktīvas, konsekventi nepārbaudot, vai tādēļ nekļūst novecojušas jau spēkā esošas direktīvas un vai tās iespējams iekļaut jaunajā direktīvā, tādējādi atceļot līdzšinējo direktīvu. Līdzīgā kārtā dažus kādas patiesībā vienotas tiesību jomas aspektus regulēja atsevišķi, gadu gaitā pieņemot arvien jaunas savstarpēji nesaistītas direktīvas. Tāpat arī direktīvas pēc to stāšanās spēkā vēlāk ar dažiem tiesību aktiem daļēji grozīja, tomēr nepieņemot jaunu un tiesiski saistošu konsolidēto tekstu.

1.3

Patiesi pienācis laiks mainīt šo stāvokli. Nevar būt iebildumu pret pašreizējo direktīvu tehnisku konsolidāciju, ja to veic ar vislabākajiem nodomiem un ja to neizmanto kā līdzekli citu mērķu sasniegšanai, piemēram, lai nokārtotu vecus rēķinus ar citām iestādēm un šādā veidā tomēr uzspiestu savu viedokli, ko līdzšinējā politiskajā procesā nav izdevies panākt.

Tādēļ principā ir atbalstāms Komisijas dokumentā paustais nodoms sakārtot tiesību aktus, pamatojoties tikai uz tehniska rakstura apsvērumiem.

1.4

Atbalstāms ir arī Komisijas paustais nodoms vienkāršot Eiropas tiesības, lai mazinātu birokrātiju un nelietderīgus tēriņus dalībvalstīs.

1.5

Tomēr, ņemot vērā abus iepriekšminētos apsvērumus, ir jāpārbauda arī attiecīgie Komisijas priekšlikumi direktīvām, ar ko atbilstīgi minētajai procedūrai atceļ vai groza pašreizējos tiesību aktus.

2.1

Komisija ierosina atcelt līdz šim spēkā esošo Direktīvu 71/304/EEK, to aizstājot ar jaunu direktīvu (2).

2.2

Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvu 71/304/EEK pieņēma, lai liktu dalībvalstīm atcelt pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem noteiktos ierobežojumus, kas ietekmē tiesības slēgt valsts un visu publisku iestāžu un publisku juridisko personu būvdarbu pasūtījuma līgumus, kā arī saņemt līguma piešķīrumu, izpildīt šādus būvdarbu pasūtījuma līgumus vai piedalīties to izpildē. Minētās direktīvas mērķis bija novērst to, ka dalībvalstis publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas jomā tieši vai netieši diskriminē pakalpojumu sniedzējus no citām valstīm. Tajā dalībvalstīm arī tika uzlikts par pienākumu nodrošināt, lai citu dalībvalstu uzņēmējiem ir tāda pati pieeja kredītiem, atbalstam un subsīdijām kā iekšzemes uzņēmumiem un uz tādiem pašiem noteikumiem un ka ārvalstu uzņēmējiem “bez ierobežojumiem un noteikti ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pilsoņiem ir piekļuve” (valsts rīcībā esošām) ar piegādi saistītām telpām un iekārtām, kas tiem ir nepieciešamas savu līgumsaistību izpildei.

2.3

Sava priekšlikuma pamatojumā Komisija norāda, ka veikto grozījumu dēļ minētā direktīva ir novecojusi.

2.3.1

Komisija pirmkārt norāda, ka pašlaik publiskā iepirkuma jomu regulē Direktīva 2004/17/EK un Direktīva 2004/18/EK un ka tādēļ Direktīva 71/304/EEK ir novecojusi.

2.3.2

Otrkārt Komisija norāda, ka kopš Direktīvas 71/304/EEK stāšanās spēkā Tiesas judikatūra saistībā ar pakalpojumu brīvu sniegšanu ir ievērojami attīstījusies. Lai to pierādītu, Komisijas dokumenta zemsvītras piezīmē ir precīzi citēts viens no sprieduma par lietu C–76/90 Säger motīviem, kurā konstatēts, ka EEK Līguma 59. pants (par pakalpojumu sniegšanas brīvību, tagad 49. pants) pieprasa ne tikai aizliegt jebkuru pakalpojuma sniedzēja diskrimināciju pilsonības dēļ, bet arī visus ierobežojumus, pat ja ierobežojums ir vienlīdz piemērojams gan valsts, gan citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējiem, “ja tas aizliedz vai kā citādi apgrūtina pakalpojumu sniegšanas brīvību personām, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī un tur likumīgi sniedz analogus pakalpojumus”.

2.3.3

Paskaidrojuma rakstā Komisija Tiesas judikatūru kopumā raksturo kā tādu, kurā noskaidrots, ka “EK 49. pants aizliedz bez izšķirības piemērojamus pasākumus, kas var traucēt brīvu pakalpojumu sniegšanu”.

2.4

Priekšlikuma direktīvai apsvērumos Komisija atkārtoti norāda uz jaunajām publisko iepirkumu regulējošajām direktīvām un Tiesas spriedumu Säger lietā un uzsver, ka ar to palīdzību uzņēmējam tiek nodrošināts aizsardzības līmenis, kas ir vienāds vai pārsniedz to, kas sasniedzams atbilstīgi atceļamajai direktīvai.

2.5

Pati direktīva sastāv no četriem pantiem. Priekšlikuma direktīvai 1. pantā noteikts, ka Direktīvu 71/304/EEK atceļ. Priekšlikuma 2. pantā dalībvalstīm uzdots īstenot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu minēto direktīvu, ar ko atceļ citu direktīvu; dalībvalstīm arī uzdots iepazīstināt Komisiju ar šādu tiesību aktu noteikumiem un ar minēto valsts līmeņa tiesību aktu un direktīvas noteikumu savstarpējās atbilstības tabulu; vēl dalībvalstīm uzdots minētajos tiesību aktus iekļaut atsauci uz direktīvu, kas ir šā atzinuma temats, vai arī šādu atsauci pievienot to oficiālajai publikācijai; šādas atsauces pievienošanas kārtību nosaka dalībvalstis. Priekšlikuma 3. pantā noteikts, ka direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē, bet 4. pantā noteikts, ka direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

3.1

Iesniegtais priekšlikums direktīvai, ar ko atceļ Direktīvu 71/304/EEK, diemžēl, neatbilst visiem šā atzinuma 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

3.2

Runājot par priekšlikumu kopumā, jāatzīmē, ka ierosinātā direktīva, ar ko atceļ citu direktīvu, ir viena no pirmajām veselā šāda veida direktīvu virknē. Tādēļ ir lietderīgi uzdot jautājumu, vai novecojušas direktīvas atcelšana, ko veic, katrā atsevišķā gadījumā pieņemot jaunu direktīvu, patiesi ir visefektīvākā metode, lai īstenotu tuvākajiem mēnešiem un gadiem ierosināto darba programmu attiecībā uz daudzu novecojušu direktīvu atcelšanu. Turpmākajā darba programmas izpildes gaitā būtu vēlreiz jāpārbauda, vai kā alternatīvs un efektīvāks risinājums nebūtu iespējama vairāku direktīvu vienlaicīga atcelšana ar vienu pašu jaunu direktīvu. Tā kā dalībvalstu likumos bieži ir transponētas vairākas direktīvas vienlaikus, tādējādi būtu iespējams nepieļaut to, ka daži dalībvalstu likumi ir vairākkārt jāgroza īsā laika posmā.

3.3

Attiecībā uz šajā atzinumā apspriežamo direktīvas priekšlikumu būtu vēlreiz jāapsver, vai priekšlikuma 2. pantā paredzētajiem transponēšanas noteikumiem tiešām nav alternatīva risinājuma un vai mērķa sasniegšanai nepietiktu ar to, ka dalībvalstīm pieprasa pārbaudīt to tiesību aktus, lai redzētu, vai ir nepieciešami grozījumi, un vajadzības gadījumā tos veikt.

3.4

Atceļamās 1971. gada direktīvs galvenais mērķis galu galā bija tolaik spēkā esošo diskriminējošo dalībvalstu likumu un noteikumu atcelšana, kā arī vispārēju Kopienas tiesību principu ieviešana publiskā iepirkuma jomā, un kopš tā laika šos principus atkārtoti izklāstīja un sīkāk precizēja vēlāk pieņemtās direktīvās.

3.5

Transponējot Direktīvu 71/304/EEK, diskriminējoši dalībvalstu noteikumi bija jāatceļ jau septiņdesmitajos gados vai — valstīm, kas ES iestājās vēlāk — aquis communitaire pārņemšanas gaitā. Tas, ka paredzēts atcelt Direktīvu 71/304/EEK, nenozīmē, ka jāatsauc agrāk spēkā esošo diskriminējošo valsts noteikumu anulējums. Tāpat arī, atceļot direktīvu, nebūs jāveic grozījumi tolaik pieņemtajos dalībvalstu likumos par diskriminējošu noteikumu atcelšanu, jo vairumā gadījumu ir sasniegts minēto likumu mērķis (proti, diskriminējoši noteikumi ir atcelti) un Līgumā un visās vēlāk pieņemtajās direktīvās tik un tā noteikts, ka jāsaglabā diskriminējošu noteikumu anulējums un ka tie ir aizliegti.

3.6

Vēlākais pēc Direktīvas 2004/18/EK un Direktīvas 2004/17/EK pieņemšanas un transponēšanas publisko iepirkumu regulējošie dalībvalstu likumi vairumā gadījumu jau bija pielāgoti, lai atbilstu kopš 1971. gada notikušajai Eiropas tiesību attīstībai. Tajās jomās, kur tas vēl nav noticis, Komisijai joprojām ir iespēja panākt jauno direktīvu pieņemšanu. Tā kā visas direktīvas tik un tā ir principā adresētas dalībvalstu likumdevējām iestādēm, ir skaidrs, ka nolūkā sasniegt šajā gadījumā vēlamo mērķi būtu pilnīgi pietiekami Direktīvu 71/304/EEK vienkārši atcelt ES līmenī, kā arī uzdot dalībvalstīm vajadzīgo pārbaužu veikšanu. Vairumā gadījumu būtu tikai jāsvītro norādes uz novecojušo Direktīvu 71/304/EEK, ja uz šo direktīvu vispār vēl atsaucas.

3.7

Kaut arī vairs neko nav iespējams mainīt, Komiteja pauž nožēlu par to, ka Direktīvu 71/204/EK neatcēla jau saistībā ar Direktīvas 2004/17/EK un Direktīvas 2004/18/EK pieņemšanu. Tādēļ Komiteja aicina turpmāk vienmēr pārbaudīt, vai, pieņemot jaunu direktīvas priekšlikumu, nekļūs novecojušas agrāk pieņemtas direktīvas un vai vienlaicīgi nebūtu jāatceļ šādas novecojušas direktīvas. Arī ar šāda pasākuma palīdzību ES tiesības pakāpeniski varētu kļūt saskaņotākas un pārskatāmākas.

4.

Tādēļ EESK ierosina direktīvas priekšlikumā izdarīt grozījumus, lai ar minēto direktīvu tikai atceltu Direktīvu 71/304/EEK un dalībvalstīm uzdotu pārbaudīt to tiesību aktus un vajadzības gadījumā tajos izdarīt izmaiņas.