5.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 42/40

—

noteikt procesa organizatorisko pasākumu atbilstoši Reglamenta 88. panta 1. punktam un 89. panta 3. punkta d) apakšpunktam, aicinot Komisiju iesniegt DAF un Iveco rakstveida apsvērumus par paziņojumu par iebildumiem;

—

atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 27. septembra lēmumu par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (AT.39824 – Kravas automobiļi) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”);

—

pakārtoti, daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu un samazināt prasītājām uzlikto naudas sodu atbilstoši LESD 261. pantam un Regulas Nr. 1/2003 31. pantam;

—

jebkurā gadījumā aizstāt ar savu vērtējumu Komisijas vērtējumu par naudas soda apmēru un samazināt prasītājām atbilstoši LESD 261. pantam un Regulas Nr. 1/2003 31. pantam uzlikto naudas sodu; un

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Reglamenta 134. pantam.

1.

Pirmais pamats attiecas uz to, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāptas prasītāju tiesības uz aizstāvību, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 2. punkta, Regulas Nr. 1/2003 27. panta 1. un 2. punkta, pienākums Savienības iestādēm veikt objektīvu izmeklēšanu, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkta, un nevainīguma prezumpcijas princips, kurš ir paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punktā.

2.

Otrais pamats attiecas uz to, ka Komisija, liedzot Scania piekļuvi iespējamam jaunam attaisnojošam pierādījumam, kas ietverts DAF un Iveco atbildēs uz paziņojumu par iebildumiem, esot pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003 27. panta 1. un 2. punktu un Hartas 48. panta 2. punktu.

3.

Trešais pamats attiecas uz to, ka apstrīdētajā lēmumā, atzīstot, ka informācijas apmaiņa Test & Drive circle ietvaros ir pārkāpums, esot kļūdaini piemērots LESD 101. pants un EEZ līguma 53. pants.

4.

Ceturtais pamats attiecas uz to, ka ar apstrīdēto lēmumu tiek pārkāpts LESD 296. pants, jo tajā esot norādīts pretrunīgs pamatojums attiecībā uz apgalvoto nolīgumu vai saskaņotajām darbībām par emisiju tehnoloģiju ieviešanu tirgū, kā arī esot kļūdaini piemērots LESD 101. pants un EEZ līguma 53. pants, jo tajā ir atzīts, ka prasītājas ir noslēgušas nolīgumu vai īstenojušas saskaņotas darbības attiecībā uz emisiju tehnoloģiju ieviešanas tirgū laiku.

5.

Piektais pamats attiecas uz to, ka apstrīdētajā lēmumā esot kļūdaini piemērots LESD 101. pants un EEZ līguma 53. pants, jo tajā Vācijas tīklā veiktā informācijas apmaiņa esot kļūdaini tikusi raksturota kā pārkāpums “mērķa dēļ”.

6.

Sestais pamats attiecas uz to, ka apstrīdētajā lēmumā esot kļūdaini piemērots LESD 101. pants un EEZ līguma 53. pants, jo, atzīstot, ka pārkāpuma ģeogrāfiskais tvērums attiecībā uz Vācijas tīklu ir EEZ mērogā, tajā esot pieļauta acīmredzama kļūda faktu vērtējumā un to juridiskajā kvalifikācijā.

7.

Septītais pamats attiecas uz to, ka apstrīdētajā lēmumā esot kļūdaini piemērots LESD 101. pants un EEZ līguma 53. pants, jo, atzīstot, ka konstatētā rīcība veido vienotu un turpinātu pārkāpumu, un nosakot, ka prasītājas par to ir atbildīgas, tajā esot pieļauta acīmredzama kļūda faktu vērtējumā un to juridiskajā kvalifikācijā.

8.

Astotais pamats attiecas uz to, ka apstrīdētajā lēmumā, uzliekot naudas sodu par rīcību, attiecībā uz kuru ir iestājies noilgums, un katrā ziņā neņemot vērā, ka šī rīcība nav bijusi turpināta, esot kļūdaini piemērots LESD 101. pants un EEZ līguma 53. pants, kā arī Regulas Nr. 1/2003 25. pants.

9.

Devītais pamats attiecas uz to, ka apstrīdētajā lēmumā ir pārkāpts samērīguma princips un vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz naudas soda apmēru un ka Tiesai katrā ziņā būtu jāsamazina naudas soda apmērs atbilstoši LESD 261. pantam un Regulas Nr. 1/2003 31. pantam.