EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62017TN0254
Case T-254/17: Action brought on 28 April 2017 — Intermarché Casino Achats v Commission
Lieta T-254/17: Prasība, kas celta 2017. gada 28. aprīlī – Intermarché Casino Achats/Komisija
Lieta T-254/17: Prasība, kas celta 2017. gada 28. aprīlī – Intermarché Casino Achats/Komisija
OV C 231, 17.7.2017, p. 29–30
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
17.7.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 231/29 |
Prasība, kas celta 2017. gada 28. aprīlī – Intermarché Casino Achats/Komisija
(Lieta T-254/17)
(2017/C 231/37)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Intermarché Casino Achats (Parīze, Francija) (pārstāvji – Y. Utzschneider un J. Jourdan, avocats)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
pamatojoties uz LESD 277. pantu, atzīt, ka šajā gadījumā Regulas Nr. 1/2003 20. pants nav piemērojams; |
— |
pamatojoties uz LESD 263. un 277. pantu, atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 9. februāra lēmumu C(2017) 1056; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisijas 2017. gada 9. februāra lēmums, ar kuru prasītājam tika uzlikts pienākums pakļauties pārbaudei saskaņā ar 2002. gada 16. decembra Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 1. lpp.), 20. panta 1. un 4. punktu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums esot prettiesisks, jo tas esot pamatots uz tiesību normām, kuras ir pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (turpmāk tekstā – “Harta”) un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (turpmāk tekstā – “ECTK”). Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka:
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvota apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamība, jo attiecīgais lēmums neesot pietiekami pamatots pretēji Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkta prasībām. Faktiski prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums nevienā brīdī nepaskaidro, kāds viņai būtu sakars ar iespējamo pārkāpumu un arī skaidri nenorāda laikposmu, kad ir aizdomas par notikušajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Šī pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde esot vēl kaitīgāka, jo apstrīdētajā lēmumā nav norādīti dokumenti, ar kuriem tas pamatots. |
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots apstrīdētā lēmuma prettiesiskums, jo, to pieņemot, Komisijas rīcībā neesot bijis pietiekami nopietnu netiešo pierādījumu, kas varētu būt par pamatu aizdomām par izdarīto konkurences tiesību normu pārkāpumu un tātad pamatotu pārbaudes veikšanu prasītājas telpās. |
4. |
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots apstrīdētā lēmuma prettiesiskums, jo ar to netiek ievērotas pamattiesības uz dzīvokļa neaizskaramību, kas paredzētas Hartas 7. pantā un ECTK 8. pantā, tāpēc ka minētajā lēmumā paredzētais pārbaudes pasākums nav samērīgs un nav pietiekamu garantiju pret ļaunprātīgu izmantošanu. |