Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015CA0378

    Lieta C-378/15: Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 14. decembra spriedums (Commissione Tributaria Regionale di Roma (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Mercedes Benz Italia SpA/Agenzia delle Entrate Direzione Provinciale Roma 3 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Nodokļi — Pievienotās vērtības nodoklis — Direktīva 77/388/EEK — 17. panta 5. punkta trešās daļas d) apakšpunkts — Piemērošanas joma — Atskaitāmās daļas piemērošana PVN, kas attiecas uz visu nodokļa maksātāja izmantoto preču un pakalpojumu iegādi — Gadījuma rakstura darījumi — Apgrozījuma izmantošana par norādi

    OV C 46, 13.2.2017, p. 5–6 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    13.2.2017   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 46/5


    Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 14. decembra spriedums (Commissione Tributaria Regionale di Roma (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Mercedes Benz Italia SpA/Agenzia delle Entrate Direzione Provinciale Roma 3

    (Lieta C-378/15) (1)

    (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 77/388/EEK - 17. panta 5. punkta trešās daļas d) apakšpunkts - Piemērošanas joma - Atskaitāmās daļas piemērošana PVN, kas attiecas uz visu nodokļa maksātāja izmantoto preču un pakalpojumu iegādi - Gadījuma rakstura darījumi - Apgrozījuma izmantošana par norādi)

    (2017/C 046/06)

    Tiesvedības valoda – itāļu

    Iesniedzējtiesa

    Commissione Tributaria Regionale di Roma

    Pamatlietas puses

    Prasītāja: Mercedes Benz Italia SpA

    Atbildētāja: Agenzia delle Entrate Direzione Provinciale Roma 3

    Rezolutīvā daļa:

    Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 17. panta 5. punkta trešās daļas d) apakšpunkts un 19. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos nav aizliegts tāds valsts tiesiskais regulējums un prakse kā pamatlietā, ar kuriem nodokļu maksātājam tiek likts:

    visām tā iegādātajām precēm un pakalpojumiem piemērot atskaitāmo daļu, kuras pamatā ir apgrozījums, neparedzot aprēķina metodi, kas būtu balstīta uz katras no iegādātajām precēm un pakalpojumiem raksturu un faktisko izmantošanas mērķi un kas objektīvi atspoguļotu izdevumu faktisko daļu, kura attiecināma uz ar nodokli apliekamajām un neapliekamajām darbībām, un

    atsaukties uz sava apgrozījuma sastāvu, lai noteiktu darījumus, kuri ir kvalificējami kā “gadījuma rakstura” darījumi, ciktāl šajā nolūkā veiktajā vērtējumā tiek ņemtas vērā arī šo darījumu attiecības ar šī nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamajām darbībām un – vajadzības gadījumā – tas, kādu izmantojumu tās paredz precēm un pakalpojumiem, par ko ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis.


    (1)  OV C 337, 12.10.2015.


    Top