(1)

Direktīvā 2009/125/EK noteikts, ka Komisijai ir jānosaka ekodizaina prasības tādiem energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem, kuriem ir būtisks pārdošanas un tirdzniecības apjoms, būtiska ietekme uz vidi un kuru ietekmi uz vidi ir iespējams būtiski samazināt bez pārlieku augstām izmaksām.

(2)

Priekšlikumā pārstrādātajai Energoefektivitātes direktīvai (EED) (2) noteikts, ka dalībvalstīm ir jāturpina izstrādāt 4. panta 2. punktā minētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP), iekļaujot pasākumus, kuru mērķis ir līdz 2030. gadam kopumā samazināt Savienības enerģijas patēriņu vismaz par 9 % salīdzinājumā ar 2020. gada atsauces scenāriju. Šajā kontekstā ražojumu ekodizaina un energomarķējuma noteikumi ir svarīgs līdzeklis, kas Savienībai palīdzēs sasniegt enerģētikas un dekarbonizācijas mērķus.

(3)

Ekodizaina un energomarķējuma darba plānā 2022.–2024. gadam (3) lokālie telpas sildītāji ir iekļauti ražojumu grupās, attiecībā uz kurām ekodizaina un energomarķējuma prasības ir jāpārskata vai ir paredzēts pārskatīt līdz 2025. gada beigām.

(4)

Tiek lēsts, ka Ekodizaina un energomarķējuma darba plānā 2022.–2024. gadam paredzētie pasākumi līdz 2030. gadam varētu nodrošināt kopējo gada enerģijas galapatēriņa ietaupījumu vairāk nekā 170 TWh apmērā. Tas ir līdzvērtīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumam par aptuveni 24 miljoniem tonnu gadā līdz 2030. gadam. Lokālajiem telpas sildītājiem līdz 2030. gadam ir potenciāls nodrošināt elektroenerģijas ietaupījumu 11 TWh gadā.

(5)

Ekodizaina prasības lokālajiem telpas sildītājiem Komisija ir noteikusi Regulā (ES) 2015/1188 (4). Saskaņā ar minētās regulas 7. pantu Komisija to ir pārskatījusi un izanalizējusi lokālo telpas sildītāju tehniskos, vidiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī tiešo lietotāju uzvedību reālos apstākļos. Pārskatīšanas rezultāti tika publiskoti un iesniegti ar Direktīvas 2009/125/EK 18. pantu izveidotajam Apspriežu forumam.

(6)

Pārskatīšanas pētījums liecina, ka Regulā (ES) 2015/1188 paredzētie ekodizaina pasākumi ir būtiski palīdzējuši samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tomēr bez papildu reglamentējošām darbībām enerģijas ietaupījums pēc 2030. gada paliks nemainīgs. Ar lokālajiem telpas sildītājiem saistītie vidiskie aspekti, kas pārskatīšanas pētījumā ir atzīti par nozīmīgiem Regulas (ES) 2015/1188 piemērošanas vajadzībām, ir enerģijas patēriņš lietošanas posmā, atkritumu rašanās ekspluatācijas laika beigās un emisijas gaisā un ūdenī ražošanas posmā (izejvielu ieguves un pārstrādes procesos).

(7)

2020. gadā lokālo telpas sildītāju gada enerģijas patēriņš bija 200 TWh gadā, kas ir 1,7 % no Savienības kopējā enerģijas galapatēriņa un 4 % no mājsaimniecību un pakalpojumu sektora enerģijas galapatēriņa. Tiek lēsts, ka plānotais lokālo telpas sildītāju enerģijas patēriņš ierastajā darbības scenārijā 2030. gadā saruks līdz 140 TWh gadā. Samazinājumu var paātrināt, ja tiks atjauninātas spēkā esošās ekodizaina prasības.

(8)

Komisija ir novērtējusi to, kāda ietekme būs dažādiem rīcībpolitikas variantiem, kā no 2025. gada samazināt lokālo telpas sildītāju enerģijas patēriņu. Saskaņā ar ietekmes novērtējumu jauni ekodizaina pasākumi līdz 2030. gadam varētu palīdzēt enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt attiecīgi par 23 TWh gadā un 1,8 Mt CO2 ekv. gadā.

(9)

Tāpēc Regulas (ES) 2015/1188 darbības joma ir jāprecizē un jāpaplašina, lai novērstu neskaidrības un novērstu esošās nepilnības attiecībā uz ražojumiem, kas nodrošina siltumkomfortu un tādējādi būtu jāuzskata par lokālajiem telpas sildītājiem. Ņemot vērā minēto mērķi, lai samazinātu nepareizas interpretācijas iespējamību, būtu jāuzlabo tas, kā ir definēti ražojumi, uz kuriem attiecas atbrīvojumi. Turklāt ražotāja, importētāja vai pilnvarotā pārstāvja deklarācijai par ražojuma, uz kuru attiecas atbrīvojums, paredzēto lietojumu un tā konstrukciju, kā norādīts tehniskajā dokumentācijā, vajadzētu būt saskaņotai ar to,. kā aprakstīti un definēti ražojumu veidi, uz kuriem attiecas atbrīvojums, un tai nevajadzētu būt pretrunā ar tirdzniecības norādēm vai jebkādu citu ražotāja, importētāja vai pilnvarotā pārstāvja sniegto informāciju, kas pievienota attiecīgajam ražojumam.

(10)

Ir lietderīgi regulas darbības jomā iekļaut lokālos telpas sildītājus, kas laisti tirgū bez temperatūras regulatora, arī pašregulējošus apkures kabeļus un paklājus. Tas radītu enerģijas ietaupījumus un, kas ir ļoti svarīgi, novērstu juridisko nepilnību, kuras rezultātā, lai izvairītos no ekodizaina prasību piemērošanas, lokālos telpas sildītājus var laist tirgū vai nu bez vadības ierīces, vai ar vadības ierīcēm, ko pārdod atsevišķi.

(11)

Lai aptvertu relevantos tirgū laisto lokālo telpas sildītāju veidus, ekodizaina prasības būtu jānosaka šādām sadzīves lokālo telpas sildītāju kategorijām: lokālie telpas sildītāji ar vaļēju degkameru; dūmenim pievienoti lokālie telpas sildītāji; vaļējas sadedzināšanas lokālie telpas sildītāji ar slēgtu degkameru; līdzsvarotas velkmes lokālie telpas sildītāji; pārnēsājami elektriskie lokālie telpas sildītāji; stacionāri elektriskie lokālie telpas sildītāji; elektriskie siltumakumulācijas lokālie telpas sildītāji; elektriskie zemgrīdas lokālie telpas sildītāji; elektriskie starojuma lokālie telpas sildītāji ar redzami kvēlojošu sildelementu; pārnēsājami elektriskie starojuma lokālie telpas sildītāji ar redzami kvēlojošu sildelementu; lokālie telpas kvēlsildītāji; cauruļveida lokālie telpas sildītāji; dvieļu žāvētāji un dūmvadam nepievienoti sildītāji.

(12)

Fiksētie lokālie telpas sildītāji un elektriski starojuma lokālie telpas sildītāji ar redzami kvēlojošu sildelementu aptver plašu dažādu lielumu un siltumjaudas ražojumu klāstu. Ražojumiem, kas nodrošina lielāku siltumjaudu un tādējādi patērē vairāk enerģijas vienā un tajā pašā ražojumu kategorijā, būtu jānosaka stingrākas ekodizaina prasības.

(13)

Elektriskie starojuma lokālie telpas sildītāji ar redzami kvēlojošu sildelementu ir aprīkoti ar sildelementiem, kuriem ir augsta temperatūra un kuriem var piekļūt no ārpuses, un tādējādi tie var nejauši saskarties ar uzliesmojošiem elementiem. Šā iemesla dēļ pārnēsājami elektriskie starojuma lokālie telpas sildītāji ar redzami kvēlojošu sildelementu, kurus var pārvietot no vienas vietas uz citu, būtu jādarbina tikai manuāli un līdz ar to uz tiem nevajadzētu attiecināt energoefektivitātes līmeņus, kas paredz, ka jāuzstāda automātiskās vadības ierīces, kuras nodrošina, ka ražojums pats ieslēdzas un turpina darboties bez cilvēka iejaukšanās.

(14)

Lai palielinātu ekodizaina prasību reprezentativitāti un relevanci attiecībā uz tirgū pieejamajiem komerciālajiem lokālajiem telpas sildītājiem, šīs regulas prasības būtu jāattiecina uz lokālajiem telpas kvēlsildītājiem un cauruļveida lokālajiem telpas sildītājiem, kuru jauda ir līdz 300 kW.

(15)

Lai nemazinātu ekodizaina potenciālu samazināt enerģijas patēriņu, relevantās ekodizaina prasības būtu jāattiecina uz vadības ierīcēm, ko tirgū laiž atsevišķi no lokālajiem telpas sildītājiem.

(16)

Dvieļu žāvētāji ir paredzēti ne tikai dvieļu sildīšanai vai žāvēšanai. Tie spēj arī apsildīt telpu, kurā tie novietoti, un veicina siltumkomfortu, darbojoties kā lokālie telpas sildītāji. Lai ražotājiem radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas nav atkarīgi no tā, vai tie laiž tos tirgū kā lokālos telpas sildītājus, ekodizaina prasības būtu jāattiecina uz visiem šādiem ražojumiem, lai ietaupītu vairāk enerģijas.

(17)

Dvieļu žāvētāju galvenais lietojums ir atkarīgs no ražojuma siltumjaudas. Dvieļu žāvētāji ar vidēju vai lielu siltumjaudu veicina siltumkomfortu, tādējādi dvieļu sildīšana vai žāvēšana ir tikai sekundārs lietojums, savukārt dvieļu žāvētāji ar zemu siltumjaudu galvenokārt tiek izmantoti dvieļu sildīšanai vai žāvēšanai, un siltumkomfortu veicina tikai neliels siltuma daudzums. Tāpēc ekodizaina prasību stingrības līmenis būtu jāpielāgo ražojuma galvenajam lietojumam, ko nosaka pēc tā siltumjaudas.

(18)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2023/807 (5) elektroenerģijai ir noteikts primārās enerģijas faktors 1,9 (pārrēķina koeficients), kas jāpiemēro, aprēķinot enerģijas ietaupījumu primārās enerģijas izteiksmē, pamatojoties uz enerģijas galapatēriņu. Šis primārās enerģijas faktors būtu jāpiemēro, aprēķinot elektriskajiem lokālajiem telpas sildītājiem telpas apsildes sezonas energoefektivitāti.

(19)

Visi mazjaudas režīmi, kas pašlaik tiek ieviesti lokālajiem telpas sildītājiem, rada papildu enerģijas patēriņu. Šajā regulā gan lokālajiem telpas sildītājiem, gan atsevišķām vadības ierīcēm būtu jānosaka īpašas ekodizaina prasības mazjaudas režīmiem, tai skaitā dīkstāves režīmam vai tīklierosas gaidstāves režīmam.

(20)

Ir lietderīgi lokālajiem telpas sildītājiem un atsevišķām vadības ierīcēm mazjaudas režīmiem piemērot stingrākas prasības kopā ar prasībām, kas saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2023/826 (6) noteiktas enerģijas patēriņam izslēgtajā režīmā.

(21)

Ekodizaina pasākumi būtu jāīsteno tikai Savienības līmenī, jo tie tieši attiecas uz attiecīgo ražojumu, kura vienveidība ir jānodrošina, lai izvairītos no situācijas, ka minētā ražojuma iekšējo tirgu apdraud dažādi nacionālie noteikumi.

(22)

Komisijas aprites ekonomikas rīcības plānā (7) un Ekodizaina un energomarķējuma darba plānā 2022.–2024. gadam uzsvērts, ka ir svarīgi izmantot ekodizaina satvaru, lai atbalstītu virzību uz resursu ziņā efektīvāku un apritīgāku ekonomiku. Tāpēc šajā regulā attiecībā uz apritīgumu būtu jānosaka pienācīgas prasības, kas nodrošinātu, ka ražojumi patiesi tiek remontēti, pateicoties tam, ka ir pieejamas dažādas rezerves daļas; būtu jānosaka rezerves daļu maksimālais piegādes laiks un jāprecizē, kāda remonta un tehniskās apkopes informācija ir jāsniedz profesionāliem remontētājiem un tiešajiem lietotājiem. Tāpat lokālie telpas sildītāji būtu jākonstruē tā, lai atvieglotu materiālu un komponentu atgūšanu.

(23)

Pārejas periodam jauno ekodizaina prasību ieviešanai vajadzētu būt tik ilgam, lai ražotāji lokālos telpas sildītājus varētu pielāgot minētajām prasībām. Minētajā periodā būtu jāņem vērā jebkāda izmaksu ietekme uz ražotājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, taču vienlaikus jānodrošina, ka tiek sasniegti šīs regulas mērķi.

(24)

Lokālo telpas sildītāju būtiskie raksturlielumi, kas saistīti ar ekodizainu, būtu jāmēra un jāaprēķina, izmantojot ticamas, precīzas un reproducējamas mērīšanas un aprēķinu metodes, tai skaitā saskaņotos standartus (ja pieejami), kurus pēc Komisijas lūguma un saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (8), pieņēmušas Eiropas standartizācijas organizācijas. Ja saskaņoto standartu nav, tad, lai verificētu lokālo telpas sildītāju atbilstību šai regulai, būtu jāizmanto IV pielikumā izklāstītās pagaidu metodes. Tiklīdz saskaņotie standarti tiks pieņemti, šīs regulas IV pielikums būtu jāatceļ.

(25)

Lokālo telpas sildītāju energoefektivitātes aprēķinam attiecībā uz siltumjaudas zudumiem un siltumjaudas atgūšanu ar vadības ierīču palīdzību, vajadzētu atspoguļot faktisko fizisko ietekmi, kas rodas, kad lokālais telpas sildītājs darbojas. Tāpēc siltumjaudas zudumiem un atgūšanai vajadzētu būt balstītiem uz faktoriem, kurus reizina ar galaenerģiju, nevis atņem no primārās enerģijas.

(26)

Lai nodrošinātu regulas iedarbīgumu un aizsargātu patērētājus, nevajadzētu atļaut tādus lokālos telpas sildītājus, kas testa apstākļos maina savu sniegumu, lai uzlabotu deklarētās vērtības, kas attiecas uz ekodizainu. Tas ietver (bet ne tikai) lokālos telpas sildītājus, kas konstruēti tā, lai tie spētu detektēt testēšanu, atpazīstot testa apstākļus vai testa ciklu, un attiecīgi reaģēt, automātiski mainot savu darbību vai īpašības, un lokālos telpas sildītājus, kas priekšiestatīti tā, lai tie testēšanas laikā mainītu savu darbību vai īpašības. Tas ietver arī norādes par manuālu izmaiņu izdarīšanu lokālajā telpas sildītājā, kas jāveic, gatavojoties testēšanai, un kas maina tā darbību vai īpašības normāla lietojuma apstākļos. To pašu iemeslu dēļ deklarētos raksturlielumus nedrīkst pasliktināt arī lokālo telpas sildītāju programmatūras atjauninājumi.

(27)

Lai nodrošinātu, ka ierīces ir patiesi iespējams remontēt, profesionāliem remontētājiem vai tiešajiem lietotājiem vajadzētu būt pieejamai virknei rezerves daļu. Arī rezerves daļu cenai vajadzētu būt saprātīgai, un tai nevajadzētu atturēt no remonta. Lai radītu pārredzamību un stimulētu saprātīgu cenu noteikšanu, brīvpiekļuves tīmekļvietnē vajadzētu būt pieejamai saskaņā ar šo regulu nodrošināto rezerves daļu indikatīvajai cenai bez nodokļiem.

(28)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. panta 2. punktu šajā regulā būtu jānosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(29)

Lai atvieglotu atbilstības pārbaužu veikšanu, ražotājiem būtu jāsniedz Direktīvas 2009/125/EK IV un V pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā ietvertā informācija, ja minētā informācija attiecas uz šajā regulā noteiktajām prasībām.

(30)

Papildus šajā regulā noteiktajām juridiski saistošajām prasībām, būtu jānosaka indikatīvi labāko pieejamo tehnoloģiju etaloni, kuri nodrošinātu, ka informācija par lokālo telpas sildītāju visa aprites cikla vidisko sniegumu ir plaši un viegli pieejama.

(31)

Šī regula būtu jāpārskata, lai novērtētu tās normu piemērotību un iedarbīgumu tās mērķu sasniegšanā. Pārskatīšanai būtu jānotiek tad, kad visi noteikumi jau ir tikuši piemēroti un tiem ir ietekme uz tirgu.

(32)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktu,

1)

“lokālais telpas sildītājs” ir ierīce, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem siltumģeneratoriem, lai elektroenerģiju no elektrotīkla vai gāzveida vai šķidrās degvielas tieši pārveidotu par siltumjaudu, tādējādi nodrošinot cilvēkiem siltumkomfortu slēgtā telpā, kurā tas atrodas, izmantojot siltuma tiešu pārnesi, iespējams, siltumu nodrošinot arī citām telpām, vai siltuma pārnesi, izmantojot siltumpārneses fluīdu;

2)

“sadzīves lokālais telpas sildītājs” ir lokālais telpas sildītājs, kas nav komerciāls lokālais telpas sildītājs;

3)

“nominālā siltumjauda” (Pnom) ir lokālā telpas sildītāja siltumjauda kW, kurā ietverta gan tiešā siltumjauda, gan netiešā siltumjauda (attiecīgos gadījumos), sildītāju darbinot ar tādiem ražotāja deklarētiem maksimālas siltumjaudas iestatījumiem, ko var nodrošināt ilglaicīgi;

4)

“komerciāls lokālais telpas sildītājs” ir vai nu lokālais telpas kvēlsildītājs, vai cauruļveida lokālais telpas sildītājs;

5)

“lokālais telpas kvēlsildītājs” ir gāzveida degvielas lokālais telpas sildītājs vai šķidrās degvielas lokālais telpas sildītājs, kurš aprīkots ar degli un kuru paredzēts uzstādīt augstumā virs galvas, vēršot uz lietošanas vietu tā, ka degļa izstarotais siltums, proti, pārsvarā infrasarkanais starojums, apsildāmos cilvēkus silda tieši, sadegšanas produktus aizvadot telpā, kurā sildītājs atrodas;

6)

“cauruļveida lokālais telpas sildītājs” ir gāzveida degvielas vai šķidrās degvielas lokālais telpas sildītājs, kurš aprīkots ar degli un kuru paredzēts uzstādīt augstumā virs galvas apsildāmo cilvēku tuvumā, kurš telpu pārsvarā silda ar infrasarkano starojumu, ko izstaro caurule(-es), kuru(-as) silda caur tām plūstoši sadegšanas produkti, sadegšanas produktus aizvadot caur dūmeju;

7)

“caurules segments” ir cauruļveida lokālā telpas sildītāja daļa, kas ietver visus elementus, kuri nepieciešami autonomai darbībai, un ko tādējādi var testēt neatkarīgi no pārējām cauruļveida sildītāja sistēmas daļām;

8)

“caurules segmenta siltumjauda” ir siltumjauda kW vienam caurules segmentam, kas kopā ar citiem caurules segmentiem ir cauruļveida sildītāja sistēmas konfigurācijas daļa;

9)

“cauruļveida sildītāja sistēma” ir cauruļveida lokālais telpas sildītājs, kurš sastāv no vairāk nekā viena caurules segmenta, kurā viena caurules segmenta sadegšanas produkti var tikt ievadīti nākamajā caurules segmentā un kurā vairāku caurules segmentu sadegšanas produktus aizvada viens nosūcējventilators;

10)

“tiešā siltumjauda” ir ražojuma siltumjauda kW, ko ražojums starošanas vai konvekcijas ceļā emitē gaisā, izņemot to ražojuma siltumjaudu, ko tas nodod siltumpārneses fluīdam;

11)

“netiešā siltumjauda” ir ražojuma siltumjauda kW, kuru, izmantojot to pašu siltuma ģenerēšanas procesu, kas nodrošina ražojuma tiešo siltumjaudu, nodod siltumpārneses fluīdam;

12)

“gaisa sildīšanas iekārta” ir gaisa sildīšanas iekārta, kas definēta Komisijas Regulas (ES) 2016/2281 (9) 2. panta 1) punktā;

13)

“pirtskrāsns” ir telpas apsildes ražojums, kas konstruēts, testēts, tirgots un deklarēts tikai kā tāds, kurš lietojams sausajās vai slapjajās pirtīs vai līdzīgā vidē;

14)

“ēdiena gatavošanas iekārta” ir tāda iekārta vai tās daļa, kas ietver vienu vai vairākas kameras, kurā izmanto elektroenerģiju, gāzi vai abus, lai gatavotu ēdienu parastajā vai ventilatora režīmā;

15)

“gāzveida degvielas lokālais telpas sildītājs” ir lokālais telpas sildītājs, kurā izmanto gāzveida degvielu;

16)

“šķidrās degvielas lokālais telpas sildītājs” ir lokālais telpas sildītājs, kurā izmanto šķidro degvielu;

17)

“ekvivalents modelis” ir tirgū laists modelis, kam ir tādi paši II pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. vai 6. tabulā noteiktie tehniskie parametri kā citam tā paša ražotāja tirgū laistajam modelim;

18)

“vadības ierīce” ir ierīce, kas nodrošina vienu vai vairākas vadības funkcijas un kam ir saskarne, ar kuras palīdzību tiešais lietotājs var regulēt tāda lokālā telpas sildītāja siltumjaudu, uz kuru attiecas šī regula;

19)

“vadības funkcija” ir kāda no dažādajām vadības funkcijām saskaņā ar III pielikuma 10. un 11. tabulu lokālā telpas sildītāja vadībai;

20)

“atsevišķa saistīta vadības ierīce” ir vadības ierīce, ko paredzēts izmantot kopā ar lokālajiem telpas sildītājiem, uz kuriem attiecas šī regula, bet ko tirgū laiž atsevišķi;

21)

“deklarētās vērtības” ir ražotāja, importētāja vai pilnvarotā pārstāvja norādītās vērtības saskaņā ar 4. pantu uzrādītajiem, aprēķinātajiem vai izmērītajiem tehniskajiem parametriem, kuras dalībvalstu iestādes izmanto atbilstības verifikācijai;

22)

“modeļa identifikators” ir kods, parasti burtciparu, ar kuru konkrētu ražojuma modeli atšķir no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai tādu pašu ražotāja, importētāja vai pilnvarotā pārstāvja nosaukumu.

—

vai ir lietderīgi noteikt stingrākas ekodizaina prasības attiecībā uz energoefektivitāti un piesārņotāju emisijām,

—

vai būtu jākoriģē verifikācijas pielaides,

—

vai lokālo telpas sildītāju telpas apsildes sezonas energoefektivitātes novērtēšanā izmantotie korekcijas koeficienti ir derīgi,

—

vai ir lietderīgi ieviest trešo personu sertifikāciju,

—

vai ir lietderīgi šīs regulas darbības jomā iekļaut lokālos telpas sildītājus, kas paredzēti tikai izmantošanai ārpus telpām, pirtskrāsnis un programmatūras vadības ierīces,

—

vai ir lietderīgi noteikt papildu prasības attiecībā uz resursefektivitāti saskaņā ar aprites ekonomikas mērķiem, arī to, vai vajadzētu būt pieejamām vairāk rezerves daļām, vai būtu jānosaka prasības attiecībā uz kritiski svarīgajām izejvielām un vai būtu jānosaka papildu prasības attiecībā uz rezerves daļu pieejamību,

—

vai ir samazinājies lokālo telpas sildītāju darbmūžs, jo ir ieviestas progresīvākas vadības ierīces, un ir lietderīgi pārskatīt prasības, kas saistītas ar vadības ierīcēm un to izmantošanu, lai nodrošinātu pēc iespējas ilgāku darbmūžu,

—

vai ir lietderīgi noteikt papildu prasības attiecībā uz vadības ierīču modernizējamību.