—

atcelt prasītājam tieši adresēto Komisijas 2020. gada 20. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ar ko prasītājs ir izslēgts no dalības tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ko finansē no ES budžeta un 11. Eiropas Attīstības fonda, vai izslēgts no atlases Savienības līdzekļu īstenošanai saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (1) un Eiropas Attīstības fonda līdzekļu īstenošanas, kas reglamentēta Regulā (ES) 2018/1877 (2), un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots labas pārvaldības principa, tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma, rūpības pienākuma un Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 pārkāpums (3).

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka OLAF neesot pareizi sazinājies ar prasītāju, tādējādi pārkāpjot tiesības uz aizstāvību, rūpības pienākumu un pienācīgu procesu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 7. un 9. panta, tiesību uz labu pārvaldību, rūpības pienākuma un pienācīga procesa pārkāpums.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots OLAF pamatregulas 9. panta 4. punkta, tiesību uz pienācīgu procesu un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka OLAF esot rīkojies, pārkāpjot Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 7. panta 8. punktu un labas pārvaldības principu.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 9. panta 1. punkta un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka EDES paneļkomiteja, veicot OLAF konstatēto faktu provizorisku juridisko klasifikāciju, esot rīkojusies, pārkāpjot Pamattiesību hartas 41., 47., 48. un 54. pantu.

8.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka OLAF galīgajā ziņojumā EDES paneļkomitejai nebija atļauts pieņemt neatkarīgu lēmumu vai pienācīgi novērtēt prasītāja sniegto argumentu nozīmi, tādējādi pārkāpjot labas pārvaldības principu un Finanšu regulas 135.–143. pantu.

9.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka nedz lobēšanas darbības, nedz rezultativitātes atalgojums ir per se prettiesisks, un, izdarot šādu pieņēmumu, esot pārkāpts labas pārvaldības princips.

10.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā izdarītie galvenie konstatējumi attiecībā uz prasītāju esot kļūdaini, jo EDES paneļkomiteja un iecēlējiestāde (DG NEAR) esot rīkojušās, pārkāpjot prasītāja pamattiesības, un it īpaši labas pārvaldības principu, rūpības pienākumu, kā arī tas, ka apstrīdētais lēmums neesot pienācīgi pamatots.

11.

Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots EDES paneļkomitejas Reglamenta 13. panta 2. punkta un tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

12.

Ar divpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka EDES paneļkomitejai esot bijis jābūt citai informācijai, nevis OLAF izstrādātajam galīgajam ziņojumam, tādējādi pārkāpjot EDES paneļkomitejas Reglamenta 13. panta 2. punktu.

13.

Ar trīspadsmito pamatu tiek apgalvots, ka OLAF izstrādātā galīgā ziņojuma redakcija esot bijusi tik plaša, ka tādējādi esot pieļauts labas pārvaldības principa, rūpības pienākuma un pienācīga procesa pārkāpums.

14.

Ar četrpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka sods esot noteikts tādā līmenī, ko esot ietekmējuši dažādi Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Finanšu regulas un tiesību pamatprincipu pārkāpumi.

15.

Ar piecpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka rediģētajā galīgajā ziņojumā neesot atspoguļots tas, ka eksperta Curriculum Vitae esot ticis sagrozīts vai safabricēts, un tādējādi apstrīdētais lēmums šajā ziņā neesot pamatots un tajā esot pieļauts labas pārvaldības principa, rūpības pienākuma un tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

16.

Ar sešpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka OLAF darbības analīzes ziņojums nebija piemērots izvirzītajam mērķim, tādējādi pārkāpjot labas pārvaldības principu un tiesības uz aizstāvību.