13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/17

1.1

Tiesības uz mājokli ir, pirmām kārtām, pamattiesības, un tās garantējot, tiek ievērotas pamattiesības kā tādas, kā arī nodrošināts cilvēka cienīgs dzīvesveids. Tiesības uz mājokli ir atzītas Cilvēktiesību hartā un pārskatītajā Eiropas Padomes Eiropas Sociālajā hartā, kā arī daudzu Eiropas valstu konstitūcijās. Mājokļa pieejamība ir būtisks priekšnoteikum katra indivīda personības attīstībai un integrācijai sabiedrībā.

1.2.1

EESK atbalsta Eiropas Parlamenta apvienotās grupas pilsētu un mājokļu jautājumos pieņemto Eiropas Mājokļu hartu, kurā tiek pievērsta uzmanība enerģiskajai un aizvien aktīvākajai mijiedarbībai starp Eiropas politikām un mājokļu jomas politiku, kā arī tiesību uz mājokli nozīmībai.

1.2.2

EESK atgādina, ka sociālie un vietējie pakalpojumi gūst aizvien lielāku nozīmi novecojošā sabiedrībā un ka šie pakalpojumi bieži vien ir saistīti mājokļu jomu, un aicina minētos jautājumus apspriest Eiropas līmenī un par tiem vairāk informēt sabiedrību. Tā atkārtoti norāda, ka sociālo mājokļu jomai ir jāpievērš īpaša uzmanība un uz to nevar attiecināt tirgus noteikumus, kā paredzēts Pakalpojumu direktīvā.

1.3.1

EESK vēlas, lai Eiropas līmenī tiktu noteikti, pirmkārt, kopīgi mērķi attiecībā uz mājokļa pieejamību un, otrkārt, mājokļa kvalitātes minimālie standarti, lai definētu jēdzienu “pienācīgs mājoklis”. Ja minētie kritēriji netiks izvirzīti, īstenot tiesības uz mājokli patiešām būs sarežģīti, un pieeja mājoklim ir minimāls priekšnoteikums, lai garantētu cilvēka cienīgu dzīvesveidu.

1.3.2

EESK atgādina, ka sociālie un vietējie pakalpojumi gūst aizvien lielāku nozīmi novecojošā sabiedrībā un ka šie pakalpojumi bieži vien ir saistīti mājokļu jomu, un aicina minētos jautājumus apspriest Eiropas līmenī un par tiem vairāk informēt sabiedrību. Tā atkārtoti norāda, ka sociālo mājokļu jomai ir jāpievērš īpaša uzmanība un uz to nevar attiecināt tirgus noteikumus, kā paredzēts Pakalpojumu direktīvā.

1.4.1

EESK uzsver, ka patlaban ir svarīgi pilnībā izmantot struktūrfondu līdzekļu izlietošanas iespējas, lai uzlabotu dzīves apstākļus mājokļos, turklāt ne tikai 10 jaunajās ES dalībvalstīs, bet arī 15 “vecajās” ES dalībvalstīs, kas struktūrfondu līdzekļus var izmantot pasākumiem, lai veicinātu pilsētu integrētu attīstību. Šādā veidā izlietojot līdzekļus, tiks veicināta sociālā un teritoriālā kohēzija, kā arī ekonomikas izaugsme.

1.4.2

EESK atzīmē, ka JESSICA instruments veicinās tāda garantiju fonda izveidi, kas paredzēts liela mēroga projektiem sociālo mājokļu jomā, un aicina šo jautājumu izskatīt, veicot struktūrfondu vidusposma novērtējumu.

1.4.3

Tādēļ EESK atbalsta ideju sadarbībā ar vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem un tīkliem, kā arī ar Eiropas Komisijas un dalībvalstu atbalstu īstenot tehniskā atbalsta pasākumus projektiem mājokļu jomā 2007.-2013. gada periodam. Īstenojot šādus pasākumus, varētu veikt projektu un metožu kapitalizāciju, lai projektus mājokļu jomā efektīvi iekļautu pilsētvides atjaunošanas programmās. Turklāt šādi pasākumi veicinātu arī īpašu zināšanu apkopošanu, kā arī atvieglotu pieredzes apmaiņu. Lai veicinātu struktūrfondu līdzekļu efektīvu izmantošanu, mājokļu politikas jomā ir būtiski izveidot īpašu instrumentu. To var veikt saskaņā ar regulas 45. pantu, kurā iekļauti uz struktūrfondiem attiecināmi vispārēji noteikumi, kas paredz Komisijas pienākumuatvieglot tehniskā atbalsta pasākumu piemērošanu.

1.5.1

Turklāt EESK ierosina izveidot apmaiņas tīklu, lai vietējā līmeņa speciālisti dalītos pieredzē jautājumos par mājokļu jomu un energoefektivitāti, kā arī izmantotu un padziļinātu īpašās zināšanas, tādējādi veicinot saprātīgas un vērienīgas enerģētikas politikas īstenošanu. Šī sistēma varētu būt saistīta ar struktūrfondu atbalsta sistēmu (neskatoties uz to, ka mērķi ir atšķirīgi), un tādēļ ir jānodrošina abu sistēmu laba koordinācija.

1.5.2

EESK ierosina uzsākt Eiropas līmeņa informācijas kampaņu par iespējamajiem enerģijas ietaupījumiem mājokļos, to īstenojot sadarbībā ar tīkliem, kas darbojas minētajā jomā. Kampaņas uzdevums būtu veicināt patērētāju attieksmes maiņu. Lai šo mērķi sasniegtu, ir nepieciešama Eiropas iedzīvotāju plaša līdzdalība, un minētās kampaņas rezultātā visas iesaistītās puses varētu iesaistīt lietderīgā iniciatīvā. Kampaņa “ilgtspējīga enerģija Eiropai” (sustainable Energy Europe) nav pietiekami mērķtiecīga un attieksmes maiņu īpaši neveicina, kā arī tās līdzekļi ir ierobežoti.

1.5.3

EESK lūdz Komisiju izvirzīt priekšlikumus, pamatojoties uz aptverošāku pieeju, kas lielākoties veicinātu energoefektivitātes uzlabošanu ēkās. Ir jāveic uz iedzīvotājiem vērsti pasākumi, un lielāka uzmanība jāpievērš pastāvošajām ēkām.

1.6.1

EESK atbalsta arī Eiropas Komisijas iniciatīvu izveidot starpdienestu grupu pilsētu jautājumos. Komiteja ierosina Eiropas Komisijas starpdienestu grupai pilsētu jautājumos pievērst uzmanību arī mājokļu politikas jautājumiem, kā arī izvirzīt pārstāvi šajā jautājumā.

1.6.2

Turklāt ir būtiski mājokļu politikas jautājumus iekļaut arī reģionālās un pilsētu politikas ministru sanāksmju darba kārtībā.

2.1.1

Nicā 2000. gada 7. decembrī pasludinātās ES pamattiesību hartas II-94. pantā ir minēts: “Apkarojot sociālo atstumtību un nabadzību, Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā arī valstu tiesību aktiem un praksi nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu”.

2.1.2

Atgādinot to, ka mājokļu joma nav Eiropas Savienības kompetence un ka šajā jomā pilnībā piemērojams subsidiaritātes princips, EESK tomēr uzskata, ka, atbilstoši minētajam pantam, būtu jāīsteno Eiropas mēroga politika, lai tādējādi reaģētu uz sociālo steidzamību, kā arī risinātu jautājumu par mājokļu trūkumu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem (tostarp iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni un jauniešiem, kas uzsāk profesionālo un ģimenes dzīvi).

2.1.3

Lākenas sammitā 2001. gada decembrī tika atzīts, ka mājokļa pieejamība ir nozīmīgs jautājums, kas jārisina, lai izvairītos no nabadzības līmeņa palielināšanās riska. Tādēļ EESK uzskata, ka šajā sammitā uzsāktajām debatēm par nepieciešamību “aizvien vairāk attīstīt sociālo mājokļu jomu, lai novērstu nabadzību Eiropā” ir ļoti liela nozīme.

2.1.4

Tiesības uz mājokli ir iekļautas vairāku ES dalībvalstu — piemēram, Beļģijas, Spānijas, Grieķijas, Portugāles, Somijas, kā arī Nīderlandes — konstitūcijās. Tātad tiesības uz mājokli ir iespējams noteikt arī Eiropas līmenī. EESK uzskata, ka ar mājokli saistītos jautājumus stratēģiskos nolūkos ir svarīgi iekļaut Pamattiesību hartā, kas būtu Līguma par Konstitūciju Eiropai sastāvdaļa, un izsaka nožēlu, ka tiesības uz mājokli — vai vismaz “tiesības uz pajumti” — šajos dokumentos nav ietvertas.

2.1.4.1

EESK uzskata, ka ļoti svarīgi ir izstrādāt Eiropas stratēģiju mājokļu jomā, jo, ikvienu nodrošinot ar mājokli, tiek labāk īstenotas citas Eiropas līmenī atzītas cilvēktiesības, piemēram, “privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramība” un “tiesības stāties laulībā un dibināt ģimeni”.

2.1.5

Tiesību uz mājokli princips ir atzīts, un tātad aktuāls ir jautājums par šo tiesību izmantošanu, t.i, iespēju ikvienam, kam nav mājokļa, griezties pēc palīdzības. Tādēļ Eiropas Savienībai ir jārisina jautājums par tiesību uz mājokli realizēšanu. Ja nav iespējams rast vienotu risinājumu, katrai dalībvalstij, kas oficiāli atzīst tiesības uz mājokli, ir jāspēj precizēt šādi jautājumi:

2.1.6

Saistībā ar Eiropas Parlamenta apvienotās grupas pilsētu un mājokļu jautājumos 2006. gada 26. aprīlī pieņemto Eiropas Mājokļu hartu, kurā mājoklis ir definēts kā “pirmās nepieciešamības lieta”, EESK atbalsta Parlamenta iniciatīvu sagatavot ziņojumu par tematu “Mājoklis un reģionālā politika”. Komiteja cer, ka Parlaments atbalstīs prasību atzīt tiesības uz mājokli un ierosinās nodibināt partnerību ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai “nodrošinātu pietiekamu skaitu mājokļu, kā arī nodrošinātu ar mājokļiem tos, kam nav pieejami tirgū esošie mājokļi”.

2.1.7

Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2006. gadā publicētajā pētījumā par dzīves apstākļiem un mājokļu jomas sociālo dimensiju (1) ir secināts, ka attiecībā uz mājokļu kvalitāti un kvantitāti 15 “vecajās” ES dalībvalstīs un 10 jaunajās dalībvalstīs pastāv ievērojamas atšķirības. Turklāt ir lietderīgi atgādināt, ka visiem ES iedzīvotājiem mājokļos nav pieejams siltais ūdens un tualetes. Lai mājokli varētu uzskatīt par pienācīgu, būtu jāizpilda vismaz šie divi kritēriji.

2.1.8

Mājokļu politika ir Eiropas sociālā modeļa stūrakmens. Problēmjautājumi, kas Eiropas Savienībai jārisina saistībā ar sociālajām un demogrāfiskajām pārmaiņām, ir jāņem vērā, arī veidojot mājokļu politiku. Šajā sakarā uzmanība jāpievērš sabiedrības novecošanai, nabadzībai jaunās paaudzes vidū, kas nepietiekamo līdzekļu dēļ spiesta dzīvot vecāku mājās, piemērota mājokļa pieejamībai personām ar invaliditāti, kā arī mājokļa pieejamībai migrantiem. EESK ierosina saistībā ar Lākenas 2001. gada decembra Eiropadomes secinājumiem veikt šādus Eiropas līmeņa pasākumus:

2.1.9

Turklāt, lai nodrošinātu strādājošo mobilitāti, ir jāveicina mobilitāte daudzdzīvokļu māju rajonos,. Daudzi iedzīvotāji pie sava mājokļa — vai tas būtu sociālais vai privātais mājoklis — ir piesaistīti tādēļ, ka nepastāv atbilstošs mājokļu piedāvājums, attiecīga nodokļu sistēma vai kredītu politika. Iedzīvotāju mobilitāte ir jāuzlabo tādēļ, lai palielinātu darba tirgus elastību.

2.1.10

Ņemot vērā mājokļu politikas ietekmi uz sociālo jomu un pilsētu ekonomiku, tā vairs nevar būt daļēji īstenojamu stratēģiju un pasākumusastāvdaļa. Vienlaicīgi, ievērojot subsidiaritātes principu, mājokļu politika ir jāuzskata par nozīmīgu politisku jautājumu, kas ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi, kā arī par līdzekli, lai iedzīvotājiem tuvinātu Eiropas projektu, par kuru pakāpeniski zūd skaidrība.

2.1.11

Labāk jānosaka mājokļu politikas ieguldījums Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā, īpašu uzmanību pievēršot mājokļu politikai kā ekonomikas izaugsmes virzītājspēkam. EESK uzsver, ka mājokļu politika ietekmē strādājošo mobilitāti, un tādēļ to var uzskatīt par papildinošu politiku Izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas ietvaros īstenotajām Eiropas politikām; turklāt šādā veidā var sekmēt arī teritoriālo kohēziju. Tādēļ iniciatīvas ziņojumā vajadzētu aplūkot ne tikai ar reģionālo politiku, bet arī ar teritoriālo kohēziju saistītus jautājumus.

2.2.1

Mājoklis vienmēr ir bijis sabiedrības struktūru veidojošs faktors; kopīgās telpas, kur notiek sabiedriskā dzīve, ir saistītas ar individuālajām dzīvojamajām zonām vai kopīgi apdzīvojamajiem mājokļiem. Pilsētu plānošana un dzīvošanai tīkamu kvartālu izbūve (turklāt mājoklis ir viens no galvenajiem šo kvartālu kvalitāti raksturojošajiem kritērijiem) ir sociālās un teritoriālās kohēzijas priekšnoteikums.

2.2.2

Lai arī mājokļu kvalitāte un mājokļu politika katrā dalībvalstī ir atšķirīga, Eiropas Savienībā ir raksturīgs ļoti augsts pilsētas iedzīvotāju blīvums. Eiropas pilsētas ir veidotas kompakti, tām ir raksturīgas vidēja augstuma celtnes un pilsētas struktūru nosaka mājokļu veids.

2.2.3

Tādēļ visās Eiropas valstīs mājokļu politika ir pilsētu plānošanas, ekonomikas un sociālo politiku nozīmīgs elements, un, īstenojot šīs politikas, būtu aktīvāk jādalās pieredzē, jo īpaši attiecībā krīzēm, kas daudzās dalībvalstīs skar dzīvojamos kvartālus, kuros ir nelabvēlīgi dzīves apstākļi.

2.2.4

Eiropas reģionālās politikas mērķis ir uzlabot teritoriālo, sociālo un ekonomikas kohēziju, veicinot ekonomikas attīstību vismazāk attīstītajos reģionos, un kopš 2005. gada šīs politikas ietvaros īpaša uzmanība tiek pievērsta pārskatītās Lisabonas stratēģijas prioritārajiem mērķiem, t.i., izaugsmei un nodarbinātībai.

2.2.5

Lai nodrošinātu visu reģionu konkurētspēju un veicinātu strādājošo mobilitāti, mājokļu jomā ir būtiski dažādot piedāvājumu, turklāt ne tikai īpašuma veida ziņā, bet arī veidojot jauktus kvartālus (dzīvojamā un saimnieciskā apbūve) un apvienojot sociālās grupas, kas nodrošinātu sociālo kohēziju.Atsevišķu geto tipa rajonu veidošanās apgrūtina saimnieciskās darbības veikšanu.

2.2.6

Saistībā ar iepriekš minēto ir jāapskata jautājums arī par pieejama mājokļa atrašanās vietu. Saskaņā ar tiesībām uz mājokli pašvaldībai ir jānodrošina, lai visās tās teritorijas daļās tiktu garantēts kvalitatīvs mājsaimniecību ienākumiem atbilstošs mājoklis.

2.2.7

Apdzīvojamu zonu attīstīšana būtiski ietekmē lauku rajonus, un, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, ir svarīgi vairāk ņemt vērā lauku un pilsētu zonu savstarpējo mijiedarbību attiecībā uz mājokļu politiku.

2.3.1

Dažās Eiropas valstīs — jo īpaši tajās, kas iepriekšējā finansēšanas periodā saņēma Kohēzijas fonda līdzekļus — ekonomikas izaugsmes līmenis ir cieši saistīts ar aktivitātes līmenii mājokļu jomā. Tas tomēr nenozīmē, ka iedzīvotājiem saņemt ienākumiem atbilstošu pienācīgu mājokli ir vienkārši. Īrijas Nacionālajā reformu programmā 2006. gadam, kas izstrādāta saistībā ar Lisabonas stratēģiju, ir uzsvērts, ka izaugsme nav bijusi īpaši ilgtspējīga, jo trūcis drošu, pienācīgu un pieejamu mājokļu. Piemēram, saskaņā ar Portugāles Nacionālo reformu plānu 2006. gadam lielāks atbalsts ir jāsniedz būvniecības nozarei un pašvaldībām, lai mājokļu jomā veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

2.3.2

Lai izveidotu dinamisku darba tirgu, mājokļa pieejamība visiem darba ņēmējiem un strādājošajiem vēl joprojām ir būtisks priekšnoteikums, un daudzos Eiropas reģionos izaugsme ir neliela tieši mājokļu trūkuma dēļ. Turklāt mājokļu trūkums var negatīvi ietekmēt vietējo darba tirgu elastību un samazināt strādājošo mobilitāti.

2.3.2.1

Šajā sakarā var minēt interesantu piemēru Francijā, kur darba devēji 0,45 % no algām paredzētajiem līdzekļiem iegulda, lai risinātu ar mājokļiem saistītus jautājumus. Tas ir papildu līdzeklis, lai meklētu attiecīgus risinājumus un darba ņēmējus nodrošinātu ar mājokli. Īpašus fondus, kas paredzēti jauniešiem un maznodrošinātajām mājsaimniecībām (garantiju sniegšana), pārvalda arī sociālie partneri.

2.3.3

Šāda veida palīdzību īpaši svarīgi ir nodrošināt reģionos, kas uzņem aizvien lielāku skaitu imigrantu, jo viņiem saspringtajos tirgus apstākļos mājokli atrast ir grūti un šīs personas tiek pakļautas diskriminējoša rakstura praksei, kā rezultātā notiek sabiedrības grupu norobežošanās.

2.3.4

Mājokļu joma pieder nozarēm, kurās ir visaugstākais nodarbinātības līmenis Eiropā. Turklāt daudzās ar mājokli saistītās jomās pastāv liels un vēl neizmantots nodarbinātības potenciāls, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģijām ilgtspējīgu un videi draudzīgu mājokļu jomā, jo nākotnē tiks veicināta šo tehnoloģiju ievērojama attīstība. Papildus tam, celtniecība ir viena no jomām, kur vērojams būtisks kvalificēta darbaspēka trūkums.

2.3.5

Sevišķi lielas nodarbinātības iespējas pastāv tādās jomās kā vietējie pakalpojumi un jo īpaši personu aprūpe, kas bieži tiek organizēti un sniegti kopīgi ar pakalpojumiem mājokļu jomā. Tā atbildīgie par sociālajiem mājokļiem sadarbībā ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem piedāvā ne tikai aprūpes pakalpojumus mājās vecāka gadagājuma cilvēkiem vai personām ar invaliditāti, bet arī tādus integrētus veselības aprūpes, izglītības un bērnu aprūpes pakalpojumus kā “vairāku paaudžu mājas”. Dzīvojamo kvartālu, kuros ir nelabvēlīgi apstākļi, kultūras un sociālo dinamismu var veicināt, atbalstot vietēja līmeņa iniciatīvas.

2.4

Ar mājokļiem saistīto vietējo pakalpojumu joma ir ne tikai nodarbinātības iespēju avots, bet ar tās palīdzību var reaģēt uz demogrāfiskajām problēmām, kas nepašaubāmi ietekmē nodarbinātības līmeni kādā reģionā. Piemēram, izveidojot “vairāku paaudžu mājas” (kuru veicināšanai, piemēram, Vācijā tiek veikti mērķtiecīgi politiski pasākumi), tiek nodrošināta tik ļoti nepieciešamā sabiedrības daudzveidība, kā arī efektīvi tiek novērsta vientuļu vecāka gadagājuma cilvēku atstumtība. Ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu visā Eiropā, būtu jāatbalsta labas prakses apmaiņa šajā jomā.

2.4.1

EESK uzskata, ka jautājums par tiesībām uz mājokli būtu jāapskata ne tikai no atstumtības novēršanas viedokļa, bet arī ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu, migrācijas plūsmas un nabadzības jaunos veidus, kā arī Lisabonas stratēģiju, kuras mērķis ir, veicinot mobilitātes palielināšanos darba tirgū, atdzīvināt Eiropas ekonomiku.

2.4.2

Ja netiks uzlabota tādu sociālo pamattiesību pieejamībakā tiesības saņemt palīdzību mājokļa jautājumā, strādājošo mobilitāte vēl aizvien būs vienīgi ilūzija. Nabadzībā slīgst tie, kas dzīvo sociālajos mājokļos, kuri sākotnēji bija paredzēti strādājošo izmitināšanai. Šodien strādājošajiem vairs nav prioritāra piekļuve sociālajiem mājokļiem, un viņi saskaras ar lielām grūtībām atrast pienācīgu mājokli tirgus segmentos, kur izjūtama liela spriedze.

2.4.3

Pēdējā desmitgadē mājokļu cenas gandrīz visās ES valstīs pastāvīgi palielinās. Šā cenu pieauguma rezultātā ir samazinājusies mājsaimniecību spēja līdzekļus izmantot citos nolūkos, un ilgtermiņā tas kavēs ilgtspējīgu attīstību. Mājokļu jomā pārlieku lielas investīcijas tika veiktas arī zemo procentu likmju dēļ, kā rezultātā radās grūtības saistībā ar mājokļu jomai paredzētajiem finanšu līdzekļiem (skat. Zviedrijas Nacionālo reformu programmu). Sociālo dzīvojamo mājokļu joma ir veids, kā regulēt mājokļu cenas (nosakot īres maksu) un mājokļu jomas ilgtspēju.

2.4.4

Turklāt, runājot par dalībvalstu valsts iestāžu un mājokļu jomas pārstāvju līdzdalību sociālo mājokļu politikas īstenošanā, EESK secina, ka šo procesu regulējums aizvien vairāk tiek noteikts saskaņā ar Kopienas tiesībām. Ņemot vērā to, ka mājokļu politikas īstenošana pozitīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību Eiropā un tās mērķis ir ikvienam nodrošināt piemērotu un pienācīgu mājokli, svarīgi ir panākt, lai konkurences un iekšējā tirgus politika nekavētu mājokļu politikas attīstību. Šie mērķi ir kļuvuši aizvien vērienīgāki, un sociālo mājokļu izīrētājiem ir jāattīsta sociālie pakalpojumi, šādā veidā reaģējot uz integrācijas politikas trūkumu, jo īpaši attiecībā uz migrantiem.

2.5.1

Mājokļu sektora ieguldījums enerģijas patēriņa samazināšanā ir būtisks, un, ņemot vērā enerģijas cenas, šī darbības joma var kļūt pievilcīga reģioniem.

2.5.2

Eiropas Komisijas Energoefektivitātes rīcības plānā ir secināts, ka vislielāko enerģijas apjomu var ietaupīt mājokļu jomā (mājsaimniecības), ietaupot 27 % no patērētās enerģijas.

2.5.3

Ar mājokli saistīto enerģijas izmaksu dēļ aizvien lielāks skaits Eiropas mājsaimniecību dzīvo nabadzībā (fuel poverty).

2.5.4

Patēriņa samazināšanas iespējas būs vēl jo lielākas, ja Eiropas līmenī tiks veikti piemēroti veicinoši pasākumi.

2.5.5

Šajā sakarā pārsteidz tas, ka Eiropas Komisijas Energoefektivitātes rīcības plānā izmantotā pieeja lielākoties ir vērsta uz jaunu ēku celtniecību. Tādēļ Komiteja ierosina energoefektivitātes uzlabošanas normas piemērot arī citās jomās.

2.5.6

Komisijas pieeja ir pārlieku vienpusīga, jo tajā nav ņemta vērā nepieciešamība mainītmūsu pārlieku individuālistisko dzīvesveidu (tostarp arī ideju par individuālo dzīvojamo māju ikvienam un attieksmi pret vidi ikdienā), lai veicinātu visaptverošu ilgtspēju. Minētā pieeja ietekmē ražošanas izmaksu palielināšanos, kas mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir vidēji vai nelieli, jau tāpat liekas pārāk augstas, un netiek risināts jautājums par mājokļu, kā arī attieksmes pret vidi uzlabošanu (lai gan atbilstoši vairākiem pētījumiem ir secināts, ka šie aspekti ir nozīmīgi).

2.5.7

Tas, ka Eiropas reģionālā politika veicina kohēziju un dzīves apstākļu uzlabošanu, vairs nav jāpierāda. Tomēr, ja šīs politikas ietvaros lielāku uzmanību pievērstu mājokļu politikai, tiktu veicināta pozitīva sinerģija.

2.5.8

Energotaupības politikas uzmanības lokā ir jaunas ēkas, nevis pastāvošās celtnes,, un tām tiek piemēroti jaunajām ēkām paredzētie noteikumi. Esošajām ēkām tomēr vajadzētu ne vien veltīt lielāku uzmanību, bet arī izstrādāt īpašu tām atbilstošu pieeju, ņemot vērā šo ēku īpatnības un ar piemērošanos standartiem saistītās īpaši augstās izmaksas.

2.5.8.1

Piešķirot valsts atbalstu, ir jāņem vērā sociālo dzīvojamo mājokļu jomai raksturīgās īpatnības, t.i, iedzīvotāju zemā maksātspēja un — salīdzinājumā ar privāto sektoru — sliktāk pielāgotais nodokļu atbalsts.

2.5.8.2

Papildus enerģētikas jautājumam ir jārisina arī tādas ar ilgtspējīgu attīstību saistītas problēmas kā ūdensapgāde un atkritumu apsaimniekošana, ēku pieejamība personām ar invaliditāti, mājokļa drošība un tajā esošā gaisa kvalitāte. Mājokļu joma var būtiski veicināt ilgtspējīgu attīstību, tomēr ar nosacījumu, ka tiks izstrādāti piemēroti mehānismi, jo īpaši attiecībā uz pastāvošajām ēkām.

2.6.1

EESK ir atbalstījusi pieeju, atbilstoši kurai Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļus tagad var izmantot gan mājokļu jomā (12 jaunajās ES dalībvalstīs), gan arī ilgtspējīgas pilsētu attīstības un energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem (15 “vecajās” ES dalībvalstīs), vienlaikus izstrādājot integrētas pieejas, lai attīstītu dzīvojamos kvartālus, kuros ir slikti dzīves apstākļi. Ņemot vērā mājokļa nozīmīgumu, dalībvalstīm un reģioniem ir jāsaņem palīdzība un tie ir jārosina struktūrfondu ietvaros plānot dzīvojamo kvartālu restrukturizāciju un mājokļu kvalitātes uzlabošanu.

2.6.2

Ja netiek ņemts vērā mājokļa aspekts, īstenot dzīvojamo kvartālu attīstības integrētu stratēģiju ir sarežģīti. Tādēļ vēl joprojām ir ļoti aktuāli īstenot tādu Eiropas sociālās integrācijas stratēģiju, kuras mērķis būtu garantēt arī pieejamu un cilvēka cienīgu mājokli, kas būtu veiksmīgas sociālās integrācijas priekšnoteikums. EESK uzskata, ka, lai veicinātu visu iedzīvotāju labāku sociālo integrāciju, ir būtiski izmantot visus Eiropas līmeņa instrumentus.

2.6.3

Lai šo mērķi sasniegtu, Eiropas Sociālajam fondam vairāk ir jāatbalsta ne tikai pasākumi saistībā ar iekļaušanu darba tirgū, bet arī citi sociālo integrāciju veicinoši pasākumi — kā minēts iepriekš, mājokļu tirgus un darba tirgus ir savstarpēji cieši saistīti. Mājokļa aspekts ir jāņem vērā, izstrādājot arī Eiropas līmeņa imigrācijas politiku (patlaban šajā jomā tiek īstenotas atbilstošas iniciatīvas), lai tādējādi novērstu telpisko segregāciju. Pamatnostādnēm, ko Komisijapublicēs par migrantu integrāciju ar mājokļa dimensijas palīdzību, ir jābūt pirmajam solim šajā virzienā. Sociālo iekļaušanu veicinās arī PROGRESS (2) programma, sniedzot labāku atbalstu ar mājokli saistītiem projektiem.

2.6.4

Turklāt ir svarīgi atzīmēt, ka energoefektivitātes uzlabošana ēkās ir ne tikai ES 10 jauno dalībvalstu, bet visas Eiropas Savienības prioritāte. Līdzīgi kā struktūrfondu līdzekļus izmanto pasākumiem, kas paredzēti sabiedrisko ēku uzlabošanai, atjaunojamo enerģiju izmantošanai un veicināšanai, kā arī sociālās integrācijas veicināšanai, šos līdzekļus visās dalībvalstīs var izmanot arī pasākumiem energoefektivitātes jomā.

2.6.5

EESK ir atbalstījusi Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas (EIB) iniciatīvu izveidot jaunu finansēšanas instrumentu JESSICA (3), lai īpaši atbalstītu tādu dzīvojamo kvartālu attīstību, kuros ir nelabvēlīgi dzīves apstākļi, tostarp arī šajos kvartālos esošo sociālo dzīvojamo māju attīstību. Jāatzīmē, ka izmantojot minēto instrumentu, t.i., piedāvājot aizdevumus un sniedzot garantijas tiem, kas veicina pilsētu atjaunošanu un darbojas sociālo dzīvojamo mājokļu jomā, varēs mobilizēt dzīvojamo kvartālu atjaunošanai nepieciešamos finanšu līdzekļus. Šis instruments ir jāpārvalda pilsētu atjaunošanas un mājokļu jomas speciālistiem, cieši sadarbojoties ar vietējām pašvaldībām, un tam ir jāveicina iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošana attiecīgajos dzīvojamajos kvartālos. Sociālo mājokļu jomas pārstāvjiem, kas darbojas ar mērķi veidot visiem piemērotus dzīvojamos kvartālus, minēto iespēju piedāvā arī instruments JEREMIE (4).

2.6.6

Enerģētikas politikas jomā Eiropas Komisija ierosināja saistībā ar Intelligent Energy programmu īstenot izmēģinājuma projektu sociālo dzīvojamo mājokļu jomā, kas ļāva izvēlēties un veicināt energoefektivitātes nodrošināšanas paraugprojektus, kā arī šīs jomas pārstāvjiem dalīties pieredzē. Ņemot vērā Eiropas vērienīgo mērķi izveidot kopējo enerģētikas politiku un efektīvi koordinēt dalībvalstu pasākumus šajā jomā, ir būtiski nodrošināt šā instrumenta pastāvīgu izmantošanu, atbalstot ne tikai izmēģinājuma projektu, bet arī cita veida pasākumu īstenošanu.

2.6.7

Attiecībā uz inovācijām tehnoloģiju un sociālajā jomā 7. pētniecības un attīstības ietvarprogramma ļaus apzināt ne tikai iespējas mājokļu sektorā samazināt enerģijas patēriņu, bet arī iespējas veicināt pilsētvides ilgtspējīgu attīstību.

2.6.8

Eiropas mēroga standartizācija ievērojami ietekmē mājokļu jomu un ar to saistītos pakalpojumus. Tā tomēr ir joma, kur lēmumi tehnoloģiju un pilsētu attīstības jomā atbilst sabiedrības grupu vajadzībām, un nav pieņemams, ka šīs jomas pārstāvjiem tiek uzspiesti darba grupas noteiktie standarti, negarantējot iespēju veikt standartizācijas procesa politisku kontroli. Piemēram norma “noziegumu novēršana, izmantojot pilsētbūvniecības projektus”, kas tika pieņemta, politiskā līmenī īpaši neizvērtējot no riska analīzes izrietošo pilsētas modeli, rosina pārdomāt šīs jomas normatīvo procesu.

2.6.9

Komisija ir izstrādājusi arī pilsētvides ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, lai pilsētas rosinātu plānot attīstību, jo īpaši transporta politikas ziņā. Minētajā stratēģijā tomēr tiek noteikta vienīgi aptuvena virzība, un, ja netiks pievērsta uzmanība pilsētvides ilgtspējīgas attīstības sociālajai dimensijai, pastāv risks, ka stratēģijas potenciāls pilnībā netiks izmantots.