EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62008CA0436

Apvienotās lietas C-436/08 un C-437/08: Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 10. februāra spriedums ( Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Linz (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Haribo Lakritzen Hans Riegel BetriebsgmbH (C-436/08), Österreichische Salinen AG (C-437/08)/ Finanzamt Linz (Kapitāla brīva aprite — Uzņēmumu ienākuma nodoklis — Valsts izcelsmes dividenžu atbrīvojums no nodokļa — Atsevišķu nosacījumu piemērošana ārvalsts izcelsmes dividenžu atbrīvošanai no nodokļa — Atskaitīšanas sistēmas piemērošana ārvalsts izcelsmes dividendēm, kas nav atbrīvotas no nodokļa — Pierādījumi par atskaitāmo ārvalstī samaksāto nodokli)

OV C 103, 2.4.2011, p. 2–3 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

2.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 103/2


Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 10. februāra spriedums (Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Linz (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Haribo Lakritzen Hans Riegel BetriebsgmbH (C-436/08), Österreichische Salinen AG (C-437/08)/Finanzamt Linz

(Apvienotās lietas C-436/08 un C-437/08) (1)

(Kapitāla brīva aprite - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - Valsts izcelsmes dividenžu atbrīvojums no nodokļa - Atsevišķu nosacījumu piemērošana ārvalsts izcelsmes dividenžu atbrīvošanai no nodokļa - Atskaitīšanas sistēmas piemērošana ārvalsts izcelsmes dividendēm, kas nav atbrīvotas no nodokļa - Pierādījumi par atskaitāmo ārvalstī samaksāto nodokli)

2011/C 103/02

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Linz

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Haribo Lakritzen Hans Riegel BetriebsgmbH (C-436/08) un Österreichische Salinen AG (C-437/08)

Atbildētāja: Finanzamt Linz

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Unabhängiger Finanzsenat — Kopienu tiesību interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru rezidentu izcelsmes dividendēm tiek piemērota nodokļa atbrīvošanas sistēma, lai gan šo sistēmu piemēro nerezidentu izcelsmes dividendēm tikai sākot no dalības 25 % apmērā — Administratīvā un tiesu prakse, kurā, lai izpildītu no Kopienu tiesībām izrietošās prasības, ir paredzēta nodokļu atskaitīšana par nerezidentu izcelsmes dividendēm no līdzdalības, kas ir zemāka nekā 25 %, un nav pieļauta atskaitāmā nodokļa pārnešana uz nākamajiem gadiem

Rezolutīvā daļa:

1)

LESD 63. pants ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram portfeļa ieguldījumu dividendes, ko izmaksā par kapitāla daļām sabiedrībās rezidentēs, ir atbrīvojamas no uzņēmumu ienākuma nodokļa un portfeļa ieguldījumu dividenžu no sabiedrībām, kuras dibinātas trešajās valstīs, kas ir 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu dalībvalstis, atbrīvojumam no nodokļa tiek izvirzīts nosacījums par nolīguma par visaptverošu savstarpēju administratīvo palīdzību un palīdzību piespiedu izpildes jomā pastāvēšanu starp dalībvalsti un attiecīgajām trešajām valstīm, ciktāl minētā tiesiskā regulējuma mērķu sasniegšanai pietiek vienīgi ar nolīgumu par savstarpēju palīdzību administratīvajā jomā;

2)

LESD 63. pants ir interpretējams tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram no uzņēmumu ienākuma nodokļa ir atbrīvotas portfeļa ieguldījumu dividendes, kuras sabiedrība rezidente saņem no citas sabiedrības rezidentes, bet tai pat laikā ar šo nodokli tiek apliktas portfeļa ieguldījumu dividendes, kuras sabiedrība rezidente saņem no sabiedrības, kas dibināta citā dalībvalstī vai trešajā valstī, kas ir 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu dalībvalsts, tomēr ar nosacījumu, ka pēdējās minētās sabiedrības rezidences valstī samaksāto nodokli var atskaitīt no dividenžu saņēmējas sabiedrības dalībvalstī maksājamā nodokļa un ka administratīvie pienākumi, kas dividendes saņēmušajai sabiedrībai uzlikti saistībā ar šīs atskaitīšanas izmantošanu, nav pārmērīgi. Informācija, ko valsts nodokļu administrācija pieprasa dividendes saņēmušajai sabiedrībai par dividendes izmaksājušās sabiedrības peļņai faktiski uzlikto nodokli tās rezidences valstī, ir raksturīga atskaitīšanas metodes būtībai kā tādai, un tādēļ tā nav uzskatāma par pārmērīgiem administratīviem pienākumiem;

3)

LESD 63. pants ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru nolūkā novērst ekonomisku nodokļu dubultu uzlikšanu no uzņēmumu ienākuma nodokļa tiek atbrīvotas portfeļa ieguldījumu dividendes, kuras sabiedrība rezidente saņēmusi no sabiedrības rezidentes, un kurā attiecībā uz dividendēm, kuras izmaksājusi trešajā valstī, kas nav 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu dalībvalsts, dibināta sabiedrība, nav paredzēts nedz šo dividenžu atbrīvojums no nodokļa, nedz arī nodokļa, kuru dividendes izmaksājusī sabiedrība samaksājusi savā rezidences valstī, atskaitīšana;

4)

LESD 63. pantam nav pretrunā tāda valsts nodokļu iestādes prakse, atbilstoši kurai dividendēm no atsevišķām trešajām valstīm tiek piemērota nodokļa atskaitīšanas metode, ja dividendes saņēmējas sabiedrības dalība dividendes izmaksājošās sabiedrības kapitālā ir mazāka par zināmu slieksni, un atbrīvošanas no nodokļa metode, ja minētā dalība šo slieksni pārsniedz, bet tai pat laikā valsts izcelsmes dividendēm sistemātiski tiek piemērota atbrīvošanas no nodokļa metode, tomēr tikai tiktāl, ciktāl ar attiecīgajiem mehānismiem, kuru mērķis ir nodokļa vairākkārtējas uzlikšanas sadalāmajai peļņai novēršana vai samazināšana, tiek panākts līdzvērtīgs rezultāts. Tas, ka valsts nodokļu administrācija dividendes saņēmušajai sabiedrībai pieprasa informāciju par dividendes izmaksājušās sabiedrības peļņai trešajā valstī faktiski uzlikto nodokli, ir raksturīgi atskaitīšanas metodes būtībai kā tādai un per se neietekmē atbrīvošanas un atskaitīšanas metožu līdzvērtīgumu;

5)

LESD 63. pants ir interpretējams tādējādi:

ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru sabiedrībām rezidentēm tiek piešķirta iespēja pārnest taksācijas laikposmā ciestos zaudējumus uz vēlākiem taksācijas laikposmiem un ar kuru tiek novērsta ekonomiska dubulta nodokļu uzlikšana dividendēm, piemērojot atbrīvojuma metodi valsts izcelsmes dividendēm, bet dividendēm, ko izmaksājušas citā dalībvalstī vai trešajā valstī dibinātas sabiedrības, ir piemērojama atskaitīšanas metode, ciktāl ar šo tiesisko regulējumu atskaitīšanas metodes piemērošanas gadījumā netiek pieļauts uz nākamajiem taksācijas laikposmiem pārnest uzņēmumu ienākuma nodokli, kas samaksāts dividendes izmaksājušās sabiedrības valstī, ja taksācijas laikposmā, kurā sabiedrība saņēmusi ārvalsts izcelsmes dividendes, tā ir strādājusi ar saimnieciskās darbības zaudējumiem, un

ka dalībvalstij netiek noteikts pienākums savos nodokļu tiesību aktos paredzēt nodokļa, kas ieturēts ienākuma gūšanas vietā citā dalībvalstī vai trešajā valstī, atskaitīšanu, lai novērstu dividenžu, kuras saņem pirmajā dalībvalstī dibināta sabiedrība, juridisku dubultu aplikšanu ar nodokļiem, kas rodas, abām attiecīgajām valstīm īstenojot savu nodokļu kompetenci.


(1)  OV C 19, 24.01.2009.


Top