Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62021TN0033

    Lieta T-33/21: Prasība, kas celta 2021. gada 22. janvārī – Rumānija/Komisija

    OV C 163, 3.5.2021, p. 37–38 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    3.5.2021   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 163/37


    Prasība, kas celta 2021. gada 22. janvārī – Rumānija/Komisija

    (Lieta T-33/21)

    (2021/C 163/50)

    Tiesvedības valoda – rumāņu

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Rumānija (pārstāvji: E. Gane un L. Bațagoi)

    Atbildētāja: Eiropas Komisija

    Prasījumi

    Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

    daļēji atcelt Komisijās Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1734 (2020. gada 18. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (1), ciktāl tas attiecas uz izdevumiem 18 717 475,08 apmērā, ko izmaksājusi akreditētā maksājumu aģentūra Rumānijā un kas ir deklarēti, tos attiecinot uz ELFLA, kā arī kuri ir vienotas likmes korekcija (25 %), kuru piemēro izdevumiem, kas veikti 2017., 2018. un 2019. finanšu gadā saistībā ar Valsts lauku attīstības programmas (VLAP) 2007.–2013. gadam 215. pasākuma 1.a apakšpasākumu;

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

    1.

    Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot prettiesiski izmantojusi pilnvaras izslēgt šīs summas no Savienības finansējuma, pamatojoties uz Regulas Nr. 1306/2013 52. pantu, pārkāpdama Regulas Nr. 1605/2002 76.–78. pantu, Regulas Nr. 1698/2005 40. panta 3. punktu, Regulas Nr. 907/2014 12. panta 6. un 7. punktu, kā arī tiesiskās drošības, tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principus.

    Pēc 1.a apakšpasākuma izdevumu aprēķināšanas metožu un to rezultātu apstiprināšanas, pieņemot Īstenošanas lēmumu C(2012)3529 final, ar ko apstiprina korekciju Rumānijas Lauku attīstības programmā 2007.–2013. gada plānošanas periodam, Komisijai būtu bijis pašai jāuzņemas atbildība, ja pēc turpmākas revīzijas tiktu konstatēts, ka tie ir pretrunā Regulas Nr. 1698/2005 40. panta 3. punktam.

    Tomēr Komisija, veicot revīzijas, esot kļūdaini secinājusi, ka 1.a apakšpasākuma cenu aprēķina metodes rezultātā saņēmējiem esot tikušas piešķirtas pārmērīgi augstas kompensācijas, tādējādi pārkāpjot Regulas Nr. 1698/2005 40. panta 3. punktu.

    Komisija, nosakot korekciju piemērošanas iemeslu un attiecīgo korekciju veidu, esot nepareizi piemērojusi gan Regulas Nr. 907/2014 12. panta 6. un 7. punktu, gan savas Vadlīnijas finanšu korekciju aprēķināšanai.

    Ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips tādējādi, ka Komisija, pieņemdama Īstenošanas lēmumu C(2012)3529 final, gan Rumānijas iestādēm, gan saņēmējiem ir radījusi tiesisko paļāvību attiecībā uz 1.a apakšpasākuma izdevumu aprēķināšanas metožu pareizību un tā rezultātiem.

    Ar Komisijas rīcību, kas ir izpaudusies kā atšķirīgas nostājas paušana un Rumānijas iestādēm novēloti paziņota atbilde saistībā ar situāciju, kuru izraisīja pati Komisija, tā esot pārkāpusi tiesiskās drošības un labas pārvaldības principus.

    2.

    Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts LESD 296. panta otrajā daļā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu.

    Komisija attiecībā uz 1.a apakšpasākumu nav sniegusi pietiekamu un atbilstošu pamatojumu tam, ka iespējami nepareizās aprēķina metodes ir gadījums, kas atbilst Regulas Nr. 907/2014 12. panta 6. un 7. punktā minētajām hipotēzēm, vai arī pārkāpums Komisijas finanšu korekciju aprēķināšanas pamatnostādņu izpratnē, kā arī attiecībā uz tās svārstīgo nostāju par iespējami nepareizu aprēķina metožu juridisko kvalifikāciju.


    (1)  OV 2020, L 390, 10. lpp.


    Top