Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62019CA0380

Lieta C-380/19: Tiesas (sestā palāta) 2020. gada 25. jūnija spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V./Deutsche Apotheker- und Ärztebank eG (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Patērētāju tiesību aizsardzība – Direktīva 2013/11/ES – Strīdu alternatīva izšķiršana – 13. panta 1. un 2. punkts – Obligāta informācija – Informācijas pieejamība)

OV C 279, 24.8.2020, p. 12–12 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

24.8.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 279/12


Tiesas (sestā palāta) 2020. gada 25. jūnija spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V./Deutsche Apotheker- und Ärztebank eG

(Lieta C-380/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju tiesību aizsardzība - Direktīva 2013/11/ES - Strīdu alternatīva izšķiršana - 13. panta 1. un 2. punkts - Obligāta informācija - Informācijas pieejamība)

(2020/C 279/16)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.

Atbildētāja: Deutsche Apotheker- und Ärztebank eG

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju SAI), 13. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tirgotājam, kas savā tīmekļvietnē padara pieejamus pirkumu vai pakalpojumu līgumu vispārīgos noteikumus, bet kas neizmanto šo vietni līgumu noslēgšanai ar patērētājiem, ir pienākums šajos vispārīgajos noteikumos ietvert informāciju par strīdu alternatīvas izšķiršanas vienību vai vienībām, kuras attiecas uz šo tirgotāju, ja pēdējais minētais apņemas izmantot vai tam ir jāizmanto šī vienība vai vienības, lai izšķirtu strīdus ar patērētājiem. Šajā ziņā nepietiek ar to, ka tirgotājs šo informāciju vai nu norāda citos dokumentos, kas ir pieejami minētajā tīmekļvietnē, vai citās tās cilnēs, vai arī sniedz patērētājam minēto informāciju brīdī, kad tiek noslēgts līgums, uz kuru attiecas minētie vispārīgie noteikumi, no tiem atsevišķā dokumentā.


(1)  OV C 288, 26.8.2019.


Top