29.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/4

(1)

Komisija 2004. gada 30. aprīlī, publicējot paziņojumu (paziņojumu par pārbaudes uzsākšanu) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes bārija karbonāta importu Kopienā.

(2)

Procedūru uzsāka tādēļ, ka 2004. gada martā vienīgais bārija karbonāta ražotājs Kopienā Solvay Barium Strontium GmbH (sūdzības iesniedzējs), kura produkcija veido 100 % no Kopienas produkcijas, iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija pierādījumi par minētā produkta dempingu un par būtiskajiem zaudējumiem, kas ar to saistīti, to uzskatīja par pietiekamu, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(3)

Par procedūras uzsākšanu Komisija oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējam, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, zināmajiem attiecīgajiem piegādātājiem un lietotājiem un ĶTR pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām paziņojumā par pārbaudes uzsākšanu noteiktajā termiņā tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Pieteikuma iesniedzējs ražotājs, ražotāji eksportētāji un importētāji, lietotāji un lietotāju asociācijas darīja zināmu savu viedokli. Visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un kas norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās jāuzklausa, tika uzklausītas.

(5)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (TER) vai atsevišķa režīma (AR) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija zināmajiem attiecīgajiem Ķīnas uzņēmumiem nosūtīja TER un AR pieprasījuma veidlapas. Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punktu pieci uzņēmumi pieprasīja TER vai AR gadījumā, ja izmeklēšanā konstatētu, ka tie neatbilst TER.

(6)

Paziņojumā par pārbaudes uzsākšanu Komisija norādīja, ka, ņemot vērā acīmredzamo lielo eksportētāju/ražotāju un importētāju skaitu, izmeklēšanā varētu izmantot izlases principu. Tomēr izlase nebija vajadzīga, jo ĶTR ražotāju eksportētāju, importētāju un Kopienas lietotāju, kas izrādīja vēlmi sadarboties, bija mazāk, nekā domāts.

(7)

Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām attiecīgajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri par sevi paziņoja pārbaudes uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā. Atbildes tika saņemtas no sūdzības iesniedzēja Kopienas ražotāja, pieci nesaistītiem importētajiem, viena izejvielu piegādātāja, seši lietotājiem, vienas lietotāju asociācijas un pieciem ĶTR ražotājiem eksportētājiem.

(8)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radītos zaudējumus un Kopienas intereses. Pārbaudes tika veiktas šādu uzņēmumu telpās:

(9)

Ievērojot vajadzību noteikt normālo vērtību to ĶTR ražotāju eksportētāju vajadzībām, kam nevarēja piešķirt TER, še minētā uzņēmuma telpās notika pārbaude, kuras mērķis bija noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz analogas valsts datiem:

(10)

Dempinga un zaudējumu izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim (IP). Zaudējumu noteikšanai svarīgo tendenču pārbaude notika no 2000. gada janvāra līdz IP beigām (analizētais periods).

(11)

Attiecīgais produkts ir ĶTR izcelsmes bārija karbonāts, kurā stroncija saturs pārsniedz 0,07 svara % un sēra saturs pārsniedz 0,0015 svara %, pulvera, kurš ir presētu granulu vai kalcinētu granulu formā un kurš atbilst KN kodam 2836 60 00.

(12)

Netika konstatēta atšķirība starp attiecīgo produktu un bārija karbonātu, ko ražo un pārdod vietējā tirgū ĶTR un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kas bija analogā valsts normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz importu no ĶTR. Bārija karbonātam, ko ražo un pārdod ASV, ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un tādi paši lietojumi kā no ĶTR uz Kopienu eksportētajam. Līdzīgi netika konstatētas atšķirības starp attiecīgo produktu un bārija karbonātu, ko ražo Kopienā un ko pārdod Kopienas tirgū. Tiem abiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības un lietojumi. Tādējādi bārija karbonātam, ko ražo un pārdod ĶTR vietējā tirgū, un bārija karbonātam, kuru ražo un pārdod analogās valsts vietējā tirgū, kā arī bārija karbonātam, ko Kopienas ražošanas nozare ražo un pārdod Kopienā, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un lietojumi. Tādēļ tiek secināts, ka visu veidu bārija karbonāts jāuzskata par līdzīgu Pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(13)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību attiecībā uz ražotājiem, kam konstatēta atbilstība Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, nosaka saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta 1. līdz 6. punktu.

(14)

Īsumā un vienīgi ērtības labad minētie kritēriji, atbilstība kuriem jāpierāda uzņēmumiem, kas iesniedz pieteikumus, apkopotā veidā ir izklāstīti turpmāk:

(15)

Pieci ĶTR ražotāji eksportētāji pieprasīja, lai tiem piešķir TER saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, un sniedza atbildes ražotājiem eksportētājiem paredzētajā TER pieprasījuma veidlapā.

(16)

Divu uzņēmumu pieprasījumu noraidīja, pamatojoties uz TER pieprasījuma veidlapas analīzi, jo tajā netika pierādīta atbilstība visiem kritērijiem. Konkrēti tie uzņēmumi, kas pilnībā vai kā lielākā daļā pieder valstij un kā direktoru padomē pilnībā vai lielākoties ietilpst valsts iecelti direktori, nevarēja pierādīt, ka viņu pieņemtos lēmumus, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, nav lielā mērā ietekmējusi valsts. Attiecībā uz pārējiem trim uzņēmumiem Komisija pieprasīja un šo uzņēmumu telpās pārbaudīja visu informāciju, kas bija iekļauta TER piešķiršanas pieteikumos un ko tā uzskatīja par vajadzīgu.

(17)

Izmeklēšanā atklājās, ka divi uzņēmumi atbilst vajadzīgajiem kritērijiem, un tādēļ tiem piešķīra TER. Šie ĶTR ražotāji eksportētāji, kuriem piešķīra TER, ir:

(18)

Tabulā ir parādīts, ciktāl minētie trīs uzņēmumi, kuriem netika piešķirts TER, atbilst katram no pieciem Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(19)

Attiecīgajiem uzņēmumiem tika dota iespēja sniegt komentārus par iepriekšminētajiem secinājumiem.

(20)

Ciktāl tas attiecas uz 2. uzņēmumu, tā saistītā uzņēmuma dalībniekus nebija iespējams identificēt un nevarēja noteikt, kas faktiski pārvalda uzņēmumu. Tādēļ nav izslēgts, ka būtiski iejaucas valsts. Kaut arī uzņēmums apstrīd šo faktu, tas nespēj sniegt informāciju vai pierādījumus, kas apliecinātu, ka to lielākoties pārvalda privāti uzņēmēji un ka valsts tā darbībā būtiski neiejaucas. Tādēļ tika secināts, ka atbilstība Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. ievilkumā noteiktajiem kritērijiem nav panākta.

(21)

Izmeklēšanā, pārbaudot grāmatvedību, attiecībā uz šo pašu uzņēmumu atklāja būtiskus trūkumus. Tādējādi paša uzņēmuma revidenti, cita starpā, izteica apsvērumus attiecībā uz iegrāmatotajiem pārdošanas rādītājiem, pamatlīdzekļu novērtēšanu un amortizāciju. Tomēr netika veiktas korekcijas, kas labotu revidentu konstatētos trūkumus, un uzņēmums nevarēja sniegt paskaidrojumus par to, kādēļ joprojām nav ņemti vērā revidentu izteiktie apsvērumi. Šo trūkumu dēļ no šiem datiem nebūtu iespējams veikt ticamu dempinga aprēķinu. Uzņēmums apstrīdēja minētos secinājumus, tomēr nesniedza pamatotu paskaidrojumu, kādēļ uz tā grāmatvedību varētu paļauties, kaut arī bija konstatēti minētie trūkumi. Ņemot vērā iepriekš norādītos elementus, kas izvirza jautājumu par grāmatvedības uzticamību un to, ka revidentu konstatētās problēmas nav risinātas, tiek secināts, ka nav panākta atbilstība Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 2. ievilkuma kritērijam.

(22)

Galu galā, ciktāl tas attiecas uz 2. uzņēmuma aktīvu iegādi, uzņēmums nevarēja izskaidrot, kādos apstākļos daži uzņēmuma aktīvi pārvesti no iepriekšējā uzņēmuma kopīpašuma. Tādēļ Komisija secināja, ka Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 3. ievilkuma nosacījumi nav izpildīti. Minētajiem secinājumiem 2. uzņēmums iebilda, bet nesniedza informāciju vai pierādījumus par aktīvu pārvešanu, kas pierādītu, ka iepriekšējais režīms, kas nebija tirgus ekonomikas režīms, nav radījis nekādus ievērojamus traucējumus. Tādēļ 2. uzņēmuma pieprasījums nav pamatots, un tas tika noraidīts.

(23)

Pēc konsultēšanās ar padomdevēju komiteju attiecīgās personas tika atbilstīgi tieši informētas. Kopienas ražošanas nozarei tika dota iespēja izteikt komentārus, un tā neiebilda pret TER noteikšanu.

(24)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valsts mēroga maksājumu, ja tādu piemēro, nosaka valstīm, uz kurām attiecas Pamatregulas 2. panta 7. punkts, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi saskaņā ar Pamatregulas 9. panta 5. punktu var pierādīt, ka a) tie var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu; b) to eksporta preces un daudzumi, ka arī pārdošanas noteikumi tiek brīvi noteikti; c) lielākā daļa akciju pieder privātpersonām. Valsts ierēdņi, kas ir direktoru padomē vai kam ir augstākie vadības amati, ir vai nu mazākumā, vai arī jāpierāda, ka uzņēmums tomēr ir pietiekami neatkarīgs no valsts; d) valūtas maiņa notiek pēc tirgus kursa un e) ja iejaucas valsts, tad tā nepieļauj pasākumu apiešanu gadījumā, ja eksportētājiem noteiktas atšķirīgas maksājuma likmes.

(25)

Arī trīs ražotāji eksportētāji, kam TER netika piešķirts, pieprasīja atsevišķu režīmu. Tādēļ Komisija pārbaudīja, vai šie trīs ražotāji eksportētāji pierādījuši, ka tie atbilst Pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(26)

Tika konstatēts, ka divi uzņēmumi (1. un 3. uzņēmums) pilnībā vai ka to lielākā daļa pieder valstij un ka to direktoru padomi pilnībā vai tās lielāko daļu iecēlusi valsts. Šie uzņēmumi nevarēja pierādīt, ka tie ir pietiekami neatkarīgi no valsts, un tādējādi tie neatbilst Pamatregulas 9. panta 5. punkta c) apakšpunktam.

(27)

Kaut arī trešais ražotājs eksportētājs (2. uzņēmums) daļēji piederēja privātajam sektoram, tas nevarēja pierādīt, kas to faktiski pārvalda, un tādēļ nav izslēdzama būtiska valsts iejaukšanās. Tādējādi uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tas atbilst Pamatregulas 9. panta 5. punkta c) apakšpunktam.

(28)

Turklāt attiecībā uz visiem trim uzņēmumiem tika konstatēts, ka pasākumi tiktu apieti, ja šiem eksportētājiem piešķirtu atsevišķu maksājuma likmi. Šī iespējamība daļēji izriet no iepriekšminētās valsts ietekmes uz divu uzņēmumu darbību un no fakta, ka arī trešais eksportētājs nevarēja pierādīt, ka tā darbību būtiski neietekmē valsts. Turklāt, ņemot vērā, attiecīgās preces īpašības, ko nevar uzskatīt par viena konkrēta ražotāja ražotu, par būtisku tika uzskatīta iespējamība, ka pasākumi tiks apieti, attiecīgās preces eksportējot ar šā uzņēmuma starpniecību un tādējādi izdarot mazāku maksājumu. Tādēļ uzņēmumi neatbilda Pamatregulas 9. panta 5. punkta e) apakšpunktam.

(29)

Tādējādi neviens no šiem trim ražotājiem eksportētājiem neatbilda visiem Pamatregulas 9. panta 5. punkta nosacījumiem. Tādēļ tika secināts, ka AR nav piešķirams nevienam ražotājam eksportētājam, kam netika piešķirts TER.

(30)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, jānosaka, balstoties uz tirgus ekonomikas trešās valsts (analogās valsts) cenām vai salikto vērtību.

(31)

Paziņojumā par pārbaudes uzsākšanu tika paredzēts, ka ASV ir piemērota trešā valsts ar tirgus ekonomiku nolūkam noteikt normālo vērtību attiecība pret ĶTR. Ieinteresētas personas tika aicinātas izteikt komentārus par šo izvēli.

(32)

Trīs ražotāji eksportētāji apstrīdēja šo izvēli, argumentējot to ar faktu, ka ekonomikas attīstības līmenis, ražošanas process un piekļuve izejvielām ASV un ĶTR atšķiras. Turklāt tika iebilsts, ka konkurences līmenis ASV ir zems, jo tur ir tikai viens bārija karbonāta ražotājs un vietējais tirgus ir aizsargāts ar antidempinga maksājumiem. Tika ierosināts par alternatīvām analogajām valstīm izraudzīties Dienvidkoreju, Krieviju un Indiju.

(33)

Komisija aicināja sadarboties pārstāvjus no tādām citām potenciālajām analogajām valstīm kā Indija, Japāna un Brazīlija. Tomēr neviens ražotājs šajās valstīs nevēlējās sadarboties.

(34)

Katrā ziņā Komisija secināja, ka Dienvidkoreja nav piemērota analogā valsts, jo tai pašai nav svarīgākās izejvielas barīta avotu un tur ražo tikai nenozīmīgu daudzumu bārija karbonāta. Komisija neatzina arī Krieviju par piemērotu analogo valsti, jo Krievijā ražotajam bārija karbonātam ir ievērojami zemāka kvalitāte un tādēļ tas nav salīdzināms ar produktu, ko ražo ĶTR un Kopienā. Izmeklēšanā atklāja arī, ka vietējais tirgus Brazīlijā ir mazs un ka tas ir aizsargātāks nekā ASV. Tādēļ Brazīliju neuzskatīja par piemērotu analogo valsti. Turklāt nebija pierādījumu, kas norādītu, ka kāda no valstīm, kuru piedāvāja izraudzīt par analogo valsti, būtu piemērotāka par ASV.

(35)

Par ASV tika konstatēts, ka ražošanas apjoms ir būtisks un reprezentatīvs attiecībā pret Ķīnas veikto bārija karbonāta eksportu.

(36)

Ciktāl tas attiecas uz ekonomikas attīstības līmeni un dažādajiem ražošanas procesiem, tika uzskatīts, ka dažas atšķirības tiešām varētu būt. ASV ir ļoti industrializēta ekonomika, un ASV ražotājs izmanto attīstītākas un efektīvākas ražošanas metodes nekā ĶTR. Tomēr jāuzsver, ka pat tad, ja šīs atšķirības ietekmētu normālo vērtību, to dēļ ASV tiktu noteikta mazāka normālā vērtība, tādējādi tā būtu Ķīnas ražotāju eksportētāju priekšrocība. Turklāt tiek atgādināts, ka vajadzības gadījumā var izdarīt attiecīgas korekcijas. Katrā ziņā, kaut arī vietējas ražošanas procesa atšķirības nevar izslēgt, nav pierādīts, ka kādā konkrētā citā valstī, kas nav ASV, ražošanas process būtu vairāk salīdzināms ar ĶTR izmantoto.

(37)

ASV vietējā tirgū ASV ražotājam bija jākonkurē ar ĶTR, Vācijas un Meksikas importu. Imports no šīm valstīm veidoja apmēram 30 % no tirgus, un tas tika uzskatīts par ievērojamu daļu. Tādēļ tika secināts, ka ASV ir taisnīgs konkurences līmenis.

(38)

Ciktāl tas attiecas uz izejvielām, tika konstatēts, ka ASV kopā ar ĶTR ir viena no lielākajām barīta ražotājām un ka tām ir ievērojamas barīta rezerves. Tādēļ tika secināts, ka izejvielu pieejamība ASV un ĶTR ir salīdzināma.

(39)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika provizoriski secināts, ka Amerikas Savienotās Valstis ir piemērota analogā valsts saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(40)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, tika noteikta, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas tika saņemta no ražotāja analogajā valstī attiecībā uz vietējām izmaksām un tamlīdzīgu produktu pārdošanas apjomu ASV salīdzināmu produktu tipu tirgū.

(41)

Normālā vērtība tika noteikta, izmantojot iepriekš 43. līdz 47. un 53. līdz 59. apsvērumā minētos paņēmienus. Pārdošanas apjoms ASV vietējā tirgū bija reprezentatīvs, kaut arī zināmu veidu produkti netika pārdoti, veicot parastas tirdzniecības operācijas, t. i., tos pārdeva ar zaudējumiem. Šo veidu produktiem normālā vērtība tika veidota saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu, ražošanas izmaksām pieskaitot tirdzniecības, vispārējās un administratīvās (TV un A) izmaksas samērīgā apjomā un peļņas normu. Uzņēmuma TV un A neuzskatīja par ticamām un nelietoja, jo attiecīgā produkta pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija reprezentatīvs. Ciktāl tas attiecas uz peļņas normu, uzņēmuma paša peļņas normu attiecībā uz attiecīgā produkta pārdošanas apjomu vietējā tirgū nevarēja lietot, jo visa pārdošana tika veikta ar zaudējumiem. Neviens cits ASV ražotājs nesadarbojās, tādēļ saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu Komisija izmantoja peļņas normu, kas piemērojama attiecīgajai produkcijai un tās pašas vispārējās kategorijas produktu pārdošanas apjomam.

(42)

Visu pārējo veidu produktiem normālo vērtību noteica kā ASV ražotāja, kas sadarbojās, atbilstīgi turpmāk minētajam koriģēto vidējo svērto pārdošanas cenu vietējā tirgū nesaistītiem klientiem.

(43)

Attiecībā uz parastās vērtības noteikšanu vispirms par katru ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Komisija noteica, vai viņam ir reprezentatīvs bārija karbonāta pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū, salīdzinot ar eksporta pārdošanas kopapjomu Kopienā. Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskatīja par reprezentatīvu tad, ja šādas pārdošanas kopapjoms bija vismaz 5 % no ražotāja preču pārdošanas kopapjoma eksportam uz Kopienu. Pamatojoties uz to, abiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgā produkta pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū IP laikā tika izteikts reprezentatīvos daudzumos.

(44)

Komisija pēc tam noteica tos vietējā tirgū pārdotos attiecīgā produkta veidus, kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar to veidu produktiem, ko pārdeva eksportam uz Kopienu.

(45)

Par katru bārija karbonāta veidu, ko ražotāji eksportētāji pārdod vietējā tirgū un kas ir tieši salīdzināmi ar bārija karbonāta veidu, ko pārdod eksportam uz Kopienu, tika noskaidrots, vai pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvi Pamatregulas 2. panta 2. punkta mērķiem. Konkrēta bārija karbonāta veida pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja šā veida bārija hlorīda pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū IP laikā bija 5 % vai vairāk no salīdzināma veida bārija karbonāta pārdošanas kopapjoma, ko eksportēja uz Kopienu. Šīs analīzes rezultāti liecina, ka visu veidu produkti, izņemot vienu, pārdoti reprezentatīvos daudzumos.

(46)

Komisija pēc tam pārbaudīja, vai katra veida bārija karbonāta pārdošanas apjomu vietējā tirgū reprezentatīvos daudzumos saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 4. punktu var uzskatīt par tādu, kas iegūts parastās tirdzniecības operācijās, nosakot neatkarīgiem klientiem veiktās attiecīgā bārija karbonāta veida rentablās pārdošanas apjomu īpatsvaru.

(47)

Vietējās pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja īpaša veida produkcijas vienības cena bija līdzīga produkcijas izmaksām vai pārsniedza tās. Tāpēc tika noteiktas izmaksas katra veida produkcijai, kas IP laikā pārdota vietējā tirgū.

(48)

Viens ražotājs eksportētājs pieprasīja sākuma cenas korekciju, pamatojot to ar faktu, ka ražošana sasniegusi normālo jaudu tikai pēc IP sākuma. Uzņēmums sāka ražot bārija karbonātu tikai mazliet pirms IP sākuma. Uzņēmums iebilda, ka pēc tam, kad tas bija iegādājies ražošanas līnijas, pirms pārbaudes ražošanas un arī pirms normālās ražošanas sākuma tas ieguldīja ievērojamas summas remontiem. Tika apgalvots, ka vidējais sākuma posms abām ražošanas līnijām bijis 11 mēneši un ka normālā ražošana uzsākta 8 mēnešus pēc IP sākuma.

(49)

Pretēji tam, ko apgalvoja ražotājs eksportētājs, tika konstatēts, ka visu IP mēneša ražošanas un pārdošanas apjoms bijis vienādā līmenī un dažos gadījumos pat pārsniedzis mēneša apjomus, kas tika saražoti un pārdoti laikposmā, kad, kā tiek apgalvots, tika sasniegta normālā ražošanas jauda. Ievērojamie pārdošanas apjomi visu IP neliecināja, ka pārdota tiktu tikai pārbaudes produkcija. Tādējādi tika secināts, ka visā IP uzņēmuma ražošanas jauda bijusi normāla. Turklāt uzņēmums nepierādīja, ka norādītajā sākuma posmā vienības ražošanas izmaksas būtu lielākas nekā laikposmā, kad jau bijusi sasniegta normālā ražošanas jauda. Katrā ziņā, pat ja izmaksas būtu bijušas lielākas, tā cēlonis, kā pierādīts iepriekš, nebūtu mazāki ražošanas apjomi. Tādējādi tika secināts, ka prasība par sākuma cenu korekciju bijusi pretrunīga un to nepamato pierādījumi, un tādēļ tika noraidīta.

(50)

Tas pats ražotājs apgalvoja, ka amortizācijas metode, ko uzņēmums lietojis “ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem”, samērīgi neatbilst izmaksām, kas saistītas ar attiecīgā produkta ražošanu un pārdošanu. Izdarītie ieguldījumi atbilda sākotnējām izmaksām, kas bija vajadzīgas ražošanas līniju remontam pēc to iegādes un kas attiecās uz vienu finanšu gadu, jo uzņēmums uzskatīja, ka remontētie pamatlīdzekļi kalpos mazāk nekā vienu gadu. Uzņēmums plānoja pēc šā laikposma izdarīt papildu ieguldījumus. Tomēr, ņemot vērā, ka ražošanas līniju papildu remonts nebija vajadzīgs, faktiskais ieguldījumu darbības laiks bija ilgāks, nekā sākotnēji paredzēts. Uzņēmums apgalvoja, ka amortizācijas periods tādējādi attiecīgi jāpielāgo atbilstīgi saimnieciskajai realitātei un kontos iegrāmatotās izmaksas attiecīgi jākoriģē atbilstīgi Pamatregulas 2. panta 5. punktam.

(51)

Attiecība uz iepriekšminēto apgalvojumu tiek uzskatīts, ka gadījums, kad parastās remonta izmaksas, kas rodas pirmajā gadā pēc lietotu iekārtu iegādes, nav nekas neparasts un šādu lielāku izmaksu grāmatošana pirmajā gadā atbilst parastai grāmatvedības praksei. Tādēļ uzņēmuma izraudzītās metodes nebija nepamatotas, bet atbilda parastai praksei. Fakts, ka pēc tam neradās nekādas papildu izmaksas, nepamato atkāpšanos no parastās grāmatvedības prakses. Uzņēmuma prasība šajā ziņā koriģēt izmaksas tādēļ netika attaisnota un tika noraidīta.

(52)

Cits ražotājs eksportētājs prasīja, lai no attiecīgās produkcijas izmaksām atņemtu blakusprodukta (sēra) vērtību. Sērs tiek papildus iegūts no gāzes (H2S), kas automātiski atbrīvojas, ražojot bārija karbonātu. Tomēr uzņēmumam nebija tehnisku līdzekļu, lai izmērītu gāzes daudzumu, kas izmantots sēra ražošanā, tādēļ tas nevarēja noteikt, uz cik lielu daudzumu attiecas tā prasība. Turklāt uzņēmuma grāmatvedības sistēmā sērs un attiecīgais produkts uzskaitīti kā divi atsevišķi produkti un bārija karbonāta ražošanas izmaksas tika noteiktas, neņemot vērā sēra vērtību. Pamatojoties uz iepriekš norādīto, prasība tika provizoriski noraidīta.

(53)

Kā minēts 46. apsvērumā, tika noteikts neatkarīgiem klientiem vietējā tirgū veiktās attiecīgā produkta rentablās pārdošanas apjomu īpatsvars. Ja tā bārija karbonāta veida pārdošanas apjomi, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, veidoja vairāk nekā 80 % no minētā veida produkta pārdošanas kopapjoma un ja minētā veida produkta vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu vietējā tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto cenu no visa minētā veida produkta pārdošanas apjoma cenām vietējā tirgū IP laikā neatkarīgi no tā, vai minētā pārdošana bijusi rentabla vai ne. Ja bārija karbonāta rentablās pārdošanas apjoms veidoja līdz 80 % no minētā veida produkta pārdošanas kopapjoma vai arī ja minētā veida produkta vidējā svērta cena bija mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica pēc faktiskās cenas vietējā tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto apjomu no vienīgi minētā veida produkta rentablās pārdošanas apjoma ar noteikumu, ka šis pārdošanas apjoms veido 10 % vai lielāku daļu no minētā veida produkta pārdošanas kopapjoma.

(54)

Ja kāda produkta veida rentablās pārdošanas apjoms veidoja mazāk nekā 10 % no minētā veida produkta pārdošanas kopapjoma, tika uzskatīts, ka šo konkrētā veida produktu nepārdod pietiekamos daudzumos, lai cena vietējā tirgū nodrošinātu atbilstīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(55)

Veicot iepriekšminēto analīzi, tika konstatēts, ka visi produktu veidi, izņemot vienu, pārdoti, veicot cenas ziņā parastas tirdzniecības operācijas.

(56)

Visiem produktu veidiem, ko vai nu pārdod reprezentatīvos daudzumos, vai kas netika pārdoti, veicot cenas ziņā parastas tirdzniecības operācijas, konkrētā ražotāja eksportētāja cenas vietējā tirgū nevarēja izmantot, lai noteiktu normālo vērtību, un bija jāizmanto cita metode.

(57)

Šajā gadījumā saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu Komisija izmantoja salikto normālo vērtību.

(58)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 3. punktu saliktā normālā vērtība tika noteikta, ņemot vērā katra ražotāja eksportētāja ražošanas pašizmaksu, kurai pieskaitītas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās (TV un A) izmaksas samērīgā apjomā, kā arī peļņa.

(59)

TV un A, un peļņa, ko katrs attiecīgais ražotājs guvis vietējā tirgū, ir uzticami dati Pamatregulas 2. panta 6. punkta nozīmē, tādēļ ražotāja eksportētāja paša TV un A, un peļņa lietota visos gadījumos, kad bija jānosaka saliktā normālā vērtība.

(60)

Katram Ķīnas ražotājam, kam tika piešķirts TER, pārdošanas apjoms eksportam tika noteikts individuāli. Attiecīgie ražotāji eksportētāji visu pārdošanu eksportam uz Kopienu veica tieši neatkarīgiem klientiem Kopienā, un tādēļ eksporta cena tika noteikta saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām cenām.

(61)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu tajā paša tirdzniecības posmā. Ar nolūku nodrošināt pienācīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu un saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Visos gadījumos, kad to atzina par pamatotu, precīzu un kad to pamatoja pārbaudīti pierādījumi, tika veiktas attiecīgas korekcijas.

(62)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika izdarītas pielaides attiecībā uz iepakošanas izmaksu, kredīta izmaksu, cenu atlaižu un rabatu, komisijas maksas, sauszemes pārvadājumu frakts, apdrošināšanas, apstrādes, garantijas remonta un tirdzniecības posma atšķirībām. Ciktāl tas attiecas uz maksājumiem par banku pakalpojumiem, tika izdarīta korekcija saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu.

(63)

Ciktāl tas attiecas uz tirdzniecības posmu, tika konstatēts, ka lielākā daļa no pārdošanas apjoma ASV vietējā tirgū tika realizēta tiešajiem lietotājiem, savukārt attiecīgā produkta pārdošanas apjoms no ĶTR tika realizēts ekskluzīvi izplatītājiem. Korekcija tika aprēķināta, saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu pamatojoties uz tiešajiem lietotājiem pārdotā apjoma vidējo cenu un izplatītājiem ASV vietējā tirgū pārdoto apjomu.

(64)

Turklāt tika konstatēts, ka ĶTR lieli galvenās izejvielas barīta daudzumi pieejami bez kādiem īpašiem kalnrūpniecības procesiem, savukārt ASV barītu iegūst vai nu atklātā ieguvē, vai pazemes atradnēs. Turklāt Ķīnā izejvielu nogādā tuvējās fabrikās, tādējādi nav gandrīz nekādu pārvadāšanas izmaksu, savukārt ASV izmaksas, kas vajadzīgas pārvadāšanai no ieguves vietas uz rūpnīcu, ir ievērojamas.

(65)

Tādēļ tika uzskatīts, ka ASV normālajai vērtībai pieļaujamas attiecīgas korekcijas, lai bārija karbonāta ražošanas nosacījumi ASV būtu salīdzināmi ar ĶTR. Tādēļ normālo vērtību koriģēja, ņemot vērā lielākās ražošanas nosacījumu atšķirības, t. i., galvenās izejvielas barīta ražošanas un pārvadāšanas izmaksu atšķirības.

(66)

Galu galā tika konstatēts, ka ASV ir ievērojamas ar vidi saistītas izmaksas, savukārt ĶTR šādu izmaksu nav. Tādēļ normālā vērtība tika attiecīgi koriģēta.

(67)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība katram ražotājam eksportētajam tika noteikta, vidējo svērto normālo vērtību salīdzinot ar vidējām svērtajām eksporta cenām katram produkta veidam, kas noteikts iepriekš.

(68)

Pagaidu dempinga starpība ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kam piešķirts TER, izteikta procentos no CIF Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenas pirms maksājuma, ir:

(69)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, Komisija vispirms noteica sadarbības apjomu. Tika salīdzināts kopējais ĶTR izcelsmes attiecīgā produkta importa apjoms, ko aprēķināja pēc Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem, un no ĶTR eksportētājiem, kuriem nepiešķīra TER, saņemtās faktiskās atbildes uz anketas jautājumiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika noteikts, ka sadarbības līmenis ir gandrīz 100 %.

(70)

Dempinga starpība atlikušajiem eksportētājiem, kam nepiešķīra TER, tādējādi tika aprēķināta, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību, ko noteica analogajai valstij, un vidējo svērto eksporta cenu, kuru paziņoja eksportētāji, kas sadarbojās, lai sasniegtu vidējo svērto dempinga starpību pārējiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(71)

Pamatojoties uz to, valsts vienotais dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 34,0 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai.

(72)

IP 100 % Kopienas bārija karbonāta produkcijas nodrošināja vienīgais Kopienas ražotājs. Tādēļ uzskata, ka tas veido Kopienas ražošanas nozari Pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(73)

Kopienas ražošanas nozarē darbojas tikai viens ražotājs, tādēļ visi rādītāji, kas uz to attiecas, konfidencialitātes labad bija jāindeksē.

(74)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem par Kopienas nozares pārdošanas apjomu Kopienas tirgū, kam pieskaitīts imports no ĶTR un citām trešām valstīm. Bārija karbonāta patēriņš Kopienā 2000.—2002. gadā kopējā sarežģītā ekonomikas stāvokļa dēļ palielinājās par 10 %. Pēc tam tas sasniedza 2000. gada līmeni, jo palielinājās imports no ĶTR:

(75)

No ĶTR Kopienā importētais bārija karbonāta apjoms palielinājās no 54 167 tonnām 2000. gadā līdz 63 742 tonnām IP, t. i., analizētajā periodā par 18 %. Jāuzsver, ka imports 2002. gadā samazinājās līdz 48 900, pēc tam IP laikā tas ātri atgriezās iepriekšējā līmenī.

(76)

Atbilstīgā tirgus daļa 2000. gadā bija apmēram 40 %, un analizētajā periodā tā palielinājās par 19 % galvenokārt tādēļ, ka 2003. gadā ievērojami palielinājās imports no ĶTR.

(77)

Vidējās cenas importam no ĶTR pastāvīgi samazinājās no EUR 253 par tonnu 2000. gadā līdz EUR 186 par tonnu IP laikā.

(78)

Lai varētu analizēt cenas samazinājumu, vidējās svērtās Kopienas ražošanas nozares produktu veida pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Kopienas tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, tika salīdzinātas ar attiecīgajam importam atbilstīgajām vidējām svērtajām eksporta cenām, kas noteiktas pēc CIF, izdarot atbilstīgu muitas nodokļu un pēcimporta izmaksu korekciju. Salīdzinājums tika veikts pēc tam, kad tika atskaitīti rabati un cenu atlaides.

(79)

Atšķirībā no ĶTR importētajam precēm Kopienas nozare garantē stabilu produktu atbilstīgi klientu specifikācijām vienmēr ar tiem pašiem piemaisījumiem un piedāvā klientam tādus pakalpojumus kā laboratorijas analīzes. Šo pakalpojumu tirgus vērtība tika ņemta vērā cenu salīdzinājumā, izdarot Kopienas nozares cenu 25 % korekciju, kuras pamatā ir informācija, kas saņemta no Kopienas ražošanas nozares.

(80)

Vairāki importētāji un lietotāji norādīja, ka Kopienas ražošanas nozares izmaksas ir lielākas tādēļ, ka tās ražotais produkts ir ķīmiski aktīvāks. Šis arguments bija jānoraida, jo pēdējos gados sasniegtās tehnikas attīstības dēļ ĶTR eksportētāji spēj piegādāt līdzvērtīgus produktus no katras kategorijas, ko ražo Kopienas ražošanas nozare. Turklāt bārija karbonāts, kas ir ķīmiski aktīvāks, veido mazāk nekā 5 % no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma. Tādēļ tika uzskatīts, ka nav vajadzīgas korekcijas atšķirīgas ķīmiskās aktivitātes dēļ.

(81)

Šis salīdzinājums apliecināja, ka IP laikā ĶTR izcelsmes attiecīgos produktus Kopienā pārdeva par cenām, kas bija daudz zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, starpība procentos no Kopienas ražošanas nozares cenām bija 28 % līdz 31 %.

(82)

Saskaņā ar Pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus svarīgākos ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(83)

Tika analizēts, vai Kopienas ražošanas nozare joprojām atgūstas no iepriekšējās subsidēšanas vai dempinga sekām, tomēr nekas neliecināja, ka tas tā būtu.

(84)

Kopienas ražošanas nozares saražotā produkcija analizētajā periodā palielinājās par 13 %. Tā palika stabila 2000.—2001. gadā un pēc tam samazinājās.

(85)

Jaudas izmantojums analizētajā periodā samazinājās par 14 %. To neizskaidro Kopienas ražošanas nozares kopējās ražošanas jaudas nelielais 2 % palielinājums 2001.—2002. gadā analizētajā periodā.

(86)

No 2000. gada līdz IP pārdošanas apjoms nesaistītām personām Kopienā samazinājās par 17 % (pārdošanas apjoms saistītajiem klientiem veidoja mazāk nekā 1 % no kopējā pārdošanas apjoma), tādējādi samazinot tirgus daļu no 55 % līdz 60 % diapazona uz 45 % līdz 50 % diapazonam. Vidējā cena par tonnu samazinājās par 7 %, tādēļ apgrozījums samazinājās par 23 %.

(87)

Gatavās produkcijas krājumi 2000.—2001. gadā gandrīz trīskāršojās. Divos nākamajos gados tie ievērojami samazinājās, un to apjoms IP laikā bija gandrīz divas reizes lielāks nekā 2000. gadā.

(88)

Analizētajā periodā nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 10 %. Ja rēķina viena strādnieka saražotās tonnas, algas šajā pašā laikā pakāpeniski palielinājās par 10 %, vispirms 2000.—2002. gadā tās palielinājās par 3 % un pēc tam samazinājās par aptuveni 6 %.

(89)

Kopienas patēriņš no 2000. gada līdz IP lielākoties palika stabils, toties Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 17 %. No otras puses, attiecīgā importa apjoms palielinājās par 18 %. Šī tendence jo īpaši izteikta bija no 2002. gada līdz IP, Kopienas patēriņam palielinoties par aptuveni 10 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomam samazinoties par vairāk nekā 10 % un importam no ĶTR palielinoties par vairāk nekā 30 %. Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms no 2000. gada līdz IP tādēļ samazinājās, kaut arī pieprasījums palielinājās. Tādējādi Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par gandrīz 9 procentu punktiem, tā galvenais cēlonis bija imports no ĶTR. Pretēji Ķīnas tirgus daļa no 2002. gada līdz IP palielinājās par vairāk nekā 7 procentu punktiem.

(90)

Ieguldījumi 2000.—2001. gadā vairāk nekā dubultojās. 2002. gadā tie palika stabili, pēc tam 2003. gadā atgriezās 2000. gada līmenī. Ieguldījumi tika izdarīti galvenokārt dabas aizsardzībai un apkopei.

(91)

Kopienas ražošanas nozares veiktā līdzīgā produkta pārdošana visā analizētajā periodā nebija rentabla. Kopienas ražošanas nozare 2000. gadā bija gandrīz sasniegusi kritisko robežu, tādēļ IP laikā stāvoklis pasliktinājās un pārdošana bija ļoti nerentabla (vairāk nekā 10 %).

(92)

Peļņa no ieguldījumiem, izteikta kā peļņa/zaudējumi saistībā ar aktīvu uzskaites neto vērtību, visā analizētajā periodā arī bija negatīva un gadu no gada kļuva mazāka. IP laikā peļņa no ieguldījumiem bija 25 % līdz 20 % diapazonā.

(93)

Saražoto un Kopienā pārdoto produktu radītā naudas plūsma 2000. gadā līdz IP strauji samazinājās. Tā bija ļoti pozitīva 2000. gadā, toties 2001. gadā tā kļuva negatīva un nākamajos divos gados samazinājās, IP laikā sasniedzot vairāk nekā EUR 1 000 000.

(94)

Lai gan ieguldījumi bija ļoti mazi, netika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozarei būtu grūti piesaistīt kapitālu aizdevumu formā no bankām vai pašu kapitālu no mātesuzņēmuma.

(95)

Ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenas no attiecīgās valsts, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(96)

Iepriekšminēto faktoru pārbaudē redzams, ka no 2000. gada līdz IP stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē ievērojami pasliktinājās. Pārdošanas apjoms analizētajā periodā samazinājās par 17 %, radot ievērojamu tirgus daļas zaudējumu. Vidējās cenas samazinājās, un tādējādi apgrozījums samazinājās pat vēl ievērojamāk. Ražošanas apjomam un izmantotajai jaudai bija raksturīga tāda pati tendence. Šo negatīvo pārmaiņu dēļ analizētajā periodā rentabilitāte, peļņa no ieguldījumiem un naudas plūsma ievērojami samazinājās.

(97)

Tādējādi tiek konstatēts, ka stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē ir pasliktinājies tādā mērā, ka provizoriski secināms, ka Kopienas ražošanas nozarei Pamatregulas 3. panta 1. un 5. punkta nozīme nodarīti būtiski zaudējumi.

(98)

Saskaņā ar Pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgas valsts izcelsmes bārija karbonāta imports par dempinga cenām Kopienas ražošanas nozarei ir nodarījis kaitējumu tādā mērā, ka to var uzskatīt par būtisku. Saskaņā ar Pamatregulas 3. panta 7. punktu pārbaudīja citus zināmos faktorus, ne tikai dempinga importu, kas vienlaikus rada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka šādu pārējo faktoru radītie zaudējumi netiek saistīti ar importu par dempinga cenām.

(99)

Analizētajā periodā imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts nozīmīgi palielinājās apjoma (no 54 167 tonnām līdz 63 742 tonnām) un tirgus daļas (vairāk nekā par 7 procentu punktiem) ziņā. Importa apjomu vislielākais pieaugums bija IP laikā (pieaugums par 30,4 % salīdzinājumā ar 2002. gadu), vienlaikus importa cenas visā analizētajā periodā samazinājās.

(100)

Tas notika vienlaikus ar pārdošanas samazināšanos, un tādēļ tika zaudēta Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa par gandrīz 9 procentu punktiem, kā arī samazinājās vidējās pārdošanas cenas. Kopienas ražošanas nozarei bija jāsamazina pārdošanas cenas, jo importa par dempinga cenām no ĶTR dēļ IP laikā pārdošana ievērojami samazinājās. Zemo pārdošanas cenu dēļ Kopienas ražošanas nozare nespēja segt ražošanas izmaksas un tādēļ bija nerentabla.

(101)

Analizētajā periodā bārija karbonāta importa apjoms no trešām valstīm palielinājās no 6 500 tonnām līdz 8 700 tonnām, tādējādi tirgus daļa IP laikā bijusi mazāka par 10 %. Citas galvenās trešās valstis, kas eksportē bārija karbonātu uz Kopienu, ir Brazīlija un Krievija.

(102)

IP laikā vidējā cena importam no Krievijas bija EUR 278 par tonnu. Tas nozīmē, ka Krievijas produkti bijuši ievērojami dārgāki nekā no ĶTR importētie un tikai mazliet lētāki nekā Kopienas ražošanas nozares pārdotie. Importētāju un lietotāju sniegtie dati liecina, ka no Krievijas importētā bārija karbonāta kvalitāte ir zemāka nekā no ĶTR importētā attiecīga produkta kvalitāte un Kopienas ražošanas nozares pārdotā līdzīgā produkta kvalitāte. Bārija karbonātam no Krievijas ir zemāka kvalitāte, bet tas ir dārgāks nekā no ĶTR importētais, tādēļ tas nav konkurētspējīgs Kopienas tirgū. Salīdzinājumā ar Kopienas ražošanas nozares pārdoto produktu no Krievijas ievestā bārija karbonāta kvalitāte ir ievērojami zemāka, un to nekompensē mazā cenu starpība. Krievijas produkts nav konkurētspējīgs, tādēļ tā tirgus daļa analizētajā periodā samazinājās. Tādēļ tika provizoriski secināts, ka imports no Krievijas neizjauc cēloņsakarību starp dempingu un Ķīnas importa radītajiem būtiskajiem zaudējumiem.

(103)

IP laikā vidējā cena importam no Brazīlijas bija EUR 186 par tonnu. Analizētajā periodā Brazīlijas importa tirgus daļa palielinājās par apmēram 2 procentu punktiem. Ņemot vērā mazo pārdošanas pieaugumu un to, ka tirgus daļa bijusi mazāka par 5 %, tika provizoriski secināts, ka šis imports neizjauc cēloņsakarību starp dempingu un Ķīnas importa radītajiem materiālajiem zaudējumiem.

(104)

Ņemot vērā augstāk minētos atklājumus, provizoriski tika secināts, ka imports no citām trešām valstīm neizjauc cēloņsakarību starp dempingu un Ķīnas importa radītajiem būtiskajiem zaudējumiem Kopienas ražošanas nozarei.

(105)

Pieprasījuma izmaiņu dēļ bārija karbonāta acīmredzamais patēriņš 2000. līdz 2002. gadā palielinājās, bet Kopienas ražošanas nozare spēja saglabāt savu tirgus daļu. Tādējādi IP laikā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa samazinājās, kaut arī patēriņš ievērojami palielinājās. Vienlaikus Ķīnas imports spēja iegūt tirgus daļu, analizētajā periodā to palielinot vairāk nekā par 7 procentu punktiem. Tādēļ būtiskos zaudējumus, kas nodarīti Kopienas ražošanas nozarei, nevar saistīt ar pieprasījuma samazināšanos Kopienas tirgū.

(106)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka USD vērtības samazinājums attiecībā pret EUR ir sekmējis bārija karbonāta importu Eiropas Kopienā. Lielākajai daļai importa darījumu no attiecīgās valsts uz Eiropas Kopienu summas rēķinos tiešām norādītas USD. EUR vērtība attiecībā pret USD palielinājās no 2002. gada vidus, tā ievērojami palielinājās IP laikā, tādējādi sekmējot eksportu uz eirozonu.

(107)

Tomēr, pat pamatojoties uz maiņas kursu, kas dominēja 2002. gada sākumā, imports no ĶTR izraisīja Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājumu. Turklāt šis labvēlīgais stāvoklis attiecībā uz maiņas kursu, iespējams, ietekmēja importu no citām trešām valstīm, jo arī attiecībā uz to summas rēķinos norādītas galvenokārt USD. Fakts, ka valūtas svārstībām nav bijis lielas ietekmes uz importu no citām valstīm, norāda, ka to nevar uzskatīt par galveno cēloņfaktoru, kādēļ palielinājies imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts.

(108)

Tādēļ tika provizoriski secināts, ka, lai arī EUR vērtības palielinājums attiecībā pret USD, iespējams, sekmējis bārija karbonāta importu Eiropas Kopienā, tas nav bijis pietiekams, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarītajiem būtiskajiem zaudējumiem.

(109)

Tika sniegtas ziņas, ka Kopienas ražošanas nozare importējusi bārija karbonātu no ĶTR un tādējādi sekmējusi zaudējumu rašanos. Tomēr Kopienas ražošanas nozare pēc 2001. gada nav pirkusi produktus no ĶTR un pirms tam importējusi tos tikai nelielos daudzumos (apmēram 1 % no pašu produkcijas). Tādēļ tiek provizoriski secināts, ka Kopienas ražošanas nozares veiktais attiecīgā produkta imports, ja tāds būtu, nevarētu būt izšķirīgais iemesls būtiskajiem zaudējumiem, kas nodarīti Kopienas ražošanas nozarei.

(110)

Daži lietotāji un importētāji iebilda, ka Kopienai radušies zaudējumi tādēļ, ka jākonkurē ar bārija karbonāta ūdenī suspendēto putriņu, kas likvidē toksiskos putekļus, kas rodas, lietojot pulverveida bārija karbonātu. Putriņu, izmantojot no ĶTR importēto pulveri un pēc importēšanas tam pievienojot ūdeni un īpašas piedevas, ražo importētāji Kopienā.

(111)

Šo argumentu noraidīja, jo Kopienas ražošanas nozarei ir pietiekama zinātība, lai ražotu šādu putriņu, bet tā neatbalsta šādu ražošanu, jo uzskata, ka nav ekonomiski transportēt ūdeni. Tādēļ sadarbībā ar citiem Eiropas uzņēmumiem tā ir izstrādājusi īpašas ierīces ķieģeļu un dakstiņu ražošanai, un tās nodrošina, ka bārija karbonāta lietotāji sajauc pulveri ar ūdeni ražošanas vietā, šādā veidā nepieļaujot toksisku putekļu rašanos. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare piedāvā produktu, kas spēj konkurēt ar putriņu. Tomēr putriņu nevar pārdot par cenām, kas ir zemākas par Kopienas ražošanas nozares piegādātā pulvera cenām, jo putriņu ražo no bārija karbonāta, ko par dempinga cenām importē no Ķīnas. Tāpēc to nevarnevar kvalificēt kā papildu faktoru, kas veicinājis zaudējumus, jo pašu putriņas ietekmi radarada imports par dempinga cenām. Patiešām, ja attiecīgo produktu neimportētu par dempinga cenām, Kopienas ražošanas nozares piedāvātais produkts, kam jākonkurē ar putriņu, ar taisnīgiem noteikumiem būtu spējis ar to konkurēt.

(112)

Iepriekšminētā analīze rada, ka jo īpaši laikā no 2002. gada līdz IP attiecīgās valsts izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa būtiski palielinājusies un pārdošanas cenas ievērojami samazinājušās un ka IP laikā samazinājušās cenas. Zemo cenu Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās vienlaikus ar ievērojamu Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos, kas kopā ar lejupvērstu spiedienu uz cenām, cita starpā, IP laikā radīja būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei. No vienas puses, pārbaudot pārējos faktorus, kas varētu būt radījuši zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, atklājās, ka nevienam no tiem nevarētu būt ievērojama negatīva ietekme vai ka tie varētu izjaukt cēloņsakarību starp importu no ĶTR par dempinga cenām un būtiskajiem zaudējumiem, kas nodarīti Kopienas ražošanas nozarei.

(113)

Balstoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no zaudējumus radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, provizoriski tiek secināts, ka imports no ĶTR Kopienai ir radījis būtiskus zaudējumus Pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(114)

Saskaņā ar Pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai šajā gadījumā, kad ir pieņemti secinājumi par dempingu, kas radījis zaudējumus, pastāv nopietni iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā noteikt pasākumus nav Kopienas interesēs. Nosakot Kopienas intereses, ņēma vērā visas attiecīgās dažādās intereses, t. i., attiecīgā produkta Kopienas ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(115)

Lai novērtētu, kāda ietekme būtu pasākumu nepiemērošanai, Komisija pieprasīja informāciju no visām ieinteresētajām personām. Komisija Kopienas ražošanas nozarei, 10 izejvielu piegādātājiem, 18 importētājiem un 38 attiecīgā produkta lietotājiem nosūtīja anketas. Atbildes sniedza Kopienas ražotājs, viens izejvielu piegādātājs, pieci importētāji, seši lietotāji un viena lietotāju asociācija.

(116)

Kopienas ražošanas nozarei ir pilnībā automatizēta ražošanas līnija, kas darbojas ļoti rentabli attiecībā uz specifikācijām neatbilstīgu materiālu un to personu skaitu, kas nodarbinātas, lai saražotu vienu tonnu. Tā arī veica ieguldījumus ražošanas līdzekļu atjaunošanā un turpināja eksportēt produkciju.

(117)

Tiek uzskatīts, ka pasākumu piemērošana tirgū traucēs taisnīgu konkurenci. Ja pasākumus veiktu, Kopienas ražošanas nozare spētu atgūt vismaz daļu no zaudētās tirgus daļas, un pēc tam pasākumiem būtu pozitīva ietekme uz tās rentabilitāti.

(118)

Jau iepriekš minēts, ka Kopienas ražošanas nozarei bijuši būtiski zaudējumi, ko radījis attiecīgās valsts izcelsmes imports par dempinga cenām. Ja pasākumus nepiemērotu, ļoti iespējams, ka Kopienas ražošanas nozares stāvoklis turpinātu pasliktināties. Tā sekas būtu turpmāka darba vietu zaudēšana. Importa par dempinga cenām cenu samazinošā ietekme turpinātu traucēt visus Kopienas ražošanas nozares centienus, jo īpaši centienus atgūt rentabilitāti. Ja pasākumus neveiktu, būtu apdraudēta ražošanas nozares ilgstoša pastāvēšana un nav izslēgts, ka gadījumā, ja netiktu piemēroti pasākumi, konkurences dēļ ar importu par dempinga cenām vienīgais Kopienas ražotājs būtu jāslēdz.

(119)

No izejvielu piegādātāja, kas Kopienas ražošanas nozarei piegādā dabīgu bārija sulfātu, tika saņemta viena atbilde uz anketas jautājumiem. Tas ir vienīgais galvenās bārija karbonāta ražošanai vajadzīgās izejvielas piegādātājs, kas atrodas Kopienā.

(120)

Ja pasākumus piemērotu un Kopienas ražošanas nozare atgūtu zaudēto tirgus daļu, izejvielas piegādātājs arī spētu pārdot vairāk produkcijas. Attiecīgā izejviela veido lielāko daļu no šā uzņēmuma apgrozījuma, tādēļ tas uzlabotu izejvielas piegādātāja stāvokli.

(121)

Ja pasākumus nepiemērotu, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms turpinātu samazināties un tādējādi samazinātos arī pieprasījums pēc izejvielām. Tas negatīvi ietekmētu izejvielu piegādātāja rentabilitāti.

(122)

No importētājiem tika saņemtas piecas atbildes uz anketas jautājumiem, un viņi visi iebilda pret pasākumu piemērošanu.

(123)

Daļu no attiecīgā produkta, ko importē pulvera veidā no ĶTR, pēc tam pārveido par putriņu, pievienojot ūdeni un īpašas piedevas. Importētājiem attiecīgā produkta un putriņas pārdošanas peļņas normas vidējā svērtā vērtība ir 6,8 %, tādēļ importētāji spētu izturēt daļu no iespējamā cenu palielinājuma un saglabāt daļu klientu. Ņemot vērā relatīvi mazos maksājumus, ko piemēro uzņēmumiem, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos un alternatīvos avotus, kas pieejami bez nekādiem maksājumiem, iespējamais cenu palielinājums būtu ierobežots.

(124)

Ņemot vērā faktu, ka attiecīgā produkta un putriņas pārdošanas apjoms ir vidēji aptuveni 15 % no importētāja kopējā apgrozījuma, piemērojot maksājumu, importētāja finanšu stāvoklis netiktu nopietni ietekmēts.

(125)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumi, ja tādus veiktu, visticamāk būtiski neietekmētu importētājus.

(126)

Tika saņemtas sešas atbildes no lietotājiem un viens iesniegums no lietotāju asociācijas. Tika veikta viena pārbaude uzņēmumā, kas IP laikā pārdevis lielāko daudzumu bārija karbonāta. Seši lietotāji, kas sadarbojās, veido aptuveni 9 % no kopējā bārija karbonāta patēriņa Kopienā. To darbinieku skaits, kas šajos uzņēmumos tieši saistīti ar produktiem, kuros izmanto bārija karbonātu, ir aptuveni 570 cilvēku. Visi lietotāji, kas sadarbojās, izņemot vienu, kas produktu pērk no Kopienas ražošanas nozares, ir iestājušies pret antidempinga maksājumu piemērošanu, baidoties zaudēt lētu piegādes avotu, kas kaitētu to konkurētspējai nākamā posma tirgū attiecībā pret trešo valstu konkurentiem.

(127)

Bārija karbonāta lietotāji ir lielākoties specializējušies televizoru stikla ražošanā, ķieģeļu un dakstiņu ražošanā, keramikas nozarē un ferīta ražošanā. Pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem un informāciju, kas sniegta uzklausīšanā, noteikts, ka bārija karbonāta daļa lietotāju saražotās produkcijas kopējās izmaksās, kopumā ir mazāka par 8 %.

(128)

Maksājumi neizraisītu ievērojamu konkurences samazinājumu vai piegādes deficītu. Gluži pretēji var prognozēt, ka imports no Ķīnas joprojām būs pieejams par konkurētspējīgām cenām, jo atsevišķie maksājumi, kas ierosināti Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ir mazāki par konstatēto cenu samazinājumu. Turklāt ir pieejami arī alternatīvi citu trešo valstu piegādes avoti, kam nepiemēro maksājumus. Pamatojoties uz visu šo, tiek secināts, ka lietotāji joprojām spēs pirkt bārija karbonātu par konkurētspējīgām cenām, un paredzams, ka maksājumu ietekme uz lietotāju konkurētspēju attiecībā pret konkurentiem trešās valstīs būs ierobežota.

(129)

Tika apgalvots, ka Kopienas ražošanas nozare nespēj apmierināt visu Kopienas pieprasījumu pēc bārija karbonāta. Šajā sakarā jāatgādina, ka pasākumu nolūks nav kavēt importu Kopienā, bet nodrošināt, lai tas netiktu veikts par dempinga cenām, kas rada zaudējumus. Ievērojamu daļu no Kopienas pieprasījuma joprojām apmierinās dažādas izcelsmes imports. Tādēļ nav paredzams piegādes deficīts.

(130)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumi, ja tādus veiktu, visticamāk būtiski neietekmētu lietotājus.

(131)

Attiecībā uz iespējamo pasākumu ietekmi uz konkurenci Kopienā ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ņemot vērā to spēcīgo pozīciju tirgū, iespējams, turpinās pārdot savus produktus arī par cenām, kas nebūs dempinga cenas. Patiešām relatīvi zemajām maksājumu likmēm diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas darbojas ar tirgus ekonomikas nosacījumiem, būtu jānodrošina tiem iespēja darboties ar taisnīgiem tirgus nosacījumiem. Tādējādi, ņemot vērā piemēroto nodokļu piemēroto maksājumu kopējo apjomu, šķiet, ka Kopienas tirgū joprojām būs pietiekami daudz nozīmīgu konkurentu, tostarp attiecīgās valsts, Brazīlijas, Krievijas un Indijas ražotāji. Tādēļ lietotāji arī turpmāk varēs izvēlēties piegādātāju no dažādiem bārija karbonāta piegādātajiem. No otras puses, ja pasākumus nepiemērotu, vienīgā Kopienas ražotāja nākotne būtu apdraudēta. Ja tas vairs nedarbotos, konkurence Kopienas tirgū ievērojami samazinātos.

(132)

Ņemot vērā iepriekšminētos iemeslus, tiek provizoriski secināts, ka nav iemeslu, kas šajā konkrētajā gadījumā liktu atteikties no antidempinga maksājumu piemērošanas.

(133)

Ņemot vērā gūtos secinājumus par dempingu, zaudējumiem, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, lai novērstu turpmākus zaudējumus, ko Kopienas ražošanas nozarei radītu imports par dempinga cenām, jāpiemēro antidempinga pagaidu pasākumi.

(134)

Lai noteiktu maksājuma apjomu, ņemts vērā konstatētās dempinga starpības apjoms un maksājuma apjoms, kas vajadzīgs, lai novērstu zaudējumus, kuri nodarīti Kopienas ražošanas nozarei.

(135)

Kopienas ražošanas nozarei kopš 1999. gada bijuši zaudējumi no importa par dempinga cenām, tādēļ peļņa, ko varētu gūt, ja nebūtu importa par dempinga cenām, tika noteikta, pamatojoties uz vidējo svērto peļņas normu līdzīgajam produktam 1996. līdz 1998. gadā. Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka apgrozījuma peļņas normu 7,2 % var uzskatīt par piemērotu minimumu, ko Kopienas ražošanas nozarē varētu sasniegt, ja nebūtu dempinga, kas izraisa zaudējumus. Vajadzīgais cenu palielinājums tika noteikts, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai, salīdzinot ar cenu, kas nerada zaudējumus, produktiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cena, kas nerada zaudējumus, ir iegūta, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu koriģējot atbilstīgi faktiskajiem zaudējumiem IP laikā un pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu. Pēc tam starpību, kas iegūta, veicot šādu salīdzināšanu, izteica procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(136)

Zaudējumu novēršanas apjoms bija lielāks par konstatēto dempinga starpību, tādēļ pagaidu pasākumi jānosaka, balstoties uz pēdējo.

(137)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar Pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu maksājumi ĶTR izcelsmes importam jānosaka vismazāko dempinga un zaudējumu apmērā saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Šajā gadījumā atsevišķās nodokļa likmes, kā arī valsts mēroga maksājums attiecīgi jānosaka konstatētās dempinga starpības apmērā.

(138)

Produkts ir aizvietojams un cenu starpība atšķirīgu veidu produktiem nav lielas, tādēļ tika konstatēts, ka maksājums jāpiemēro, nosakot īpašu apjomu par tonnu, lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti un lai, samazinot eksporta cenas, neveicinātu antidempinga pasākumu absorbēšanu. Šis apjoms izriet no dempinga starpības piemērošanas eksporta cenām, ko izmantoja, lai aprēķinātu dempingu IP laikā.

(139)

Šajā regulā minētās atsevišķo uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tādējādi tās atspoguļo stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem konstatēts attiecīgajā pārbaudē. Tādējādi šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes produktu importam, kurus ražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās vienības. Šīs likmes nevar piemērot importētiem produktiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav konkrēti minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrētajiem minētajiem uzņēmumiem saistītās vienības, un uz tiem attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(140)

Jebkura prasība piemērot šīs uzņēmuma atsevišķo antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc vienības nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) jāadresē Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā Komisija, apspriedusies ar padomdevēju komiteju, izdara šajā regulā attiecīgus grozījumus, iekļaujot sarakstā uzņēmumus, kuriem piešķirtās atsevišķās maksājumu likmes.

(141)

Attiecīgais produkts ir aizvietojams, kā paskaidrots iepriekš, un tas nav zīmolprece, atsevišķo maksājuma likmju atšķirība ir svarīga, un ražotāji eksportētāji ir vairāki. Visi šie elementi var atvieglot centienus pārvietot eksporta plūsmas, tradicionālajiem ražotājiem eksportētajiem piešķirot zemākas maksājuma likmes.

(142)

Tādējādi, ja eksports, ko veic viens no uzņēmumiem, kam piešķirta zemāka atsevišķā maksājuma likme, palielinās vairāk nekā par 30 % pēc apjoma, varēs uzskatīt, ka attiecīgie atsevišķie pasākumi nav pietiekami, lai cīnītos ar konstatēto dempingu, kas rada zaudējumus. Tādējādi, ja pastāv nepieciešamie elementi, iespējams uzsākt izmeklēšanu, lai noteiktu, vai attiecīgi labot pasākumus pēc to veida vai līmeņa.

(143)

Pareizas vadības labad jānosaka periods, kurā ieinteresētās personas, kuras pieteikušās procedūras uzsākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā darīt zināmu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka secinājumi par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir provizoriski un, lai noteiktu galīgos pasākumus, tos var pārskatīt,

European Commission

Directorate-General for Trade

Direction B

B-1049 Brussels.