15.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 468/140

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 31. janvāra paziņojumu “Eiropas mazumtirdzniecības rīcības plāna izveide” (COM(2013)0036),

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 31. janvāra zaļo grāmatu “Negodīga tirdzniecības prakse uzņēmumu savstarpējās attiecībās pārtikas un nepārtikas piegādes ķēdē Eiropā” (COM(2013)0037),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 5. jūlija ziņojumu “Tirgus uzraudzība tirdzniecības un izplatīšanas nozarē. Par efektīvāku un godīgāku tirdzniecības un izplatīšanas iekšējo tirgu līdz 2020. gadam” (COM(2010)0355),

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 5. jūlija rezolūciju par efektīvāku un taisnīgāku mazumtirdzniecības tirgu (1),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 22. maija paziņojumu “Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai” (COM(2012)0225),

—

ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par jaunu Eiropas patērētāju politikas stratēģiju (2),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 29. maija darba dokumentu “Patēriņa tirgu pārskats — vietējie patērētāji vienotajā tirgū: mazumtirdzniecības vienotā tirgus integrācijas uzraudzība un patērētāju vides dalībvalstīs salīdzinošā novērtēšana” (SWD(2012)0165),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 27. novembra paziņojumu “Uzņēmumu aizsardzība no maldinošas tirgvedības prakses un efektīvas izpildes nodrošināšana — pārskats par Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu” (COM(2012)0702),

—

ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 22. oktobra rezolūciju par maldinošu reklāmu (3),

—

ņemot vērā darbu, ko veic augstākā līmeņa forums pārtikas apgādes ķēdes labākai darbībai Eiropā un ekspertu platforma uzņēmumu savstarpējo līgumu slēgšanas prakses jautājumos,

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 4. jūlija apspriešanās dokumentu “Apspriešanās ar sociālajiem partneriem saskaņā ar LESD 154. pantu par ES sadarbības stiprināšanu neoficiālas nodarbinātības novēršanai un prevencijai” (C(2013)4145),

—

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 28. oktobra paziņojumu “Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā” (COM(2009)0591),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 7. septembra rezolūciju par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem: labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā (4),

—

ņemot vērā 2008. gada 19. februāra deklarāciju par izpēti saistībā ar Eiropas Savienības tirgū darbojošos lielveikalu ļaunprātīgu varas izmantošanu un tās novēršanu (5),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra paziņojumu “Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum” (COM(2011)0942),

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 11. decembra (6) un 2013. gada 4. jūlija rezolūciju (7) par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu,

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. jūlija atzinumu par Komisijas paziņojumu “Eiropas mazumtirdzniecības rīcības plāna izveide” (8),

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. jūlija atzinumu par Komisijas zaļo grāmatu “Negodīga tirdzniecības prakse uzņēmumu savstarpējās attiecībās pārtikas un nepārtikas piegādes ķēdē Eiropā” (9),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām (10),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķējumu, noformējumu un reklāmu (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (12),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (13),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (14),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvu 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (15),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0374/2013),

A.

tā kā mazumtirdzniecības tirgus nozīmi ir grūti pārvērtēt, jo tas pārstāv 11 % no ES IKP un nodrošina vairāk nekā 15 % no visām darbvietām Eiropā, ietverot gan kvalificētu, gan nekvalificētu darbaspēku, un sniedz ieguldījumu sabiedrības sociālajā struktūrā;

B.

tā kā pilnībā jāatzīst mazumtirdzniecības nozares kā izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un inovāciju, kā arī Eiropas vienotā tirgus stiprināšanas virzītājspēka stratēģiskā nozīme;

C.

tā kā sabiedrībā, kuru arvien vairāk raksturo virtuāli kontakti, izmantojot internetu, veikali joprojām ir vieta, kur cilvēki satiekas, un jo īpaši galvenās ielas un pilsētu centri, kā arī ražotāju tiešā pārdošana var radīt vidi kopīgām pieredzēm un būt galvenā vietējās identitātes veidošanās vieta, kopienas lepnums un kopējais mantojums, kā arī kopīgās vērtības; tā kā e-tirdzniecība un fiziski veikali tomēr viens otru neizslēdz, bet īstenībā papildina;

D.

tā kā pašreizējā ekonomikas krīze smagi ietekmē mazumtirdzniecību, īpaši skarot mazākus, neatkarīgus veikalus;

E.

tā kā joprojām ir vērojama negodīga tirdzniecības prakse un tā nelabvēlīgi ietekmē visu piegādes ķēdi, tostarp lauksaimniekus un MVU; tā kā negodīga tirdzniecības prakse nelabvēlīgi ietekmē arī patērētāju intereses, kā arī izaugsmi un darbvietu izveidi,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas darbu pie Eiropas mazumtirdzniecības rīcības plāna izstrādes;

2.

konstatē, ka rīcības plānā vairāk uzmanības vajadzēja veltīt pašreizējās ekonomikas krīzes ietekmei uz mazumtirdzniecību un, jo īpaši, uz mazākiem, neatkarīgiem veikaliem;

3.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izveidot pastāvīgu grupu jautājumos par mazumtirdzniecības konkurētspēju, bet uzsver līdzsvarotas pārstāvības nozīmi, iekļaujot, cita starpā gan lielos, gan mazos mazumtirgotājus, piegādātājus, kooperatīvus un patērētāju, vides un sociālo interešu grupas; aicina Komisiju izvēlēties visaptverošu pieeju mazumtirdzniecības nozarei, novēršot dublēšanu un lieku birokrātiju, un nodrošināt konsekvenci un ciešu saskaņošanu ar citiem forumiem, piemēram, ikgadējām mazumtirdzniecības tirgus apaļā galda sarunām;

4.

atzinīgi vērtē Komisijas izveidoto augsta līmeņa ekspertu grupu mazumtirdzniecības nozares inovācijas jomā un aicina Komisiju nekavējoties pārskatīt gaidāmos grupas ieteikumus, lai Eiropā turpinātu veicināt uzņēmējdarbību, stimulētu inovācijas, radītu darbvietas un veicinātu izaugsmi;

5.

atbalsta mazumtirdzniecības tirgus apaļā galda sarunas, ko rīko Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja, kā iestāžu forumu nolūkā saglabāt mazumtirdzniecības nozari ES politiskās programmas svarīgākajos punktos, pārskatīt mazumtirdzniecības rīcības plāna attiecīgo aspektu īstenošanas virzību, ziņot par pastāvīgās grupas mazumtirdzniecības konkurētspējas jautājumos darbu un atjaunināt informāciju par citās platformās un neformāla dialoga mehānismos panākto virzību; aicina pastāvīgo grupu mazumtirdzniecības konkurētspējas jautājumos cieši sadarboties ar Parlamentu ikgadējo mazumtirdzniecības tirgus apaļā galda sarunu organizēšanā;

6.

mudina dalībvalstis saistībā ar taupības politiku neveikt pasākumus, kas grauj patērētāju uzticību un tieši kaitē mazumtirdzniecības nozarei, piemēram, PVN palielināšanu, produktu un to koeficientu izmaiņas vai maksājumu palielināšanu veikaliem; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi uzlabot pieeju finansējumam, jo īpaši MVU, kuri darbojas mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu un nesenos leģislatīvos priekšlikumus, kuru mērķis ir saglabāt kredītplūsmu, kas paredzēta MVU, un uzlabot MVU pieeju kapitāla tirgiem;

7.

uzsver, ka dalībvalstīm ir jāatturas no diskriminējošiem pasākumiem, piemēram, likumiem tirdzniecības un nodokļu jomā, kas attiecas tikai uz atsevišķām nozarēm vai uzņēmējdarbības modeļiem un kropļo konkurenci;

8.

pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis diskriminē ārvalstu uzņēmumus, radot jaunus šķēršļus, kas apgrūtina šo uzņēmumu darbību attiecīgajā dalībvalstī, tādējādi nepārprotami pārkāpjot iekšējā tirgus principus;

9.

aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt augstāko politisko nozīmi mazumtirdzniecības nozarei kā vienotā tirgus pīlāram, tostarp vienotajam digitālajam tirgum, un novērst regulatīvos, administratīvos un praktiskos šķēršļus, kas apgrūtina uzņēmējdarbības sākšanu, attīstību un turpināmību un traucē mazumtirgotājiem pilnā mērā gūt labumu, ko sniedz iekšējais tirgus; uzskata, ka mazumtirdzniecības tirgus tiesību aktiem jābūt daudz pamatotākiem ar pierādījumiem, jo īpaši ņemot vērā nozares vajadzības, un tie jo īpaši jābalsta uz ietekmes uz mazajiem uzņēmumiem izvērtējumu un izpratni par to;

10.

prasa dalībvalstīm transponēt iekšējā tirgus noteikumus saskanīgā un konsekventā veidā un pilnībā un pareizi īstenot iekšējā tirgus noteikumus un tiesību aktus; uzsver to, ka prasības pēc papildu testiem un reģistrācijas, sertifikātu un standartu neatzīšana, piegādes teritoriāli ierobežojumi un līdzīgi pasākumi rada papildu izmaksas patērētājiem un mazumtirgotājiem, jo īpaši MVU, tādējādi liedzot Eiropas pilsoņiem pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības; aicina arī Komisiju labākas pārvaldības nodrošināšanai īstenot absolūtas neiecietības politiku pret tām dalībvalstīm, kuras nepareizi piemēro iekšējā tirgus noteikumus, un to paveikt, attiecīgā gadījumā izmantojot pārkāpuma procedūru un paātrinot procedūras, kurās izmanto paātrināto pieeju;

11.

aicina paplašināt iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu tā, lai iekļautu pakalpojumu direktīvas īstenošanu;

12.

mudina uzņēmēju federācijas un patērētāju apvienības nodrošināt vairāk informācijas, mācību un juridisko konsultāciju ieinteresētajām personām par viņu tiesībām un viņu rīcībā esošajiem problēmu risināšanas instrumentiem, piemēram, SOLVIT, un atbalstīt savstarpēju paraugprakses apmaiņu;

13.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt instrumentus, lai sekmētu patērētāja pieeju pārredzamai, viegli saprotamai, salīdzināmai un ticamai informācijai par preču un pakalpojumu cenām, kvalitāti un ilgtspēju; mudina Komisiju izveidot viegli pieejamu datu bāzi, kurā ietvertas visas ES un valstu marķēšanas prasības; vienlaikus brīdina par marķējuma un marķēšanas prasību palielināšanu un aicina pievērsties vienkāršošanai, tostarp apvienojot ilgtspējas dažādos aspektus vienā marķējumā, vienlaikus samazinot atšķirības valstu obligātajās marķējuma prasībās un atbilstīgos gadījumos ES līmenī izveidojot kopējus standartus vai kritērijus;

14.

prasa Komisijai, kad tā uzraudzīs rīcības plāna īstenošanu, īpašu uzmanību pievērst darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt neatkarīgos mazumtirgotājus; mudina vietējās un reģionālās pašvaldības veicināt darbības, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu piekļuvi un izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus neatkarīgajiem mazumtirgotājiem, pilnībā ievērojot brīvu un godīgu konkurenci, piemēram: veicināt principu “pieņemt veikalu”, kurā vienas apkaimes lielākie mazumtirgotāji darbojas kā mazo veikalu, jo īpaši tirgus jaunienācēju, “darba audzinātāji”, veicināt neatkarīgu mazumtirgotāju grupu izveidi, tostarp kooperatīvu, kas izmanto savstarpējas palīdzības priekšrocības un zināmus apjomradītus ietaupījumus, vienlaikus saglabājot pilnīgu neatkarību, un ievērot vietējo un reģionālo iestāžu tiesības veicināt maziem un neatkarīgiem veikaliem, kas parasti ir izvietoti pilsētu centros, labvēlīgu atmosfēru, samazinot enerģijas tarifus, tostarp naktī izgaismotajām zīmēm, un nomas maksas ar publisko un privāto partnerību starpniecību, atbilstīgi ES valsts atbalsta, konkurences un iekšējā tirgus publiskā iepirkuma noteikumiem ieviešot atlaides mazajiem uzņēmumiem un neatkarīgajiem mazumtirgotājiem attiecībā uz vietējiem maksājumiem un veicinot sadarbību dažādu veikalu starpā attiecīgajā teritorijā;

15.

atgādina, ka, lai gan veikalu koncentrācija ārpus pilsētu centriem dažiem klientiem varētu būt izdevīga, tai var arī būt negatīva ietekme uz vidi un tā var radīt problēmas citiem patērētājiem, jo īpaši vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai cilvēkiem bez automašīnas; tādēļ aicina vietējās un reģionālās iestādes izvēlēties līdzsvarotu pieeju, ņemot vērā arī to, ka daudzos reģionos — īpaši ekonomikas krīzes laikā — piesātinājuma punkts jau ir sasniegts; uzsver, ka mazumtirdzniecības attīstītājiem būtu jāturpina uzņemties dalīta atbildība, lai veicinātu ilgtspēju, patiesu patērētāju izvēles brīvību un mazo veikalu pieeju tirgum; norāda, ka nomas maksa iepirkšanās centros ārpus pilsētas var būt pārāk augsta maziem un neatkarīgiem veikaliem, un uzsver nepieciešamību šiem veikaliem nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, piemēram, nosakot īri atbilstoši noteiktai procentuālai attiecībai pret apgrozījumu, ja tas vēl netiek darīts;

16.

atzīst vietējo iestāžu kompetenci pilsētplānošanas jomā; tomēr uzsver, ka pilsētplānošanu nevajadzētu izmantot kā iemeslu, lai ierobežotu tiesības veikt uzņēmējdarbību; šajā ziņā atgādina, ka ir svarīgi pienācīgi īstenot pakalpojumu direktīvu; mudina dalībvalstis likvidēt šķēršļus, kas kavē brīvu pārvietošanos, un atvērt savus tirgus, lai stimulētu konkurētspēju un veicinātu veikalu daudzveidību, kas ir būtiska, ja vēlamies saglabāt iepirkšanās zonu pievilcību, īpaši mazpilsētu un lielpilsētu centros;

17.

uzsver publiskās un privātās partnerības svarīgo nozīmi tīras, drošas un pieejamas iepirkšanās zonas nodrošināšanā mazpilsētu un lielpilsētu centros, cita starpā pievēršoties neapdzīvoto ēku nelabvēlīgajai ietekmei iepirkšanās centros, piemēram, atbilstīgi ES valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumiem padarot šīs vietas pieejamas uzņēmējdarbības uzsākšanai par zemāku nomas maksu nekā parasti;

18.

norāda, ka e-tirdzniecības straujā attīstība patērētājiem un uzņēmumiem ir radījusi būtiskas priekšrocības, proti, inovācijas, jaunas tirgus iespējas un izaugsmi, labāku izvēli, plašāku konkurenci un zemākas cenas; tomēr norāda, ka veikaliem tagad ir jaunas problēmas, kas pat vēl palielina daudzkanālu mazumtirdzniecības stratēģiju nozīmi; ņemot vērā mazumtirdzniecības nozares nozīmi sociālajā un kultūras jomā, mudina mazumtirgotājus maksimāli izmantot inovatīvās tehnoloģijas un attīstīt jaunus, tiešsaistes klientu bāzei paredzētus uzņēmējdarbības modeļus, vienlaikus arī paplašinot iepirkšanās pieredzi fiziskos veikalos, cita starpā paaugstinot pakalpojumu līmeni gan pirms, gan pēc pārdošanas;

19.

atzinīgi vērtē Komisijas nolūku atbalstīt e-tirdzniecību; tomēr pauž nožēlu par to, ka nav izvirzīts mērķis nodrošināt tiešsaistes pakalpojumu un preču pieejamību klientiem no visām ES dalībvalstīm; aicina Komisiju ierosināt stratēģiju, lai liegtu tirgotājiem pieņemt diskriminējošu e-tirdzniecības politiku, tādējādi visiem ES iedzīvotājiem nodrošinot neierobežotu piekļuvi pārrobežu tiešsaistes tirdzniecībai;

20.

uzsver, ka e-tirdzniecība ir svarīga, lai nodrošinātu patērētājiem izvēli un piekļuvi precēm un pakalpojumiem, jo īpaši tālākajos reģionos; uzsver to, ka visu e-tirdzniecības iespēju attīstībai ir vajadzīgi atbilstīgi pasākumi, tostarp uzlabojot piekļuvi internetam ES tālākajos reģionos; atbalsta pasākumus, kuri iekļauti Komisijas 2012. gada 11. janvāra paziņojumā par e-tirdzniecību un ar kuriem uzlabo uzticību, vienkāršo domēnu pārrobežu reģistrāciju, uzlabo maksājumu drošību tiešsaistē un piegādes pakalpojumus, atvieglo pārrobežu parādu atgūšanu, kā arī sniedz labāku informāciju par patērētāju tiesībām, jo īpaši attiecībā uz atteikuma un apelācijas iespējām;

21.

atgādina tādu šķēršļu (tostarp lingvistisko, administratīvo un to, kas saistīti ar nepietiekamu informāciju) novēršanas svarīgumu, kas ierobežo uzņēmējdarbības potenciālu pārrobežu elektroniskajā tirdzniecībā un grauj patērētāju uzticību vienotajam tirgum;

22.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par daudzpusējo starpbanku komisijas maksu (MIF) un uzsver, ka ir svarīgi likvidēt karšu sistēmas noteikumus, kas veicina MIF nelabvēlīgu ietekmi uz konkurenci; mudina Komisiju atbalstīt dalībvalstis, kurām jau ir pārredzamas, konkurētspējīgas un inovatīvas maksāšanas sistēmas, un šīs sistēmas izmantot kā paraugprakses piemērus, lai Eiropā turpinātu attīstīt lētāku un godīgāku maksājumu tirgu;

23.

uzsver mazumtirdzniecības nozares atbildību attiecībā uz ilgtspēju; atzinīgi vērtē to, ka mazumtirgotāji un piegādātāji ir priekšplānā ekoloģiski atbildīgas rīcības jomā, jo īpaši attiecībā uz atkritumiem, enerģijas patēriņu, transportu un CO2 emisijas samazināšanu; uzskata, ka šajā jomā jāpieliek pūles arī turpmāk;

24.

īpaši atzinīgi vērtē mazumtirgotāju un piegādātāju brīvprātīgās iniciatīvas un saistības attiecībā uz pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu;

25.

norāda uz to, ka ir svarīgi saglabāt mazumtirdzniecību nelielās tirgotavās un tirgos, jo to galvenokārt veic daudzi ģimenes mikrouzņēmumi un vienlaikus tā ir Eiropas ekonomikai raksturīga īpatnība;

26.

uzsver, ka mazumtirgotāji piedāvā dažādus un modernus preču un pakalpojumu pirkšanas un pārdošanas veidus, tādējādi paplašinot patērētāju izvēli un nodrošinot elastīgas nodarbinātības iespējas, jo īpaši jauniešiem un ilgstošiem bezdarbniekiem;

27.

aicina vairāk atbalstīt un veicināt MVU un kooperatīvus, jo īpaši tādus, kas ir inovatīvi un dod ieguldījumu sociālajā ekonomikā, kura pievēršas jaunām tirgus vajadzībām un piedalās videi draudzīgās un sociāli atbildīgās darbībās, lai palielinātu ES mazumtirdzniecības nozares konkurētspēju, samazinātu cenas patērētājiem, uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un radītu jaunas darba iespējas;

28.

atgādina par pašreizējo sociālo un darba tiesību aktu pareizas īstenošanas nozīmi; prasa nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgotājiem iekšējā tirgū, lai apkarotu nedeklarētu darbu un izvairīšanos no nodokļu un sociālo iemaksu maksāšanas;

29.

atzinīgi vērtē franšīzi kā uzņēmējdarbības modeli, kas atbalsta jaunu uzņēmumu un mazu uzņēmumu īpašumtiesības; tomēr norāda uz dažiem netaisnīgu līguma noteikumu gadījumiem un aicina nodrošināt līgumu pārredzamību un taisnīgumu; vērš Komisijas un dalībvalstu uzmanību īpaši uz problēmām, ar kurām saskaras franšīzu ņēmēji, kas grib pārdot savu uzņēmumu vai mainīt tā darbības virzienu, vienlaikus saglabājot darbošanos tajā pašā nozarē; pieprasa Komisijai izskatīt iespēju aizliegt franšīzu sistēmu cenu fiksēšanas mehānismus, kā arī analizēt ilgtermiņa konkurences klauzulu, iegādes iespēju un daudzveidīgu franšīzu aizlieguma ietekmi un šajā saistībā vēlreiz apsvērt pašreizējo atbrīvojumu no konkurences noteikumiem līguma slēdzējiem, kuru tirgus daļa ir mazāka par 30 %;

30.

pauž bažas par privātu marķējumu straujo attīstību; uzsver, ka privātais marķējums būtu jāizstrādā tā, lai tiktu uzlabota patērētāju izvēle, jo īpaši pārredzamības, informācijas kvalitātes un daudzveidības ziņā, un MVU tiktu nodrošinātas konkrētas inovāciju attīstības un paplašināšanās iespējas;

31.

atbalsta pārtikas piegādes ķēdes labākas darbības augsta līmeņa foruma darbu un tā ekspertu platformu uzņēmumu savstarpējo līgumu slēgšanas prakses jautājumos; uzskata, ka Parlamentam steidzami jāatrisina neatrisinātie jautājumi saistībā ar tā līdzdalību foruma darbā; uzsver, ka negodīga tirdzniecības prakse notiek arī nepārtikas piegādes ķēdē; aicina Komisiju un uzņēmumu federācijas šajā sakarā īstenot lietišķu starpnozaru dialogu esošajos forumos, tostarp ikgadējās mazumtirdzniecības tirgus apaļā galda sarunās un Komisijas gaidāmajā grupā mazumtirdzniecības nozares konkurētspējas jautājumos;

32.

atzinīgi vērtē paraugprakses principus un godīgas un negodīgas prakses piemēru sarakstu tirdzniecības vertikālās attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, kā arī sistēmu šo principu īstenošanai un ieviešanai; atzinīgi vērtē tirdzniecības asociāciju atzinumu, ka ir vajadzīga īstenošana, un uzsver, ka, lai īstenošanas mehānismam būtu praktiska nozīme, ir būtiski, lai to ievērotu un tajā piedalītos visi pārtikas piegādes ķēdes dalībnieki, tostarp lauksaimnieku organizācijas, kā arī ražošanas un vairumtirdzniecības nozares; aicina Komisiju vienu gadu pēc brīvprātīgās iniciatīvas stāšanās spēkā pārskatīt tās praktisko ietekmi, tostarp paraugprakses principu ieviešanu;

33.

norāda, ka jautājumi par vertikālajām tirdzniecības attiecībām rodas arī saistībā ar selektīviem un ekskluzīviem izplatīšanas noteikumiem zīmolu preču mazumtirdzniecībā; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt to mazumtirgotāju un veikalu īpašnieku tiesības, kuriem ir ierobežotas tiesības noslēgt izdevīgus līgumus;

34.

uzskata, ka vājākiem tirgus dalībniekiem, īpaši lauksaimniekiem un citiem piegādātājiem, bieži ir grūti sūdzēties par negodīgu tirdzniecības praksi, un šajā sakarā uzsver asociāciju svarīgo nozīmi, kurām vajadzētu būt iespējai iesniegt šādas sūdzības viņu vārdā; aicina Komisiju apsvērt, vai ir vajadzīgs ombuds jeb tiesībsargs, aplūkojot arī, vai tam vajadzētu būt pilnvarām rīkoties ex officio, ja ir pierādījumi par negodīgu tirdzniecības praksi;

35.

aicina Komisiju nodrošināt mazo piegādātāju tiesības veidot ražotāju grupas bez sodīšanas no valsts konkurences uzraudzības iestādēm, kuras šo grupu nozīmi ir vērtējušas tikai no valsts mēroga ražošanas pozīcijām;

36.

aicina Komisiju īstenot pašreizējos tiesību aktus par teritoriāliem piegāžu ierobežojumiem, ko piegādātāji noteikuši saviem klientiem;

37.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.