5.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 170/113

1.1.

Priekšlikums grozīt regulu principā ir pilnībā pamatots, taču ar to bija jāpanāk iespēja efektīvāk vērsties pret atkritumu nelikumīgu sūtījumu un to neatbilstošas apstrādes praksi. Nosakot skaidru un vienotu regulējumu kontroļu veikšanai, jaunais tiesību akts dalībvalstīm faktiski sniedz metodoloģisku atbalstu, un tam būtu jākalpo dalībvalstīm par stimulu īstenot efektīvākas kontroles, ņemot vērā, ka plāni katru gadu tiks pārskatīti un vajadzības gadījumā pielāgoti.

1.2.

Eksporta jomā noteikums, ka kompetentās iestādes ir pilnvarotas pieprasīt pierādījumus, ka sūtījums atbilst likuma prasībām attiecībā uz atkritumu pārstrādes metodēm, tehnoloģijām un standartiem atkritumu reģenerācijas uzņēmuma galamērķa valstī, varētu ļaut labāk apkarot nelegālo eksportu, kas, kā zināms, diemžēl kļuvis par mafijas veiktu darbību.

1.3.

Efektīvu un vienotu kontroļu ieviešanai būtu jādod iespēja novērst negodīgas konkurences situācijas, kurās uzņēmumi, kas ievēro noteikumus un rīkojas godīgi un pārredzami, ir nelabvēlīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar tiem, kas nepilda likuma prasības, tās apiet vai apzināti pārkāpj.

1.4.

Lai aizsargātu sabiedrības veselību un vidi, nozarē uzturētu veselīgu konkurenci un apkarotu mafijas īstenotu praksi, ir vēlama kontroles plānu labāka organizācija. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka papildu praktisko līdzekļu mobilizēšana neizbēgami rada izmaksas un liek dalībvalstīm noteikt publisko izdevumu prioritātes.

2.1.

Regula Nr. 1013/2006 tiek īstenota jau astoņus gadus, un Komisija vēlas noteikumu uzlabošanas nolūkā izdarīt secinājumus par gūto pieredzi un regulu grozīt, lai, no vienas puses, vienkāršotu procedūras un, no otras puses, uzlabotu kontroles efektivitāti un novērstu atkritumu, jo īpaši bīstamu atkritumu, nelikumīgu sūtīšanu.

2.2.

Jāatceras, ka minētās regulas mērķis bija Kopienas tiesību aktos transponēt ESAO un Bāzeles konvencijas par atkritumu pārsūtīšanu noteikumus, novērst 1993. gada regulas piemērošanas problēmas, veicināt atkritumu pārrobežu pārsūtīšanas noteikumu saskaņošanu starptautiskā līmenī, kā arī vienkāršot un precizēt tekstu.

2.3.

Ir atrisināts jautājums par Eiropas tiesību aktu atbilstību starptautiskām konvencijām, taču joprojām ir jāpilnveido inspicēšanas joma, īpašu vērību veltot bīstamiem atkritumiem un atkritumiem, kas nosūtīti nelikumīgi ar mērķi tos izgāzt vai apstrādāt neatbilstoši standartiem. Praksē paredzēts rūpīgāk pievērsties to atkritumu kontrolei, kas sagādā vislielākās problēmas.

2.4.

Jāatgādina, ka Eiropas Savienībā visi reģenerācijai paredzētie atkritumu sūtījumi ir brīvā apritē. Uz nebīstamu atkritumu sūtījumiem neattiecas prasības par iepriekšēju paziņošanu, ir tikai jāizpilda vispārīgās prasības par informēšanu. Savukārt uz bīstamo atkritumu sūtījumiem, kas paredzēti reģenerācijai, un uz apglabāšanai paredzētu atkritumu sūtījumiem attiecas prasības par iepriekšēju rakstisku paziņošanu un piekrišanu.

2.5.

Šo tiesību aktu īstenošana ietver pieņēmumu, ka to piemērošana tiek kontrolēta. Tātad ir paredzēts, ka dalībvalstīm atbilstoši Atkritumu pamatdirektīvai ir jārīko uzņēmumu inspicēšana, kā arī sūtījumu kontrole neatkarīgi no tā, vai sūtīšanai tiek izmantoti ceļi, ostas vai citi transporta veidi. Kontroli var veikt arī ķēdes noslēgumā reģenerācijas vai apglabāšanas vietā.

2.6.

Dalībvalstis kontroli īsteno tādā veidā, kādu tās uzskata par piemērotu. Regulā par atkritumu sūtīšanu nav noteikti nekādi konkrēti noteikumi par kontroles īstenošanu. Praksē šī dalībvalstīm piešķirtā lielā rīcības brīvība ir kļuvusi par cēloni ievērojamām atšķirībām to vidū. Dažas valsti ir ieviesušas efektīvus mehānismus, citas – krietni atpaliek, galvenokārt tāpēc, ka tām nav pietiekamu līdzekļu šādai rīcībai. Šāda stāvokļa dēļ tie atkritumu sūtītāji, kas darbojas nelikumīgi, izvēlas sūtījumus veikt no tām dalībvalstīm, kuru kontroles sistēmas ir nepilnīgas.

2.7.

Ir pašsaprotami, ka vissmagākās problēmas, kas izriet no nelikumīgas sūtīšanas, ir saistītas ar bīstamajiem atkritumiem, kā arī ar atkritumiem, kas tiek sūtīti apglabāšanai vai kas netiek pienācīgi apstrādāti, pārkāpjot spēkā esošos noteikumus. Sekas var nopietni ietekmēt cilvēku veselību un vidi.

2.8.

Nelikumīga sūtīšana izraisa arī tādas būtiskas negatīvas sekas kā konkurences kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka dalībvalstīs kontrole tiek piemērota ļoti atšķirīgi. Tādējādi uzņēmumi, kas ievēro tiesību aktus, nonāk neizdevīgākā stāvoklī nekā tie, kas darbojas valstīs, kurās tiesību aktu ievērošana tiek kontrolēta reti vai slikti.

2.9.

Komisija ierosina pārstrādāt regulu, lai novērstu šo nelikumīgo un bīstamo darbību. Pārskatīšanas mērķis ir atbalstīt un orientēt dalībvalstu inspekcijas uz augsta riska atkritumu plūsmu stingrāku kontroli.

3.1.

Komisija izskatāmajā priekšlikumā pievieno to produktu, kas nav atkritumi, atkārtotas izmantošanas definīciju un pauž vēlmi, lai tai tiktu piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus par tehniskajām un organizatoriskajām prasībām datu un informācijas apmaiņas jomā, taču svarīgākais priekšlikuma elements ir saistīts ar regulas 50. panta grozīšanu.

3.2.

Šo grozījumu mērķis ir:

3.2.1.

panākt, lai dalībvalstis organizētu uzņēmumu kontroli un ieviestu atkritumu sūtījumu, reģenerācijas un apglabāšanas izlases veida pārbaudes;

3.2.2.

panākt, lai dalībvalstis izstrādātu sūtījumu inspicēšanas plānus, tostarp uzņēmumu un transporta (pa ceļiem, dzelzceļu, caur ostām) inspicēšanas plānus.

3.3.

Komisija nosaka to elementu definējumu, kas jāiekļauj šajos plānos, un ir paredzējusi septiņus punktus, kas dalībvalstīm jāievēro un par kuriem tām jāsniedz atskaite.

3.4.

Šajā īstenotajā stratēģijā jānorāda izmantotie resursi, nelikumīgo plūsmu riska novērtējums, prioritātes, jāsniedz informācija par paredzēto inspekciju skaitu un veidu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas objektiem, autotransportu, katrai atkritumu sūtījumu inspicēšanā iesaistītajai iestādei uzticētie uzdevumi, koordinācijas līdzekļi starp dažādām iestādēm, novērtējums par to, vai nepieciešama inspektoru apmācība. Ir paredzēta šo plānu ikgadēja pārskatīšana.

3.5.

Komisija priekšlikumā ietvērusi arī noteikumus par to, kā pienācīgi aizsargāt atkritumu sūtījumus un kā atbilstoši tiesību aktiem īstenot reģenerācijas procedūras.

4.1.

Komisijas aprakstītā situācija, nelikumīgo sūtījumu apmērs un atšķirīgais stāvoklis kontroles un tiesību aktu īstenošanas jomā ir leģitīms pamats vēlmei iejaukties, lai novērstu šo nelikumīgo pārsūtīšanu un samazinātu tās izraisīto veselības un vides apdraudējumu, kā arī lai novērstu to uzņēmumu neizdevīgo stāvokli, kuri pareizi piemēro tiesību aktus.

4.2.

Tomēr ir svarīgi, lai jaunā tiesību akta īstenošana nepārvērstos par formāliem administratīviem pasākumiem, ar ko panāk atbilstību jaunajiem, nesen pieņemtajiem noteikumiem, taču neveic nekādus praktiskus soļus, kam vajadzīga finanšu līdzekļu mobilizēšana; parādos ieslīgušajām dalībvalstīm, kurām labāk jāsadala publiskie izdevumi, tas ir sensitīvs uzdevums.

4.3.

Tāpēc plānotajām procedūrām jābūt vienkāršām, lai dalībvalstis, kuras šobrīd nerīkojas tik pareizi, mudinātu ieviest vai pilnveidot nepieciešamās kontroles. Nevēlēšanās tikt iesūdzētām Tiesā par līgumos noteikto saistību nepildīšanu, tāpat kā vienkāršo iedzīvotāju, kuri aizstāv savas leģitīmās intereses, aktīva darbība varētu būt iespējams stimuls tām dalībvalstīm, kuras neievēro prasības.