(1)

Ar Savienības pašu resursu sistēmu jānodrošina pietiekami resursi Savienības rīcībpolitikas pastāvīgai izstrādei, ņemot vērā nepieciešamību ievērot stingru budžeta disciplīnu. Pašu resursu sistēmas izveide var palīdzēt un tai arī būtu pēc iespējas lielākā mērā jāpalīdz Savienības rīcībpolitikas izstrādāšanā.

(2)

Ar Lisabonas līgumu tika ieviestas izmaiņas noteikumos, kas attiecas uz Savienības pašu resursu sistēmu, kas ļauj likvidēt esošu pašu resursu kategoriju un noteikt jaunu pašu resursu kategoriju.

(3)

Eiropadome 2013. gada 7. un 8. februāra sanāksmē aicināja Padomi turpināt darbu pie Komisijas priekšlikuma par jauniem, uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamata iegūtiem pašu resursiem, lai padarītu tos, cik vien iespējams vienkāršus un pārredzamus, stiprinātu to saikni ar Savienības PVN politiku un faktiskajiem PVN ieņēmumiem, kā arī nodrošinātu vienādu attieksmi pret nodokļu maksātājiem visās dalībvalstīs.

(4)

Komisija 2017. gada jūnijā pieņēma pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni. Komisija tajā ierosināja vairākus risinājumus, kas pašu resursus redzamāk saistītu ar Savienības rīcībpolitiku, jo īpaši ar vienotā tirgus un ilgtspējīgas izaugsmes politiku. Dokumentā norādīts, ka, ieviešot jaunus pašu resursus, uzmanība būtu jāpievērš to pārredzamībai, vienkāršumam un stabilitātei, saskanībai ar Savienības politikas mērķiem, ietekmei uz konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi un to taisnīgam sadalījumam starp dalībvalstīm.

(5)

Revīzijas palāta, Eiropas Parlaments un dalībvalstis ir vairākkārt kritizējuši esošo uz PVN balstīto pašu resursu noteikšanas sistēmu kā pārāk sarežģītu. Tādēļ Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē secināja, ka ir lietderīgi vienkāršot minēto pašu resursu aprēķināšanu.

(6)

Lai Savienības finansēšanas instrumentus labāk pielāgotu tās politiskajām prioritātēm un labāk atspoguļotu Savienības vispārējā budžeta (“Savienības budžets”) lomu vienotā tirgus darbībā, kā arī labāk atbalstītu Savienības politikas mērķus un samazinātu uz nacionālo kopienākumu (NKI) balstītās dalībvalstu iemaksas Savienības gada budžetā, Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē secināja, ka Savienībai turpmākajos gados būtu jācenšas reformēt pašu resursu sistēma un ieviest jaunus pašu resursus.

(7)

Kā pirmo pasākumu būtu jāievieš jauna pašu resursu kategorija, kuras pamatā ir valsts iemaksas, ko aprēķina, balstoties uz nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu. Saskaņā ar Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu Savienības budžets var stimulēt piesārņojuma ar izlietoto plastmasas iepakojumu samazināšanu. Pašu resurss, kura pamatā ir valsts iemaksas, ko aprēķina proporcionāli katrā dalībvalstī nepārstrādātajam izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumam, sniegs stimulu vienreizlietojamas plastmasas patēriņa samazināšanai, sekmēs pārstrādi un veicinās aprites ekonomiku. Tajā pašā laikā dalībvalstis saskaņā ar subsidiaritātes principu varēs brīvi pieņemt minēto mērķu sasniegšanai piemērotākos pasākumus. Lai izvairītos no pārmērīgi regresīvas ietekmes uz valsts iemaksām, to dalībvalstu iemaksām, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zemāks par ES vidējo rādītāju, būtu jāpiemēro korekcijas mehānisms ar ikgadēju fiksētas summas samazinājumu. Samazinājumam būtu jāatbilst 3,8 kilogramiem, reizinātiem ar attiecīgo dalībvalstu iedzīvotāju skaitu 2017. gadā.

(8)

Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē norādīja – kā pamatu papildu pašu resursiem Komisija 2021. gada pirmajā pusgadā iesniegs priekšlikumu par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu un priekšlikumu par digitālo nodevu, kas būtu ieviešami, vēlākais, līdz 2023. gada 1. janvārim. Eiropadome aicināja Komisiju nākt klajā ar pārskatītu priekšlikumu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, iespējams, attiecinot to arī uz aviācijas un jūrniecības nozarēm. Tā secināja, ka daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam (“2021.–2027. gada DFS”) darbības laikā Savienība strādās, lai ieviestu citus pašu resursus, kas varētu ietvert finanšu darījumu nodokli.

(9)

Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē secināja, ka pašu resursu mehānisma pamatā vajadzētu būt vispārējiem mērķiem – vienkāršībai, pārredzamībai un taisnīgumam, tostarp taisnīgai sloga sadalei. Tā arī secināja, ka Dānijas, Nīderlandes, Austrijas un Zviedrijas un – atveseļošanas un noturības atbalsta kontekstā – arī Vācijas ikgadējām uz NKI balstītajām iemaksām būtu jāpiemēro fiksētās summas korekcijas laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.

(10)

Dalībvalstīm iekasēšanas izmaksu veidā būtu jāpatur 25 % no tradicionālo pašu resursu summām, ko tās iekasējušas.

(11)

Līdz ar Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu Savienības budžetā būtu jāpalielina arī šajā lēmumā par pašu resursiem noteiktie maksimālie apjomi. Ir vajadzīga pietiekama drošības rezerve starp maksājumiem un pašu resursu maksimālajiem apjomiem, lai garantētu, ka Savienība jebkuros apstākļos, pat ekonomikas lejupslīdes laikā, spēj pildīt savas finansiālās saistības.

(12)

Būtu jāsaglabā pietiekama rezerve saskaņā ar pašu resursu maksimālajiem apjomiem, lai ļautu Savienībai segt visas tās finanšu saistības un iespējamās saistības, kuru termiņš ir attiecīgajā gadā. Kopējai pašu resursu summai, kas Savienībai piešķirta gada maksājumu apropriāciju segšanai, nevajadzētu pārsniegt 1,40 % no visu dalībvalstu NKI summas. Kopējai saistību apropriāciju summai gadā nevajadzētu pārsniegt 1,46 % no visu dalībvalstu NKI summas.

(13)

Lai Savienības rīcībā nodoto finanšu līdzekļu summa saglabātos nemainīga, ir lietderīgi pielāgot Savienības pašu resursu maksimālos apjomus maksājumu apropriācijām un saistību apropriācijām, izsakot tos procentos no NKI, ja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (2) tiek izdarīti grozījumi, kuru rezultātā tiek būtiski mainīts NKI līmenis.

(14)

Covid-19 krīzes ekonomiskā ietekme atklāj, cik svarīgi ir nodrošināt Savienībai pietiekamas finansiālās spējas ekonomikas satricinājumu gadījumā. Savienībai ir jānodrošina sev līdzekļi, lai varētu sasniegt savus mērķus. Ārkārtas finanšu resursi ir vajadzīgi, lai risinātu Covid-19 krīzes sekas, nepalielinot spiedienu uz dalībvalstu finansēm laikā, kad to budžeti jau ir pakļauti milzīgam spiedienam, finansējot valstu ekonomiskos un sociālos pasākumus saistībā ar krīzi. Tāpēc ārkārtas risinājums būtu jāsniedz Savienības līmenī. Minētā iemesla dēļ ir lietderīgi pilnvarot Komisiju Savienības vārdā izņēmuma kārtā uz laiku aizņemties kapitāla tirgos līdz 750 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās. No aizņemtajiem līdzekļiem maksimums 360 000 miljonu EUR 2018. gada cenās tiktu izmantoti aizdevumu izsniegšanai un maksimums 390 000 miljonu EUR 2018. gada cenās tiktu izmantoti izdevumiem; abas summas – tikai un vienīgi Covid-19 krīzes seku novēršanai.

(15)

Šai ārkārtas reakcijai būtu jānovērš Covid-19 krīzes sekas un tās atkārtota parādīšanās. Tādēļ atbalsts būtu jāierobežo laikā, un lielākā daļa finansējuma būtu jāpiešķir tūlīt pēc krīzes, kas nozīmē, ka no šiem papildu resursiem finansētas programmas juridiskās saistības būtu jāuzņemas līdz 2023. gada 31.decembrim. Atveseļošanas un noturības mehānisma maksājumu apstiprināšana būs atkarīga no atveseļošanas un noturības plānā noteikto attiecīgo starpposma un galīgo mērķrādītāju apmierinošas izpildes, kas tiks novērtēta saskaņā ar attiecīgo procedūru, kura izklāstīta Regulā, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, tādējādi atspoguļojot Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmes secinājumus.

(16)

Lai uzņemtos saistības sakarā ar paredzēto līdzekļu aizņemšanos, ir nepieciešams izņēmuma kārtā un uz laiku palielināt pašu resursu maksimālo apjomu. Tādēļ maksājumu apropriāciju maksimālā summa un saistību apropriāciju maksimālā summa būtu jāpalielina katra par 0,6 procentpunktiem, tikai un vienīgi, lai segtu visas Savienības saistības, kas izriet no tās aizņēmumiem Covid-19 krīzes seku novēršanai. Pilnvarojums Komisijai Savienības vārdā aizņemties līdzekļus kapitāla tirgos tikai un vienīgi tādu pasākumu finansēšanai, ar kuriem novērš Covid-19 krīzes sekas, ir cieši saistīts ar pašu resursu maksimālā apjoma palielināšanu, kas paredzēts šajā lēmumā, un visbeidzot ar Savienības pašu resursu sistēmas darbību. Attiecīgi minētais pilnvarojums būtu jāiekļauj šajā lēmumā. Šīs darbības bezprecedenta raksturs un aizņemamo līdzekļu ārkārtas summa prasa noteiktību par Savienības saistību kopējo apjomu un to atmaksāšanas būtiskajām iezīmēm, kā arī diversificētas aizņemšanās stratēģijas īstenošanu.

(17)

Pašu resursu maksimālo apjomu palielinājums ir nepieciešams, jo pretējā gadījumā šie maksimālie apjomi būtu nepietiekami, lai nodrošinātu pietiekamu resursu pieejamību, kas Savienībai vajadzīgi, lai izpildītu saistības, kuras izriet no ārkārtas un pagaidu pilnvarojuma aizņemties līdzekļus. Vajadzība izmantot šo papildu piešķīrumu arī būs tikai pārejoša, jo laika gaitā – līdz ar aizņemto līdzekļu atmaksu un aizdevumu termiņu izbeigšanos – samazināsies arī attiecīgās finanšu saistības un iespējamās saistības. Tādēļ palielinājumam būtu jābeidzas, kad visi aizņemtie līdzekļi ir atmaksāti un visas iespējamās saistības, kas saistās ar aizdevumiem, kas piešķirti, pamatojoties uz minētajiem līdzekļiem, ir beigušās – tam vajadzētu notikt vēlākais līdz 2058. gada 31. decembrim.

(18)

Darbībām, ko Savienība veic, lai novērstu Covid-19 krīzes sekas, jābūt nozīmīgām, un tās jāveic salīdzinoši īsā laikposmā. Attiecībā uz līdzekļu aizņemšanos ir jāievēro minētais laikposms. Tāpēc jauna neto aizņemšanās būtu jābeidz, vēlākais, 2026. gada beigās. Pēc 2026. gada aizņēmumu operācijas būtu stingri jāierobežo, attiecinot tās tikai uz refinansēšanas operācijām, lai nodrošinātu efektīvu parādu pārvaldību. Komisijai, īstenojot darbības ar diversificētas finansēšanas stratēģijas palīdzību, būtu pēc iespējas labāk jāizmanto tirgu spēja absorbēt šādu ievērojama līdzekļu apjoma aizņēmumus ar atšķirīgiem termiņiem, tostarp īstermiņa finansējumu kases resursu pārvaldības nolūkā, un jānodrošina visizdevīgākie atmaksāšanas nosacījumi. Turklāt Komisijai būtu regulāri un vispusīgi jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visiem tās parādu pārvaldības aspektiem. Tiklīdz būs zināmi maksājumu grafiki attiecībā uz politikas jomām, ko finansēs ar aizņēmumiem, Komisija paziņos Eiropas Parlamentam un Padomei emitēšanas kalendāru, kurā būs norādīti gaidāmie emitēšanas datumi un gaidāmie apjomi nākamajam gadam, kā arī plānu, kurā norādīti paredzamie pamatsummas un procentu maksājumi. Komisijai minētais kalendārs būtu regulāri jāatjaunina.

(19)

To līdzekļu atmaksa, kas aizņemti, lai sniegtu neatmaksājamu atbalstu, lai sniegtu atmaksājamu atbalstu, izmantojot finanšu instrumentus vai budžeta garantiju nodrošinājumu, kā arī procentu samaksa būtu jāfinansē no Savienības budžeta. Aizņemtie līdzekļi, kas izmantoti, lai piešķirtu aizdevumus dalībvalstīm, būtu jāatmaksā, izmantojot summas, kas saņemtas no labuma guvējām dalībvalstīm. Nepieciešamie resursi ir jāpiešķir un jādara pieejami Savienībai, lai tā varētu segt visas savas finanšu saistības un iespējamās saistības, kas izriet no ārkārtas un pagaidu pilnvarojuma aizņemties līdzekļus, jebkurā konkrētā gadā un jebkuros apstākļos saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LESD) 310. panta 4. punktu un 323. pantu.

(20)

Summas, kuras nav izmantotas procentu maksājumiem, kā paredzēts, tiks izmantotas pirmstermiņa atmaksai pirms 2021.–2027. gada DFS beigām, nosakot minimālo summu, un tās var palielināt virs šā līmeņa ar noteikumu, ka pēc 2021. gada ir ieviesti jauni pašu resursi saskaņā ar LESD 311. panta trešajā daļā noteikto procedūru. Visas saistības, kas izriet no ārkārtas un pagaidu pilnvarojuma aizņemties līdzekļus, būtu pilnībā jāatmaksā līdz 2058. gada 31. decembrim. Lai nodrošinātu efektīvu to apropriāciju budžeta pārvaldību, kas vajadzīgas, lai segtu aizņemto līdzekļu atmaksu, ir lietderīgi paredzēt iespēju attiecīgās budžeta saistības sadalīt gada maksājumos.

(21)

Lai panāktu stabilu un paredzamu saistību samazinājumu visā periodā, atmaksas grafikam vajadzētu būt saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un aptvert visu to līdzekļu apjomu, kuri ir aizņemti saskaņā ar Komisijas pilnvarojumu. Šajā nolūkā summām, kas Savienībai attiecīgajā gadā jāmaksā, lai atmaksātu pamatsummu, nevajadzētu pārsniegt 7,5 % no maksimālās summas –390 000

(22)

Ņemot vērā iezīmes, kas piemīt ārkārtas, pagaidu un ierobežotajam Komisijas pilnvarojumam aizņemties līdzekļus, lai risinātu Covid-19 krīzes sekas, būtu jāprecizē, ka Savienībai darbības izdevumu finansēšanai parasti nevajadzētu izmantot kapitāla tirgos aizņemtos līdzekļus.

(23)

Lai nodrošinātu, ka Savienība vienmēr spēj laikus izpildīt savus juridiskos pienākumus pret trešām personām, ar šo lēmumu būtu jāparedz īpaši noteikumi, lai atļautu Komisijai pašu resursu maksimālā apjoma pagaidu palielinājuma periodā lūgt dalībvalstis provizoriski darīt pieejamus attiecīgos kases resursus, ja Savienības budžetā iekļautās apstiprinātās apropriācijas nav pietiekamas, lai segtu saistības, kas izriet no aizņēmuma, kurš saistīts ar šo pagaidu palielinājumu. Lai nodrošinātu savlaicīgu Savienības pienākumu izpildi pret kreditoriem, Komisijai galējas nepieciešamības gadījumā vajadzētu būt iespējai pieprasīt kases resursus tikai tad, ja tā nevar radīt vajadzīgo likviditāti, aktivējot citus aktīvas kases resursu pārvaldības pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot īstermiņa finansējumu kapitāla tirgos. Ir lietderīgi noteikt, ka Komisijai par šādiem pieprasījumiem būtu savlaicīgi jāpaziņo dalībvalstīm un tie būtu jāveic stingri pro rata katras dalībvalsts prognozētajiem budžeta ieņēmumiem, jebkurā gadījumā nepārsniedzot dalībvalstu pašu resursu maksimālo apjomu, kas uz laiku paaugstināts, proti, 0,6 % no dalībvalstu NKI. Tomēr, ja dalībvalsts nav laikus pilnībā vai daļēji izpildījusi pieprasījumu vai ja tā paziņo Komisijai, ka nespēs izpildīt šo pieprasījumu, Komisija tomēr būtu uz laiku jāpilnvaro iesniegt papildu pieprasījumus citām dalībvalstīm uz pro rata pamata. Ir lietderīgi noteikt maksimālo summu, ko Komisija katru gadu var pieprasīt no dalībvalsts. Sagaidāms, ka Komisija iesniegs nepieciešamos priekšlikumus par to izdevumu iekļaušanu Savienības budžetā, kurus sedz ar dalībvalstu provizoriski piešķirto kases resursu summām, nolūkā nodrošināt, ka minētie resursi tiek ņemti vērā pēc iespējas ātrāk, lai dalībvalstis varētu pašu resursus ierakstīt kredītā kontos, proti, saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu un tādējādi pamatojoties uz attiecīgajiem NKI koeficientiem, un neskarot citus pašu resursus un citus ieņēmumus.

(24)

Saskaņā ar LESD 311. panta ceturto daļu tiks pieņemta Padomes regula, ar ko nosaka Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus. Minētajos pasākumos būtu jāiekļauj vispārīga un tehniska rakstura noteikumi, kuri piemērojami visu kategoriju pašu resursiem. Minētajos pasākumos būtu jāiekļauj sīki izstrādāti noteikumi par budžeta atlikuma aprēķināšanu un sadali, kā arī noteikumi un pasākumi, kas vajadzīgi, lai kontrolētu un uzraudzītu pašu resursu iekasēšanu.

(25)

Šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tikai pēc tam, kad to ir apstiprinājušas visas dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām, tādējādi pilnībā ievērojot valstu suverenitāti. Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē norādīja uz dalībvalstu nodomu pēc iespējas drīz apstiprināt šo lēmumu.

(26)

Saskaņotības, nepārtrauktības un juridiskās noteiktības labad būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu netraucētu pāreju no sistēmas, kas tika ieviesta ar Padomes Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (3), uz šajā lēmumā paredzēto sistēmu.

(27)

Lēmums 2014/335/ES, Euratom būtu jāatceļ.

(28)

Šajā lēmumā visas naudas summas būtu jāizsaka euro.

(29)

Ņemot vērā nepieciešamību steidzami nodrošināt līdzekļu aizņemšanos, lai risinātu Covid-19 krīzes sekas, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad būs saņemts pēdējais paziņojums par šā lēmuma pieņemšanas procedūru pabeigšanu.

(30)

Lai nodrošinātu pāreju uz pārskatīto pašu resursu sistēmu un panāktu šā lēmuma atbilstību finanšu gadam, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra,