1.10.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 258/11

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/101/EK

(2009. gada 16. septembris)

par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses

(kodificēta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu,

ņemot vērā Vispārīgo programmu par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību (1) un jo īpaši tās VI sadaļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Padomes Pirmā direktīva 68/151/EEK (1968. gada 9. marts) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (4), ir vairākkārt būtiski grozīta (5). Skaidrības un praktisku iemeslu labad būtu lietderīgi veikt minētās direktīvas kodifikāciju.

(2)	Lai nodrošinātu trešo personu interešu aizsardzību, ir īpaši svarīgi koordinēt valstu noteikumus, kas attiecas uz akciju sabiedrību vai citu sabiedrību ar ierobežotu atbildību atklātību, saistību, kuras tās uzņēmušās, spēkā esamību un sabiedrību atzīšanu par neesošām.

(3)	Sabiedrību pamatdokumentiem vajadzētu būt pieejamiem, lai trešās personas varētu iepazīties ar to saturu un citu informāciju, kas attiecas uz sabiedrību, īpaši ar sīkiem datiem par personām, kuras ir pilnvarotas uzņemties saistības sabiedrības vārdā.

(4)	Neierobežojot tos priekšnoteikumus un formalitātes, ko nosaka dalībvalstu tiesību akti, sabiedrības var izvēlēties reģistrēt obligāti iesniedzamos dokumentus un ziņas papīra formātā vai elektroniski.

(5)	Būtu jānodrošina iespēja ieinteresētajām personām iegūt šo dokumentu kopijas un precīzas ziņas no reģistra gan papīra formātā, gan elektroniski.

(6)	Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām izlemt, vai saglabāt valdības biļetenu, kurā publicē aktus vai skaidrojošas norādes papīra formātā vai elektroniski, vai arī darīt tos zināmus atklātībā ar līdzekļiem, kas ir līdzvērtīgi.

(7)

Lai veicinātu pārrobežu piekļuvi informācijai par sabiedrībām, papildus obligātajai prasībai nodot atklātībā informāciju vienā no tām valodām, kuras lieto dalībvalstī, ir pieļaujama brīvprātīga prasīto dokumentu un precīzo ziņu reģistrēšana citās valodās. Labticīgām trešām personām vajadzētu būt iespējai atsaukties uz šiem tulkojumiem.

(8)

Tādēļ ir lietderīgi precizēt, ka paziņojums par obligāti sniedzamajām ziņām, kas izklāstītas šajā direktīvā, jāiekļauj visās sabiedrību vēstulēs un pasūtījuma veidlapās neatkarīgi no tā, vai tās ir papīra formā vai tiek izmantoti citi līdzekļi. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, ir jānodrošina, lai šī informācija būtu ievietota katras sabiedrības tīmekļa vietnē.

(9)	Trešo personu aizsardzība būtu jānodrošina, pieņemot tādus noteikumus, kuri pēc iespējas mazinātu iemeslus, kuru dēļ saistības, ko kāds uzņēmies sabiedrības vārdā, nav spēkā.

(10)

Lai nodrošinātu skaidrību likumos par attiecībām gan starp sabiedrību un trešām personām, gan arī starp sabiedrību dalībniekiem, ir jāierobežo gadījumi, kad sabiedrību var atzīt par neesošu un atzīt par neesošu ar atpakaļejošu datumu, un ir jānosaka īss termiņš, kurā trešās personas var celt iebildumus pret jebkuru šādu atzīšanu.

(11)	Šī direktīva nedrīkstētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1.   NODAĻA

DARBĪBAS JOMA

1. pants

Koordinācijas pasākumus, kas paredzēti šajā direktīvā, piemēro dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz šādiem sabiedrību veidiem:

—	Beļģijā: naamloze vennootschap, société anonyme, commanditaire vennootschap op aandelen, société en commandite par actions, personenvennootschap met beperkte aansprakelijkheid, société de personnes à responsabilité limitée,

—	Bulgārijā: акционерно дружество, дружество с ограничена отговорност, командитно дружество с акции,

—	Čehijā: společnost s ručením omezeným, akciová společnost,

—	Dānijā: aktieselskab, kommanditaktieselskab, anpartsselskab,

—	Vācijā: die Aktiengesellschaft, die Kommanditgesellschaft auf Aktien, die Gesellschaft mit beschränkter Haftung,

—	Igaunijā: aktsiaselts, osaühing,

—	Īrijā: companies incorporated with limited liability,

—	Grieķijā: ανώνυμη εταιρία, εταιρία περιωρισμένης ευθύνης, ετερόρρυθμη κατά μετοχές εταιρία,

—	Spānijā: la sociedad anonima, la sociedad comanditaria por acciones, la sociedad de responsabilidad limitada,

—	Francijā: société anonyme, société en commandite par actions, société à responsabilité limitée, société par actions simplifiée,

—	Itālijā: società per azioni, società in accomandita per azioni, società a responsabilità limitata,

—	Kiprā: δημόσιες εταιρείες περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή με εγγύηση, ιδιωτικές εταιρείες περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή με εγγύηση,

—	Latvijā: akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, komandītsabiedrība,

—	Lietuvā: akcinė bendrovė, uždaroji akcinė bendrovė,

—	Luksemburgā: société anonyme, société en commandite par actions, société à responsabilité limitée,

—	Ungārijā: részvénytársaság, korlátolt felelősségű társaság,

—	Maltā: kumpannija pubblika/public limited liability company, kumpannija privata/private limited liability company,

—	Nīderlandē: naamloze vennootschap, besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid,

—	Austrijā: die Aktiengesellschaft, die Gesellschaft mit beschränkter Haftung,

—	Polijā: spółka z ograniczoną odpowiedzialnością, spółka komandytowo-akcyjna, spółka akcyjna,

—	Portugālē: a sociedade anónima de responsabilidade limitada, a sociedade em comandita por acções, a sociedade por quotas de responsabilidade limitada,

—	Rumānijā: societate pe acțiuni, societate cu răspundere limitată, societate în comandită pe acțiuni,

—	Slovēnijā: delniška družba, družba z omejeno odgovornostjo, komaditna delniška družba,

—	Slovākijā: akciová spoločnosť, spoločnosť s ručením obmedzeným,

—	Somijā: yksityinen osakeyhtiö/privat aktiebolag, julkinen osakeyhtiö/publikt aktiebolag,

—	Zviedrijā: aktiebolag,

—	Apvienotajā Karalistē: companies incorporated with limited liability.

2.   NODAĻA

ATKLĀTĪBA

2. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. pantā minēto sabiedrību atklātības pienākums attiecas vismaz uz šādiem dokumentiem un ziņām:

a)	dibināšanas dokuments un statūti, ja tie ir atsevišķā dokumentā;

b)	visi a) apakšpunktā minēto dokumentu grozījumi, ieskaitot sabiedrības darbības termiņa pagarināšanu;

c)	pilnīgs dibināšanas dokumenta vai statūtu teksts ar jaunākajiem grozījumiem pēc katras dibināšanas dokumenta vai statūtu grozīšanas;

d)

iecelšana amatā, atbrīvošana no amata un sīkas ziņas par personām, kas kā saskaņā ar likumu noteikta amatpersona vai kā kādas struktūras locekļi: i) ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību darījumos ar trešām personām un tiesā; no atklātībai nodotajām ziņām ir jābūt skaidram, vai personas, kas ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību, to var darīt atsevišķi vai tām ir jārīkojas kopīgi; ii) piedalās sabiedrības pārvaldē, uzraudzībā vai kontrolē;

e)	vismaz reizi gadā – parakstītā kapitāla apjoms, ja dibināšanas dokumentā vai statūtos ir minēts reģistrētais kapitāls, ja vien kapitāla pieaugums nerada vajadzību izdarīt grozījumus statūtos;

f)	grāmatvedības dokumenti katram finanšu gadam, kas jāpublicē saskaņā ar Padomes Direktīvām 78/660/EEK (6), 83/349/EEK (7), 86/635/EEK (8) un 91/674/EEK (9);

g)	sabiedrības juridiskās adreses maiņa;

h)	sabiedrības darbības izbeigšana;

i)	jebkurš tiesas nolēmums par sabiedrības atzīšanu par neesošu;

j)	likvidatoru iecelšana, sīkas ziņas par viņiem un viņiem piešķirtās pilnvaras, ja vien šādas pilnvaras skaidri un nepārprotami neizriet no tiesību aktiem vai sabiedrības statūtiem;

k)	likvidācijas pabeigšana un dalībvalstīs, kurās sabiedrību izslēgšana no uzņēmumu reģistra rada juridiskas sekas, – šādas izslēgšanas fakts.

3. pants

1.   Katrā dalībvalstī izveido katras tur reģistrētās sabiedrības lietu centrālajā reģistrā, komercreģistrā vai sabiedrību reģistrā.

2.   Šā panta nolūkā ar jēdzienu “elektroniskā formā” saprot to, ka informāciju sākotnēji nosūta ar elektronisko līdzekļu starpniecību un to saņem galamērķī, izmantojot elektroniskus datu apstrādes (tostarp digitālas kompresijas līdzekļus) un datu glabāšanas līdzekļus, kā arī izmantojot sakarus pa vadiem, radiosakarus, optiskās tehnoloģijas un citus elektromagnētiskus līdzekļus, ko nosaka dalībvalstis.

3.   Visus dokumentus un ziņas, kuras ir jānodod atklātībā saskaņā ar 2. pantu, glabā lietā vai ievada reģistrā; reģistrā ievadīto ierakstu priekšmets noteikti jāiekļauj lietā.

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrību, kā arī to personu un iestāžu reģistrācija, kurām jāsniedz palīdzība visu atklātībā nododamo dokumentu un sniedzamo ziņu paziņošanā, ievērojot 2. pantu, notiek ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību. Turklāt dalībvalstis var pieprasīt, lai visas vai dažu grupu sabiedrības reģistrētu visus vai atsevišķus šāda veida dokumentus un ziņas arī elektroniskā formā.

Visi 2. pantā minētie dokumenti un ziņas, ko reģistrē papīra formā vai ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību, jāglabā lietā vai jāievada reģistrā elektroniskā formā. Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka visi šādi dokumenti un ziņas, ko reģistrē papīra formā, jāpārveido elektroniskā formā.

Visi 2. pantā minētie dokumenti un ziņas, ko līdz 2006. gada 31. decembrim reģistrē papīra formā, nav jāpārveido elektroniskā formā automātiski. Dalībvalstis tomēr nodrošina, ka tos pārveido elektroniski ar reģistra starpniecību, saņemot pieprasījumu nodot tos atklātībā elektroniski, kas iesniegts, pamatojoties uz pasākumiem, kas pieņemti, lai īstenotu 4. punktu.

4.   Pēc pieprasījuma saņemšanas jānodrošina, ka ir pieejamas visu vai jebkuru 2. pantā minēto dokumentu un ziņu kopijas. Pieprasījumu reģistram iesniedz pēc pieprasījuma iesniedzēja izvēles – papīra formā vai elektroniski.

Pirmajā daļā minētajām kopijām jābūt pieejamām no reģistra pēc pieprasījuma iesniedzēja izvēles gan papīra formā, gan elektroniski. Tas attiecas uz visiem dokumentiem un ziņām, kas jau ir reģistrētas. Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka visi vai dažu veidu dokumenti un ziņas, kas reģistrētas papīra formā līdz minētajam termiņam vai ne vēlāk kā 2006. gada 31. decembrī, var nebūt pieejamas no reģistra elektroniskā veidā, ja pagājis noteiktais laika posms no reģistrācijas dienas un dienas, kad pieprasījums iesniegts reģistrā. Šāds termiņš nevar būt mazāks par 10 gadiem.

Cena par 2. pantā minēto dokumentu un ziņu vai to daļu kopijas saņemšanu, neņemot vērā to, vai to nodrošina papīra formā vai elektroniski, nepārsniedz administratīvās izmaksas.

Izsniegtās kopijas apstiprina ar vārdiem “kopija pareiza”, ja vien pieprasītājs neatbrīvo no šāda apstiprinājuma sniegšanas. Izsniegtās elektroniskās kopijas nav jāapstiprina ar vārdiem “kopija pareiza”, ja vien pieprasītājs nav nepārprotami pieprasījis šāda apstiprinājuma sniegšanu.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka elektronisko kopiju apliecināšana garantē gan oriģināla autentiskumu, gan satura integritāti, nodrošinot to ar progresīvu elektronisko parakstu Direktīvas 1999/93/EK (10) 2. panta 2. punkta nozīmē.

5.   Šā panta 3. punktā minētos dokumentus un ziņas nodod atklātībā, tās pilnīgi vai daļēji publicējot valsts oficiālajā vēstnesī, ko dalībvalsts ir izraudzījusi šim nolūkam, vai arī norādot uz dokumentu, kas ir iekļauts lietā vai ievadīts reģistrā. Šim nolūkam izraudzītais valsts oficiālais vēstnesis var būt elektroniskā formā.

Dalībvalstis var nolemt aizstāt publikācijas valsts oficiālajā vēstnesī ar līdzvērtīgi iedarbīgiem līdzekļiem, kas atbilst vismaz sistēmai, ar ko atklātībā nododamo informāciju var apstrādāt hronoloģiski ar centrālas elektroniskas platformas starpniecību.

6.   Pret trešām personām sabiedrība var atsaukties uz dokumentiem un ziņām tikai pēc tam, kad tās nodotas atklātībā saskaņā ar 5. punktu, ja vien sabiedrība nepierāda, ka trešās personas par tām ir bijušas informētas.

Tomēr attiecībā uz darījumiem, kas notikuši agrāk nekā sešpadsmit dienas pēc nodošanas atklātībā, šos dokumentus un ziņas nevar izmantot pret trešām personām, kuras pierāda, ka tām nav bijis iespējams to zināt.

7.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu jebkādas pretrunas starp atklātībā nodotajām ziņām saskaņā ar 5. punktu un reģistrā vai lietā atklātajām ziņām.

Tomēr pretrunu gadījumā atklātībā nodoto tekstu saskaņā ar 5. punktu nevar izmantot pret trešām personām; šādas trešās personas tomēr var uz to atsaukties, ja vien sabiedrība nepierāda, ka to rīcībā bijusi informāciju, kas glabājas lietā vai ir ievadīta reģistrā.

Trešās personas turklāt vienmēr var atsaukties uz visiem dokumentiem un ziņām, attiecībā uz kurām nodošana atklātībā vēl nav formāli pabeigta, izņemot gadījumus, kad dokumenti un ziņas nav spēkā, ja nav nodotas atklātībai.

4. pants

1.   Dokumenti un ziņas, kas nododamas atklātībā saskaņā ar 2. pantu, jāsastāda un jāreģistrē vienā no valodām, kas atbilst dalībvalstī piemērojamajiem valodu noteikumiem un kurā izveido lietu, kā noteikts 3. panta 1. punktā.

2.   Papildus obligātajai nodošanai atklātībā, kas minēta 3. pantā, dalībvalstis atļauj brīvprātīgi nodot atklātībā 2. pantā minētos dokumentus visās Kopienas oficiālajās valodās, kā noteikts 3. pantā.

Dalībvalstis var noteikt, ka šādu dokumentu un ziņu tulkošana jāapliecina.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu trešo pušu piekļuvi tulkojumiem, kas brīvprātīgi nodoti atklātībā.

3.   Turklāt papildus obligātajai nodošanai atklātībā, kas minēta 3. pantā, un brīvprātīgajai nodošanai atklātībā, kas noteikta saskaņā ar šā panta 2. punktu, dalībvalstis var pieļaut dokumentu un ziņu publicēšanu jebkurā(-ās) citā(-ās) valodā(-ās), kā noteikts 3. pantā.

Dalībvalstis var izvirzīt noteikumu, ka šādu dokumentu un ziņu tulkošana jāapliecina.

4.   Gadījumā, ja nav atbilstības starp tiem dokumentiem un ziņām, kas nodotas atklātībā reģistra oficiālajās valodās, un tulkojumiem, kas nodoti atklātībā brīvprātīgi, pēdējos nevar izmantot pret trešām pusēm; trešās puses var tomēr atsaukties uz tulkojumiem, kas nodoti atklātībā brīvprātīgi, ja vien sabiedrība nepierāda, ka trešās puses jau iepriekš bijušas informētas par to versiju, kas bija obligāti nododama atklātībā.

5. pants

Dalībvalstis izvirza noteikumu, ka vēstulēs un pasūtījumu veidlapās – neatkarīgi no tā, vai tās ir papīra formā vai tiek izmantoti citi līdzekļi, – jāietver šādas norādes:

a)	informācija, kas vajadzīga, lai noteiktu reģistru, kurā glabājas 3. pantā minētā lieta, kā arī sabiedrības reģistrācijas numurs attiecīgajā reģistrā;

b)	sabiedrības juridiskā forma, tās juridiskā adrese un attiecīgā gadījumā fakts, ka sabiedrība tiek likvidēta.

Ja šajos dokumentos ir minēts sabiedrības kapitāls, norāda parakstīto un apmaksāto kapitālu.

Dalībvalstis nosaka, ka sabiedrības tīmekļa vietnēs iekļauj vismaz tās ziņas, kas minētas pirmajā daļā, un vajadzības gadījumā norāda parakstīto un apmaksāto kapitālu.

6. pants

Katra dalībvalsts nosaka, kuras personas veic formalitātes, kas saistītas ar atklātību.

7. pants

Dalībvalstis nosaka attiecīgus sodus vismaz šādos gadījumos:

a)	atklātībā nav nodoti grāmatvedības dokumenti, kā noteikts 2. panta f) punktā;

b)	tirdzniecības dokumentos vai sabiedrības tīmekļa vietnē nav norādītas 5. pantā paredzētās obligāti sniedzamās ziņas.

3.   NODAĻA

SABIEDRĪBAS SAISTĪBU SPĒKĀ ESAMĪBA

8. pants

Ja dibināmās sabiedrības vārdā, pirms tā ieguvusi juridiskas personas statusu, ir veikta kāda darbība un ja sabiedrība neuzņemas saistības, kas izriet no šādas darbības, attiecīgo darbību veikušās personas par to ir neierobežoti solidāri atbildīgas, ja vien nav noteikts citādi.

9. pants

Formalitāšu izpilde attiecībā uz ziņu sniegšanu par personām, kuras kā attiecīgās sabiedrības amatpersonas ir pilnvarotas to pārstāvēt, rada šķērsli jebkādiem pārkāpumiem to iecelšanā, ko var izmantot pret trešām personām, ja vien sabiedrība nepierāda, ka trešās personas ir par to zinājušas.

10. pants

1.   Sabiedrības struktūru rīcība ir saistoša sabiedrībai, pat ja šī rīcība neatbilst sabiedrības mērķiem, ja vien šāda rīcība nepārsniedz pilnvaras, ko tiesību akti piešķir vai atļauj piešķirt attiecīgajai struktūrai.

Tomēr dalībvalstis var paredzēt, ka šāda rīcība, ja tā neatbilst sabiedrības mērķiem, sabiedrībai nav saistoša, ja sabiedrība pierāda, ka trešā persona ir zinājusi par to, ka attiecīgā rīcība neatbilst šiem mērķiem, vai arī konkrētajos apstākļos nevarēja to nezināt; statūtu nodošana atklātībai pati par sevi nav tam pietiekams pierādījums.

2.   Sabiedrības struktūru pilnvaru ierobežojumus, kas izriet no statūtiem vai no kompetentu iestāžu lēmuma, nevar izmantot pret trešām personām, pat ja tie ir nodoti atklātībai.

3.   Ja, atkāpjoties no attiecīgo jomu reglamentējošiem tiesību aktiem, attiecīgās valsts tiesību akti paredz, ka pilnvaras pārstāvēt sabiedrību var ar statūtiem piešķirt gan atsevišķai personai, gan vairākām personām kopā, tad attiecīgie tiesību akti var noteikt, ka šādu statūtu noteikumu drīkst izmantot pret trešām personām ar nosacījumu, ka tas attiecas uz vispārējām tiesībām pārstāvēt sabiedrību; jautājumu par to, vai šādu statūtu noteikumu var izmantot pret trešām personām, nosaka 3. pants.

4.   NODAĻA

SABIEDRĪBAS ATZĪŠANA PAR NEESOŠU

11. pants

Visās dalībvalstīs, kuru tiesību akti neparedz administratīvu vai tiesu preventīvo kontroli sabiedrības veidošanas laikā, dibināšanas dokumentu, sabiedrības statūtus un jebkurus šo dokumentu grozījumus izstrādā un apstiprina tiesību aktos noteiktā kārtībā.

12. pants

Dalībvalstu tiesību aktos nevar paredzēt citādu kārtību sabiedrību atzīšanai par neesošām, kā tikai ievērojot šādus noteikumus:

a)	sabiedrības atzīšana par neesošu jānosaka ar tiesas nolēmumu;

b)

sabiedrību var atzīt par neesošu tikai i) līdz vi) apakšpunktā minētajos gadījumos: i) nav sastādīts dibināšanas dokuments vai nav ievēroti preventīvās kontroles noteikumi vai attiecīgās juridiskās formalitātes; ii) sabiedrības mērķi ir pretlikumīgi vai sabiedriskajai kārtībai neatbilstoši; iii) dibināšanas dokumentā vai statūtos nav norādīts sabiedrības nosaukums, individuālā parakstītā kapitāla apjoms, parakstītā kapitāla kopsumma vai sabiedrības mērķi; iv) nav izpildītas attiecīgās valsts tiesību aktu prasības attiecībā uz kapitāla minimālās apmaksas apmēru; v) konstatēta visu tās dibinātāju rīcībnespēja; vi) pretēji sabiedrības darbību reglamentējošajiem attiecīgās valsts tiesību aktiem dibinātāju skaits ir mazāks par divi.

Izņemot iepriekšminētos gadījumus, nekas cits nevar būt par pamatu sabiedrības nepastāvēšanai, absolūtajai vai relatīvajai neesamībai vai atzīšanai par neesošu.

13. pants

1.   To, vai tiesas nolēmumu par sabiedrības atzīšanu par neesošu var izmantot pret trešām personām, nosaka 3. pants. Ja attiecīgās valsts tiesību akti piešķir tiesības trešai personai šādu nolēmumu apstrīdēt, tā var to darīt tikai sešu mēnešu laikā pēc šāda tiesas nolēmuma izziņošanas.

2.   Tāpat kā sabiedrības darbības izbeigšana, atzīšana par neesošu izraisa sabiedrības likvidāciju.

3.   Atzīšana par neesošu pati par sevi neietekmē to saistību juridisko spēku, kuras sabiedrība ir uzņēmusies vai kuras radušās pret to, neskarot sabiedrības likvidācijas sekas.

4.   Katras dalībvalsts tiesību aktos var paredzēt noteikumus par to, kādas sekas atzīšanai par neesošu ir attiecībā uz sabiedrības dalībniekiem.

5.   Paliek spēkā kapitāla daļu vai akciju īpašnieku pienākums apmaksāt to parakstīto, bet neapmaksāto kapitālu tiktāl, ciktāl to prasa saistības ar kreditoriem.

5.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

14. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

15. pants

Vēlākais līdz 2012. gada 1. janvārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu kopā ar priekšlikumu vajadzības gadījumā izdarīt grozījumus 2. panta f) punkta un 3., 4., 5. un 7. panta noteikumos, ņemot vērā pieredzi, kas gūta minēto noteikumu piemērošanas jomā, to mērķus un šajā laikā panākto tehnoloģiju attīstību.

16. pants

Direktīvu 68/151/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar I pielikuma A daļā minētajiem aktiem, ar šo atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

17. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV 2, 15.1.1962., 36./62. lpp.

(2)  OV C 204, 9.8.2008., 25. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 13. jūlija Lēmums.

(4)  OV L 65, 14.3.1968., 8. lpp.

(5)  Skatīt I pielikuma A daļu.

(6)  Padomes Ceturtā direktīva 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.).

(7)  Padomes Septītā direktīva 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.).

(8)  Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

(9)  Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK (1999. gada 13. decembris) par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.).

---

---

---