13.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/9

(1)

Uzlabot ceļu satiksmes drošību ir viens no galvenajiem Savienības transporta politikas mērķiem. Savienība īsteno politiku ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, kuras mērķis ir samazināt bojāgājušo un ievainoto skaitu un materiālos zaudējumus. Šīs politikas svarīgs elements ir konsekventa to sankciju izpilde, kuras piemērotas par Savienībā izdarītiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas būtiski apdraud ceļu satiksmes drošību.

(2)

Tomēr atbilstīgu procedūru trūkuma dēļ un neatkarīgi no esošajām iespējām saskaņā ar Padomes Lēmumu 2008/615/TI (3) un Padomes Lēmumu 2008/616/TI (4) (“Prīmes lēmumi”), sankcijas naudas sodu veidā par konkrētiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem bieži vien netiek izpildītas, ja šie pārkāpumi izdarīti ar transportlīdzekli, kas reģistrēts dalībvalstī, kura nav pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts. Šīs direktīvas mērķis ir gādāt, lai pat šādos gadījumos būtu nodrošināta ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumu izmeklēšanas efektivitāte.

(3)

Komisija 2010. gada 20. jūlija paziņojumā “Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” uzsvēra, ka ceļu satiksmes noteikumu izpilde joprojām ir galvenais faktors tādu apstākļu radīšanā, kas ievērojami samazinās nāves gadījumu un traumu skaitu. Padome 2010. gada 2. decembra secinājumos par ceļu satiksmes drošību aicināja apsvērt nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt ceļu satiksmes noteikumu izpildi dalībvalstīs un attiecīgā gadījumā arī Savienības līmenī. Tā aicināja Komisiju izskatīt iespēju attiecīgā gadījumā saskaņot satiksmes noteikumus Savienības līmenī un pieņemt papildu pasākumus, kuri atvieglotu to sankciju pārrobežu izpildi, kas piemērotas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar smagiem ceļu satiksmes negadījumiem.

(4)

Komisija 2008. gada 19. martā, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 71. panta 1. punkta c) apakšpunktu (tagad – Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 91. pants), pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko veicina sankciju pārrobežu izpildi ceļu satiksmes drošības jomā. Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/82/ES (5) tika pieņemta, pamatojoties uz LESD 87. panta 2. punktu. Ar Tiesas 2014. gada 6. maija spriedumu lietā C-43/12 (6) Direktīvu 2011/82/ES atcēla, pamatojoties uz to, ka tā nevarēja tikt likumīgi pieņemta, par pamatu izmantojot LESD 87. panta 2. punktu. Ar spriedumu Direktīvu 2011/82/ES atstāja spēkā līdz brīdim, kad pieņemamā termiņā, kam nav jāpārsniedz divpadsmit mēneši no sprieduma pasludināšanas dienas, būs stājusies spēkā jauna direktīva, kuras pamatā būtu LESD 91. panta 1. punkta c) apakšpunkts. Šā iemesla dēļ būtu jāpieņem jauna direktīva, kuras pamatā būtu minētais pants.

(5)

Būtu jāveicina lielāka dalībvalstu kontroles pasākumu konverģence, un Komisijai šajā sakarā būtu jāizskata nepieciešamība izstrādāt vienotus standartus automātiskajām kontrolierīcēm, ko izmanto ceļu satiksmes drošības pārbaudēs.

(6)

Būtu jāveicina Savienības iedzīvotāju izpratne par ceļu satiksmes drošības noteikumiem, kas ir spēkā dažādās dalībvalstīs, un par to, kā tiek īstenota šī direktīva, proti, būtu jāveic piemēroti pasākumi, kuri nodrošinātu pietiekamu informāciju par sekām, kādas rada ceļu satiksmes drošības noteikumu neievērošana, ceļojot dalībvalstī, kas nav transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalsts.

(7)

Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību visā Savienībā un nodrošinātu vienādu attieksmi pret pārkāpumu izdarījušajiem autovadītājiem – proti, neņemot vērā, vai viņi ir vai nav attiecīgās valsts iedzīvotāji –, būtu jāsekmē sankciju izpilde neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī ir reģistrēts transportlīdzeklis. Tālab būtu jāizmanto sistēma pārrobežu apmaiņai ar informāciju par konkrētiem konstatētajiem ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem pārkāpums ir administratīva vai krimināltiesiska rakstura), ar kuru pārkāpuma izdarīšanas dalībvalstij tiktu piešķirta piekļuve reģistrācijas dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrācijas datiem (TRD).

(8)

TRD efektīvāka pārrobežu apmaiņa, kam būtu jāpalīdz identificēt personas, kuras tur aizdomās par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumu, varētu palielināt preventīvo iedarbību un veicināt to vadītāju piesardzīgāku uzvedību, kuri vada transportlīdzekļus, kas ir reģistrēti dalībvalstī, kura nav pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts, tādējādi novēršot cilvēku upurus ceļu satiksmes negadījumos.

(9)

Ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, dalībvalstīs netiek piemērots viendabīgs režīms. Dažas dalībvalstis savos tiesību aktos šādus pārkāpumus kvalificē kā “administratīvus pārkāpumus”, bet citas – kā “noziedzīgus nodarījumus”. Šī direktīva būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, kā šie pārkāpumi kvalificēti valstu tiesību aktos.

(10)

Dalībvalstīm būtu cita citai jāpiešķir tiesības piekļūt saviem TRD, lai uzlabotu informācijas apmaiņu un paātrinātu spēkā esošās procedūras. Tālab noteikumi par tehniskajām specifikācijām un automatizētās datu apmaiņas pieejamību, kas izklāstīti Prīmes lēmumos, būtu pēc iespējas jāiekļauj šajā direktīvā.

(11)

Lēmumā 2008/616/TI ir izklāstītas esošo lietojumprogrammu drošības iezīmes un saistītās tehniskās prasības apmaiņai ar transportlīdzekļu reģistrācijas datiem. Neskarot minētās direktīvas vispārīgo piemērojamību, minētās drošības iezīmes un tehniskās prasības regulatīvās un praktiskās efektivitātes labad būtu jāizmanto šajā direktīvā.

(12)

Šajā direktīvā noteikto datu apmaiņu vajadzētu veikt, izmantojot esošās lietojumprogrammas, un tām vienlaikus būtu jāatvieglo dalībvalstu ziņojumu sniegšana Komisijai. Šādām programmām būtu jānodrošina konkrētu TRD ātra, droša un konfidenciāla apmaiņa starp dalībvalstīm. Būtu jāizmanto Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmas (Eucaris) lietojumprogrammas priekšrocības, kas ir obligāta dalībvalstīm saskaņā ar Prīmes lēmumiem attiecībā uz TRD. Komisijai būtu jāizvērtē, kā darbojas lietojumprogrammas, ko izmanto šīs direktīvas mērķiem, un jāziņo par to.

(13)

Minēto lietojumprogrammu darbības jomā būtu jāietver tikai tos procesus, ko izmanto informācijas apmaiņā starp valstu kontaktpunktiem dalībvalstīs. Šādas programmas neattiecas uz procedūrām un automatizētiem procesiem, kuros ir jāizmanto informācija.

(14)

ES iekšējās drošības informācijas pārvaldības stratēģijas mērķis ir rast vienkāršākos, vieglāk konstatējamos un rentablākos risinājumus datu apmaiņai.

(15)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sazināties ar transportlīdzekļa īpašnieku, turētāju vai citādi identificētu personu, ko tur aizdomās par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpuma izdarīšanu, lai attiecīgo personu informētu par piemērojamajām procedūrām un juridiskajām sekām, kas paredzētas pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos. Šajā saistībā dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem nosūtīt valodā, kas lietota reģistrācijas dokumentos, vai valodā, ko, visticamāk, saprot attiecīgā persona, lai nodrošinātu to, ka minētā persona skaidri saprot, kāda informācija tai tiek sniegta. Dalībvalstīm būtu jāpiemēro atbilstīgas procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek informēta tikai attiecīgā persona, nevis kāda cita persona. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāizmanto sīki izstrādāta kārtība, kas līdzīga kārtībai, kāda pieņemta šādu pārkāpumu risināšanai, tostarp attiecīgā gadījumā tādi līdzekļi kā ierakstīts sūtījums. Tas šai personai ļautu pienācīgi atbildēt uz informatīvu vēstuli, jo īpaši lūgt papildu informāciju, samaksāt naudas sodu vai izmantot savas tiesības uz aizstāvību, īpaši tad, ja notikusi identifikācijas kļūda. Uz turpmākajām procedūrām attiecas piemērojamie juridiskie instrumenti, tostarp instrumenti par savstarpēju palīdzību un savstarpēju atzīšanu, piemēram, Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI (7).

(16)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina līdzvērtīgs tulkojums attiecībā uz informatīvo vēstuli, ko nosūta pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/64/ES (8).

(17)

Īstenojot satiksmes drošības politiku, kas tiecas nodrošināt augstu aizsardzības līmeni visiem satiksmes dalībniekiem Savienībā un ņemot vērā ļoti atšķirīgos apstākļus, kādi joprojām pastāv Savienībā, dalībvalstīm, neskarot stingrākas politiskās nostādnes un tiesību aktus, būtu jāveic darbības, lai nodrošinātu lielāku ceļu satiksmes noteikumu un to izpildes konverģenci starp dalībvalstīm. Komisijai ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu būtu jāizvērtē nepieciešamība izstrādāt vienotus standartus, lai Savienības līmenī ieviestu salīdzināmas metodes, praksi un minimālos standartus, ņemot vērā starptautisko sadarbību un spēkā esošos nolīgumus satiksmes drošības jomā, jo īpaši 1968. gada 8. novembra Vīnes konvenciju par ceļu satiksmi.

(18)

Komisijai ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs būtu jāizvērtē nepieciešamība izstrādāt vienotus kritērijus dalībvalstu veiktajām turpmākām procedūrām naudas soda nemaksāšanas gadījumos, ievērojot dalībvalstu tiesību aktus un procedūras. Minētajā ziņojumā Komisijai būtu jāpievēršas tādiem jautājumiem kā dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējās procedūras, ko izmanto, lai nosūtītu galīgo lēmumu par sankcijas un/vai naudas soda piemērošanu, kā arī lai atzītu un izpildītu galīgo lēmumu.

(19)

Gatavojoties šīs direktīvas pārskatīšanai, Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, ar ceļu satiksmes drošības un tiesībaizsardzības iestādēm vai kompetentajām struktūrām, negadījumos cietušo asociācijām un citām nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas ceļu satiksmes drošības jomā.

(20)

Tiesībaizsardzības iestāžu ciešākai sadarbībai būtu jānotiek, ņemot vērā pamattiesības, jo īpaši tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, ko garantē ar īpašiem datu aizsardzības pasākumiem. Minētajos pasākumos īpaši būtu jāņem vērā specifika, kāda piemīt pārrobežu tiešsaistes piekļuvei datubāzēm. Jāraugās, lai izveidojamās lietojumprogrammas ļautu veikt drošu informācijas apmaiņu un garantētu nosūtīto datu konfidencialitāti. Datus, kas savākti saskaņā ar šo direktīvu, nebūtu jāizmanto mērķiem, kuri nav paredzēti šajā direktīvā. Dalībvalstīm būtu jāievēro šo datu izmantošanas un pagaidu glabāšanas nosacījumi.

(21)

Personas datu apstrāde, kas paredzēta saskaņā ar šo direktīvu, ir atbilstīga, lai sasniegtu leģitīmos mērķus, kas noteikti ar šo direktīvu ceļu satiksmes drošības jomā, proti, nodrošināt augstu aizsardzības līmeni visiem ceļu satiksmes dalībniekiem Savienībā, veicinot pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem un līdz ar to arī sankciju izpildi, un nepārsniedz to, kas ir atbilstīgs un nepieciešams, lai sasniegtu minētos mērķus.

(22)

Dati, kas attiecas uz pārkāpēja identifikāciju, ir personas dati. Uz datu apstrādes darbībām, ko veic, piemērojot šo direktīvu, būtu jāattiecina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (9). Neskarot procedūras prasības attiecībā uz iesaistītās dalībvalsts pārsūdzības un kompensācijas mehānismiem, kad datu subjektam tiek paziņots par pārkāpumu, tas būtu attiecīgi jāinformē par tiesībām uz piekļuvi datiem un tiesībām uz personas datu labošanu un dzēšanu, kā arī par tiesību aktos noteikto maksimālo datu glabāšanas laiku. Šajā kontekstā datu subjektam vajadzētu arī būt tiesībām pieprasīt, lai nekavējoties tiktu izlaboti visi neprecīzie personas dati vai dzēsti visi nelikumīgi reģistrētie dati.

(23)

Atbilstīgi Prīmes lēmumiem uz tādu TRD apstrādi, kas satur personas datus, attiecas Lēmumā 2008/615/TI izklāstītie īpašie noteikumi par datu aizsardzību. Šajā sakarā dalībvalstīm ir iespēja piemērot minētos īpašos noteikumus personas datiem, kuri arī tiek apstrādāti, piemērojot šo direktīvu, ar noteikumu, ka tie nodrošina, ka tādu datu apstrāde, kas saistīti ar visiem pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, atbilst valstu noteikumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK.

(24)

Trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties TRD apmaiņā, ar noteikumu, ka tās šajā nolūkā ir noslēgušas nolīgumu ar Savienību. Šādā nolīgumā būtu jāietver vajadzīgie datu aizsardzības noteikumi.

(25)

Ar šo direktīvu nostiprina pamattiesības un principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību.

(26)

Lai panāktu, ka dalībvalstis apmainās ar informāciju, izmantojot sadarbspējīgus tehniskos līdzekļus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai ņemtu vērā attiecīgās izmaiņas Prīmes lēmumos, vai arī, ja to prasa Savienības tiesību akti, kas ir tieši saistīti ar I pielikuma atjaunināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, ievērotu savu ierasto praksi un rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(27)

Komisijai būtu jāanalizē šīs direktīvas piemērošana, lai apzinātu turpmākus efektīvus un lietderīgus pasākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai. Neskarot ar šīs direktīvas transponēšanu saistītos pienākumus, Dānijai, Īrijai un Apvienotajai Karalistei attiecīgā gadījumā arī vajadzētu sadarboties ar Komisiju minētā darba veikšanā, lai nodrošinātu laicīgu un pilnīgu ziņošanu par šo jautājumu.

(28)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt augstu aizsardzības līmeni visiem ceļu satiksmes dalībniekiem Savienībā, veicinot pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem, ja šie pārkāpumi izdarīti ar transportlīdzekli, kas reģistrēts dalībvalstī, kura nav pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kuri vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(29)

Ņemot vērā to, ka Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste nav ievērojušas Direktīvu 2011/82/ES un tāpēc nav to transponējušas, ir atbilstīgi dot minētajām dalībvalstīm pietiekami garu papildu laiku to izdarīt.

(30)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (10) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš sniedza atzinumu 2014. gada 3. oktobrī,

a)

atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana;

b)

drošības jostas nelietošana;

c)

luksofora aizliedzošā gaismas signāla neievērošana;

d)

transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā;

e)

transportlīdzekļa vadīšana narkotisko vielu ietekmē;

f)

aizsargķiveres nelietošana;

g)

ceļa braucamās joslas neatļauta izmantošana;

h)

mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces neatļauta izmantošana, vadot transportlīdzekli.

a)

“transportlīdzeklis” ir jebkurš mehāniskais transportlīdzeklis (tostarp motocikli), ko parasti izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa autoceļiem;

b)

“pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā ir izdarīts pārkāpums;

c)

“reģistrācijas dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā ir reģistrēts transportlīdzeklis, ar ko ir izdarīts pārkāpums;

d)

“atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana” ir tā ātruma ierobežojuma pārsniegšana, kurš atbilstīgi ceļam vai attiecīgā transportlīdzekļa veidam ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas dalībvalstī;

e)

“drošības jostas nelietošana” nozīmē, ka netiek ievērota prasība lietot drošības jostu vai izmantot bērnu ierobežotājsistēmas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/671/EEK (11) un pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktiem;

f)

“luksofora aizliedzošā gaismas signāla neievērošana” ir kustības turpināšana pie ieslēgta luksofora sarkanā gaismas signāla vai kāda cita attiecīga kustību aizliedzoša signāla, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

g)

“transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā” ir transportlīdzekļa vadīšana, atrodoties alkohola reibumā, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

h)

“transportlīdzekļa vadīšana narkotisko vielu ietekmē” ir transportlīdzekļa vadīšana, atrodoties narkotisko vai citu līdzīgas iedarbības vielu ietekmē, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

i)

“aizsargķiveres nelietošana” ir aizsargķiveres nelietošana, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

j)

“ceļa braucamās joslas neatļauta izmantošana” nozīmē, ka tiek neatļauti izmantota ceļa posma daļa, piemēram, josla ārkārtas gadījumiem, sabiedriskā transporta josla vai josla, kas sastrēguma vai ceļa remontdarbu dēļ uz laiku slēgta, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

k)

“mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces neatļauta izmantošana, vadot transportlīdzekli” ir mobilā tālruņa vai citas sakaru ierīces neatļauta izmantošana, vadot transportlīdzekli, kā definēts pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts tiesību aktos;

l)

“valsts kontaktpunkts” ir TRD apmaiņai norīkotā kompetentā iestāde;

m)

“automatizētā meklēšana” ir tiešsaistes piekļuves procedūra datu meklēšanai vienas, vairāk nekā vienas vai visu dalībvalstu vai iesaistīto valstu datubāzēs;

n)

“transportlīdzekļa turētājs” ir persona, uz kuras vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts, kā definēts reģistrācijas dalībvalsts tiesību aktos.

a)

datiem par transportlīdzekli; un

b)

datiem par transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju.

—

izvērtē, vai šīs direktīvas piemērošanas jomā būtu jāiekļauj citi ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumi,

—

izvērtē, cik efektīvi šī direktīva ir samazinājusi uz Savienības ceļiem bojāgājušo skaitu,

—

izvērtē nepieciešamību izstrādāt vienotus standartus automātiskajām kontrolierīcēm un procedūrām. Šajā saistībā Komisija tiek aicināta kopējās transporta politikas ietvaros izstrādāt Savienības mēroga ceļu satiksmes drošības vadlīnijas, lai ar salīdzināmu metožu un prakses palīdzību panāktu lielāku ceļu satiksmes noteikumu izpildes konverģenci dalībvalstīs. Ar minētajām pamatnostādnēm var aptvert vismaz tos pārkāpumus, kas uzskaitīti 2. panta a) līdz d) apakšpunktā,

—

izvērtē nepieciešamību visos attiecīgajos Savienības politikas virzienos, tostarp kopējā transporta politikā, nostiprināt sankciju izpildi attiecībā uz ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem un ierosināt vienotus kritērijus attiecībā uz turpmākām procedūrām, ko veic naudas soda nemaksāšanas gadījumos,

—

iespējas vajadzības gadījumā saskaņot ceļu satiksmes noteikumus,

—

izvērtē 4. panta 4. punktā minētās lietojumprogrammas, lai nodrošinātu šīs direktīvas pienācīgu īstenošanu, kā arī garantētu konkrētu TRD efektīvu, ātru, drošu un konfidenciālu apmaiņu.