EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 21.6.2021

COM(2021) 330 final

2018/0250(COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,

par

Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko izveido Iekšējās drošības fondu, pieņemšanu

2018/0250 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,

par

Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko izveido Iekšējās drošības fondu, pieņemšanu

1.Konteksts

2.Komisijas priekšlikuma mērķis

Saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam Komisija iesniedza priekšlikumu par atjauninātu un pastiprinātu Iekšējās drošības fondu (ISF), lai veicinātu augstu drošības līmeni ES. Priekšlikuma mērķis bija palielināt kopējo Savienības budžetu iekšējai drošībai.

Ar šo fondu tiek atzīsts un risināts jautājums par iekšējai drošībai raksturīgo pārrobežu dimensiju un to, ka ES līmenī ir vajadzīga spēcīga un koordinēta reakcija. Fonda mērķis ir paaugstināt drošības līmeni ES, jo īpaši novēršot un apkarojot terorismu, radikalizāciju, smagu un organizētu noziedzību un kibernoziedzību, palīdzot un aizsargājot noziedzīgos nodarījumos cietušos, kā arī gatavojoties ar drošību saistītiem incidentiem, riskiem un krīzēm, aizsargājot pret tiem un tos efektīvi pārvaldot.

Kā konstatēts iepriekšējā plānošanas periodā, iepriekšējā fonda pārvaldībā bija nepieciešama lielāka elastība, lai labāk atbalstītu tā mērķus. Priekšlikums par jauno fondu nodrošina šādu elastību, vienlaikus nodrošinot to, ka finansējums tiks novirzīts Savienības prioritātēm un darbībām, kas sniedz ievērojamu labumu Savienībai. Lai risinātu mainīgās darbības problēmas un īstenotu prioritātes, ir ierosināti jauni mehānismi finansējuma piešķiršanai dalītai, tiešai un netiešai pārvaldībai.

3.Komentāri par Padomes nostāju

Padomes pirmajā lasījumā pieņemtā nostāja pilnībā atspoguļo panākto Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas politisko vienošanos, kas tika noslēgta 2020. gada 10. decembrī. Šīs vienošanās galvenie punkti bija šādi:

Mērķi un apsvērums par sadarbību izlūkošanas jomā: tika panākta vienošanās iekļaut apsvērumu nevis jaunu ceturto konkrēto mērķi par sadarbību izlūkošanas jomā.

Budžets: finansējums tika saskaņots ar summām, par kurām panākta vienošanās 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmai, t. i., 1,9 miljardiem EUR faktiskajās cenās. Tematiskā mehānisma daļa kopējā finansējumā tika samazināta no 40 % līdz 30 %. Turklāt tika saglabāts Komisijas priekšlikums par nosacījumiem papildu finansējuma saņemšanai starpposma pārskatīšanas posmā. Kā ierosināts, dalībvalstij ir jāiesniedz maksājumu pieteikumi, kas aptver vismaz 10 % no sākotnējā piešķīruma tās programmai, lai starpposma pārskatīšanā būtu tiesīga saņemt papildu piešķīrumu savai programmai.

Minimālais procentuālais apjoms: minimālais procentuālais apjoms, ko piemēro, lai piešķirtu līdzekļus konkrētajiem mērķiem, ir:

(a)vismaz 10 % no līdzekļiem dalībvalstu programmām, kas piešķirti konkrētajam mērķim par informācijas apmaiņu;

(b)vismaz 10 % no līdzekļiem dalībvalstu programmām, kas piešķirti konkrētajam mērķim par operatīvo sadarbību.

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis savās programmās var novirzīties no finansējuma minimālā procentuālā apjoma.

Atbalsta tvērums: atbalsttiesīgās darbības saskaņā ar fonda mērķiem, kas uzskaitīti Iekšējās drošības fonda III pielikumā, tiks pārvaldītas šādi:

(a)III pielikums paliek atvērts saraksts dalībvalstu izstrādātajām programmām;

(b)tematiskā mehānisma programmu vajadzībām III pielikums paliks kā atvērts saraksts. Ar šo vienošanos tika pieļauta elastība attiecībā uz veicamajām darbībām, jo Komisija neaprobežosies tikai ar III pielikumā uzskaitītajām darbībām, bet tai būs iespēja paplašināt darbību klāstu, lai vērstos pret jauniem drošības apdraudējumiem.

Trešās valstis un fonda ārējā dimensija: vienošanās tika panākta, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

(a)papildu aizsardzības pasākumi, kas iekļauti darbībām trešās valstīs un saistībā ar tām (piemēram, dalībvalstu projektiem trešās valstīs vai saistībā ar tām ir vajadzīgs Komisijas iepriekšējs apstiprinājums, un atbalsttiesīgi subjekti, kas iedibināti trešās valstīs, var saņemt finansējumu tikai tad, ja tie ir daļa no konsorcija, kurā vismaz viens subjekts ir reģistrēts kādā dalībvalstī);

(b)ir iekļauti noteikumi, lai uzsvērtu fonda iekšējo būtību un norādītu, ka, lai gan joprojām ir iespējama rīcība trešās valstīs vai saistībā ar tām, programmām galvenokārt ir jākalpo Savienības iekšējai politikai.

Decentralizēto aģentūru finansēšana: decentralizētās aģentūras izņēmuma kārtā var būt tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar Savienības darbībām, ja šādas darbības ietilpst aģentūru kompetencē un tās nesedz no Savienības ieguldījuma aģentūru budžetā.

Īstenošanas aktu pieņemšanas procedūras: tematiskā mehānisma darba programmas, kas jāpieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar pārbaudes procedūru (ar klauzulu par atzinuma nesniegšanu). Attiecībā uz ārkārtas palīdzību ir ieviesta ātrāka tieši piemērojamo īstenošanas aktu procedūra. Gada snieguma ziņojuma parauga pieņemšana tiks pieņemta ar īstenošanas aktu pēc konsultēšanās procedūras.

Tematiskais mehānisms: Komisija ziņo par tematiskā mehānisma izmantošanu un sadalījumu starp tā komponentiem, tostarp par atbalsta pasākumiem, kas Savienības darbību ietvaros veikti trešās valstīs vai saistībā ar tām. Ja, pamatojoties uz tai iesniegto informāciju, Eiropas Parlaments sniedz ieteikumus par darbībām, kuras jāatbalsta saskaņā ar tematisko mehānismu, Komisija cenšas šos ieteikumus ņemt vērā.

Darbības, kuras nav atbalsttiesīgas, bet kurām ārkārtas situācijās vajadzētu būt atbalsttiesīgām: tika panākta vienošanās, ka tikai darbības, kas paredzētas vienīgi sabiedriskās kārtības uzturēšanai valsts līmenī, var kļūt tiesīgas uz finansējumu ārkārtas situācijā.

Darbības atbalsts: darbības atbalstam paredzētais piešķīruma procentuālais apjoms ir palielināts līdz 20% (no 10% Komisijas priekšlikumā).

Maksimālā procentuālā daļa aprīkojumam, transportlīdzekļiem un drošības jomā relevantu objektu, kā arī standarta aprīkojuma atbalsttiesīgums: piešķīruma procentuālā daļa, ko dalībvalstis var tērēt aprīkojumam, transportlīdzekļiem un drošības jomā relevantiem objektiem, tika palielināta līdz 35 % (no 15 % Komisijas priekšlikumā). Tika arī panākta vienošanās iekļaut tikai apsvērumu, nevis pantu par standarta aprīkojumu, transportlīdzekļiem un drošības jomā relevantiem objektiem, kuri nav atbalsttiesīgi.

Daudzfunkcionāls aprīkojums: tika panākta vienošanās, ka fonds varētu finansēt aprīkojumu, ko var izmantot arī robežu pārvaldībai un vīzām, ja vien galvenais mērķis ir iekšējā drošība.

Starptautiskās organizācijas: tekstā tika iekļauti jauni noteikumi par starptautisko organizāciju revīziju un kontroli.

Izpildes rādītāji: rezultātu un izpildes rādītāji V un VIII pielikumā tika racionalizēti.

Atpakaļejošs spēks: lai ņemtu vērā to, ka tiesību akts netiks pieņemts līdz 2020. gada beigām, tika iekļauti noteikumi par atpakaļejošu spēku.

Kopumā panāktā vienošanās saglabā sākotnējā Komisijas priekšlikuma mērķus, kaut arī, iespējams, ar nedaudz mazāku elastību un vienkāršošanu, nekā sākotnēji tika ierosināts. Vienošanās saglabāts tāds pats vērienīguma līmenis kā sākotnējā priekšlikumā un nodrošināts praktiski īstenojams juridiskais pamats fonda mērķu īstenošanai.

Pēdējā politiskajā trialogā 2020. gada 10. decembrī Komisija norādīja, ka tā varētu pieņemt elementus, par kuriem Eiropas Parlaments un Padome ir vienojušies, lai panāktu vispārēju galīgo vienošanos.

4.Secinājums

Komisija akceptē Padomes nostāju.