1)

III pielikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu, kas grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1357/2014 (2014. gada 18. decembris), kā arī pielikums Komisijas Lēmumam 2000/532/EK (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem, kas ir grozīts ar Lēmumu 2014/955/ES (2014. gada 18. decembris), ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu atkritumu īpašniekam, kurus var klasificēt gan ar bīstamo atkritumu kodiem, gan ar nebīstamo atkritumu kodiem, bet kuru sastāvs nav uzreiz zināms, šīs klasifikācijas nolūkā ir jānosaka minētais sastāvs un jāpārbauda bīstamās vielas, kas var tikt saprātīgi uzskatītas par klātesošām šajos atkritumos, un šajā nolūkā tas var izmantot Komisijas Regulā (EK) Nr. 440/2008 (2008. gada 30. maijs) par testēšanas metožu noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), paredzēto paraugu ņemšanu, ķīmisku analizēšanu un testēšanu, vai jebkuru citu paraugu ņemšanu, ķīmisku analizēšanu un testēšanu, kas ir starptautiski atzīta.

2)

Piesardzības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja pēc riska novērtējuma, kas ir pēc iespējas pilnīgāks, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus, tādu atkritumu īpašniekam, kurus var klasificēt gan ar bīstamo atkritumu kodiem, gan ar nebīstamo atkritumu kodiem, praktiski nav iespējams noteikt bīstamo vielu klātesamību vai novērtēt, kādas ir šo atkritumu bīstamās īpašības, tam ir jāklasificē šie atkritumi kā bīstami.