Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020D2053

    Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembra) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom

    OV L 424, 15/12/2020, p. 1–10 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2020/2053/oj

    15.12.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 424/1


    PADOMES LĒMUMS (ES, Euratom) 2020/2053

    (2020. gada 14. decembra)

    par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 311. panta trešo daļu,

    ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

    saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

    tā kā:

    (1)

    Ar Savienības pašu resursu sistēmu jānodrošina pietiekami resursi Savienības rīcībpolitikas pastāvīgai izstrādei, ņemot vērā nepieciešamību ievērot stingru budžeta disciplīnu. Pašu resursu sistēmas izveide var palīdzēt un tai arī būtu pēc iespējas lielākā mērā jāpalīdz Savienības rīcībpolitikas izstrādāšanā.

    (2)

    Ar Lisabonas līgumu tika ieviestas izmaiņas noteikumos, kas attiecas uz Savienības pašu resursu sistēmu, kas ļauj likvidēt esošu pašu resursu kategoriju un noteikt jaunu pašu resursu kategoriju.

    (3)

    Eiropadome 2013. gada 7. un 8. februāra sanāksmē aicināja Padomi turpināt darbu pie Komisijas priekšlikuma par jauniem, uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamata iegūtiem pašu resursiem, lai padarītu tos, cik vien iespējams vienkāršus un pārredzamus, stiprinātu to saikni ar Savienības PVN politiku un faktiskajiem PVN ieņēmumiem, kā arī nodrošinātu vienādu attieksmi pret nodokļu maksātājiem visās dalībvalstīs.

    (4)

    Komisija 2017. gada jūnijā pieņēma pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni. Komisija tajā ierosināja vairākus risinājumus, kas pašu resursus redzamāk saistītu ar Savienības rīcībpolitiku, jo īpaši ar vienotā tirgus un ilgtspējīgas izaugsmes politiku. Dokumentā norādīts, ka, ieviešot jaunus pašu resursus, uzmanība būtu jāpievērš to pārredzamībai, vienkāršumam un stabilitātei, saskanībai ar Savienības politikas mērķiem, ietekmei uz konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi un to taisnīgam sadalījumam starp dalībvalstīm.

    (5)

    Revīzijas palāta, Eiropas Parlaments un dalībvalstis ir vairākkārt kritizējuši esošo uz PVN balstīto pašu resursu noteikšanas sistēmu kā pārāk sarežģītu. Tādēļ Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē secināja, ka ir lietderīgi vienkāršot minēto pašu resursu aprēķināšanu.

    (6)

    Lai Savienības finansēšanas instrumentus labāk pielāgotu tās politiskajām prioritātēm un labāk atspoguļotu Savienības vispārējā budžeta (“Savienības budžets”) lomu vienotā tirgus darbībā, kā arī labāk atbalstītu Savienības politikas mērķus un samazinātu uz nacionālo kopienākumu (NKI) balstītās dalībvalstu iemaksas Savienības gada budžetā, Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē secināja, ka Savienībai turpmākajos gados būtu jācenšas reformēt pašu resursu sistēma un ieviest jaunus pašu resursus.

    (7)

    Kā pirmo pasākumu būtu jāievieš jauna pašu resursu kategorija, kuras pamatā ir valsts iemaksas, ko aprēķina, balstoties uz nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu. Saskaņā ar Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu Savienības budžets var stimulēt piesārņojuma ar izlietoto plastmasas iepakojumu samazināšanu. Pašu resurss, kura pamatā ir valsts iemaksas, ko aprēķina proporcionāli katrā dalībvalstī nepārstrādātajam izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumam, sniegs stimulu vienreizlietojamas plastmasas patēriņa samazināšanai, sekmēs pārstrādi un veicinās aprites ekonomiku. Tajā pašā laikā dalībvalstis saskaņā ar subsidiaritātes principu varēs brīvi pieņemt minēto mērķu sasniegšanai piemērotākos pasākumus. Lai izvairītos no pārmērīgi regresīvas ietekmes uz valsts iemaksām, to dalībvalstu iemaksām, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zemāks par ES vidējo rādītāju, būtu jāpiemēro korekcijas mehānisms ar ikgadēju fiksētas summas samazinājumu. Samazinājumam būtu jāatbilst 3,8 kilogramiem, reizinātiem ar attiecīgo dalībvalstu iedzīvotāju skaitu 2017. gadā.

    (8)

    Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē norādīja – kā pamatu papildu pašu resursiem Komisija 2021. gada pirmajā pusgadā iesniegs priekšlikumu par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu un priekšlikumu par digitālo nodevu, kas būtu ieviešami, vēlākais, līdz 2023. gada 1. janvārim. Eiropadome aicināja Komisiju nākt klajā ar pārskatītu priekšlikumu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, iespējams, attiecinot to arī uz aviācijas un jūrniecības nozarēm. Tā secināja, ka daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam (“2021.–2027. gada DFS”) darbības laikā Savienība strādās, lai ieviestu citus pašu resursus, kas varētu ietvert finanšu darījumu nodokli.

    (9)

    Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē secināja, ka pašu resursu mehānisma pamatā vajadzētu būt vispārējiem mērķiem – vienkāršībai, pārredzamībai un taisnīgumam, tostarp taisnīgai sloga sadalei. Tā arī secināja, ka Dānijas, Nīderlandes, Austrijas un Zviedrijas un – atveseļošanas un noturības atbalsta kontekstā – arī Vācijas ikgadējām uz NKI balstītajām iemaksām būtu jāpiemēro fiksētās summas korekcijas laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.

    (10)

    Dalībvalstīm iekasēšanas izmaksu veidā būtu jāpatur 25 % no tradicionālo pašu resursu summām, ko tās iekasējušas.

    (11)

    Līdz ar Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu Savienības budžetā būtu jāpalielina arī šajā lēmumā par pašu resursiem noteiktie maksimālie apjomi. Ir vajadzīga pietiekama drošības rezerve starp maksājumiem un pašu resursu maksimālajiem apjomiem, lai garantētu, ka Savienība jebkuros apstākļos, pat ekonomikas lejupslīdes laikā, spēj pildīt savas finansiālās saistības.

    (12)

    Būtu jāsaglabā pietiekama rezerve saskaņā ar pašu resursu maksimālajiem apjomiem, lai ļautu Savienībai segt visas tās finanšu saistības un iespējamās saistības, kuru termiņš ir attiecīgajā gadā. Kopējai pašu resursu summai, kas Savienībai piešķirta gada maksājumu apropriāciju segšanai, nevajadzētu pārsniegt 1,40 % no visu dalībvalstu NKI summas. Kopējai saistību apropriāciju summai gadā nevajadzētu pārsniegt 1,46 % no visu dalībvalstu NKI summas.

    (13)

    Lai Savienības rīcībā nodoto finanšu līdzekļu summa saglabātos nemainīga, ir lietderīgi pielāgot Savienības pašu resursu maksimālos apjomus maksājumu apropriācijām un saistību apropriācijām, izsakot tos procentos no NKI, ja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (2) tiek izdarīti grozījumi, kuru rezultātā tiek būtiski mainīts NKI līmenis.

    (14)

    Covid-19 krīzes ekonomiskā ietekme atklāj, cik svarīgi ir nodrošināt Savienībai pietiekamas finansiālās spējas ekonomikas satricinājumu gadījumā. Savienībai ir jānodrošina sev līdzekļi, lai varētu sasniegt savus mērķus. Ārkārtas finanšu resursi ir vajadzīgi, lai risinātu Covid-19 krīzes sekas, nepalielinot spiedienu uz dalībvalstu finansēm laikā, kad to budžeti jau ir pakļauti milzīgam spiedienam, finansējot valstu ekonomiskos un sociālos pasākumus saistībā ar krīzi. Tāpēc ārkārtas risinājums būtu jāsniedz Savienības līmenī. Minētā iemesla dēļ ir lietderīgi pilnvarot Komisiju Savienības vārdā izņēmuma kārtā uz laiku aizņemties kapitāla tirgos līdz 750 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās. No aizņemtajiem līdzekļiem maksimums 360 000 miljonu EUR 2018. gada cenās tiktu izmantoti aizdevumu izsniegšanai un maksimums 390 000 miljonu EUR 2018. gada cenās tiktu izmantoti izdevumiem; abas summas – tikai un vienīgi Covid-19 krīzes seku novēršanai.

    (15)

    Šai ārkārtas reakcijai būtu jānovērš Covid-19 krīzes sekas un tās atkārtota parādīšanās. Tādēļ atbalsts būtu jāierobežo laikā, un lielākā daļa finansējuma būtu jāpiešķir tūlīt pēc krīzes, kas nozīmē, ka no šiem papildu resursiem finansētas programmas juridiskās saistības būtu jāuzņemas līdz 2023. gada 31.decembrim. Atveseļošanas un noturības mehānisma maksājumu apstiprināšana būs atkarīga no atveseļošanas un noturības plānā noteikto attiecīgo starpposma un galīgo mērķrādītāju apmierinošas izpildes, kas tiks novērtēta saskaņā ar attiecīgo procedūru, kura izklāstīta Regulā, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, tādējādi atspoguļojot Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmes secinājumus.

    (16)

    Lai uzņemtos saistības sakarā ar paredzēto līdzekļu aizņemšanos, ir nepieciešams izņēmuma kārtā un uz laiku palielināt pašu resursu maksimālo apjomu. Tādēļ maksājumu apropriāciju maksimālā summa un saistību apropriāciju maksimālā summa būtu jāpalielina katra par 0,6 procentpunktiem, tikai un vienīgi, lai segtu visas Savienības saistības, kas izriet no tās aizņēmumiem Covid-19 krīzes seku novēršanai. Pilnvarojums Komisijai Savienības vārdā aizņemties līdzekļus kapitāla tirgos tikai un vienīgi tādu pasākumu finansēšanai, ar kuriem novērš Covid-19 krīzes sekas, ir cieši saistīts ar pašu resursu maksimālā apjoma palielināšanu, kas paredzēts šajā lēmumā, un visbeidzot ar Savienības pašu resursu sistēmas darbību. Attiecīgi minētais pilnvarojums būtu jāiekļauj šajā lēmumā. Šīs darbības bezprecedenta raksturs un aizņemamo līdzekļu ārkārtas summa prasa noteiktību par Savienības saistību kopējo apjomu un to atmaksāšanas būtiskajām iezīmēm, kā arī diversificētas aizņemšanās stratēģijas īstenošanu.

    (17)

    Pašu resursu maksimālo apjomu palielinājums ir nepieciešams, jo pretējā gadījumā šie maksimālie apjomi būtu nepietiekami, lai nodrošinātu pietiekamu resursu pieejamību, kas Savienībai vajadzīgi, lai izpildītu saistības, kuras izriet no ārkārtas un pagaidu pilnvarojuma aizņemties līdzekļus. Vajadzība izmantot šo papildu piešķīrumu arī būs tikai pārejoša, jo laika gaitā – līdz ar aizņemto līdzekļu atmaksu un aizdevumu termiņu izbeigšanos – samazināsies arī attiecīgās finanšu saistības un iespējamās saistības. Tādēļ palielinājumam būtu jābeidzas, kad visi aizņemtie līdzekļi ir atmaksāti un visas iespējamās saistības, kas saistās ar aizdevumiem, kas piešķirti, pamatojoties uz minētajiem līdzekļiem, ir beigušās – tam vajadzētu notikt vēlākais līdz 2058. gada 31. decembrim.

    (18)

    Darbībām, ko Savienība veic, lai novērstu Covid-19 krīzes sekas, jābūt nozīmīgām, un tās jāveic salīdzinoši īsā laikposmā. Attiecībā uz līdzekļu aizņemšanos ir jāievēro minētais laikposms. Tāpēc jauna neto aizņemšanās būtu jābeidz, vēlākais, 2026. gada beigās. Pēc 2026. gada aizņēmumu operācijas būtu stingri jāierobežo, attiecinot tās tikai uz refinansēšanas operācijām, lai nodrošinātu efektīvu parādu pārvaldību. Komisijai, īstenojot darbības ar diversificētas finansēšanas stratēģijas palīdzību, būtu pēc iespējas labāk jāizmanto tirgu spēja absorbēt šādu ievērojama līdzekļu apjoma aizņēmumus ar atšķirīgiem termiņiem, tostarp īstermiņa finansējumu kases resursu pārvaldības nolūkā, un jānodrošina visizdevīgākie atmaksāšanas nosacījumi. Turklāt Komisijai būtu regulāri un vispusīgi jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visiem tās parādu pārvaldības aspektiem. Tiklīdz būs zināmi maksājumu grafiki attiecībā uz politikas jomām, ko finansēs ar aizņēmumiem, Komisija paziņos Eiropas Parlamentam un Padomei emitēšanas kalendāru, kurā būs norādīti gaidāmie emitēšanas datumi un gaidāmie apjomi nākamajam gadam, kā arī plānu, kurā norādīti paredzamie pamatsummas un procentu maksājumi. Komisijai minētais kalendārs būtu regulāri jāatjaunina.

    (19)

    To līdzekļu atmaksa, kas aizņemti, lai sniegtu neatmaksājamu atbalstu, lai sniegtu atmaksājamu atbalstu, izmantojot finanšu instrumentus vai budžeta garantiju nodrošinājumu, kā arī procentu samaksa būtu jāfinansē no Savienības budžeta. Aizņemtie līdzekļi, kas izmantoti, lai piešķirtu aizdevumus dalībvalstīm, būtu jāatmaksā, izmantojot summas, kas saņemtas no labuma guvējām dalībvalstīm. Nepieciešamie resursi ir jāpiešķir un jādara pieejami Savienībai, lai tā varētu segt visas savas finanšu saistības un iespējamās saistības, kas izriet no ārkārtas un pagaidu pilnvarojuma aizņemties līdzekļus, jebkurā konkrētā gadā un jebkuros apstākļos saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LESD) 310. panta 4. punktu un 323. pantu.

    (20)

    Summas, kuras nav izmantotas procentu maksājumiem, kā paredzēts, tiks izmantotas pirmstermiņa atmaksai pirms 2021.–2027. gada DFS beigām, nosakot minimālo summu, un tās var palielināt virs šā līmeņa ar noteikumu, ka pēc 2021. gada ir ieviesti jauni pašu resursi saskaņā ar LESD 311. panta trešajā daļā noteikto procedūru. Visas saistības, kas izriet no ārkārtas un pagaidu pilnvarojuma aizņemties līdzekļus, būtu pilnībā jāatmaksā līdz 2058. gada 31. decembrim. Lai nodrošinātu efektīvu to apropriāciju budžeta pārvaldību, kas vajadzīgas, lai segtu aizņemto līdzekļu atmaksu, ir lietderīgi paredzēt iespēju attiecīgās budžeta saistības sadalīt gada maksājumos.

    (21)

    Lai panāktu stabilu un paredzamu saistību samazinājumu visā periodā, atmaksas grafikam vajadzētu būt saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un aptvert visu to līdzekļu apjomu, kuri ir aizņemti saskaņā ar Komisijas pilnvarojumu. Šajā nolūkā summām, kas Savienībai attiecīgajā gadā jāmaksā, lai atmaksātu pamatsummu, nevajadzētu pārsniegt 7,5 % no maksimālās summas –390 000

    (22)

    Ņemot vērā iezīmes, kas piemīt ārkārtas, pagaidu un ierobežotajam Komisijas pilnvarojumam aizņemties līdzekļus, lai risinātu Covid-19 krīzes sekas, būtu jāprecizē, ka Savienībai darbības izdevumu finansēšanai parasti nevajadzētu izmantot kapitāla tirgos aizņemtos līdzekļus.

    (23)

    Lai nodrošinātu, ka Savienība vienmēr spēj laikus izpildīt savus juridiskos pienākumus pret trešām personām, ar šo lēmumu būtu jāparedz īpaši noteikumi, lai atļautu Komisijai pašu resursu maksimālā apjoma pagaidu palielinājuma periodā lūgt dalībvalstis provizoriski darīt pieejamus attiecīgos kases resursus, ja Savienības budžetā iekļautās apstiprinātās apropriācijas nav pietiekamas, lai segtu saistības, kas izriet no aizņēmuma, kurš saistīts ar šo pagaidu palielinājumu. Lai nodrošinātu savlaicīgu Savienības pienākumu izpildi pret kreditoriem, Komisijai galējas nepieciešamības gadījumā vajadzētu būt iespējai pieprasīt kases resursus tikai tad, ja tā nevar radīt vajadzīgo likviditāti, aktivējot citus aktīvas kases resursu pārvaldības pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot īstermiņa finansējumu kapitāla tirgos. Ir lietderīgi noteikt, ka Komisijai par šādiem pieprasījumiem būtu savlaicīgi jāpaziņo dalībvalstīm un tie būtu jāveic stingri pro rata katras dalībvalsts prognozētajiem budžeta ieņēmumiem, jebkurā gadījumā nepārsniedzot dalībvalstu pašu resursu maksimālo apjomu, kas uz laiku paaugstināts, proti, 0,6 % no dalībvalstu NKI. Tomēr, ja dalībvalsts nav laikus pilnībā vai daļēji izpildījusi pieprasījumu vai ja tā paziņo Komisijai, ka nespēs izpildīt šo pieprasījumu, Komisija tomēr būtu uz laiku jāpilnvaro iesniegt papildu pieprasījumus citām dalībvalstīm uz pro rata pamata. Ir lietderīgi noteikt maksimālo summu, ko Komisija katru gadu var pieprasīt no dalībvalsts. Sagaidāms, ka Komisija iesniegs nepieciešamos priekšlikumus par to izdevumu iekļaušanu Savienības budžetā, kurus sedz ar dalībvalstu provizoriski piešķirto kases resursu summām, nolūkā nodrošināt, ka minētie resursi tiek ņemti vērā pēc iespējas ātrāk, lai dalībvalstis varētu pašu resursus ierakstīt kredītā kontos, proti, saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu un tādējādi pamatojoties uz attiecīgajiem NKI koeficientiem, un neskarot citus pašu resursus un citus ieņēmumus.

    (24)

    Saskaņā ar LESD 311. panta ceturto daļu tiks pieņemta Padomes regula, ar ko nosaka Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus. Minētajos pasākumos būtu jāiekļauj vispārīga un tehniska rakstura noteikumi, kuri piemērojami visu kategoriju pašu resursiem. Minētajos pasākumos būtu jāiekļauj sīki izstrādāti noteikumi par budžeta atlikuma aprēķināšanu un sadali, kā arī noteikumi un pasākumi, kas vajadzīgi, lai kontrolētu un uzraudzītu pašu resursu iekasēšanu.

    (25)

    Šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tikai pēc tam, kad to ir apstiprinājušas visas dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām, tādējādi pilnībā ievērojot valstu suverenitāti. Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē norādīja uz dalībvalstu nodomu pēc iespējas drīz apstiprināt šo lēmumu.

    (26)

    Saskaņotības, nepārtrauktības un juridiskās noteiktības labad būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu netraucētu pāreju no sistēmas, kas tika ieviesta ar Padomes Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (3), uz šajā lēmumā paredzēto sistēmu.

    (27)

    Lēmums 2014/335/ES, Euratom būtu jāatceļ.

    (28)

    Šajā lēmumā visas naudas summas būtu jāizsaka euro.

    (29)

    Ņemot vērā nepieciešamību steidzami nodrošināt līdzekļu aizņemšanos, lai risinātu Covid-19 krīzes sekas, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad būs saņemts pēdējais paziņojums par šā lēmuma pieņemšanas procedūru pabeigšanu.

    (30)

    Lai nodrošinātu pāreju uz pārskatīto pašu resursu sistēmu un panāktu šā lēmuma atbilstību finanšu gadam, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Darbības joma

    Ar šo lēmumu nosaka noteikumus par pašu resursu piešķiršanu Savienībai, lai nodrošinātu Savienības gada budžeta finansēšanu.

    2. pants

    Pašu resursu kategorijas un īpaši to aprēķināšanas paņēmieni

    1.   Pašu resursus, ko iekļauj Savienības budžetā, veido šādi ieņēmumi:

    a)

    tradicionālie pašu resursi, kurus veido nodevas, piemaksas, papildu vai kompensācijas summas, papildu summas vai faktori, kopējā muitas tarifa nodokļi un citi nodokļi, kurus noteikušas vai noteiks Savienības iestādes attiecībā uz tirdzniecību ar trešām valstīm, muitas nodokļi izstrādājumiem saskaņā ar spēku zaudējušo Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu, kā arī iemaksas un citi nodokļi, kas paredzēti cukura tirgu kopīgās organizācijas sistēmā;

    b)

    ieņēmumi, ko gūst, piemērojot vienotu piesaistīšanas likmi 0,30 % apmērā visu dalībvalstu PVN ieņēmumu kopsummai, kas iekasēta par visām ar nodokli apliekamajām piegādēm, dalot to ar vidējo svērto PVN likmi, kas aprēķināta par attiecīgo kalendāro gadu, kā noteikts Padomes Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (4). Katrai dalībvalstij PVN bāze, kas jāņem vērā šajā nolūkā, nedrīkst pārsniegt 50 % no NKI;

    c)

    ieņēmumi, ko gūst, piemērojot vienotu piesaistīšanas likmi katras dalībvalsts nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma svaram. Vienotā piesaistīšanas likme ir 0,80 EUR par kilogramu. Piemēro ikgadēju fiksētas summas samazinājumu atsevišķām dalībvalstīm, kā noteikts 2. punkta trešajā daļā;

    d)

    ieņēmumi, ko gūst, visu dalībvalstu NKI summai piemērojot vienotu piesaistīšanas likmi, ko nosaka saskaņā ar budžeta procedūru, ņemot vērā visu pārējo ieņēmumu kopsummu.

    2.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām “plastmasa” ir polimērs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (5) 3. panta 5. punkta nozīmē, kam var būt pievienotas piedevas vai citas vielas; jēdzienu “izlietotais iepakojums” un “pārstrāde” nozīme ir tāda, kāda šiem jēdzieniem piešķirta attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/62/EK (6) 3. panta 2. un 2.c punktā un kā tā lietota Komisijas Lēmumā 2005/270/EK (7).

    Nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma svaru aprēķina kā starpību starp tā izlietotā plastmasas iepakojuma svaru, kas dalībvalstī radies konkrētā gadā, un tā izlietotā plastmasas iepakojuma svaru, kas attiecīgajā gadā pārstrādāts, kā noteikts Direktīvā 94/62/EK.

    Šādām dalībvalstīm ir tiesības uz ikgadēju fiksētas summas samazinājumu, kas izteikts pašreizējās cenās un ko piemēro to attiecīgajām iemaksām saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu: 22 miljonu EUR apmērā Bulgārijai, 32,1876 miljonu EUR apmērā Čehijai, 4 miljonu EUR apmērā Igaunijai, 33 miljonu EUR apmērā Grieķijai, 142 miljonu EUR apmērā Spānijai, 13 miljonu EUR apmērā Horvātijai, 184,0480 miljonu EUR apmērā Itālijai, 3 miljonu EUR apmērā Kiprai, 6 miljonu EUR apmērā Latvijai, 9 miljonu EUR apmērā Lietuvai, 30 miljonu EUR apmērā Ungārijai, 1,4159 miljonu EUR apmērā Maltai, 117 miljonu EUR apmērā Polijai, 31,3220 miljonu EUR apmērā Portugālei, 60 miljonu EUR apmērā Rumānijai, 6,2797 miljonu EUR apmērā Slovēnijai un 17 miljonu EUR apmērā Slovākijai.

    3.   Īstenojot 1. punkta d) apakšpunktu, vienoto piesaistīšanas likmi attiecina uz katras dalībvalsts NKI.

    1. punkta d) apakšpunktā minētais NKI ir gada NKI tirgus cenās, ko noteikusi Komisija, piemērojot Regulu (ES) Nr. 549/2013.

    4.   Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam šādām dalībvalstīm piemēro bruto samazinājumu to ikgadējām uz NKI balstītajām iemaksām saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu: Austrijai 565 miljonu EUR apmērā, Dānijai 377 miljonu EUR apmērā, Vācijai 3 671 miljona EUR apmērā, Nīderlandei 1 921 miljona EUR apmērā un Zviedrijai 1 069 miljonu EUR apmērā. Minētās summas aprēķina 2020. gada cenās un koriģē atbilstīgi pašreizējām cenām, piemērojot jaunāko provizoriskā budžeta sagatavošanas laikā pieejamo Savienības iekšzemes kopprodukta deflatoru, ko norādījusi Komisija, izteiktu euro. Minētos bruto samazinājumus finansē visas dalībvalstis.

    5.   Ja finanšu gada sākumā Savienības budžets nav pieņemts, līdz jauno likmju spēkā stāšanās dienai turpina piemērot iepriekšējās vienotās piesaistīšanas likmes, kas balstītas uz NKI.

    3. pants

    Maksimālais pašu resursu apjoms

    1.   Kopējā pašu resursu summa, kas Savienībai piešķirta gada maksājumu apropriāciju segšanai, nepārsniedz 1,40 % no visu dalībvalstu NKI summas.

    2.   Savienības budžetā iekļauto saistību apropriāciju kopsumma gadā nepārsniedz 1,46 % no visu dalībvalstu NKI summas.

    3.   Starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām tiek saglabāta pastāvīga attiecība, lai nodrošinātu to savstarpēju atbilstību un turpmākajos gados būtu iespējams ievērot 1. punktā minēto maksimālo apjomu.

    4.   Ja Regulas (ES) Nr. 549/2013 grozījumu rezultātā tiek būtiski mainīts NKI līmenis, Komisija 1. un 2. punktā noteiktos maksimālos apjomus, kas uz laiku palielināti saskaņā ar 6. pantu, pārrēķina, izmantojot šādu formulu:

    Image 1

    kur:

    “x %” ir pašu resursu maksimālais apjoms maksājumu apropriācijām,

    “y %” ir pašu resursu maksimālais apjoms saistību apropriācijām,

    “t” ir pēdējais pilnais gads, par kuru ir pieejami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/516 (8) noteiktie dati,

    “EKS” ir Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Savienībā.

    4. pants

    Kapitāla tirgos aizņemto līdzekļu izmantošana

    Savienība neizmanto kapitāla tirgos aizņemtos līdzekļus darbības izdevumu finansēšanai.

    5. pants

    Ārkārtas un pagaidu papildu līdzekļi Covid-19 krīzes seku novēršanai

    1.   Tikai un vienīgi Covid-19 krīzes seku novēršanai atbilstīgi Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, un tajā minētajiem nozaru tiesību aktiem:

    a)

    Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā aizņemties līdzekļus kapitāla tirgos maksimāli 750 000 miljonu EUR apmērā 2018. gada cenās. Aizņēmumu operācijas veic euro;

    b)

    maksimāli 360 000 miljonus EUR 2018. gada cenās no aizņemtajiem līdzekļiem var izmantot, lai sniegtu aizdevumus un, atkāpjoties no 4. panta, maksimāli 390 000 miljonus EUR 2018. gada cenās no aizņemtajiem līdzekļiem var izmantot izdevumiem.

    Pirmās daļas a) apakšpunktā minēto summu koriģē, pamatojoties uz fiksētu deflatoru 2 % apmērā gadā. Katru gadu Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei koriģēto summu.

    Komisija pārvalda pirmās daļas a) apakšpunktā minēto aizņemšanos tā, lai pēc 2026. gada nenotiek neviena jauna neto aizņemšanās.

    2.   Šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem izmantoto aizņemto līdzekļu pamatsummas atmaksāšanas maksājumus un attiecīgos maksājamos procentus sedz no Savienības budžeta. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (9) 112. panta 2. punktu budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos, ko veic vairāku gadu laikposmā.

    Šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto līdzekļu atmaksāšanu plāno saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, lai nodrošinātu stabilu un paredzamu saistību samazinājumu. Līdzekļu pamatsummas atmaksu sāk pirms 2021.–2027. gada DFS perioda beigām ar minimālo summu, ciktāl to pieļauj šā panta 1. punktā minētā aizņēmuma procentu maksājumu neizmantotās summas, pienācīgi ņemot vērā LESD 314. pantā izklāstīto procedūru. Visas saistības, kas izriet no ārkārtas un pagaidu Komisijas pilnvarojuma aizņemties līdzekļus, kas minēts šā panta 1. punktā, pilnībā atmaksā, vēlākais, līdz 2058. gada 31. decembrim.

    Summas, kas Savienībai attiecīgajā gadā ir jāmaksā kā šā punkta pirmajā daļā minētās līdzekļu pamatsummas atmaksa, nepārsniedz 7,5 % no maksimālās summas, kas jāizmanto 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem.

    3.   Komisija izveido vajadzīgo kārtību aizņēmumu operāciju pārvaldībai. Komisija regulāri un vispusīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visiem tās parādu pārvaldības stratēģijas aspektiem. Komisija izstrādā emitēšanas kalendāru, kurā norādīti gaidāmie emitēšanas datumi un apjomi nākamajam gadam, kā arī plānu, kurā norādīti paredzamie pamatsummas un procentu maksājumi, un paziņo to Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija minēto kalendāru regulāri atjaunina.

    6. pants

    Pašu resursu maksimālo apjomu ārkārtas un pagaidu palielināšana Covid-19 krīzes seku risināšanai nepieciešamo resursu piešķiršanai

    Katru no maksimālajiem apjomiem, kas noteikti 3. panta 1. un 2. punktā, uz laiku palielina par 0,6 procentpunktiem ar vienīgo mērķi – segt visas Savienības saistības, kas izriet no 5. pantā minētajiem aizņēmumiem, līdz visas šādas saistības vairs nepastāv, un, vēlākais, līdz 2058. gada 31. decembrim.

    Palielinātos pašu resursu maksimālos apjomus neizmanto nekādu citu Savienības saistību segšanai.

    7. pants

    Universāluma princips

    Šā lēmuma 2. pantā minētos ieņēmumus nešķirojot izmanto visu Savienības gada budžetā iekļauto izdevumu finansēšanai.

    8. pants

    Atlikuma pārnešana

    Jebkuru Savienības ieņēmumu pārpalikumu, kas pārsniedz finanšu gada faktisko izdevumu kopsummu, pārnes uz nākamo finanšu gadu.

    9. pants

    Pašu resursu iekasēšana un nodošana Komisijai

    1.   Pašu resursus, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, dalībvalstis iekasē saskaņā ar valsts normatīvo un administratīvo aktu noteikumiem. Dalībvalstis minētos noteikumus attiecīgā gadījumā pielāgo, lai panāktu atbilstību Savienības noteikumu prasībām.

    Komisija izskata dalībvalstu tai paziņotos attiecīgos valsts noteikumus, iesniedz dalībvalstīm pielāgojumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu valsts noteikumu atbilstību Savienības noteikumiem, un vajadzības gadījumā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

    2.   Dalībvalstis kā iekasēšanas izmaksas patur 25 % no summām, kas minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

    3.   Dalībvalstis šā lēmuma 2. panta 1. punktā paredzētos pašu resursus nodod Komisijas rīcībā saskaņā ar regulām, kas pieņemtas atbilstīgi LESD 322. panta 2. punktam.

    4.   Neskarot Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (10) 14. panta 2. punktu, ja Savienības budžetā iekļautās apstiprinātās apropriācijas nav pietiekamas, lai Savienība varētu izpildīt savus pienākumus, kas izriet no šā lēmuma 5. pantā minētās aizņemšanās, un ja Komisija laikus nevar radīt vajadzīgo likviditāti, aktivizējot citus pasākumus, kas paredzēti finanšu noteikumos, kurus piemēro šādiem aizņēmumiem, lai nodrošinātu Savienības pienākumu izpildi, tostarp, aktīvi pārvaldot kases resursus un, ja nepieciešams, izmantojot īstermiņa finansējumu kapitāla tirgos saskaņā ar nosacījumiem un ierobežojumiem, kas noteikti šā lēmuma 5. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā un 5. panta 2. punktā, dalībvalstis – kā Komisijas līdzekli galējas nepieciešamības gadījumā –nodod Komisijai šim nolūkam vajadzīgos resursus. Šajos gadījumos, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 14. panta 3. punkta un 14. panta 4. punkta pirmās daļas, piemēro šā panta 5.–9. punktu.

    5.   Ievērojot Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 14. panta 4. punkta otro daļu, Komisija var prasīt dalībvalstīm samērā (“pro rata”) ar prognozēto budžeta ieņēmumu no katras dalībvalsts provizoriski nodrošināt starpību starp kopējiem aktīviem un vajadzībām pēc kases resursiem. Komisija par šādiem pieprasījumiem dalībvalstīm paziņo savlaicīgi. Komisija izveidos strukturētu dialogu ar valstu parādu pārvaldības birojiem un valstu kasēm par to emitēšanas un atmaksas grafikiem.

    Ja dalībvalsts pilnībā vai daļēji neizpilda pieprasījumu laikā vai ja tā paziņo Komisijai, ka tā nespēs izpildīt pieprasījumu, Komisijai, lai segtu daļu, kas atbilst attiecīgajai dalībvalstij, provizoriski ir tiesības iesniegt papildu pieprasījumus pārējām dalībvalstīm. Šādus pieprasījumus iesniedz pro rata ar prognozēto budžeta ieņēmumu no katras no pārējām dalībvalstīm. Dalībvalstij, kas nav izpildījusi pieprasījumu, saglabājas saistības to izpildīt.

    6.   Maksimālā kopējā gada kases resursu summa, ko var pieprasīt no dalībvalsts saskaņā ar 5. punktu, nekādos apstākļos nepārsniedz tās NKI balstīto relatīvo daļu pašu resursu maksimālā apjoma ārkārtas un pagaidu palielinājumā, kā minēts 6. pantā. Šim nolūkam NKI balstīto relatīvo daļu aprēķina kā daļu no Savienības kopējā NKI, kas izriet no attiecīgās slejas pēdējā pieņemtā Savienības gada budžeta ieņēmumu daļā.

    7.   Jebkuru kases resursu nodrošināšanu, ievērojot 5. un 6. punktu, nekavējoties kompensē saskaņā ar Savienības budžetam piemērojamo tiesisko regulējumu.

    8.   Izdevumus, kurus sedz no kases resursu summām, ko provizoriski nodrošina dalībvalstis saskaņā ar 5. punktu, nekavējoties iekļauj Savienības budžetā, lai nodrošinātu, ka saistītos ieņēmumus pēc iespējas ātrāk ņem vērā, lai dalībvalstis pašu resursus ierakstītu kredītā kontos saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 noteikumiem.

    9.   Katru gadu 5. punkta piemērošana nenoved pie tā, ka tiek pieprasīti kases resursi, kas pārsniedz 3. pantā minētos pašu resursu maksimālos apjomus, kas palielināti saskaņā ar 6. pantu.

    10. pants

    Īstenošanas pasākumi

    Saskaņā ar LESD 311. panta ceturtajā daļā izklāstīto procedūru Padome nosaka īstenošanas pasākumus šādiem Savienības pašu resursu sistēmas elementiem:

    a)

    procedūra 8. pantā minētā gada budžeta atlikuma aprēķināšanai un sadalei;

    b)

    noteikumi un kārtība, kas vajadzīgi 2. panta 1. punktā minēto pašu resursu iekasēšanas kontrolei un uzraudzībai, un jebkādas attiecīgas ziņošanas prasības.

    11. pants

    Nobeiguma un pārejas noteikumi

    1.   Ievērojot 2. punktu, Lēmumu 2014/335/ES, Euratom atceļ. Visas atsauces uz Padomes Lēmumu 70/243/EOTK, EEK, Euratom (11), Padomes Lēmumu 85/257/EEK, Euratom (12), Padomes Lēmumu 88/376/EEK, Euratom (13), Padomes Lēmumu 94/728/EK, Euratom (14), Padomes Lēmumu 2000/597/EK, Euratom (15), Padomes Lēmumu 2007/436/EK, Euratom (16) vai Lēmumu 2014/335/ES, Euratom uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu, un tās lasa saskaņā ar šā lēmuma pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

    2.   Lēmuma 94/728/EK, Euratom 2., 4. un 5. pantu, Lēmuma 2000/597/EK, Euratom 2., 4. un 5. pantu, Lēmuma 2007/436/EK, Euratom 2., 4. un 5. pantu un Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2., 4. un 5. pantu turpina piemērot, lai aprēķinātu un pielāgotu ieņēmumus, kas gūti, piesaistīšanas likmi piemērojot PVN bāzei, kura noteikta vienotā veidā un atkarībā no attiecīgā gada ir robežās no 50 % līdz 55 % no katras dalībvalsts NKP vai NKI, lai aprēķinātu budžeta nelīdzsvarotības korekciju, kas laikposmam no 1995. līdz 2020. gadam piešķirta Apvienotajai Karalistei, un lai aprēķinātu finansējumu korekcijām, ko Apvienotajai Karalistei piešķīrušas citas dalībvalstis.

    3.   Arī turpmāk dalībvalstis iekasēšanas izmaksu veidā patur 10 % no summām, kas minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kas dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem bija jānodod līdz 2001. gada 28. februārim.

    4.   Arī turpmāk dalībvalstis iekasēšanas izmaksu veidā patur 25 % no summām, kas minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kas dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem bija jānodod laikposmā no 2001. gada 1. marta līdz 2014. gada 28. februārim.

    5.   Arī turpmāk dalībvalstis iekasēšanas izmaksu veidā patur 20 % no summām, kas minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kas dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem bija jānodod laikposmā no 2014. gada 1. marta līdz 2021. gada 28. februārim.

    6.   Šajā lēmumā visas naudas summas tiek izteiktas euro.

    12. pants

    Stāšanās spēkā

    Padomes ģenerālsekretārs paziņo dalībvalstīm par šo lēmumu.

    Dalībvalstis Padomes ģenerālsekretāram nekavējoties paziņo par to procedūru pabeigšanu, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām ir vajadzīgas, lai pieņemtu šo lēmumu.

    Šis lēmums stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad saņemts pēdējais no otrajā daļā minētajiem paziņojumiem.

    To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

    13. pants

    Adresāti

    Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

    Briselē, 2020. gada 14. decembrī

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    M. ROTH


    (1)  2020. gada 16. septembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

    (3)  Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.).

    (4)  Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (1989. gada 29. maijs) par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi (OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp.).

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 ( 2006. gada 18. decembris ), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu ( REACH ), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

    (7)  Komisijas Lēmums 2005/270/EK (2005. gada 22. marts), ar ko nosaka datu bāzu sistēmu formātus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 86, 5.4.2005., 6. lpp.).

    (8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/516 (2019. gada 19. marts) par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/130/EEK, Euratom un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 (NKI regula) (OV L 91, 29.3.2019., 19. lpp.).

    (9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

    (10)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (2014. gada 26. maijs) par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības (OV L 168, 7.6.2014., 39. lpp.).

    (11)  Padomes Lēmums 70/243/EOTK, EEK, Euratom (1970. gada 21. aprīlis) par dalībvalstu finanšu iemaksu aizstāšanu ar Kopienu pašu resursiem (OV L 94, 28.4.1970., 19. lpp.).

    (12)  Padomes Lēmums 85/257/EEK, Euratom (1985. gada 7. maijs) par Kopienas pašu resursu sistēmu (OV L 128, 14.5.1985., 15. lpp.).

    (13)  Padomes Lēmums 88/376/EEK, Euratom (1988. gada 24. jūnijs) par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 185, 15.7.1988., 24. lpp.).

    (14)  Padomes Lēmums 94/728/EK, Euratom (1994. gada 31. oktobris) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 293, 12.11.1994., 9. lpp.).

    (15)  Padomes Lēmums 2000/597/EK, Euratom (2000. gada 29. septembris) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.).

    (16)  Padomes Lēmums 2007/436/EK, Euratom (2007. gada 7. jūnijs) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.).


    PIELIKUMS

    ATBILSTĪBAS TABULA

    Lēmums 2014/335/ES, Euratom

    Šis lēmums

    1. pants

    1. pants

    2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    2. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    2. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    2. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    2. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    2. panta 1. punkta d) apakšpunkts

    2. panta 2. punkts

    2. panta 2. punkts

    2. panta 3. punkts

    9. panta 2. punkts

    2. panta 4. punkts

    2. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    2. panta 5. punkts

    2. panta 3. punkta pirmā daļa un 2. panta 4. punkts

    2. panta 6. punkts

    2. panta 5. punkts

    2. panta 7. punkts

    2. panta 3. punkta otrā daļa un 3. panta 4. punkts

    3. panta 1. punkts

    3. panta 1. punkts

    3. panta 2. punkts

    3. panta 2. un 3. punkts

    3. panta 3. punkts

    3. panta 4. punkts

    3. panta 4. punkts

    4. pants

    4. pants

    5. pants

    5. pants

    6. pants

    6. pants

    7. pants

    7. pants

    8. pants

    8. panta 1. punkts

    9. panta 1. punkts

    8. panta 2. punkts

    9. panta 3. punkts

    9. panta 4. līdz 9. punkts

    9. pants

    10. pants

    10. panta 1. punkts

    11. panta 1. punkts

    10. panta 2. punkts

    11. panta 2. punkts

    10. panta 3. punkts

    11. panta 3. punkts

    10. panta 3. punkta otrais teikums

    11. panta 4. punkts

    11. panta 5. punkts

    10. panta 4. punkts

    11. panta 6. punkts

    11. pants

    12. pants

    12. pants

    13. pants


    Top