This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62010CN0041
Case C-41/10: Action brought on 25 January 2010 — European Commission v Kingdom of Belgium
Lieta C-41/10: Prasība, kas celta 2010. gada 25. janvārī — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste
Lieta C-41/10: Prasība, kas celta 2010. gada 25. janvārī — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste
OV C 80, 27.3.2010, p. 19–20
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
- Date of document:
- 25/01/2010
- Date lodged:
- 25/01/2010
- Author:
- Tiesa
- Form:
- Tiesu informācija
- Authentic language:
- franču valoda
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Case affecting:
-
- request to establish failure to fulfil an obligation 31973L0239 pants 15
- request to establish failure to fulfil an obligation 31973L0239 pants 16
- request to establish failure to fulfil an obligation 31973L0239 pants 17
- request to establish failure to fulfil an obligation 31973L0239 pants 6
- request to establish failure to fulfil an obligation 31973L0239 pants 8
- request to establish failure to fulfil an obligation 31992L0049 pants 20
- request to establish failure to fulfil an obligation 31992L0049 pants 21
- request to establish failure to fulfil an obligation 31992L0049 pants 22
- Link
|
27.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 80/19 |
Prasība, kas celta 2010. gada 25. janvārī — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste
(Lieta C-41/10)
2010/C 80/34
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Rozet un N. Yerrell)
Atbildētāja: Beļģijas Karaliste
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka, nepareizi un nepilnīgi transponējot Direktīvu 73/239/EEK (1) un Direktīvu 92/49/EEK (2), Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti īpaši Pirmās direktīvas 73/239/EEK 6., 8., 15., 16. un 17. pantā, kā arī Trešās direktīvas 92/49/EEK 20., 21. un 22. pantā; |
|
— |
piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Ceļot šo prasību Komisija norāda, ka Beļģijas savstarpējās apdrošināšanas sabiedrību darbība veselības papildapdrošināšanas jomā, kas neietilpst likumā paredzētajā sociālā nodrošinājuma sistēmā, neatbilst Pirmās un Trešās direktīvas prasībām attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu. Ciktāl savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības veselības papildapdrošināšanas tirgū tiešā veidā konkurē ar apdrošināšanas sabiedrībām, tām ir piemērojams tas pats tiesiskais regulējums, kāds šīm sabiedrībām. Prasītāja šajā sakarā apstrīd atbildētājas apgalvojumu, ka savstarpējās apdrošināšanas apvienību sniegtie veselības papildapdrošināšanas pakalpojumi ir Pirmās direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētais izņēmums, un uzskata, ka apdrošināšana papildapdrošināšanas shēmā nav pielīdzināma “apdrošināšanai, kas ir daļa no likumos noteiktās sociālā nodrošinājuma sistēmas”.
Komisija, pirmkārt, norāda, ka Pirmās direktīvas 6. pantā ir paredzēts, ka tiešās apdrošināšanas darbību veikšanai vispirms ir jāiegūst oficiāla licence tās dalībvalsts kompetentajās iestādēs, kuras teritorijā sabiedrībai ir juridiskā adrese. Beļģijas savstarpējās apdrošināšanas apvienības attiecībā uz to darbībām veselības papildapdrošināšanas jomā neesot licencētas atbilstoši minētajai normai.
Otrkārt, prasītāja atbildētājai pārmet Pirmās direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu, jo savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības neesot Beļģijas tiesiskajā regulējumā paredzēto apdrošināšanas sabiedrību juridisko formu vidū. Turklāt savstarpējās apdrošināšanas sabiedrībām esot tiesības veikt plašu spektru darbību, kas nav tieši saistītas ar to darbību apdrošināšanas jomā, bet atbilstoši 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam sabiedrībai ir jānodarbojas vienīgi ar apdrošināšanu un no tās tieši izrietošām operācijām, neveicot citus komercdarījumus. Beļģijas tiesiskajā regulējumā esot arī konflikts ar 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu, jo šajā apakšpunktā ir paredzēts, ka sabiedrībai jāiesniedz darbības plāns saskaņā ar 9. panta noteikumiem. Savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības attiecībā uz to darbībām veselības papildapdrošināšanas jomā nekādu tamlīdzīgu plānu neesot iesniegušas. Visbeidzot, Beļģijas savstarpējās apdrošināšanas sabiedrībām, pretēji Pirmās direktīvas 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajam, neesot pienākuma izveidot obligāto garantiju fondu.
Treškārt, Komisija norāda, ka saskaņā ar Pirmās direktīvas 13. un nākamajiem pantiem (proti, 16., 16.a un 17. pantu), kā arī saskaņā ar Trešās direktīvas 15. un 20.–22. pantu savstarpējās apdrošināšanas sabiedrībām ir jāizveido pietiekamas tehniskās rezerves saistībā ar to darbību veselības papildapdrošināšanas jomā, kā arī pietiekamas maksātspējas rezerves attiecībā uz to darbībām kopumā. Beļģijā maksātnespējas rezerves prasība attiecībā uz savstarpējās apdrošināšanas sabiedrību sniegtajiem papildapdrošināšanas pakalpojumiem tika paredzēta tikai 2002. gadā un šo rezervi aprēķina metode atšķiroties no Pirmajā direktīvā paredzētās.
(1) Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmā direktīva 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OV L 228, 3. lpp.).
(2) Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) (OV L 228, 1. lpp.).
