This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62021CN0823
Case C-823/21: Action brought on 22 December 2021 — European Commission v Hungary
Lieta C-823/21: Prasība, kas celta 2021. gada 22. decembrī – Komisija/Ungārija
Lieta C-823/21: Prasība, kas celta 2021. gada 22. decembrī – Komisija/Ungārija
OV C 128, 21.3.2022, p. 9–9
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OV C 128, 21.3.2022, p. 4–4
(GA)
- Date of document:
- 22/12/2021
- Date lodged:
- 22/12/2021
- Author:
- Tiesa
- Form:
- Tiesu informācija
- Authentic language:
- ungāru valoda
- Type of procedure:
- Prasība konstatēt valsts pienākumu neizpildi
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Case affecting:
-
- request to establish failure to fulfil an obligation 12016P018
- request to establish failure to fulfil an obligation 32013L0032 pants 6
- Link
|
21.3.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 128/9 |
Prasība, kas celta 2021. gada 22. decembrī – Komisija/Ungārija
(Lieta C-823/21)
(2022/C 128/12)
Tiesvedības valoda – ungāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Azéma, L. Grønfeldt, A. Tokár un J. Tomkin)
Atbildētāja: Ungārija
Prasītājas prasījumi
Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:
|
— |
atzīt, ka – trešo valstu valstspiederīgajiem, kas atrodas Ungārijas teritorijā, t.sk. pie tās robežām, iespēju izmantot starptautiskās aizsardzības procedūru un iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu pakārtodama prasībai par to, ka viņiem ir iepriekš jāveic procedūra Ungārijas diplomātiskajā pārstāvniecībā, kas atrodas kādā trešā valsti – Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti Direktīvā 2013/32 (1), interpretējot to kopsakarā ar Hartas 18. pantu; |
|
— |
piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Saskaņā ar patvēruma tiesību regulējumu, kas Ungārijā ir ieviests ar 2020. gada Likumu Nr. LVIII, kurš bija pieņemts provizoriski, taču kura spēkā esamība pēc tam tika vairākkārt pagarināta, visām personām – atskaitot dažus izņēmumus –, kuras minētajā valstī vēlas iesniegt patvēruma pieteikumu, ir iepriekš jāiesniedz nodomu vēstule Ungārijas vēstniecībā Belgradā vai Kijevā, un tikai pēc tam, kad ir saņemta labvēlīga atbilde uz šo nodomu vēstuli un izsniegta ieceļošanas atļauja, rodas iespēja izmantot starptautiskās aizsardzības procedūru.
Komisija uzskata, ka šī jaunā patvēruma procedūra nav saderīga ar Direktīvas 2013/32 par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai 6. pantu, kas interpretēts Hartas 18. panta gaismā.
Proti, minētās direktīvas 6. pantā garantētās tiesības uz “piekļuvi procedūrai” nozīmē pirmkārt jau iespēju visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, t.sk. pie tās robežām, sagatavot starptautiskās aizsardzības pieteikumu.
Taču no piemērojamajām 2020. gada Likuma Nr. LVIII normām izriet, ka gadījumā, ja trešo valstu valstspiederīgie, kas atrodas Ungārijas teritorijā, t.sk. pie tās robežām, pauž vēlmi saņemt starptautisko aizsardzību, Ungārijas iestādes šo izpaudumu neuzskatīs par starptautiskās aizsardzības pieteikuma sagatavošanu Direktīvas 2013/32 izpratnē. Pieteikums netiks reģistrēts, un attiecīgajai personai netiks atzītas pieteikuma iesniedzējam pienākošās tiesības. Lai varētu iesniegt pieteikumu, attiecīgajai personai savukārt ir jāatstāj Ungārijas teritorija, jāatgriežas kādā trešā valstī un jānokārto iepriekšēja procedūra šajā valstī esošajā Ungārijas vēstniecībā.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV 2013, L 180, 60. lpp.).
