1)

Vai no Savienības tiesību normām, konkrētāk, no LES 4. panta 3. punkta, kā arī LESD 288. panta trešās daļas un 260. panta 1. punkta izriet, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (1) (turpmāk tekstā – “Pakalpojumu direktīva”) 15. panta 1. punktam, 2. punkta g) apakšpunktam un 3. punktam uzsāktā tiesvedībā starp privātpersonām ir tāda tieša iedarbība, ka vairs nav jāpiemēro tāds ar šo direktīvu nesaderīgs valsts tiesiskais regulējums kā 1996. gada Vācijas Verordnung über die Honorare für Architekten- und Ingenieurleistungen 2002. gada redakcijā (turpmāk tekstā – HOAI 2002) 4. pants, saskaņā ar kuru šajos noteikumos par honorāriem noteiktās minimālās likmes par arhitektu un inženieru sniegtiem plānošanas un uzraudzības pakalpojumiem – ar dažiem izņēmumiem – ir obligātas un nav spēkā līgumos par arhitekta vai inženiera pakalpojumiem panākta vienošanās par honorāru, kas ir zemāks par minimālajām likmēm, proti, arī attiecībā uz prasījuma tiesībām, kuras izriet no līguma par arhitekta pakalpojumiem, kas noslēgts 2004. gadā, tātad pirms Pakalpojumu direktīvas pieņemšanas?

2)