6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/37

(1)

Francijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā 2003. gada 23. jūnija vēstulē saskaņā ar Līguma 88. panta 3. pantu paziņoja Komisijai par nodomu finansiāli atbalstīt Pineau de Charentes, Floc de Gascogne, Pommeau de Normandie un Macvin du Jura deserta vīna ražotājus un tirgotājus. Francija sniedza papildu informāciju 2003. gada 9. augusta vēstulē, 24. un 28. novembra vēstulēs un 2004. gada 17. un 24. februāra vēstulēs.

(2)

Komisija 2004. gada 20. aprīļa vēstulē informēja Franciju par lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. daļā paredzēto procedūru attiecībā uz paziņoto pasākumu.

(3)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās puses iesniegt apsvērumus par minēto pasākumu.

(4)

No ieinteresētajām pusēm Komisija nevienu apsvērumu nav saņēmusi.

(5)

Francija iesniedza apsvērumus ar 2004. gada 11. jūnija vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 14. jūnijā.

(6)

Paziņotais atbalsts ir iepriekš paziņoto un Komisijas apstiprināto atbalstu Nr. N 703/95 (3) un Nr. N 327/98 (4) turpinājums, kas paredzēts darbībām reklāmas un veicināšanas jomā, pētījumu un eksperimentu programmām, tehniskās palīdzības darbībām un pasākumiem, kuru nolūks ir kvalitatīvu produktu ražošanas veicināšana.

(7)

Komisijas lēmumu par valsts atbalstu Nr. N 703/95 Tiesa anulēja ar spriedumu, kura saturs izklāstīts turpmāk.

(8)

Abi atbalsti, Nr. 703/95 un Nr. N 327/98, kas sākotnēji bija paredzēti 5 gadiem, sākot no 1995./96. gada, tika izmaksāti 7 daļās, no kurām pēdējā bija laika posmā no 2001. gada maija līdz 2002. gada aprīlim. Valsts radīto budžeta ierobežojumu dēļ šīs pēdējās kredīta daļas vēl šodien ir iesaldētas. Iepriekšējās atbalsta shēmas termiņš tika pārcelts uz 2002. gada 30. aprīli.

(9)

Attiecībā uz produktiem, par kuriem atbalsta saņem, ir veiktas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām atbalsta shēmām. Tādējādi spirtoto dzērienu (armanjaks, kalvadoss, konjaks) ražošanas nozares pārstāvji nav lūguši pagarināt šīs atbalsta shēmas termiņu. Tādēļ Francijas iestādes pieņēma lēmumu pagarinājumu attiecināt tikai uz deserta vīniem ar kontrolētas cilmes vietas nosaukumu (AOC).

(10)

Visām iepriekš minētajām starpnozaru darbībām, kā arī turpmāk raksturotajām atbalsta shēmām 5 gadu ilgā laika posmā ir paredzēts kopējais budžets 12 000 000 euro apmērā atbilstoši šādam sadalījumam: Pineau des Charantes – 9 360 000 euro, Floc de Gascogne – 2 040 000 euro, Pommeau de Normandie – 360 000 euro un Macvin du Jura – 240 000 euro.

(11)

Pētniecību, tehnisko palīdzību un augstas kvalitatātes produktu izstrādi finansē tikai valsts, izmantojot savus budžeta resursus. Reklāmas un veicināšanas pasākumu finansējuma avots daļēji ir valsts, daļēji attiecīgās starpnozaru organizācijas, kas izmanto brīvprātīgas obligātās iemaksas (turpmāk tekstā BOI), ko iekasē no to dalībniekiem. Par reklāmu Eiropas Savienības teritorijā valsts maksimālais ieguldījums ir 50 %.

(12)

BOI piemēro par tādu deserta vīna apjomu ar kontrolētu cilmes vietas nosaukumu (AOC), ko tirgo vīnkopji, profesionāli destilētāji, komercaģenti un lieltirgotāji, kuru uzņēmējdarbības vieta ir attiecīgā AOC ražošanas apgabals.

(13)

Deserta vīnam Pineau de Charentes 2002. gadā BOI bija 12,96 euro par hektolitru, deserta vīnam Floc de Gascogne – 0,25 euro par pudeli un deserta vīnam Macvin de Jura – 2,75 euro (atskaitot nodokļus) par hektolitru.

(14)

Francijas iestādes paskaidroja, ka iecerētās programmas tiks realizētas dažos Eiropas Savienības tirgos, tostarp Francijā, un trešās valstīs. Reklāmas pasākumu mērķis ir padarīt produkciju pircējiem pievilcīgu, uzlabojot zināšanas par deserta vīniem, taču nereklamējot tikai atsevišķu uzņēmumu produktus. Tas attiecas uz produktiem, kuru cilmes vietas nosaukums ir Pineau des Charentes, Floc de Gascogne, Pommeau de Normandie un Macvin du Jura.

(15)

Šie pasākumi sniedz atbalstu visiem tiem deserta vīnu ražotājiem, kuri pēc Francijas iestāžu domām paši nespētu veicināt savas produkcijas noietu.

(16)

Tiks sekots, lai reklāmas pasākumu saturs neatturētu patērētājus iegādāties citu dalībvalstu produktus vai nomelnot tos.

(17)

Reklāmas, informācijas un komunikācijas kampaņas ietvers dažādu veidu pasākumus, proti, reklāmu plašsaziņas līdzekļos, citu veicināšanas materiālu veidošanu un izplatīšanu, reklāmas pasākumu īstenošanu ar reklāmas kampaņu saistītajās tirdzniecības vietās. Pasākumus papildinās ar tādiem veicināšanas pasākumiem kā sabiedriskās attiecības, piedalīšanās izstādēs, semināru rīkošana, pasākumu organizēšana, informatīvie dokumenti vai bukleti, patērētāju viedokļa un kampaņu atbilstības izpēte.

(18)

Francijas iestādes apņēmās uzrādīt šajās kampaņās izmantotos reklāmas materiālus vai to kopijas.

(19)

Iepriekšminēto starpnozaru atbalsti reklāmas jomā nepārsniegs 50 % likmi pasākumiem Eiropas Savienībā, tostarp Francijā, un 80 % likmi pasākumiem trešās valstīs.

(20)

Atbalsta provizoriskā summa (izteikta EUR) par paredzētajiem pasākumiem ir šāda:

(21)

Francija uzskata, ka pētniecības un eksperimentu pasākumu atbalsta mērķis ir veikt visai šai nozarei noderīgus vispārīgus pētījumus.

(22)

Pineau des Charentes deserta vīns: mikrobioloģija, inficēšanās ar baktērijām un tās sekas (pienskābes baktēriju attīstības faktoru noteikšana deserta vīnam Pineau des Charentes, inficēšanās testu un ārstniecības metožu izstrādāšana); Pineau des Charentes nogatavināšanās procesi (oksidācijas procesiem raksturīgo analītisko kritēriju identifikācija un nogatavināšanās faktoru atklāšana); analītiskās datu bankas veidošana (vispārējās analīzes – fermentējamā vīna spirta saturs, cukurs, pH vērtība, iespējamā ķīmiskā vai bakteriālā inficēšanās, metāli, katjoni, gaistošās vielas, augu aizsardzības līdzekļu atliekas).

(23)

Floc de Gascogne deserta vīns: vīnogulāju šķirņu un vienas vīnogulāja ražas vīnu pētniecība, lai optimizētu vīnogulāju šķirņu harmonizēšanu un palielinātu deserta vīna Floc de Gascogne svaigumu un augļu garšu (paaugstināta cukura satura, krāsas intensitātes un kopējā skābuma viendabīguma analīzes); armanjaka izpēte ļāva izstrādāt Floc de Gascogne deserta vīnu (analīzes pasākumi – vara sulfāta, etanola, etilacetāta, alkohola satura analīze, kā rezultātā gūts lietojamo armanjaku uzlabojums); tāda Floc de Gascogne izpēte un izstrāde, kas domāta zināma veida patēriņam, kvalitātes un kvantitātes pārbaudes un uzglabāšanas apstākļu izpēte.

(24)

Macvin du Jura deserta vīns: tehniskā attīstība (Jura vīnogulāju šķirņu grupu gatavības analīze, lai noteiktu vispiemērotāko brieduma stāvokli, kā arī piemērotākās vīnogulāju šķirnes Macvin du Jura deserta vīna ražošanai); šķirošana pēc vīnogu izmēra un vīnogulāju stādu marķēšana; vīnogu misas un spiešanas kvalitāte (misas ekstrakcijas metožu – dabiskā fermentācija, ļaujot vīnogām pirms novākšanas apsalt – un vīnogu miziņas macerācijas ietekme uz deserta vīnu Macvin du Jura aromātu); SO2 devu ietekme uz nosēdumu atfiltrēšanu; dzidrināšanaun apstrāde iepildīšanai pudelēs (salīdzinot dažādas metodes, ir iespējams iegūt un saglabāt Macvin du Jura deserta vīna dzidrumu pēc tā iepildīšanas pudelēs).

(25)

Paredzēto pētniecības darbu izmaksu finansējums būs 100 %. Atbalsta izlietošana šiem pētniecības pasākumiem, ieskaitot informātikas un bibliogrāfijas izmaksas un īstenoto pasākumu rezultātu izplatīšanu ieinteresētajām pusēm, 5 gadu ilgam laikposmam ir sadalīta šādi: Pineau des Charentes – 912 600 euro, Floc de Gascogne – 118 000 euro un Macvin du Jura – 65 000 euro.

(26)

Francijas iestādes definējušas ieplānotās tehniskās palīdzības darbības, kas galvenokārt sastāv no tehniskās izglītošanas, kuras mērķis ir ražošanas procesa uzlabojums un pārvalde visos līmeņos (izejvielu ražošana, vīnu izstrāde, degustācija), kā arī zināšanu popularizēšana.

(27)

Iepriekšminēto griestu pieņemšanas gadījumā šo darbu izmaksas tiks finansētas 100 % apmērā. Atbalsta izlietošanas provizoriskais sadalījums 5 gadu ilgam laika posmam šajā pozīcijā ir šāds: Pineau des Charentes – 280 800 euro un Floc de Gascogne – 169 000 euro.

(28)

Kvalitatīvu produktu ražošanā ir paredzēts atbalsts Pineau des Charentes un Floc de Gascogne sektoros šādiem pasākumiem: HCCP (riska analīze un kritisko kontrolpunktu noteikšana) un izsekojamība (tehniskām un likumdošanas prasībām atbilstīgas rokasgrāmatas izstrāde un izplatīšana); kvalitātes kontroles veicināšanas tehniskie un ekonomiskie pētījumi.

(29)

Šiem pasākumiem paredzētā atbalsta izlietošanas sadalījums 5 gadu ilgam laika posma ir šāds: Pineau des Charentes – 210 600 euro un Floc de Gascogne – 50 500 euro.

(30)

Pēc pasākumu pirmās izpētes Komisijai neradās būtiskas šaubas par paredzamā finansējuma piešķiršanas kārtību, noteikumiem vai metodi, lai gan Komisija uzskata, ka, piešķirot atbalstu reklāmas pasākumiem, Francijai, reklāmā norādot uz savas valsts produktu izcelsmi, skaidri jāapņemas to neizcelt un atstāt otrajā plānā.

(31)

Komisija uzsāka Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz atbalsta pasākumu saderību ar citiem Kopienas tiesību aktu, jo īpaši ar Līguma 90. panta nosacījumiem.

(32)

Jāatgādina, ka Eiropas Kopienu Tiesa anulēja Komisijas lēmumu par valsts atbalstu Nr. N 703/95, kura oficiāli paziņotais pasākums ir atbalsta shēmas pagarināšana (5).

(33)

Tiesa spriedumā atgādina, ka 1992. un 1993. gadā (6) Francijas valdība ieviesa diferencētu nodokļu sistēmu attiecībā uz deserta vīniem un dabiskajiem saldajiem vīniem. Līdz ar to kopš 1993. gada 1. jūlija deserta vīniem piemēroja akcīzes nodokli FRF 1 400 (7) apmērā par hektolitru un saldajiem dabiskajiem vīniem – FRF 350 apmērā par hektolitru.

(34)

Daži ražotāji 1993//94. gadā atteicās maksāt papildu akcīzes nodokli par deserta vīniem. Kad šis “akcīžu streiks” tika pārtraukts, 2004. gada jūnijā Valsts Kontrolētās cilmes vietas nosaukumu (AOC) deserta vīnu ražotāju konfederācijas prezidents pamatoja, ka, viņaprāt, Francijas valdība iecerējusi atlīdzināt Francijas ražotājiem nodokļu starpību ar ikgadēju pabalstu un kompensāciju laikposmā no 1994. līdz 1997. gadam.

(35)

1995. gadā Associação dos Exportadores de Vinho do Porto (Portvīna eksportētāju uzņēmumu apvienība, turpmāk tekstā AEVP) iesniedza Komisijai divas sūdzības. AEVP apgalvoja, ka pastāv saistība starp atšķirīgu nodokļu piemērošanu deserta vīniem un dabiskajiem saldajiem vīniem, no vienas puses, un atbalstu Francijas deserta vīna ražotājiem, no otras puses. AEVP uzskatīja, ka attiecīgā atbalsta mērķis ir kompensēt Francijas deserta vīna ražotājiem šo nodokļu starpību, kas pēc būtības nozīmē, ka šie maksājumi tiek piemēroti tikai ārvalstu deserta vīna ražotājiem. Tātad šī diskriminējošā nodokļu sistēma būtu pretrunā ar Līguma 95. pantu (tagad Līguma 90. pants).

(36)

Tiesa ir konstatējusi, ka daļa atbalsta sniedz priekšrocības atsevišķai ražotāju kategorijai, kas faktiski atbilst Francijas deserta vīna ražotāju kategorijai, kuriem nav izdevīga šāda nodokļu sistēmu, un, ka šī saikne starp nodokļu sistēmu un minēto atbalsta projektu rada nopietnas grūtības un neļauj novērtēt minētā projekta saderību ar Līguma noteikumiem.

(37)

Tiesa uzsver, ka šādos apstākļos Komisija AEVP iesniegtajās sūdzībās ietvertās pretenzijas varētu apzināt, tikai uzsākot Līguma 93. panta 2. punktā (tagad Līguma 88. panta 2. punkts) paredzēto procedūru.

(38)

Turklāt Tiesa konstatēja motivācijas trūkumu Komisijas lēmumā, jo Komisija nepaskaidroja, kā tā secināja, ka AEVP sūdzība par iespējamu Līguma 95. panta (tagad EK Līguma 90. pants) pārkāpšanu nav bijusi pamatota.

(39)

Tāpēc Tiesa secināja, ka apšaubītajam lēmumam bija nelikumīguma pazīmes gan tādēļ, ka tika kavēta Līguma 93. panta 2. punktā (tagad 88. panta 2. punkts) minētās procedūras uzsākšana, gan arī tādēļ, ka netika ievērots Līguma 190. pantā (tagad 253. pants) paredzētais noteikums obligāti motivēt lēmumus.

(40)

Šā sprieduma kontekstā Komisija uzskatīja par nepieciešamu Līguma 90. panta gaismā padziļināti izpētīt paziņoto atbalsta shēmas termiņa pagarināšanu Tiesas anulētajā lēmumā.

(41)

Pasākuma iepriekšējā izpētē Komisija vēlējās noskaidrot Francijas iestādēs, vai Valsts atbalsts faktiski nav bijis Vispārējā nodokļu kodeksa 402 bis pantā paredzētā nodokļa daļēja atlaide par labu vienīgi Francijas deserta vīnu ražotājiem.

(42)

Šā pirmā posmalaikā sniegtajās atbildēs, pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem, Francija uzsvēra, ka ne agrāk nav bijis, ne arī tagad nav nav saistību starp piedāvātajiem atbalsta pasākumiem un akcīzēm.

(43)

Pēc Francijas valdības domām, atbalstam piešķirtp summu (2,4 milj. euro gadā, 12 milj. euro piecu gadu laikposmā) nevar salīdzināt ar to, ko šī nozareienes nodokļos (akcīzēs). Tā pārdotie 150 000 hektolitri AOC deserta vīna ar akcīzes nodokli 214 EUR/hl veido vairāk nekā 32 milj. euro ieņēmumu no akcīzēm gadā.

(44)

Ņemot vērā šo īpašo 214 EUR/hl lielo deserta vīnu nodokli 54 EUR/hl vietā, ar kuru apliek dabiskos pussaldos vīnus, šī nozare ir aplikta ar papildu 24 milj. euro akcīzes nodokli. Francijas valdība uzskata, ka arī šī summa ir nesamērojama ar piedāvātā atbalsta lielumu.

(45)

Francijas valdība uzskata, ka nekad nav īstenots neviens pasākums, ar kuru saskaņā ar Vispārējā nodokļu kodeksa 402. bis pantu nodokļos ievāktie finansu līdzekļi tiktu izmantoti atpakaļ par labu valst deserta vīnu ražotājiem. Tādējādi laika posmā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim ieņēmumi no nodokļiem tika ieskaitīti Fonds de solidarité vieillesse (Pensiju solidaritātes fondā). Laika posmā no 2001. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim tie tika pārskaitīti fondā, kas paredzēts darba laika samazināšanas finansējumam. Kopš 2004. gada 1. janvāra šie ieņēmumi tiek atkal pārskaitīti valsts budžetā.

(46)

Pēc šīs informācijas izpētes Komisija secināja, ka ar to nepietiek, lai nepārprotami kliedētu šaubas par iekasētā nodokļa un atbalsta saistību.

(47)

Komisija uzskatīja, ka trūkst tiešas atbilstības starp atbalsta summu (2,4 milj. euro) un deserta vīnu akcīzes nodokļa ieņēmumiem (32 milj. euro) vai arī starp atbalsta apjomu (2,4 milj. euro) un to summu (24 milj. euro), ko iegūst no deserta vīnu papildu akcīzēm attiecībā pret pussaldajiem dabiskajiem vīniem, vēl nav pietiekams pierādījums tam, ka nebūtu saistības starp minēto nodokli un atbalstu. No tā izriet, ka šajā procedūras posmā nevar izslēgt iespēju, ka atbalstu vismaz daļēji varētu izlietot Francijas deserta vīnu ražotāju nodokļos samaksātās summas atlīdzināšanai un ka šādu kompensāciju nevarēs saņemt citi Kopienas ražotāji.

(48)

Turklāt Komisija uzskatīja arī, ka ir jāņem vērā Tiesas raizes par to, lai ieinteresētās trešās puses varētu sniegt argumentus par iespējamo Līguma 90. panta prasību pārkāpumu.

(49)

Lēmumā uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru Komisija lūdza Francijai iesniegt papildu datus un skaitļus tā, lai pamatotu savus argumentus.

(50)

Vispirms Francijas iestādēm tika lūgts precizēt, vai valsts jau ir apņēmusies daļēji vai pilnā apmērā izmaksāt Francijas deserta vīna ražotājiem kompensācijas par sekām, ko izraisīja šā vīna aplikšana ar nodokli 1993. gadā.

(51)

Tad Komisija lūdza Francijas iestādes iesniegt datus, par kādām summām iekasēti ieņēmumi no akcīzes nodokļiem gan par Francijas deserta vīniem, gan par importētajiem produktiem, kā arī datus par katru produkcijas veidu atsevišķi (kuru izcelsme ir Francija vai Kopiena).

(52)

Komisija atzīmēja, ka Pineau de Charantes ar kopsummu 78 % apmērā no paziņoto atbalstu summas neapstrīdami ir galvenais saņēmējs, nākamais ir Floc de Gascogne, kas saņem atbalstu 17 % apmērā, tad Pommeau de Normandie – 3 % apmērā un visbeidzot Macvin du Jura – 2 % apmērā. Francijas iestādēm tika lūgts paskaidrot, vai šie procenti par katru no produkcijas veidiem atbilst ieņēmumiem, ko valsts iegūst, iekasējot nodokļus par deserta vīnu.

(53)

Tā kā lielākā daļa atbalstu tiek ieguldīti reklāmas pasākumos, Francijas iestādēm tika lūgts paskaidrot, vai tā atbalsta proporcija, ko finansē no valsts budžeta, lai atbalstītu šos pasākumus, atspoguļo Francijas valsts prioritāšu izvēli citās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši attiecībā uz augstas kvalitātes produktiem.

(54)

Eiropas Komisija prasīja Francijai datus par to budžetu, kuru Francijas ieguldījusi atbalstā reklāmas kampaņas īstenošanai attiecībā uz katru no četriem konkrētajiem produktiem.

(55)

Visbeidzot Franciju lūdza iesniegt arī skaidrojumus attiecībā uz iespējamo sakaru, kāds pastāv strap tiem naudas resursiem, kas iegūti no brīvprātīgajām obligātajām iemaksām, un valsts budžetu atbalstu finansēšanai.

(56)

Francija 2005. gada 10. janvāra vēstulē pievienoja šādus komentārus un datus.

(57)

Attiecībā uz reklāmas pasākumiem (sk. 30. apsvērumu) Francijas iestādes apņēmās, ka finansējamos pasākumos produktu reklāma neakcentēs attiecīgo Francijas deserta vīnu izcelsmes vietu.

(58)

Tāpat Francija vēlreiz atzīmē, ka attiecībā uz saikni starp deserta vīnu nodokļiem un atbalstu nepastāv savstarpējā saistība starp akcīzes nodokļu ieņēmumiem un atbalsta apmēru no valsts budžeta. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa, ieskaitot arī tos, kuri iekasēti no deserta vīnu realizācijas, tiek iemaksāti valsts kopējā budžetā. Francija uzskata, ka valsts iestādes lēmumus par dažu ekonomikas nozaru atbalstu pieņem pilnīgi neatkarīgi. Šajā gadījumā atbalsta mērķis ir novērst dažus strukturālus trūkums, ar kuriem sastopas šo vīnu ražošanas nozare, jo īpaši sliktas patērētāju zināšanas, tas, ka ražotājuzņēmumi ir nelieli un izkaisīti, kā arī līdzekļu trūkums savas tirgus nišas noteikšanai.

(59)

Francija apstiprināja, ka nepastāv neviens juridisks dokuments, kas pieļautu deserta vīnu ražotāju iemaksātās akcīzes kompensāciju (sk. 50. apsvērumu).

(60)

Attiecībā uz Francijas deserta vīnu patēriņa un importēto deserta vīnu ieņēmumu skaitļiem (sk. 51. apsvērumu), Francijas valdība vispirms paskaidroja, ka nodokļu statistika (veidota no akcīzes tarifiem) neļauj diferencēt Francijas produkciju no produkcijas, kas ražota kādā citā Kopienas dalībvalstī.

(61)

Atbilstīgi Muitas dienestu sniegtajiem datiem 2003. gadā iekasētā akcīzes nodokļa summa no pussaldajiem dabīgajiem vīniem un jebkuras izcelsmes deserta vīniem ir aptuveni 142,5 milj. euro, kas ir sadalīti šādi: 25,2 milj. euro par pussaldajiem dabiskajiem vīniem ar akcīzes nodokļa likmi 54 EUR/hl jeb produkta tilpuma 467 000 hl un 117,3 milj. euro par deserta vīniem ar akcīzes nodokļa likmi 214 EUR/hl jeb 548 000 hl produkta tilpuma.

(62)

Šajā pēdējā apkopojumā, atbilstīgi ražas deklarācijām, ir iespējams norobežot Francijā ražotos deserta vīnus, kas veido 94 477 hl Pineau des Charentes, 2 091 hl Macvin du Jura, 5 680 hl Pommeau un 6 057 hl Floc de Gascogne produkcijas.

(63)

Francijas valdība ir iesniegusi tabulu, kas attēlo paredzamo atbalstu sadalījumu starp četrām starpnozaru profesijām un attiecīgu deserta vīnu saražoto apjomu sadalījumu (sk. 52. komentāru).

(64)

Francijas valdība konstatē, ka katra saražotā deserta vīna daļa kopējā daudzumā un paredzamā atbalsta lieluma procentuālie skaitļi ir tuvi, taču pilnīgi nesakrīt. Francija uzsvēra, ka paredzamo atbalstu sadalījums ir saskaņošanas rezultāts starp atbalsta saņēmējām starpnozaru organizācijām, nevis valsts iestāžu uzspiests pasākums.

(65)

Attiecībā uz Komisijas jautājumu par reklāmas pasākumiem atvēlēto budžetu (sk. 53. apsvērumu) Francijas valdība iesniedza datus, kas parāda, ka it sevišķi noteikrā reģionā ražotu kvalitatīvo vīnu sektorā reklāmas pasākumiem piešķirtās summas veido no 50 % līdz 70 % no starpnozaru organizāciju rīcībā esošā kopējā budžeta.

(66)

Francijas valdība iesniedza datus par budžeta sadalījumu katrai no četrām iesaistītajām starpnozaru organizācijām reklāmas kampaņu īstenošanai Francijā. Ja atbalsta režīms tiks apstiprināts, šis sadalījums netiks mainīts un tas būtu starpnozaru organizāciju brīvās izvēles rezultāts.

(67)

Plānojot atbalsta finansējumu par iespējamu saistību starp resursiem no brīvprātīgajām obligātajām iemaksām (BOI) un resursiem no valsts budžeta, Francija ir iesniegusi šādu tabulu.

(68)

Ieņēmumus, kurus var izlietot reklāmas pasākumiem, nav jāierobežo līdz summai, ko iegūst no brīvprātīgajām obligātajām iemaksām. Jo īpaši starpnozaru organizācijas var smelties arī no citiem resursiem, kā, piemēram, no pakalpojumu sniegšanas, reklāmas materiālu tirdzniecības u.tml. Francijas valdība apstiprināja, ka reklāmas pasākumi veidos daļu no privātā sektora finansējuma vismaz 50 % robežās no pieļaujamajām izmaksām.

(69)

Lai salīdzinātu plānoto atbalstu un akcīzes ieņēmumus, kas aptuveni aprēķināti no novāktā apjoma (8), Francija ir iesniegusi šādus datus.

(70)

Francijas valdība uzsver, ka šī pēdējā tabula ir īpaši nozīmīga, jo no tās nevar spriest, ka atbalsta mērķis būtu kompensēt palielināto akcīzes nodokli, tāpēc ka nav nekādas kvantitatīvas sakarības.

(71)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu, ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(72)

Lai uz kādu pasākumu varētu attiecināt Līguma 87. panta 1. punktu, tam jāatbilst visiem šiem četriem nosacījumiem: 1) pasākums jāfinansē ar valstij vai ar valsts budžeta līdzekļiem, 2) tam izlases veidā jāattiecas tikai uz konkrētiem uzņēmumiem vai ražošanas nozarēm, 3) tam ir jāsniedz ekonomiska priekšrocība saņēmējiem uzņēmumiem, 4) tam ir jāietekmē Eiropas Kopienas iekšējā tirdzniecība un jātraucē konkurence vai jārada konkurences traucējumu draudi.

(73)

Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka minētais pasākums šiem noteikumiem atbilst.

(74)

Valsts ar saviem budžeta resursiem pilnībā finansēs pētījumus, tehnisko atbalstu un augstas kvalitātes produktu ražošanas attīstību.

(75)

Turpretim reklāmas un veicināšanas pasākumus finansēs daļēji valsts un daļēji (vismaz 50 %) tirdzniecības organizācijas ar līdzekļiem, kuri iegūti no brīvprātīgajām obligātajām iemaksām (BOI), ko ietur no to locekļiem.

(76)

Komisija uz turpmāk minēto apsvērumu pamata uzskata, ka reklāmai un veicināšanas pasākumiem piešķirtao budžetu veido tikai no valsts resursiem.

(77)

Saskaņā ar Komisijas pastāvīgu praksi kādas nozares uzņēmumu obligātās iemaksas, no kurām finansē atbalsta pasākumu, tiek pielīdzinātas parafiskālajiem maksājumiem un tātad pieder pie valsts budžeta līdzekļiem tad, ja šīs iemaksas nosaka valsts ar nodokļu palīdzību, vai tad, ja šo iemaksu pārskaita caur valsts institūciju, kas dibināta saskaņā ar likumu.

(78)

Šajā gadījumā ar starpnozaru organizāciju līgumu darbības lauka paplašināšanas procedūras palīdzību Francijas valdība šīs iekasētās iemaksas noteica par obligātām. Līgumus darbības lauka paplašināšanu veica, pieņemot lēmumu, kuru publicēja Journal officiel de la République française (Francijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī). Lai no iemaksas gūtu visus sagaidāmos rezultātus, tām nepieciešams valsts iestādes juridisks akts.

(79)

Tomēr Tiesas judikatūra ierosina, lai, izvērtējot, vai kāds pasākums pieskaitāms valsts atbalstam, jāizpētī arī, vai tas ir atbalsta pasākums, ko veic valsts (imputable à l’Etat) (9). Nesenā judikatūra (10) ir sniegusi informāciju, kura šeit jāapskata.

(80)

Tiesa paziņoja, ka daži arodorganizāciju locekļu finansētie pasākumi no resursiem, kas veidoti no to locekļu iemaksām, ir ārpus Līguma 87. panta 1. punkta darbības lauka, ņemot vērā, ka (a) šīs iemaksas obligāti tikušas izmantotas minētā pasākuma finansēšanai; (b) arodorganizācijai vai valsts iestādēm nevienā brīdī nav bijis tiesību brīvi rīkoties ar šiem resursiem; (c) par pasākuma īstenošanu atbildvienīgi attiecīgā arodorganizācija, un pasākums nav bijis daļa no valsts politikas. (...).

(81)

No šīs judikatūras var secināt: ja valstij ir vienkārši starpnieka loma, jo tā neiesaistās nozares uzņēmēju politikas noteikšanā un nevienā brīdī nevar izmantot saņemtos resursus, kas ir piešķirti tikai noteiktiem pasākumiem, valsts nevar tikt iesaistīta. Tādēļ šādus pasākumus nevar pieskaitīt pie valsts atbalsta.

(82)

Tomēŗ šajā gadījumā pasākums neatbilst Pearle spriedumā noteiktajiem kritērijiem. Īpaši fakts, ka valsts 50 % apmērā līdzfinansē reklāmas un veicināšanas pasākumus, skaidri norāda, ka šie pasākumi pieder pie valsts politikas, un līdz ar to finansēšanai izmantotie fondi var tikt uzskatīti par valsts resursiem, kas piešķirti uz valsti attiecināmiem pasākumiem.

(83)

Pasākumi attiecas vienīgi uz Francijas deserta vīna ražotājiem un līdz ar to ir selektīvi.

(84)

Deserta vīnu ražotāji iegūst ekonomiskas finanšu priekšrocības no dažādām darbībām (pētniecības projektiem, tehniskā atbalsta, augstas kvalitātes produkcijas ražošanas attīstības, veicināšanas pasākumiem un reklāmas). Tas uzlabo šā atbalsta saņēmēju stāvokli konkurentu priekšā. Saskaņā ar Tiesas pastāvīgu judikatūru konkurējošā uzņēmuma pozīciju uzlabošana ar valsts atbalstu lielākoties norāda uz konkurences traucējumu iepretim citiem uzņēmumiem, kuri šādu atbalstu nesaņem (11).

(85)

Šis atbalsts var viegli ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja tās atbalsta vienas valsts ražošanu vairāk nekā citu dalībvalstu ražošanu. Vīnkopības nozare Kopienā ir ļoti atvērta konkurencei, ko labi parāda kopējā tirgus organizācija šīs nozares tirgū.

(86)

Turpmāk sniegtajā tabulā piemēra pēc apkopoti dati par vīnkopības produktu tirdzniecības līmeni Kopienas iekšienē un Francijā 2001., 2002. un 2003. gadā (12).

(87)

Dažas ieceres ir plānotas realizēt ārpus Eiropas Savienības. Taču savstarpējā atkarība tomēr pastāv tirgu starpā, kuri darbojas ar Kopienas kompānijām, neizslēdzot, ka atbalsts varētu traucēt konkurenci Kopienas iekšienē (13), pat ja šo atbalstu sniedz par eksportējamu produkciju ārpus Kopienas (14).

(88)

Ņemot vērā iepriekšminēto, uz apskatāmajiem pasākumiem Līguma 87. panta 1. punkts attiecināms tikai tad, ja šie pasākumi var atbilst kādam no Līgumā paredzētajām atkāpēm.

(89)

Šajā posmā vienīgais izņēmums ir 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts, kurā paredzēts, ka par saderīgu ar kopējo tirgu var uzskatīt tādu atbalstu, ko piešķir, lai veicinātu atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu ekonomikas reģionu attīstību, ja vien šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā ar vispārējām interesēm.

(90)

Lai varētu izmantot iepriekšminēto atkāpi, atbalstiem jāatbilst valsts normatīvajiem aktiem par valsts atbalstu. Komisija vispirms pārliecinās, vai ir piemērojama Komisijas 2003. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (15). Ja šī regula nav piemērojama, tad Komisija pārbauda, vai var piemērot citu juridisko pamatu, tādu kā Kopienas vadlīnijas vai Kopienas nostādnes.

(91)

Tā kā plānotie atbalsta pasākumi nav attiecināmi tikai uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, Regula (EK) Nr. 1/2004 nav piemērojama. Savā vērtējumā Komisija pamatojas uz šādiem instrumentiem: (a) Kopienas vadlīnijas par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (16) (turpmāk – lauksaimniecības vadlīnijas); (b) Kopienas Vadlīnijas par valsts atbalstu produktu reklāmai, kuri minēti EK līguma I pielikumā un dažiem produktiem, kas neattiecas uz I pielikumu (17) (turpmāk – reklāmas vadlīnijas) un (c) Kopienas ierobežojumi valsts atbalstam pētniecībā un attīstībā (18) (turpmāk – ierobežojumi).

(92)

Ņemot vērā, ka paredzētais atbalsts vismaz daļēji jāfinansē ar obligātajām iemaksām, kuras pielīdzinātas parafiskālajiem nodokļiem, Komisija ir arī novērtējusi atbalsta finansējuma kārtību.

(93)

EK Līguma I pielikumā minēto produktu Kopienas Vadlīnijas par valsts atbalstu reklāmas pasākumiem (19) (turpmāk, reklāmas vadlīnijas) paredz negatīvos un pozitīvos kritērijus, kuriem jābūt ievērotiem visās valsts atbalsta shēmās. Tādējādi saskaņā ar vadlīniju 16. – 30. punktu, reklāmas pasākumi nevar būt pretrunā ar Līguma 28. pantu vai ar atbilstošiem Kopienas tiesību aktiem, un šie pasākumi nedrīkst būt vērsti uz noteiktiem uzņēmumiem.

(94)

Francijas iestādes paskaidroja, ka veiktās darbības nedod ieguvumu konkrētiem uzņēmumiem, ka reklāma nenomelno citus Kopienas produktus un ka tā neizmantos reklāmā nekādu nekādu nelabvēlīgu salīdzinājumu, lai izceltu savas valsts produktus.

(95)

Atsaucēm uz valsts izcelsmi jābūt otršķirīgām salīdzinājumā ar galveno, kas tiek nodots kampaņas laikā patērētājiem, un šai izcelsmei nav jābūt galvenajam iemeslam, kāpēc viņiem tiek ieteikts pirkt šo produktu. Šajā gadījumā ir svarīgi, lai produktu Francijas izcelsme nekļūstu par galveno informāciju, ko izplata Francijas teritorijā īstenotās reklāmas kampaņas.

(96)

Francijas iestāžu izsūtītie paraugi, kā arī skaidra Francijas apņemšanās šai virzienā, ļauj secināt, ka netiks īpaši uzsvērta produkcijas izcelsme un ka reklāmas kampaņā visas atsauces uz izcelsmi būs otršķirīgas.

(97)

Kas attiecas uz bažām saistībā ar reklāmas vadlīniju 31. līdz 33. punktu par reklāmu, produktiem, uz kuriem var attiecināt reklāmas kampaņas, ir jāatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: tas ir lauksaimniecības produktu pārpalikums vai mazāk izmantotās vietas, jauna produktu vai substitūciju pārpalikums, noteiktu reģionu attīstība, mazo uzņēmumu attīstība, augstas kvalitātes produkti, ieskaitot bioloģiskos produktus.

(98)

Šajā sakarā Francijas iestādes paskaidroja, ka pasākumu mērķis ir attīstīt attiecīgās produkcijas reģionu, pārdodot to parastos produktus. Tās atbildīs nepieciešamībai sniegt atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu tīklam mērķa ģeogrāfiskajās zonās: iesaistītie vīnkopības nozares uzņēmumi ir galvenokārt neliela izmēra struktūras ar mazu algoto darbinieku skaitu, un bieži vien tie ir ģimenes uzņēmumi. To mērķis ir arī attīstīt augstas kvalitātes produkciju (AOC).

(99)

Attiecībā uz atbalstu reklāmas pasākumiem, kas paredzēts lauksaimniecības produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfisko apzīmējumu, kas reģistrēta Kopienā (20), Komisija, lai nodrošinātu, ka atbalsts netiks piešķirts individuālajiem ražotājiem, pārbauda, vai visiem AOC ražotājiem ir vienādas tiesības uz atbalstu. Tas nozīmē, ka reklāmas pasākumiem jāatspoguļo AOC, nevis jebkādu logo vai etiķeti, ja vien visiem ražotājiem nebūtu tiesības to izmantot. Tāpat arī no praktiskā viedokļa, kad palīdzība tiek piešķirta ražotāju grupējumam, Komisija prasa garantijas, ka palīdzība skars visus ražotāju neatkarīgi no tā, vai viņi ir grupējuma biedri vai ne.

(100)

Francijas iestādes ir apņēmušās, ka peļņu no atbalsta gūs ar kolektīvās darbības palīdzību, bez diskriminācijas, visi reklamētā produkta ražotāji, tāpat kā uzņēmēji, kas saistīti ar šā produkta tirdzniecību.

(101)

Kas attiecas uz atbalsta limita noteikšanu atbilstoši vadlīniju 60. punktam, reklāmas pasākumi var tikt finansēti 50 % apmērā no valsts resursiem, kredīta atlikuma avotam jābūt arodorganizācijām un starpnozaru saņēmējām organizācijām.

(102)

Francijas iestādes apņemas ierobežot valsts finansējuma līmeni līdz, maksimums, 50 % no Eiropas Savienībā iekšēji pārraudzītiem reklāmas pasākumiem. Kredīta atlikuma avotam jābūt lauksaimniecības nozares uzņēmējiem.

(103)

Darbības, kas veiktas ārpus Eiropas Savienības, var tikt finansētas 80 % apmērā. Tas sakrīt ar Komisijas pieņemto praksi (21), saskaņā ar kuru ražotāju līdzdalība šāda veida darbībās ir iekļauta īpaši Padomes 1999. gada 14. decembra Regulā (EK) Nr. 2702/1999 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem trešās valstīs (22), kur apskatīts jautājums par līdzfinansētajiem pasākumiem. Runājot par Kopienas realizējamiem pasākumiem trešās valstīs, šīs regulas 9. pantā paredzēts, ka sabiedrisko attiecību, lauksaimniecības un pārtikas produkcijas reklāmas un veicināšanas pasākumus daļēji jāsedz piedāvātājām organizācijām. Tādējādi pasākumiem, kas ilgst vismaz divus gadus, to minimālais līdzfinansējums ir 20 % no izmaksām, Kopienas līdzsfinansējot ne vairāk kā 60 % un dalībvalstīm līdzsfinansējot 20 % apmērā. Tādējādi šāda veida pasākumi, kur vismaz 20 % no izdevumiem faktiski finansē saņēmēji, šķiet pamatoti, lai ierobežotu konkurences traucēšanu attiecībā uz citu Kopienas produkciju.

(104)

Francijas iestādes nosūtīja Komisijai ar paziņoto atbalstu finansēto reklāmas un veicināšanas pasākumu paraugus, kas apliecina iepriekšminēto iestāžu saistību izpildi.

(105)

Komisija secina, ka šie atbalsti atbilst Kopienas tiesību aktu nosacījumiem.

(106)

Kas attiecas uz pasākumiem un eksperimentiem, kā arī zinātniskā progresa izplatīšanu pētniecības jomā, lauksaimniecības vadlīniju 17. punktā paredzēts, ka atbalsts pētniecības un attīstības jomā ir jāpārbauda saskaņā ar Kopienas valsts atbalsta sistēmas uzstādītajiem kritērijiem, kas ir izklāstīti dokumentācijā par Kopienas valsts atbalsta sistēmu pētniecībā un attīstībā (23). Pēdējais precizē, ka finansiālā palīdzība, kas ir iespējama 100 % apmērā, ir saderīga ar kopējo tirgu, pat ja pētniecību un attīstību veiktu uzņēmumi, ja vien tur iekļautie četri nosacījumi tiek izpildīti katrā gadījumā:

(107)

Francijas iestādes ir apņēmušās, ka:

(108)

Komisija secina, ka atbalsts atbilst nosacījumiem, kas pastāv Kopienas līmenī.

(109)

Lauksaimniecības vadlīniju 1. punktā paredzēts, ka šāds atbalsta veids ir pieļaujams ar 100 % intensitātes pakāpi, ja tās ir pieejamas katrai personai, kas tiesīga atbalstu saņemt un kas darbojas konkrētajā apgabalā, objektīvi noteiktos apstākļos, un ka piešķirtā atbalsta kopējā summa 3 gadu laikā nepārsniegtu 100 000 euro vienam atbalsta saņēmējam vai – attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – līdz 50 % no attaisnotajiem izdevumiem (piemēro lielākajai kopējai summai). Francijas iestādes ir apņēmušās ievērot šos nosacījumus.

(110)

Komisija secina, ka atbalsts atbilst Kopienā noteiktajiem nosacījumiem.

(111)

Lauksaimniecības vadlīniju 13. punktā paredzēts, ka šāds atbalsts ir atļauts ar intensitātes likmi 100 %, ja tas ir pieejams visiem dalībniekiem, kas darbojas attiecīgajā apgabalā, kas ir objektīvi noteiktos apstākļos, un ka piešķirtā kopsumma nepārsniedz 1 000 euro uz atbalsta saņēmēju 3 gadu laikposmā vai, runājot par MVU (mazie un vidējie uzņēmumi), līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām, kas ir lielākais piešķiramais atbalsts. Francijas varas iestādes apņēmās ievērot šos nosacījumus.

(112)

Komisija secina, ka atbalsts atbilst Kopienā noteiktajiem nosacījumiem.

(113)

Saskaņā ar EK Tiesas judikatūru (25) Komisija uzskata, ka valsts atbalsta finansējums ar obligāto iemaksu palīdzību var ietekmēt atbalstu, izpaužoties kā privilēģijas, kas pārsniedz atbalsta robežas. Šīs iemaksas (BOI) faktiski veido obligātos maksājumus. Saskaņā ar šo Tiesas judikatūru Komisija uzskata, ka atbalstu nevar finansēt ar līdzekļiem, kas gūti no parafiskālajiem maksājumiem, jo tos jāmaksā arī par produktiem, ko ieved no citām dalībvalsīm.

(114)

BOI tiek piemērotas AOC deserta vīniem, ko tirgo vīnkopji, profesionālās organizācijas, vīndari, lieltirgotāji un tirgotāji, kas atrodas attiecīgā AOC deserta vīna ražošanas apgabalā. Francijas iestādes paskaidroja arī, ka atšķirībā no nodokļiem, kurus iekasē, pamatojoties uz Kopienas direktīvām, kas skar alkohola un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokli, starpnozares iemaksas pēc definīcijas attiecas vienīgi uz konkrētajiem AOC deserta vīniem, un līdz ar to tikai uz produkciju no likumdošanā noteiktajiem reģioniem, un tas nozīmē, ka deserta vīni no citām dalībvalstīm tur nav iekļauti.

(115)

Kas īpaši attiecas uz lieltirgotājiem, nav izslēgts, ka viņi var tirgot arī importētus produktus. Francijas iestādes precizēja, ka starpnozares iemaksām, ko maksā lieltirgotāji, tiks pakļauti vienīgi AOC apzīmētie deserta vīni Pineau des Charentes, Floc de Gascogne, Pommeau de Normandie un Macvin du Jura. Tātad nevienam no importētajiem vīniem šīs iemaksas netiek piemērotas.

(116)

Tādējādi, tā kā vienīgā ar nodokli apliktā produkcija ir AOC deserta vīnu nacionālās izcelsmes produkcija, var secināt, ka neviens importētais produkts nav aplikts ar šo nodokli.

(117)

Attiecībā uz valsts atbalstu, ko finanansē no parafiskālo nodokļu ieņēmumiem, Tiesa izvirzīja citus kritērijus, kuri šeit jāizpēta. Nygard lietā (26) Tiesa pieņēma lēmumu, ka nodokļa piemērošanai jātiek uzskatītai par Līguma 90. pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu, ja priekšrocības, ko sniedz ieņēmumu piešķiršana no nodokļu piemērošanas, dod labumu īpašie tiem ar nodokli apliktajiem Francijas produktiem, kas tiek pārstrādāti vai tirgoti valsts iekšējā tirgū, daļēji kompensējot nodokļu nastu un tā nostādot nelabvēlīgā situācijā eksportētos nacionālos produktus.

(118)

Atbalsts reklāmai un veicināšanas pasākumiem, kuri vienīgie var būt finansēti no BOI iekrājumiem, dod labumu tirdzniecības sektoram, un lieltirgotāji savukārt varētu būt ieinteresēti pārdot produkciju tikai ārpus Francijas vai ārpus Eiropas Savienības.

(119)

Francijas varas iestādes apgalvoja, ka gan Pineau des Charentes valsts komiteja, gan Floc de Gascogne starpnozares komiteja finansē reklāmas un veicināšanas pasākumus kā Francijā, tā arī Eiropas Savienības un trešās valstīs. Lēmumus šajās komitejās pilnīgi neatkarīgi pieņemtu to administratīvās padomes, ko pārstāv visi nozares dalībnieki.

(120)

Savukārt, tādas organizācijas kā “Interprofession Des Appellations Cidricoles” un “Comité interprofessionnel des vins du Jura” pagaidām neparedz finansēt pasākumus ārpus Francijas tirgus. Tomēr, atbilstīgi Francijas iestāžu datiem, šī orientēšanās uz Francijas tirgu attiektos uz pašu šīs nozares politisku, kuras prioritāte ir pilnveidot savu iesakņošanos nacionālajā tirgū, zinot, ka deserta vīnu pārdošana ārzemēs nav saistīta ar tirdzniecības ieražām. Francijas iestādes apliecina, ka šī orientēšanās nav neizdevīga nevienam lieltirgotājam, tādēļ ka pārdošanas lielums ārpus Francijas tirgus paliek otršķirīgs, kā arī nav specializētu lieltirgotāju eksporta preču pārdošanā.

(121)

Jebkurā gadījumā Francijas iestādes ir apņēmušās panākt, lai ar starpnozares iemaksām finansētiem pasākumiem dotu labumu eksportētajiem produktiem tādā pašā mērā, kā produktiem, ko pārdod valsts teritorijā.

(122)

Komisija pieņem rakstisku apstiprinājumu par šīm saistībām un uzskata, ka no Francijas iestāžu sniegtajiem datiem šobrīd nevar spriest par to, ka deserta vīni būtu diskriminēti.

(123)

Tomēr Komisija īpaši vērš Francijas varas iestāžu uzmanību uz Nygard sprieduma nozīmi attiecībā diskrimināciju starp par eksportēto un Francijas teritorijā tirgoto produkciju. EK Tiesa izlēma, ka lēmums par iespējamu produkcijas diskriminācijas pakāpi ir jāpieņem valsts tiesai. Tādēļ tai ir jāpārbauda noteiktā references laikposmā finanšu atbilstība starp kopējiem ieņēmumiem no nacionālajā tirgū realizētās produkcijas saistībā ar piemērojamo nodokli un priekšrocībām, kuras šī produkcija gūst īpaši.

(124)

Ir jāatgādina: ja valsts atbalsta procedūras pārkāpj citas līguma prasības, tad valsts atbalstu nevar paziņot par saderīgu ar kopējo tirgu. Komisija izpētīja AEVP sūdzības pamatotību par atbalstu Nr. 703/95 attiecībā uz iespējamo Līguma 90. panta pārkāpumu. Komisija atzīmē, ka AEVP nav iesniegusi nevienu apsvērumu šajā procedūrā.

(125)

Līguma 90. pantā paredzēts, ka “dalībvalstis citu dalībvalstu ražojumiem tieši vai netieši neuzliek iekšējos nodokļus, kas lielāki par tiem, kas tieši vai netieši uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem. Dalībvalstis turklāt neuzliek citu dalībvalstu ražojumiem tādus iekšējos nodokļus, kas netieši aizsargā citus ražojumus.”

(126)

Šajā gadījumā Francijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme deserta vīniem ir viena un tā pati neatkarīgi no tā, vai vīnam ir Francijas izcelsme, vai arī tas ražots citās dalībvalstīs.

(127)

Tādējādi Līguma 90. panta prasībām neatbilstoša diskriminējoša aplikšana ar nodokli Francijā būtu vienīgi tad, ja Francijas ražotāju samaksātais nodoklis būtu daļēji kompensēts ar atbalsta palīdzību, ko saņemtu šie paši ražotāji tā, ka visiem pārējiem ražotājiem minētais nodoklis būtu jāmaksā pilnībā.

(128)

Vispirms jākonstatē, ka Līguma noteikumi par valsts atbalstu uz nodokļiem neattiecas, izņemot, ja tie ir atbalsta pasākuma maksāšanas veids un ir šā atbalsta neatņemama sastāvdaļa.

(129)

Tādējādi nodoklis attiecībā uz deserta vīniem neietekmē plānoto atbalstu saderību un nav šeit jāizskata, ja vien nepastāv pietiekoša saikne starp minēto nodokli un atbalsta pasākumiem.

(130)

Eiropas Kopienas Tiesas 2005. gada 13. janvāra spriedums Streekgewest Westelijk Noord-Brabant  (27) lietā, ko nolasīja pēc Līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanas pret šajā lēmumā izskatāmajiem atbalsta pasākumiem, ir ļāvis noskaidrot apstākļus, kādos ir jāuzskata, ka pastāv pietiekama saikne starp nodokli un atbalsta pasākumu, lai varētu uzskatīt, ka nodoklis ir atbalsta sastāvdaļa.

(131)

Iepriekšminētā sprieduma 26. punktā tieši precizēts: lai nodokli vai nodokļa daļu varētu uzskatīt par atbalsta pasākuma sastāvdaļu, tad, pateicoties spēkā esošiem valsts tiesību aktiem, obligāti ir jābūt savstarpējai atkarībai starp nodokli un atbalsta pasākumu tādā nozīmē, ka ar nodokli apliekamais produkts tieši ietekmē atbalsta lielumu un, kā sekas tam, šā atbalsta saderīguma novērtējumu ar kopējo tirgu.

(132)

Streekgewest lietā Tiesa nosprieda, ka pat tad, ja dalībvalsts budžeta aplēses vajadzībām jāuzskata, ka nodokļa palielinājumu kompensē priekšrocības (atbalsts), šis apstāklis nav pietiekošs, lai pierādītu, ka pastāv cieša saikne starp nodokli un valsts atbalstu (28).

(133)

Šajā gadījumā Francija norādīja, ka ieņēmumi no nodokļa tiek ieskaitīti valsts kopējā budžetā un ka nepastāv neviens juridisks teksts, kas atļautu deserta vīnu ražotāju iemaksātā akcīzes nodokļa atmaksāšanu. Un nekas no Komisijas rīcībā esošās informācijas neliecina, ka tā nebūtu. Uz šāda konstatējuma pamata Komisija var secināt, ka nav savstarpējas atkarības starp nodokli par deserta vīniem un par šiem produktiem piešķirto atbalstu, un nav nepieciešamības pierādīt, ka nepastāv iespējama kvantitatīva sakarība starp Francijas iekasēto nodokļu summu un to summu, kas izlietota atbalsta pasākumu finansēšanā.

(134)

Turklāt papildus tam Komisija konstatē, ka Francijas sniegtie skaitļi pēc Līguma 88. panta 2. pantā paredzētās procedūras uzsākšanas parāda, ka nav nekādas kvantitatīvas saistības starp ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par dažādiem produktiem un atbalstu, kas piešķirts šai produkcijai.

(135)

Tā kā starp akcīzes nodokli un paredzamo atbalstu nepastāv pietiekami cieša saikne, tad saistībā ar Līguma 88. pantā paredzēto procedūru attiecībā uz valsts atbalstu nav jāizvērtē, kā šā nodokļa radītās sekas ietekmē paziņotā pasākuma saderību ar kopējo tirgu, īpaši saistībā ar Līguma 90. panta noteikumiem.

(136)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka uz Francijas valdības paredzēto atbalstu var attiecināt Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi un ka atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.