32018R1563

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
Regula - 2018/1563 - EN - EUR-Lex

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 32018R1563

Help

Padomes Regula (Euratom) 2018/1563 (2018. gada 15. oktobris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2019.–2020. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, un ar kuru atceļ Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013

ST/12431/2018/INIT

OV L 262, 19/10/2018, p. 1–19 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2020; Atcelts ar 32021R0765

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1563/oj

HTML

PDF

Official Journal

19.10.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 262/1

PADOMES REGULA (Euratom) 2018/1563

(2018. gada 15. oktobris)

par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2019.–2020. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, un ar kuru atceļ Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 7. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Zinātnes un tehnikas komiteju,

tā kā:

(1)	Viens no Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Kopiena”) mērķiem ir veicināt dzīves līmeņa celšanos dalībvalstīs, tostarp, veicinot un sekmējot kodolpētniecību dalībvalstīs un papildus īstenojot Kopienas pētniecības un mācību programmu.

(2)	Kodolpētniecība var veicināt sociālo un ekonomisko labklājību un vides ilgtspēju, uzlabojot kodoldrošumu, kodoldrošību un aizsardzību pret radiāciju. Vienlīdz svarīgs ir kodolpētniecības potenciālais ieguldījums energosistēmas drošā, efektīvā un nekaitīgā ilgtermiņa dekarbonizācijā.

(3)

Pēc Kopienas pētniecības un mācību programmas 2014.–2018. gadam, kas izveidota ar Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013 (2) (“2014.–2018. gada programma”) starpposma izvērtēšanas tika secināts, ka darbība ir atbilstīga un ka tai arī turpmāk ir liela nozīme to uzdevumu īstenošanā, kas saistīti ar kodoldrošumu, kodoldrošību un aizsardzības pasākumiem, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, aizsardzību pret radiāciju un kodolsintēzes enerģiju.

(4)

Lai Kopienas līmenī nodrošinātu kodolpētījumu nepārtrauktību, ir jāizveido Kopienas pētniecības un mācību programma laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“2019.–2020. gada programma”). 2019.–2020. gada programmas mērķiem vajadzētu būt tādiem pašiem kā 2014.–2018. gada programmas mērķiem, tai būtu jāatbalsta tie paši pasākumi un jāizmanto tas pats īstenošanas veids, kas apliecinājis savu efektivitāti un lietderību 2014.–2018. gada programmas mērķu sasniegšanā.

(5)

Atbalstot kodolpētniecību, 2019.–2020. gada programma sniegs ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kuri izvirzīti pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (“pamatprogramma “Apvārsnis 2020””), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (3), un veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu un Eiropas pētniecības telpas izveidi un darbību.

(6)

Neatkarīgi no kodolenerģijas iespējamās ietekmes uz energoapgādi un ekonomikas attīstību smagas kodolavārijas varētu apdraudēt cilvēku veselību. Tāpēc 2019.–2020. gada programmā maksimāli liela uzmanība būtu jāpievērš kodoldrošuma un – vajadzības gadījumā – kodoldrošības aspektiem, ar kuriem nodarbojas Kopīgais pētniecības centrs (“JRC”).

(7)

Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskais plāns (“SET plāns”), kas izklāstīts 2008. gada 28. februārī Briselē notikušās Padomes sanāksmes secinājumos, paātrina daudzveidīgu mazoglekļa tehnoloģiju izstrādi. Eiropadome 2011. gada 4. februāra sanāksmē vienojās, ka Savienība un tās dalībvalstis veicinās ieguldījumus atjaunojamo energoresursu un drošu un ilgtspējīgu mazoglekļa tehnoloģiju jomās un galveno uzmanību pievērsīs SET plānā noteikto tehnoloģiju prioritāšu īstenošanai. Katra dalībvalsts var brīvi izvēlēties, kāda veida tehnoloģijas tā vēlas atbalstīt.

(8)

Tā kā visās dalībvalstīs ir kodoliekārtas vai arī tās izmanto radioaktīvus materiālus, jo īpaši medicīniskiem nolūkiem, Padome 2008. gada 1. un 2. decembrī Briselē notikušās sanāksmes secinājumos ir atzinusi, ka pastāvīgi ir nepieciešams apgūt jaunas prasmes kodolenerģijas jomā, jo īpaši nodrošinot atbilstošu izglītību un apmācību, kas saistīta ar pētniecību un tiek koordinēta Kopienas līmenī.

(9)	Lai gan katra dalībvalsts pati izvēlas, vai izmantot kodolenerģiju, ir arī atzīts, ka kodolenerģijas loma dažādās dalībvalstīs atšķiras.

(10)

Parakstot Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodoltermiskās enerģijas organizācijas izveidi ITER projekta kopīgai īstenošanai (4), Kopiena ir apņēmusies piedalīties ITER projekta (“ITER”) būvniecībā un tā turpmākā ekspluatācijā. Kopienas ieguldījumu pārvalda ar ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma (kopuzņēmums Fusion for Energy) starpniecību, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/198/Euratom (5).

(11)

Lai kodolsintēze kļūtu par reālu iespēju komerciālai enerģijas ražošanai, pirmkārt, ir nepieciešams veiksmīgi un savlaicīgi pabeigt ITER būvniecību un sākt tā ekspluatāciju. Otrkārt, ir jāizstrādā vērienīgs un tajā pašā laikā reālistisks ceļvedis elektroenerģijas ražošanai laikposmā līdz 2050. gadam. Lai sasniegtu šos mērķus, Eiropas kodolsintēzes programmai ir jābūt orientētai uz kopīgu pasākumu programmu šā ceļveža īstenošanai. Lai nosargātu panākumus, kas jau ir gūti pašlaik notiekošajos kodolsintēzes pētniecības pasākumos, kā arī lai garantētu kodolsintēzē ieinteresēto personu ilgtermiņa iesaisti un šo personu savstarpēju sadarbību, būtu jānodrošina Kopienas atbalsta nepārtrauktība. Lielāks uzsvars būtu jāliek galvenokārt uz pasākumiem, ar kuriem atbalsta ITER, tomēr arī uz virzību uz demonstrācijas reaktora izveidi, tostarp – pēc vajadzības – privātā sektora ciešāku iesaistīšanos. Šāda racionalizācija un pārorientēšanās būtu jāveic, neapdraudot Eiropas vadošo lomu kodolsintēzes zinātniskajās aprindās.

(12)

JRC būtu jāturpina sniegt neatkarīgu, uz patērētājiem orientētu zinātnisko un tehnoloģisko atbalstu Kopienas politikas formulēšanai, izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai, jo īpaši kodoldrošuma un kodoldrošības pētniecības un mācību jomā. Lai optimizētu cilvēkresursus un nodrošinātu to, ka pētniecība Savienībā nedublējas, būtu jāanalizē ikviens jauns pasākums, ko veic JRC, lai pārbaudītu tā atbilstību pasākumiem, kuri jau tiek veikti dalībvalstīs. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” drošības aspektiem būtu jāaprobežojas tikai ar JRC tiešajām darbībām.

(13)	Papildu resursi JRC būtu jāturpina ģenerēt ar konkurencei pakļautiem pasākumiem, ieskaitot dalību 2019.–2020. gada programmas netiešajās darbībās, ar trešo personu darbu un – mazākā mērā – ar intelektuālā īpašuma izmantošanu.

(14)

Visu tās dalībvalstu interesēs Savienības loma ir izstrādāt satvaru, lai sniegtu atbalstu kopīgiem progresīviem pētījumiem, zināšanu radīšanai un zināšanu saglabāšanai saistībā ar kodolskaldīšanas tehnoloģijām, īpaši uzsverot drošumu, drošību, aizsardzību pret radiāciju un kodolieroču neizplatīšanu. Tam vajadzīgi neatkarīgi zinātniski pierādījumi, un JRC tajā var dot būtisku ieguldījumu. Tas ir atzīts 2010. gada 6. oktobra Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība””, kurā Komisija pauda nodomu ar JRC palīdzību stiprināt zinātniskos pierādījumus saistībā ar politikas veidošanu. JRC ierosina šī uzdevuma veikšanā savu kodoldrošuma un kodoldrošības pētniecību orientēt uz Savienības politikas prioritātēm.

(15)

Lai nostiprinātu saikni starp zinātni un sabiedrību un palielinātu sabiedrības uzticēšanos zinātnei, 2019.–2020. gada programmai būtu jāveicina iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības informēta iesaistīšanās pētniecības un inovācijas jautājumu risināšanā, veicinot izglītību zinātnes jomā, padarot pieejamāku zinātnisko informāciju, attīstot atbildīgas pētniecības un inovācijas programmas, kurās ņemtas vērā iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības bažas un cerības, un veicinot to līdzdalību 2019.–2020. gada programmas pasākumos.

(16)

2019.–2020. gada programmas īstenošanā būtu jāreaģē uz jaunām iespējām un vajadzībām zinātnē un tehnoloģijā, rūpniecībā, politikā un sabiedrībā. Tāpēc darba programmas būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām no visām attiecīgajām nozarēm, un būtu jānodrošina pietiekams elastīgums, lai varētu ņemt vērā jaunas norises. 2019.–2020. gada programmas īstenošanā varētu lūgt ārēju ekspertu padomu, izmantojot arī tādas attiecīgas struktūras kā Eiropas Tehnoloģiju platformas.

(17)

Nepieciešamība turpināt kodolpētījumus Eiropas līmenī tika atzīta diskusiju iznākumā, kas notika simpozijā “Kodolskaldīšanas pētniecības priekšrocības un trūkumi attiecībā uz mazoglekļa ekonomiku”, kurš tika sagatavots, veicot starpnozaru pētījumu, un kurā cita starpā piedalījās enerģētikas, ekonomikas un sociālo zinātņu jomas eksperti, un kuru kopīgi rīkoja Komisija un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja Briselē 2013. gada 26. un 27. februārī.

(18)

2019.–2020. gada programmai būtu jāpalielina pētnieka profesijas pievilcīgums Savienībā. Pienācīga uzmanība būtu jāvelta 2005. gada 11. marta Komisijas ieteikumam par Eiropas Pētnieku hartu un Uzvedības kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā (6), kā arī citiem attiecīgiem atsauces pamatdokumentiem, kas noteikti saistībā ar Eiropas pētniecības telpu, vienlaikus ņemot vērā, ka to ievērošana ir brīvprātīga.

(19)

2019.–2020. gada programmas ietvaros izstrādātie pasākumi būtu jāvērš uz sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanu pētniecībā un inovācijā, jo īpaši novēršot dzimumu līdzsvara trūkuma pamatcēloņus, izmantojot pētnieku – gan sieviešu, gan vīriešu – potenciālu pilnā apjomā un integrējot dzimuma aspektu projektu saturā, lai paaugstinātu pētniecības kvalitāti un veicinātu inovāciju. Vienlaikus pasākumos būtu jācenšas īstenot principus, kas saistīti ar sieviešu un vīriešu līdztiesību un noteikti Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantā.

(20)

2019.–2020. gada programmas atbalstītajos pētniecības un inovācijas pasākumos būtu jāievēro ētikas pamatprincipi. Vajadzības gadījumā ar enerģiju saistītajos jautājumos būtu jāņem vērā Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām atzinumi. Pētniecības pasākumos būtu arī jāņem vērā LESD 13. pants un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā nolūkā galarezultātā aizstāt dzīvnieku izmantošanu. Visi pasākumi būtu jāveic, augstā līmenī nodrošinot cilvēku veselības aizsardzību.

(21)

Būtu arī jāpanāk lielāka ietekme, kombinējot 2019.–2020. gada programmu ar privātā sektora līdzekļiem publiskā un privātā sektora partnerībās tajās galvenajās jomās, kur pētniecība un inovācija varētu veicināt Savienības plašāku konkurētspējas mērķu sasniegšanu. Īpaša vērība būtu jāvelta mazo un vidējo uzņēmumu iesaistei.

(22)	Ar 2019.–2020. gada programmu būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm, jo īpaši drošuma jomā, pamatojoties uz kopīgām interesēm un savstarpēju labumu, jo īpaši nolūkā veicināt kodoldrošuma nepārtrauktu uzlabošanu.

(23)

Lai uzturētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, 2019.–2020. gada programmas finansējums būtu veidojams saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, lai nodrošinātu publisko izdevumu efektivitāti un novērstu tādus tirgus kropļojumus kā privātā finansējuma izstumšana, neefektīvu tirgus struktūru veidošana vai nelietderīgu uzņēmumu saglabāšana.

(24)

Nepieciešamību pēc jaunas pieejas attiecībā uz kontroli un riska pārvaldību Savienības pētniecības finansēšanā Eiropadome atzina 2011. gada 4. februāra secinājumos, aicinot radīt jaunu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un riska novēršanu. Eiropas Parlaments 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu (7) aicināja veikt pragmatisku pāreju uz administratīvo un finansiālo vienkāršošanu un norādīja, ka Savienības pētniecības finansējuma pārvaldībai vajadzētu būt balstītai uz lielāku uzticību un lielāku riska pielaidi attiecībā uz dalībniekiem.

(25)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā veicot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini samaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu piedziņu un – vajadzības gadījumā – sankciju piemērošanu. Pārskatītai kontroles stratēģijai, kurā galvenā uzmanība vairs nav veltīta kļūdu īpatsvara mazināšanai, bet gan uz riska novērtēšanu balstītai kontrolei un krāpšanas atklāšanai, būtu jāmazina kontroles slogs dalībniekiem.

(26)

Ir svarīgi nodrošināt 2019.–2020. gada programmas pareizu finanšu pārvaldību un tās īstenošanu visefektīvākajā un lietotājam draudzīgākajā veidā, vienlaikus arī nodrošinot 2019.–2020. gada programmas juridisko noteiktību un tās pieejamību visiem dalībniekiem. Ir jānodrošina atbilstība attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) (8) un vienkāršošanas un labāka regulējuma prasībām.

(27)

Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku īstenošanu un – ar vienkāršotu procedūru starpniecību – vieglas piekļuves iespējas visiem dalībniekiem un lai izveidotu saskaņotu, vispusīgu un pārredzamu satvaru dalībniekiem, uz dalību 2019.–2020. gada programmā un pētījumu rezultātu izplatīšanu ar atsevišķiem pielāgojumiem vai izņēmumiem būtu jāattiecina noteikumi, kas piemērojami pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, kā izklāstīts Regulā (ES) Nr. 1291/2013.

(28)

Lai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros izveidotos parāda un pašu kapitāla finanšu instrumentus varētu izmantot visefektīvāk, vienlaikus saglabājot 2019.–2020. gada programmas darbību specifiku un pilnībā izmantojot pieejamo budžetu, no atmaksājumiem, ko rada kāds no minētajiem finanšu instrumentiem gadījumos, kad nav izmantoti 2019.–2020. gada programmā vai 2014.–2018. gada programmā piešķirtie līdzekļi, tiešs labums būtu jāgūst 2019.–2020. gada programmai.

(29)	Ir svarīgi turpināt veicināt dalībnieku radītā intelektuālā īpašuma izmantošanu, vienlaikus aizsargājot citu dalībnieku un Kopienas likumīgās intereses saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (“Euratom Līgums”) 2. nodaļu.

(30)

Ir pierādījies, ka dalībnieku garantiju fondi, ko pārvalda Komisija un kas ir izveidoti atbilstīgi Padomes Regulai (Euratom) Nr. 1908/2006 (9) un Padomes Regulai (Euratom) Nr. 139/2012 (10), ir svarīgs aizsardzības mehānisms, kurš mazina riskus, kas ir saistīti ar vēl nesamaksātajām summām, kuras nav atmaksājuši saistības neizpildījušie dalībnieki. Dalībnieku garantiju fondam, kas izveidots atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1290/2013 (11), būtu jāaptver arī darbības, ko veic saskaņā ar šo regulu.

(31)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 2019.–2020. gada programmas netiešo darbību īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt darba programmas un lēmumu, ar ko apstiprina netiešo darbību finansējumu. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(32)	Lai sasniegtu 2019.–2020. gada programmas mērķus attiecīgajās jomās, ir vajadzīgs atbalsts transversāliem pasākumiem – gan 2019.–2020. gada programmas ietvaros, gan apvienojumā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumiem.

(33)

Efektīvai darbības pārvaldībai, tostarp izvērtēšanai un uzraudzībai, ir nepieciešams izstrādāt īpašus rezultātu rādītājus, ko var novērtēt laika gaitā, kas ir gan reālistiski, gan atspoguļo izmantotās pieejas pamatojumu un atbilst attiecīgajai mērķu un pasākumu hierarhijai. Būtu jāievieš atbilstoši mehānismi, lai koordinētu 2019.–2020. gada programmas īstenošanu un uzraudzību, no vienas puses, un Eiropas pētniecības telpas virzības, sasniegumu un darbības uzraudzību, no otras puses.

(34)	Ar JRC valdi, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 96/282/Euratom (13), ir notikušas apspriedes par JRC tiešo darbību zinātnisko un tehnoloģisko saturu.

(35)	Juridiskās noteiktības labad Regula (Euratom) Nr. 1314/2013 būtu jāatceļ.

(36)	Brīvprātīgā kārtā ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, kas sniedza atzinumu (14),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

IZVEIDE

1. pants

Izveide

Ar šo regulu izveido Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu laikposmam no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“2019.–2020. gada programma”) un paredz noteikumus par dalību minētajā programmā, tostarp par dalību to finansēšanas struktūru programmās, kuras pārvalda saskaņā ar šo regulu piešķirtos līdzekļus, un pasākumos, ko īsteno kopīgi atbilstoši šai regulai un Pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” (“pamatprogramma “Apvārsnis 2020””), kura izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“pētniecības un inovācijas pasākumi” ir pilns pētniecības, tehnoloģijas attīstības, demonstrējumu un inovācijas pasākumu klāsts, tostarp sadarbības veicināšana ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, rezultātu izplatīšana un optimizēšana un pētnieku apmācības un mobilitātes stimulēšana Eiropas Atomenerģijas kopienā (“Kopiena”);

b)	“tiešās darbības” ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kurus Komisija īsteno ar Kopīgā pētniecības centra (“JRC”) starpniecību;

c)	“netiešās darbības” ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kuriem Kopiena vai Savienība (“Savienība”) sniedz finansiālu atbalstu un kurus uzņemas dalībnieki;

“publiskā un privātā sektora partnerība” ir partnerība, kurā privātā sektora partneri, Kopiena un – vajadzības gadījumā – citi partneri, piemēram, publiskā sektora struktūras, apņemas kopīgi atbalstīt pētniecības un inovācijas programmas vai pētniecības un inovācijas pasākumu izstrādi un īstenošanu;

“publisko sektoru savstarpēja partnerība” ir partnerība, kurā publiskā sektora struktūras vai struktūras, kam uzticēta sabiedrisku pakalpojumu sniegšana vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, apņemas ar Kopienu kopīgi atbalstīt pētniecības un inovācijas programmas vai pētniecības un inovācijas pasākumu izstrādi un īstenošanu.

3. pants

Mērķi

1. 2019.–2020. gada programmas vispārīgais mērķis ir īstenot kodolpētniecības un mācību pasākumus, uzsvaru liekot uz nepārtrauktu kodoldrošuma, kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju uzlabošanu, jo īpaši, lai potenciāli veicinātu energosistēmas drošu, efektīvu un nekaitīgu dekarbonizāciju ilgtermiņā. Vispārīgo mērķi īsteno, veicot I pielikumā precizētos pasākumus, kas izpaužas kā tiešas un netiešas darbības, ar kurām sasniedz šā panta 2. un 3. punktā noteiktos konkrētos mērķus.

2. 2019.–2020. gada programmas netiešajām darbībām ir šādi konkrētie mērķi:

a)	atbalstīt kodolsistēmu drošumu;

b)	veicināt drošu un ilgāka termiņa risinājumu izstrādi galīgo kodolatkritumu apsaimniekošanai, tostarp saistībā ar galīgo ģeoloģisko apglabāšanu, kā arī sadalīšanu un transmutāciju;

c)	atbalstīt ar kodoljautājumiem saistītas lietpratības un izcilības attīstību un ilgtspējību Savienībā;

d)	atbalstīt aizsardzību pret radiāciju un radiācijas medicīnisko pielietojumu izstrādi, tostarp radioizotopu drošu piegādi un izmantošanu;

e)	virzīties uz kodolsintēzes kā enerģijas avota iespējamības demonstrēšanu, izmantojot pašreizējās un nākotnes kodolsintēzes iekārtas;

f)	veidot pamatu nākotnes kodolsintēzes spēkstacijām, izstrādājot materiālus, tehnoloģijas un skiču projektu;

g)	veicināt inovāciju un rūpniecības konkurētspēju;

h)	nodrošināt Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru pieejamību un izmantošanu.

3. 2019.–2020. gada programmas tiešajām darbībām ir šādi konkrētie mērķi:

a)	uzlabot kodoldrošumu, ieskaitot: kodolreaktoru un kodoldegvielas drošumu, atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot galīgo ģeoloģisko apglabāšanu, kā arī sadalīšanu un transmutāciju; izņemšana no ekspluatācijas un gatavību ārkārtas situācijām;

b)	uzlabot kodoldrošību, ieskaitot: kodolmateriālu drošības kontroli, kodolieroču neizplatīšanu, kontrabandas apkarošanu un kodolkriminālistiku;

c)	palielināt kodolenerģētikas zinātniskās bāzes izcilību standartizācijas vajadzībām;

d)	veicināt zināšanu pārvaldību, izglītību un apmācību;

e)	atbalstīt Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku.

Jebkura jauna pasākuma piešķiršana JRC būtu jāanalizē JRC valdei, lai pārbaudītu tā atbilstību pasākumiem, kuri jau tiek veikti dalībvalstīs.

4. 2019.–2020. gada programmu īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītās prioritātes un pasākumi atbilst mainīgajām vajadzībām un tiek veikti, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas, inovācijas, politikas veidošanas, tirgu un sabiedrības nemitīgo attīstību, ar mērķi optimizēt cilvēkresursus un finanšu resursus un izvairīties no dublēšanās kodolpētniecības un izstrādes jomā Savienībā.

5. Šā panta 2. un 3. punktā minēto konkrēto mērķu ietvaros var ņemt vērā jaunas un neparedzētas vajadzības, kas rodas 2019.–2020. gada programmas īstenošanas laikā. Pienācīgi pamatotos gadījumos tas var nozīmēt reaģēšanu uz jaunām iespējām, krīzēm un apdraudējumiem, uz vajadzībām, kas saistītas ar jaunu Savienības politikas virzienu izstrādi, un uz tādu darbību eksperimentālu īstenošanu, kuras paredzēts atbalstīt saskaņā ar turpmākajām programmām.

4. pants

Budžets

1. Finansējums 2019.–2020. gada programmas īstenošanai ir 770 220 000 EUR. Minēto summu sadala šādi:

a)	netiešās darbības kodolsintēzes pētniecības un attīstības programmai: 349 834 000 EUR;

b)	netiešās darbības kodolskaldīšanā, drošībā un aizsardzībā pret radiāciju: 151 579 000 EUR;

c)	tiešās darbības: 268 807 000 EUR.

2019.–2020. gada programmas netiešo darbību īstenošanā Komisijas administratīvie izdevumi 2019.–2020. gada programmas īstenošanas laikā vidēji sasniedz ne vairāk kā 6 % no pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteikto apmēru kopējās summas.

2. No 2019.–2020. gada programmas finansējuma var segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, kuri vajadzīgi minētās programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus pētījumiem un ekspertu sanāksmēm, ciktāl tie saistīti ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem, un izdevumus, kas saistīti ar informācijas apstrādei un apmaiņai paredzētiem informācijas tehnoloģijas tīkliem, kopā ar visiem citiem tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumiem, kas radušies Komisijai, pārvaldot 2019.–2020. gada programmu. Izdevumi, kas vajadzīgi nepārtrauktām un atkārtotām darbībām, piemēram, kontrolei, revīzijai un IT tīkliem, tiks segti Komisijas administratīvo izdevumu robežās, kas norādīti 1. punktā.

3. Vajadzības gadījumā un pienācīgi pamatotos gadījumos apropriācijas var iekļaut budžetā pēc 2020. gada tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumu segšanai, lai būtu iespējams pārvaldīt darbības, kas līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nav pabeigtas.

4. Ja tiešās darbības sniedz ieguldījumu iniciatīvās, ko izveidojuši subjekti, kuriem Komisija uzticējusi uzdevumu īstenošanu saskaņā ar 6. panta 2. punktu un 15. pantu, šo ieguldījumu neuzskata par daļu no minētajām iniciatīvām piešķirtā finansiālā ieguldījuma.

5. Budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos. Katru gadu Komisija veic gada maksājumus, ņemot vērā to darbību gaitu, kas saņem finansiālu atbalstu, aplēstās vajadzības un pieejamo budžetu.

5. pants

Trešo valstu iesaistīšanās

1. 2019.–2020. gada programmā var iesaistīties:

a)	valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem, ko piemēro šādu valstu dalībai Savienības programmās un kas paredzēti attiecīgajos pamatnolīgumos un asociācijas padomju lēmumos vai tamlīdzīgos nolīgumos;

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles vai valstis vai teritorijas, uz ko attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika un kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

i)	attīstītas spējas zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā;

ii)	veiksmīga pieredze dalībā Savienības pētniecības un inovācijas programmās;

iii)	taisnīgs un vienlīdzīgs intelektuālā īpašuma tiesību piemērojums;

c)	Euratom Septītās pamatprogrammas vai Euratom pētniecības un mācību programmas (2014–2018) asociētās valstis vai teritorijas.

2. Īpašus noteikumus attiecībā uz asociēto valstu dalību 2019.–2020. gada programmā, tostarp finansiālo ieguldījumu, pamatojoties uz asociētās valsts iekšzemes kopproduktu, nosaka starptautiskos nolīgumos starp Savienību un asociētajām valstīm.

II SADAĻA

ĪSTENOŠANA

I NODAĻA

Īstenošana, pārvaldība un atbalsta veidi

6. pants

Pārvaldība un Kopienas atbalsta veidi

1. 2019.–2020. gada programmu īsteno ar netiešām darbībām, izmantojot vienu vai vairākus finansējuma veidus, kas paredzēti Finanšu regulā, jo īpaši dotācijas, godalgas, iepirkumu un finanšu instrumentus. Kopienas atbalstu veido arī tiešās darbības, kas izpaužas kā pētniecības un inovācijas pasākumi, kurus uzņemas veikt JRC.

2. Neskarot Euratom Līguma 10. pantu, daļu 2019.–2020. gada programmas īstenošanas Komisija var uzticēt Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām finansēšanas struktūrām.

2019.–2020. gada programmas netiešās darbības īstenošanu Komisija var arī uzticēt struktūrām, kas izveidotas atbilstīgi pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” vai minētas tajā.

3. Komisija, ievērojot 12. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, ar ko apstiprina finansējumu netiešajām darbībām.

7. pants

Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi

1. Ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, jebkura tiesību subjekta dalību netiešās darbībās, ko īsteno saskaņā ar 2019.–2020. gada programmu, reglamentē noteikumi, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1290/2013.

2. 2019.–2020. gada programmas nolūkiem “drošības noteikumi”, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1290/2013 43. panta 2. punkta pirmajā daļā, ietver dalībvalstu aizsardzības intereses Euratom Līguma 24. panta nozīmē.

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 44. panta 3. punkta pirmās daļas, Komisija vai finansēšanas struktūra attiecībā uz rezultātiem, ko rada dalībnieki, kuri saņēmuši Kopienas finansiālu ieguldījumu, var iebilst pret īpašumtiesību tālāknodošanu vai pret ekskluzīvas vai neekskluzīvas licences piešķiršanu trešām personām, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav saistīta ar 2019.–2020. gada programmu, ja Komisija vai finansēšanas struktūra uzskata, ka šāda tālāknodošana vai piešķiršana neatbilst Savienības ekonomikas konkurētspējas palielināšanas interesēm vai nav saderīga ar ētikas principiem vai drošības apsvērumiem. “Drošības apsvērumi” ietver dalībvalstu aizsardzības intereses Euratom Līguma 24. panta nozīmē.

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 regulas 49. panta 1. punkta pirmās daļas, Kopienai un tās kopuzņēmumiem nolūkā izstrādāt, īstenot un uzraudzīt Kopienas politikas virzienus un programmas vai saistības, kas izriet no starptautiskas sadarbības ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ir tiesības piekļūt tāda dalībnieka rezultātiem, kurš saņēmis Kopienas finansiālu ieguldījumu. Šādas piekļuves tiesības ietver tiesības atļaut trešām personām izmantot rezultātus publiskā iepirkumā un tiesības piešķirt apakšlicences, tās izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos, un tās piešķir bez autoratlīdzības.

3. Dalībnieku garantiju fonds, kas izveidots atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1290/2013, sedz risku, kurš saistīts ar to summu neatgūšanu, kuras dalībniekiem jāmaksā to darbību ietvaros, ko ar dotācijām finansē Komisija vai finansēšanas struktūras saskaņā ar šo regulu.

8. pants

Transversāli pasākumi

1. Lai sasniegtu 2019.–2020. gada programmas mērķus un stātos pretī izaicinājumiem, kas ir kopīgi 2019.–2020. gada programmai un pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, attiecībā uz pasākumiem, kas aptver netiešās darbības, kuras noteiktas I pielikumā, un netiešās darbības, ar kurām īsteno pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īpašo programmu, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2013/743/ES (15), var izmantot Savienības finansiālo ieguldījumu.

2. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts šā panta 1. punktā, var veidot, kombinējot finansiālo ieguldījumu netiešajām darbībām, kas izklāstītas šīs regulas 4. pantā un Regulas (ES) Nr. 1291/2013 6. pantā, un īstenot, izmantojot atsevišķu finansēšanas shēmu.

9. pants

Dzimumu līdztiesība

2019.–2020. gada programma nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimuma aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā.

10. pants

Ētikas principi

1. Visos pētniecības un inovācijas pasākumos, ko veic saskaņā ar 2019.–2020. gada programmu, ievēro ētikas principus un attiecīgos valstu, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās papildprotokolus.

Īpašu uzmanību pievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz personas fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju un vajadzībai nodrošināt cilvēku veselības augstu aizsardzības līmeni.

2. Pētniecības un inovācijas pasākumi, ko veic saskaņā ar 2019.–2020. gada programmu, ir paredzēti izmantošanai tikai un vienīgi civilos nolūkos.

11. pants

Darba programmas

1. Komisija, ievērojot 12. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, ar īstenošanas aktiem pieņem darba programmas netiešo darbību īstenošanai. Šādās darba programmās dod iespēju īstenot augšupējas pieejas, ko izmanto mērķu inovatīvai sasniegšanai.

Darba programmās izklāsta būtiskos elementus darbību īstenošanai saskaņā ar Finanšu regulu, tostarp sīki izstrādātus to mērķus, saistīto finansējumu un grafiku, kā arī daudzgadu pieeju un stratēģiskos virzienus nākamajiem īstenošanas gadiem.

2. Attiecībā uz tiešajām darbībām Komisija saskaņā ar Lēmumu 96/282/Euratom izstrādā daudzgadu darba programmu, kurā sīkāk izklāsta I pielikumā minētos mērķus un zinātnes un tehnoloģijas prioritātes, kā arī īstenošanas grafiku.

Pirmajā daļā minētajā daudzgadu darba programmā ņem vērā arī attiecīgos pētniecības pasākumus, ko veic dalībvalstis, asociētās valstis un Eiropas un starptautiskās organizācijas. Vajadzības gadījumā to atjaunina.

3. Darba programmās, kas minētas 1. un 2. punktā, ņem vērā situāciju zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā valsts, Savienības un starptautiskā līmenī un attiecīgās norises politikā, tirgū un sabiedrībā. Vajadzības gadījumā darba programmas atjaunina.

4. Darba programmās, kas minētas 1. un 2. punktā, iekļauj iedaļu, kurā norāda 8. pantā minētos transversālos pasākumus.

12. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Komiteja tiekas divos dažādos sastāvos, kuri attiecīgi nodarbojas ar tiem 2019.–2020. gada programmas aspektiem, kas saistīti ar kodolskaldīšanu, un tiem aspektiem, kas saistīti ar kodolsintēzi.

Lai veicinātu 2019.–2020. gada programmas īstenošanu, par katru komitejas sanāksmi saskaņā ar darba kārtību Komisija, ievērojot savas pamatnostādnes, sedz izmaksas vienam katras dalībvalsts pārstāvim, kā arī vienam katras dalībvalsts ekspertam/padomdevējam par tiem darba kārtības punktiem, kuru gadījumā dalībvalstij ir vajadzīga specifiska lietpratība.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro pārbaudes procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4. Ja komitejas atzinumu plānots saņemt rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

13. pants

Informācijas sniegšana komitejai

Komisija regulāri informē 12. pantā minēto komiteju par 2019.–2020. gada programmas īstenošanas vispārējo norisi un savlaicīgi tai sniedz informāciju par visām netiešajām darbībām, kas ierosinātas vai ko finansē saskaņā ar 2019.–2020. gada programmu.

14. pants

Ārēju ekspertu padomi un sabiedrības iesaistīšanās

1. 2019.–2020. gada programmas īstenošanā ņem vērā padomus un devumu, ko vajadzības gadījumā sniedz:

a)	Euratom Zinātnes un tehnikas komiteja saskaņā ar Euratom Līguma 134. pantu;

b)	Komisijas izveidotas neatkarīgas augsta līmeņa ekspertu konsultatīvās grupas;

c)	dialoga struktūras, kas izveidotas atbilstoši starptautiskiem zinātnes un tehnoloģiju nolīgumiem;

d)	uz nākotni vērsti pasākumi;

e)	mērķtiecīgas sabiedriskās apspriešanas (tostarp vajadzības gadījumā apspriešanās ar reģionālām un valsts iestādēm vai ieinteresētajām personām); un

f)	pārredzami un interaktīvi procesi, kas nodrošina atbalstu atbildīgai pētniecībai un inovācijai.

2. Pilnībā ņem vērā arī pētniecības un inovācijas programmas, kas cita starpā izveidotas Eiropas Tehnoloģiju platformu, kopīgu plānošanas iniciatīvu un Eiropas inovācijas partnerību ietvaros.

II NODAĻA

Konkrētas rīcības jomas

15. pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un privātā sektora kopumā pienācīgu dalību 2019.–2020. gada programmā un inovācijas ietekmi uz tiem. Izvērtēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros veic MVU dalības kvantitatīvu un kvalitatīvu novērtēšanu.

16. pants

Publiskā un privātā sektora partnerības un publisko sektoru savstarpējas partnerības

Lai sasniegtu šīs regulas 3. pantā noteiktos mērķus, 2019.–2020. gada programmas konkrētos pasākumus var īstenot, izmantojot:

a)	kopuzņēmumus, kas izveidoti, pamatojoties uz Euratom Līguma 5. nodaļu;

b)	publisko sektoru savstarpējas partnerības, pamatojoties uz finansēšanas shēmu “programmas līdzfinansējuma darbības”;

c)	līgumiskas publiskā un privātā sektora partnerības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1291/2013 25. pantā.

17. pants

Starptautiska sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1. Subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, un starptautiskas organizācijas ir tiesīgi piedalīties 2019.–2020. gada programmas netiešajās darbībās saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1290/2013. Šajā sakarā vispārējā principa izņēmumi ir noteikti šīs regulas 7. pantā. 2019.–2020. gada programma veicina starptautisku sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, lai:

a)	nostiprinātu Savienības izcilību un pievilcīgumu pētniecībā un inovācijā, kā arī tās ekonomikas un rūpniecības konkurētspēju;

b)	efektīvi risinātu kopējas sabiedrības problēmas;

c)	atbalstītu Savienības ārpolitikas un attīstības politikas mērķus, papildinot ārpolitikas un attīstības programmas un mēģinātu nodrošināt sinerģiju ar citām Savienības politikas jomām.

2. Mērķtiecīgas darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību ar konkrētām trešām valstīm vai trešo valstu grupām, īsteno, pamatojoties uz stratēģisku pieeju, kā arī uz kopējām interesēm, prioritātēm un savstarpēju izdevīgumu, ņemot vērā to zinātniskās un tehnoloģiskās spējas un tirgus iespējas, kā arī paredzamo ietekmi.

Būtu jāsekmē savstarpēja piekļuve trešo valstu programmām. Lai maksimāli palielinātu ietekmi, veicina koordināciju un sinerģiju ar dalībvalstu un asociēto valstu iniciatīvām. Sadarbības raksturs var atšķirties atkarībā no katras konkrētās partnervalsts.

Sadarbības prioritātēs ņem vērā jaunākās norises Savienības politikā, iespējas sadarboties ar trešām valstīm, kā arī taisnīgu un vienlīdzīgu intelektuālā īpašuma tiesību piemērojumu.

18. pants

Informēšana, izziņošana, izmantošana un izplatīšana

1. Īstenojot 2019.–2020. gada programmu, izziņošanas un izplatīšanas pasākumus uzskata par 2019.–2020. gada programmas atbalstītu darbību neatņemamu sastāvdaļu.

2. 1. punktā minētie izziņošanas pasākumi var ietvert:

a)	iniciatīvas, kuru mērķis ir vairot izpratni un atvieglot piekļuvi finansējumam 2019.–2020. gada programmā, jo īpaši tiem reģioniem vai dalībnieku veidiem, kuru dalība ir samērā zema;

b)	mērķtiecīgu palīdzību projektiem un konsorcijiem, lai nodrošinātu tiem piekļuvi prasmēm, kas vajadzīgas, lai optimizētu rezultātu izziņošanu, izmantošanu un izplatīšanu;

c)	iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt dialogu un debates ar sabiedrību par jautājumiem, kas saistīti ar zinātni, tehnoloģiju un inovāciju, un izmantot priekšrocības, ko sniedz sociālie plašsaziņas līdzekļi un citas inovatīvas tehnoloģijas un metodoloģijas;

d)	Savienības politikas prioritāšu izziņošanu, ar noteikumu, ka tās ir saistītas ar šīs regulas mērķiem, jo īpaši Komisijas savlaicīgi sniegtu pilnīgu informāciju dalībvalstīm.

3. Ievērojot Euratom Līgumu un attiecīgos Savienības tiesību aktus, 1. punktā minētie izplatīšanas pasākumi var ietvert:

a)	darbības, kuru rezultātā tiek apvienoti rezultāti no vairākiem projektiem, tostarp tiem, kas var būt finansēti no citiem avotiem, lai nodrošinātu lietotājdraudzīgas datubāzes un ziņojumus, kuros apkopoti galvenie secinājumi;

b)	rezultātu izplatīšanu politikas veidotājiem, tostarp standartizācijas struktūrām, lai veicinātu to, ka attiecīgās struktūras izmanto ar politiku saistītos rezultātus starptautiskā, Savienības, valsts un reģionālā līmenī.

III NODAĻA

Kontrole

19. pants

Kontrole un revīzija

1. Kontroles sistēmu, ko izveido šīs regulas īstenošanai, strukturē tā, lai nodrošinātu pamatotu pārliecību par to, ka tiks sasniegta ar darbību efektivitāti un lietderību saistītā riska pienācīga pārvaldība, kā arī pakārtoto darījumu likumība un pareizība, ņemot vērā to, ka programmas ir daudzgadu programmas, kā arī attiecīgo maksājumu veidu.

2. 1. punktā minētā kontroles sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, īpaši attiecībā uz dalībniekiem, tā, lai varētu sasniegt 2019.–2020. gada programmas mērķus un lai programmai varētu piesaistīt visizcilākos pētniekus un visinovatīvākos uzņēmumus.

3. 1. punktā minētā kontroles sistēmas ietvaros revīzijas stratēģija attiecībā uz izdevumiem netiešajām darbībām 2019.–2020. gada programmā ir balstīta uz finanšu revīziju, ko veic no visas programmas iegūtā reprezentatīvā izdevumu paraugā. Minēto reprezentatīvo paraugu papildina ar izlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums.

Netiešo darbību izdevumu revīzijas 2019.–2020. gada programmā veic saskaņoti, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus, lai maksimāli mazinātu revīzijas radīto slogu dalībniekiem.

20. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1. Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar šo regulu.

Neskarot 3. punktu, Komisija revīzijas var veikt divu gadu laikā pēc galīgā maksājuma veikšanas.

3. Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (16) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (17), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai saistībā ar dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, vai līgumu, kas finansēts saskaņā ar 2019.–2020. gada programmu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Komisiju, Revīzijas palātu un OLAF veikt šādu revīziju un izmeklēšanu saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

IV NODAĻA

Uzraudzība un izvērtēšana

21. pants

Uzraudzība

1. Komisija katru gadu uzrauga 2019.–2020. gada programmas īstenošanu, tostarp tās virzību un sasniegumus. Šajā sakarā Komisija sniedz informāciju 12. pantā minētajai komitejai.

2. Komisija paziņo un dara publiski pieejamus 1. punktā minētās uzraudzības rezultātus.

22. pants

Izvērtēšana

1. Izvērtēšanu veic pietiekami savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

Līdz 2022. gada 31. decembrim Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību, kas izraudzīti pārredzamā procedūrā, veic 2019.–2020. gada programmas ex post izvērtēšanu. Šajā izvērtējumā ņem vērā pasākumu pamatojumu, īstenošanu un sasniegumus, kā arī ietekmi ilgākā termiņā un ilgtspēju, lai tā rezultātus varētu izmantot, pieņemot lēmumu par kāda turpmāka pasākuma iespējamu atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu.

2. Neskarot 1. punktu, 2019.–2020. gada programmas tiešās un netiešās darbības izvērtē atsevišķi.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētajos izvērtējumos novērtē panākumus virzībā uz 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, ņemot vērā attiecīgos rezultātu rādītājus, kas noteikti II pielikumā.

4. Ja tas ir lietderīgi un iespējams, dalībvalstis Komisijai sniedz datus un informāciju, kas vajadzīgi attiecīgo pasākumu uzraudzībai un izvērtēšanai.

5. Komisija 1. un 2. punktā minēto izvērtējumu secinājumus kopā ar saviem apsvērumiem paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

III SADAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

23. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1. Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013 atceļ no 2019. gada 1. janvāra.

2. Neskarot šā panta 1. punktu, darbības vai pasākumus, kam saskaņā ar Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013 tiek piešķirts Kopienas finansiālais atbalsts, arī turpmāk reglamentē ar noteikumiem, kas piemērojami šīm darbībām vai pasākumiem, līdz to izbeigšanas, pabeigšanas vai slēgšanas brīdim. Vajadzības gadījumā visus uzdevumus, kurus nav pabeigusi saskaņā ar Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013 izveidotā komiteja, uzņemas šīs regulas 12. pantā minētā komiteja.

3. Ar 4. pantā minēto finansējumu var segt arī tādus tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju no 2019.–2020. gada programmas uz pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013.

4. Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta 3. punkta otrās daļas, gadskārtējos atmaksājumus, ko radījis saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 izveidots finanšu instruments un tādu līdzekļu neizmantošana, kas darīti pieejami atbilstīgi šai regulai vai Regulai (Euratom) Nr. 1314/2013, piešķir 2019.–2020. gada programmai.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2018. gada 15. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI

(1) 2018. gada 6. jūlija atzinums (OV C 237, 6.7.2018., 38. lpp.).

(2) Padomes Regula (Euratom) Nr. 1314/2013 (2013. gada 16. decembris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (OV L 347, 20.12.2013., 948. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(4) OV L 358, 16.12.2006., 62. lpp.

(5) Padomes Lēmums 2007/198/Euratom (2007. gada 27. marts), ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības (OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp.).

(6) OV L 75, 22.3.2005., 67. lpp.

(7) OV C 74E, 13.3.2012., 34. lpp.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(9) Padomes Regula (Euratom) Nr. 1908/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Eiropas Atomenerģijas kopienas Septītās pamatprogrammas darbībā un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2011. gads) (OV L 400, 30.12.2006., 1. lpp.).

(10) Padomes Regula (Euratom) Nr. 139/2012 (2011. gada 19. decembris), ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu dalību Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammas netiešajās darbībās un par pētījumu rezultātu izplatīšanu (2012.–2013. gads) (OV L 47, 18.2.2012., 1. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(13) Komisijas Lēmums 96/282/Euratom (1996. gada 10. aprīlis) par Kopīgā pētniecības centra reorganizāciju (OV L 107, 30.4.1996., 12. lpp.).

(14) 2018. gada 11. septembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(15) Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(17) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

I PIELIKUMS

PASĀKUMI

2019.–2020. gada programmas pamatojums – sagatavošanās 2020. gadam

Sasniedzot 3. pantā noteiktos mērķus, 2019.–2020. gada programma nostiprinās rezultātus, kas tiek gūti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” trīs prioritārajās jomās, proti, zinātnes izcilība, vadošā loma rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšana.

Kodolenerģija ir viens no tematiem debatēs par cīņu pret klimata pārmaiņām un to, kā mazināt Eiropas atkarību no enerģijas importa. Plašākā kontekstā, proti, saistībā ar ilgtspējīgas energoresursu struktūras izveidi nākotnē, 2019.–2020. gada programma ar tās pētniecības pasākumiem sekmēs arī debates par kodolskaldīšanas enerģijas priekšrocībām un trūkumiem attiecībā uz mazoglekļa ekonomiku. Nodrošinot kodoldrošuma nepārtrauktu uzlabošanu, progresīvākas kodoltehnoloģijas varētu arī piedāvāt iespējas būtiski uzlabot efektivitāti un resursu izmantošanu un radīt mazāk atkritumu nekā pašreizējās konstrukcijas. Kodoldrošuma aspektiem tiks pievērsta pēc iespējas lielāka uzmanība.

2019.–2020. gada programma nostiprinās pētniecības un inovācijas pamatprogrammu kodolenerģijas jomā un koordinēs dalībvalstu pētniecības centienus, tādējādi novēršot dublēšanos, saglabājot kritisko masu būtiskākajās jomās un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu. Tomēr koordinācija neliegs dalībvalstīm izstrādāt programmas valsts vajadzību apmierināšanai.

Stratēģijā, kas paredz attīstīt kodolsintēzi kā reālu iespēju oglekli neradošai komerciālai enerģijas ražošanai, tiks ievērots ceļvedis – ar noteiktiem starpmērķiem – virzībai uz elektroenerģijas ražošanas mērķi laikposmā līdz 2050. gadam. Minētās stratēģijas īstenošanai Savienībā ir jāveic ar kodolsintēzi saistītā darba pārstrukturēšana, tostarp vadības, finansēšanas un pārvaldības jomā, lai nodrošinātu to, ka uzsvars no tīras pētniecības tiek pārvirzīts uz tādu nākotnes objektu projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju kā ITER, DEMO un citi. Šajā nolūkā būs vajadzīga cieša sadarbība starp visu Savienības kodolsintēzes kopienu, Komisiju un valstu finansēšanas aģentūrām.

Lai saglabātu Savienības ekspertu lietpratību, kas vajadzīgas minēto mērķu sasniegšanai, 2019.–2020. gada programmai ir vēl vairāk jāpalielina sava loma apmācībā, izveidojot Eiropas nozīmes mācību iestādes, kuras piedāvā apgūt īpašas programmas. Tādējādi tiks turpināta Eiropas pētniecības telpas attīstīšana un jauno dalībvalstu un asociēto valstu integrācija.

Programmas mērķu sasniegšanai vajadzīgie pasākumi

Netiešās darbības

Lai nodrošinātu to, ka 2019.–2020. gada programmas netiešās darbības savstarpēji pastiprina dalībvalstu un privātā sektora pētniecības centienus, darba programmu prioritātes ir jānosaka, pamatojoties uz atbilstošu ieguldījumu no valsts iestādēm un kodolpētniecībā ieinteresētajām personām, kas apvienojušās struktūrās vai satvaros, piemēram, tehnoloģiju platformās un tehniskos forumos saistībā ar kodolsistēmām un kodoldrošumu, galīgo atkritumu apsaimniekošanu un aizsardzību pret radiāciju/nelielas starojuma devas radītu risku un kodolsintēzes pētniecību un jebkurā citā atbilstošā kodolenerģijas jautājumos ieinteresēto personu organizācijā vai forumā.

Atbalstīt kodolsistēmu drošumu (sabiedrības problēmu risināšana, zinātnes izcilība, vadošā loma rūpniecībā)

Saskaņā ar vispārīgo mērķi – atbalsts kopīgiem pētniecības pasākumiem attiecībā uz Savienībā izmantoto reaktoru sistēmu (tostarp kodoldegvielas cikla iekārtu) drošu ekspluatāciju un dezekspluatāciju vai, ciktāl tas vajadzīgs, lai saglabātu plašo lietpratību kodoldrošuma jomā Savienībā, to reaktoru veidu drošu ekspluatāciju, kuri var tikt izmantoti nākotnē, koncentrējoties tikai uz drošuma aspektiem, tostarp uz visiem kodoldegvielas cikla aspektiem, piemēram, sadalīšanu un transmutāciju.

Veicināt drošu un ilgāka termiņa risinājumu izstrādi galīgo kodolatkritumu apsaimniekošanai, tostarp saistībā ar galīgo ģeoloģisko apglabāšanu, kā arī sadalīšanu un transmutāciju (zinātnes izcilība, sabiedrības problēmu risināšana)

Kopīgi un/vai koordinēti pētniecības pasākumi, kas vērsti uz pārējiem izlietotās degvielas un ilgdzīvojošo radioaktīvo atkritumu ģeoloģiskās apglabāšanas pamataspektiem, vajadzības gadījumā ar tehnoloģiju un drošuma demonstrējumiem. Minētajiem pasākumiem ir jāveicina vienotas nostājas veidošanu Savienībā attiecībā uz galvenajiem jautājumiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, sākot no degvielas izmantošanas pabeigšanas līdz apglabāšanai.

Pētniecības pasākumi, kas saistīti ar citu tādu radioaktīvo atkritumu plūsmu pārvaldību, attiecībā uz kurām pašlaik nav rūpnieciski pārdomātu procesu.

Atbalstīt ar kodoljautājumiem saistītās lietpratības un izcilības attīstību un ilgtspējību Savienībā (zinātnes izcilība)

Kopīgu apmācības un mobilitātes pasākumu veicināšana starp pētniecības centriem un rūpniecības nozari un starp dažādām dalībvalstīm un asociētām valstīm, kā arī atbalsts starpdisciplināras ar kodolenerģiju saistītas kompetences saglabāšanai, lai ilgtermiņā garantētu atbilstoši kvalificētu pētnieku, inženieru un darbinieku pieejamību Savienības kodolnozarē.

Atbalstīt aizsardzību pret radiāciju un radiācijas medicīnisko pielietojumu izstrādi, tostarp radioizotopu drošu piegādi un izmantošanu (zinātnes izcilība, sabiedrības problēmu risināšana)

Kopīgi un/vai koordinēti pētniecības pasākumi, jo īpaši saistībā ar tiem riskiem, ko rada rūpniecībā, medicīnā vai vidē saņemtu nelielu starojuma devu iedarbība, saistībā ar ārkārtas pārvaldību negadījumos, kas saistīti ar radiāciju, kā arī saistībā ar radioekoloģiju, ar mērķi nodrošināt Eiropas nozīmes zinātnisko un tehnoloģisko bāzi stabilai, atbilstīgai un sociāli pieņemamai aizsardzības sistēmai.

Pētniecības pasākumi attiecībā uz jonizējošā starojuma medicīniskiem pielietojumiem un ekspluatācijas drošuma aspektiem, kas saistīti ar aizsardzību pret radiāciju, un to izmantošanu.

Virzīties uz kodolsintēzes kā enerģijas avota iespējamības demonstrēšanu, izmantojot pašreizējās un nākotnes kodolsintēzes iekārtas (vadošā loma rūpniecībā, sabiedrības problēmu risināšana)

Atbalsts kopīgiem pētniecības pasākumiem, ko veic EUROfusion dalībnieki un jebkādi i) punktā minētie tiesību subjekti, lai nodrošinātu, ka ātri tiek uzsākti: produktīva ITER ekspluatācija, tostarp tiek izmantoti saistītie objekti (tostarp – attiecīgā gadījumā – projekts “Kopīgais Eiropas tors” (Joint European Torus (JET)), integrēta modelēšana, cita starpā izmantojot augstas veiktspējas datorus, kā arī apmācības pasākumi, lai sagatavotu pētnieku un inženieru nākamo paaudzi.

Veidot pamatu nākotnes kodolsintēzes spēkstacijām, attīstot materiālus, tehnoloģijas un skiču projektu (vadošā loma rūpniecībā, sabiedrības problēmu risināšana)

Atbalsts kopīgiem pasākumiem, ko veic EUROfusion dalībnieki un jebkādi i) punktā minētie tiesību subjekti, lai izstrādātu un kvalificētu materiālus spēkstacijas demonstrācijas modelim, kam cita starpā ir nepieciešams sagatavošanās darbs atbilstošas materiālu testēšanas iekārtas izveidei un sarunas par Savienības dalību atbilstošā starptautiskā satvarā tādas iekārtas vajadzībām. Šādā izstrādē un kvalificēšanā ir jāizmanto visi pieejamie eksperimentālie, skaitļošanas un teorētisko spēju līmeņi.

Atbalsts kopīgiem pētniecības pasākumiem, kurus veic Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīguma dalībnieki un jebkādi i) punktā minētie tiesību subjekti un ar kuru palīdzību tiks risināti reaktoru ekspluatācijas jautājumi un izstrādātas un demonstrētas visas tehnoloģijas, kas ir būtiskas kodolsintēzes spēkstacijas demonstrācijas modelim. Minētie pasākumi ietver spēkstacijas demonstrācijas modeļa pilnīga(-u) skiču projekta(-u) sagatavošanu un izpēti par iespēju izmantot stellaratorus kā spēkstacijas tehnoloģiju.

Veicināt inovāciju un rūpniecības konkurētspēju (vadošā loma rūpniecībā)

Pasākumi, kas paredzēti, lai īstenotu vai atbalstītu zināšanu pārvaldību un tehnoloģiju nodošanu no pētniecības, ko līdzfinansē ar 2019.–2020. gada programmu, rūpniecības nozarei, kas izmanto visus pētniecības novatoriskos aspektus.

Inovācijas veicināšana, cita starpā nodrošinot atklātu piekļuvi zinātniskajām publikācijām, datubāzi zināšanu pārvaldībai un izplatīšanai un veicinot ar tehnoloģiju saistītu tēmu iekļaušanu izglītības programmās.

Ilgtermiņā 2019.–2020. gada programma atbalsta konkurētspējīgas kodolsintēzes rūpniecības nozares sagatavošanu un attīstīšanu, vajadzības gadījumā veicinot privātā sektora un MVU iesaistīšanos, jo īpaši īstenojot tehnoloģijas ceļvedi kodolsintēzes spēkstacijas izveidei ar rūpniecības nozares aktīvu iesaistīšanos projektēšanas un attīstības projektos.

Nodrošināt Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru pieejamību un izmantošanu (zinātnes izcilība)

Pasākumi, kas paredzēti, lai atbalstītu galveno pētniecības infrastruktūru izbūvi, renovāciju, izmantošanu un nepārtrauktu pieejamību 2019.–2020. gada programmā, kā arī nodrošinātu atbilstošu piekļuvi minētajām infrastruktūrām un sadarbību starp tām.

Eiropas kodolsintēzes programma

Kopīga tādu pasākumu programma, ar kuriem tiek īstenots ceļvedis, lai līdz 2050. gadam sasniegtu elektroenerģijas ražošanas mērķi; to līdzfinansē ar EUROfusion dotāciju (programmas līdzfinansējuma darbība), ko tiesību subjektiem, ko izveidojušas vai izraudzījušās dalībvalstis un jebkura ar 2019.–2020. gada programmu asociēta trešā valsts, piešķir saskaņā ar Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013. EUROfusion dotāciju var turpināt finansēt saskaņā ar 2019.–2020. gada programmu. Kopīgajā programmā var ietvert no Kopienas piešķirtus līdzekļus natūrā, piemēram, iespēju izmantot JET iekārtu zinātniskiem un tehniskiem mērķiem saskaņā ar Euratom Līguma 10. pantu vai Komisijas personāla norīkošanu.

JRC tiešās darbības

Prioritātes tiešajām darbībām ir jānosaka, apspriežoties ar Komisijas politikas ģenerāldirektorātiem un JRC valdi.

Ar kodolenerģiju saistīto JRC pasākumu mērķis ir atbalstīt Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom (1) un 2011/70/Euratom (2), kā arī Padomes secinājumu īstenošanu, piešķirot prioritāti visaugstākajiem kodoldrošuma standartiem Savienībā un starptautiskā mērogā.

JRC jo īpaši ir jāsniedz ieguldījums ar kodoldrošumu saistītajos pētījumos, kas nepieciešami kodolenerģijas un citu ar kodolskaldīšanu nesaistītu lietojumu drošai, nekaitīgai un miermīlīgai izmantošanai. JRC nodrošinās zinātnisko bāzi attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un vajadzības gadījumā atbilstoši savai misijai un kompetencei reaģēs uz kodolnegadījumiem, incidentiem un avārijām. Šajā sakarā JRC veiks pētniecību un novērtēšanu, nodrošinās atsauces materiālus un standartus un sniegs specializētu apmācību un izglītību. Attiecīgā gadījumā tas centīsies nodrošināt sinerģiju ar attiecīgām transversālām iniciatīvām, lai optimizētu cilvēkresursus un finanšu resursus un izvairītos no dublēšanās kodolpētniecības un attīstības jomā Savienībā. JRC pasākumi minētajās jomās tiks veikti, ņemot vērā attiecīgās iniciatīvas reģionu, dalībvalstu vai Savienības līmenī saistībā ar Eiropas pētniecības telpas veidošanu.

Uzlabot kodoldrošumu, ieskaitot: kodolreaktoru un kodoldegvielas drošumu, atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot galīgo ģeoloģisko apglabāšanu, kā arī sadalīšanu un transmutāciju; dezekspluatāciju un gatavību ārkārtas situācijām

JRC veicinās tādu instrumentu un metožu izstrādi, kuri izmantojami, lai sasniegtu augstus drošuma standartus attiecībā uz Eiropai svarīgām kodoliekārtām un kodoldegvielas cikliem. Minētie instrumenti un metodes ietvers:

smagu avāriju analīzē izmantojamu modelēšanu un metodoloģiju kodoliekārtu ekspluatācijas drošuma pielaižu novērtēšanai; atbalstu vienotas pieejas izstrādei Eiropā attiecībā uz progresīvu degvielas ciklu un projektu izvērtēšanu; ekspluatācijas pieredzē gūto atziņu izpēti un izplatīšanu. JRC turpinās īstenot projektu “Eiropas Informācijas centrs atgriezeniskās saites sniegšanai par kodolspēkstaciju ekspluatācijas pieredzi”, lai koncentrētu tā pasākumus uz kodoldrošuma problēmām pēc avārijas Fukušimā, aicinot izmantot dalībvalstu kompetenci šajā jomā;

2)	zinātniskās nenoteiktības mazināšanu, prognozējot kodolatkritumu reakciju ilgtermiņā un radionuklīdu izkliedi vidē, un kodoliekārtu dezekspluatācijas pētniecības pamataspektus;

informācijas apmaiņu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai nostiprinātu Savienības spēju reaģēt uz kodolavārijām un incidentiem, veicot pētījumus par brīdināšanas sistēmām un modeļiem saistībā ar radioloģisko izkliedi gaisā un mobilizējot resursus un lietpratību kodolavāriju analīzei un modelēšanai.

Uzlabot kodoldrošību, ieskaitot: kodolmateriālu drošības kontroli, kodolieroču neizplatīšanu, kontrabandas apkarošanu un kodolkriminālistiku

Vislielākā iespējamā uzmanība ir jāpievērš kodolieroču neizplatīšanas jomai. JRC:

1)	izstrādās uzlabotu metodoloģiju un atklāšanas/pārbaudes metodes un tehnoloģijas, lai atbalstītu Kopienas drošības pasākumus un pastiprinātu starptautiskos drošības pasākumus;

izstrādās un piemēros uzlabotas metodes un tehnoloģijas, lai novērstu, atklātu kodolincidentus un ar radioaktīvām vielām saistītus incidentus un reaģētu uz tiem, ieskaitot atklāšanas tehnoloģijas kvalificēšanu un ar kodolmateriāliem saistītas tiesu ekspertīzes metožu un paņēmienu izstrādi cīņai pret nelikumīgu tirdzniecību sinerģijā ar vispārējo CBRN (ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolvielu) regulējumu;

3)	atbalstīs Kodolieroču neizplatīšanas līguma īstenošanu un ar Savienību saistītās stratēģijas, veicot analītisku izpēti un uzraugot eksporta kontroles režīmu tehnisko attīstību, lai atbalstītu attiecīgos Komisijas un Savienības dienestus.

Palielināt kodolenerģētikas zinātniskās bāzes izcilību standartizācijas vajadzībām

JRC turpinās izstrādāt kodoldrošības un kodoldrošuma zinātnisko bāzi. Uzsvars tiks likts uz aktinīdu, strukturālo materiālu un kodolmateriālu pamatīpašību pētniecību. Atbalstot Savienības standartizāciju, JRC nodrošinās mūsdienīgus kodolstandartus, atsauces datus un mērījumus, tostarp izstrādās un īstenos attiecīgas datubāzes un novērtēšanas instrumentus. JRC atbalstīs medicīnisku pielietojumu, proti, turpmāk attīstīs jaunas vēža terapijas, kuru pamatā ir apstarošana ar alfa daļiņām.

Veicināt zināšanu pārvaldību, izglītību un apmācību

JRC ir jāiet kopsolī ar jaunām norisēm tādās jomās kā pētniecība un instrumentu izstrāde, noteikumi drošuma un vides nozarēs. Šajā nolūkā ir jāīsteno progresīvs ieguldījumu plāns attiecībā uz zinātniskajām infrastruktūrām.

Lai saglabātu Savienības vadošo pozīciju kodoldrošības un kodoldrošuma jomā, JRC ir jāizstrādā zināšanu pārvaldības instrumenti, ar savas Kodolenerģētikas cilvēkresursu observatorijas starpniecību jāuzrauga Savienības norises cilvēkresursu jomā un jāpiedāvā specializētas apmācības un izglītības programmas, aptverot arī dezekspluatācijas aspektus.

Atbalstīt Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku

JRC ir jāveicina sava lietpratība un izcilība, lai nodrošinātu neatkarīgus zinātniskus un tehniskus pierādījumus, kas varētu būt nepieciešami, lai atbalstītu Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku.

JRC kā Euratom īstenošanas pārstāvis ceturtās paaudzes starptautiskajā forumā (GIF) turpinās koordinēt Kopienas ieguldījumu GIF. JRC īstenos un turpinās attīstīt starptautisku sadarbību pētniecības jomā ar galvenajām partnervalstīm un starptautiskām organizācijām, piemēram, Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Kodolenerģijas aģentūru (KA), lai sekmētu Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku.

Transversāli pasākumi 2019.–2020. gada programmā

Lai sasniegtu savus vispārīgos mērķus, 2019.–2020. gada programma atbalstīs papildu pasākumus (tiešas un netiešas darbības, koordināciju un kopīgas plānošanas veicināšanu), kas nodrošina pētniecības centienu sinerģiju kopīgu uzdevumu risināšanā (piemēram, materiāli, dzesēšanas tehnoloģija, atsauces kodoldati, modelēšana un simulācija, tālvadība, atkritumu apsaimniekošana, aizsardzība pret radiāciju).

Transversāli pasākumi un mijiedarbība ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”

Lai sasniegtu 2019.–2020. gada programmas mērķus, tiks nodrošināta atbilstoša saikne un mijiedarbība ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īpašo programmu, piemēram, izziņojot kopīgus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus.

2019.–2020. gada programma var sniegt ieguldījumu aizņēmuma mehānismā un pašu kapitāla mehānismā, kuri izstrādāti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un kuri tiks paplašināti, lai aptvertu 3. pantā minētos mērķus.

Starptautiska sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

Ir jāturpina starptautiskā sadarbība kodolpētniecībā un inovācijā, pamatojoties uz kopīgiem mērķiem un savstarpēju uzticēšanos, nolūkā radīt acīmredzamu un būtisku labumu Savienībai un tās videi. Sniedzot ieguldījumu 3. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanā, Kopiena centīsies nostiprināt Savienības ekspertu zinātnisko un tehnisko lietpratību, noslēdzot starptautiskus sadarbības nolīgumus, un veicināt Savienības kodolnozares piekļuvi jaunietekmes tirgiem.

Starptautiskās sadarbības pasākumus veicinās ar daudzpusēju struktūru (piemēram, SAEA, ESAO, ITER, GIF) palīdzību un īstenojot pašreizējo divpusējo sadarbību vai nodibinot jaunu divpusējo sadarbību ar valstīm, kurām ir spēcīga pētniecības, izstrādes un rūpnieciskā bāze, kā arī pētnieciskās iekārtas, kas tiek ekspluatētas, projektētas vai būvētas.

(1) Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīva 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).

(2) Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīva 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.).

II PIELIKUMS

REZULTĀTU RĀDĪTĀJI

Šajā pielikumā katram 2019.–2020. gada programmas konkrētajam mērķim ir noteikti vairāki pamatrādītāji rezultātu un ietekmes novērtēšanai, kurus 2019.–2020. gada programmas īstenošanas gaitā var sīkāk precizēt.

1. Netiešo darbību īstenošanas rādītāji

Atbalstīt kodolsistēmu drošumu

—	Tādu projektu (kopīgie pētījumi un/vai koordinētas darbības) skaits, kuri varētu acīmredzami uzlabot kodoldrošuma praksi Eiropā.

Veicināt drošu un ilgtermiņa risinājumu izstrādi galīgo kodolatkritumu apsaimniekošanai, tostarp saistībā ar galīgo ģeoloģisko apglabāšanu, sadalīšanu un transmutāciju

—	Tādu projektu skaits, kuri palīdz izstrādāt drošus un ilgtermiņa risinājumus galīgo kodolatkritumu apsaimniekošanai.

Atbalstīt ar kodoljautājumiem saistītās lietpratības un izcilības attīstību un ilgtspējību Savienībā

—	Apmācība ar pētniecības starpniecību – ar Euratom kodolskaldīšanas projektu starpniecību atbalstīto doktorantu un pēcdoktorantūras pētnieku skaits.

—	Stipendiātu un praktikantu skaits Euratom kodolsintēzes programmā.

Atbalstīt aizsardzību pret radiāciju un radiācijas medicīnisko pielietojumu izstrādi, tostarp radioizotopu drošu piegādi un izmantošanu

—	Tādu projektu skaits, kuriem varētu būt acīmredzama ietekme uz reglamentācijas praksi saistībā ar aizsardzību pret radiāciju un uz medicīnisku radiācijas pielietojumu izstrādi.

Virzīties uz kodolsintēzes kā enerģijas avota iespējamības demonstrēšanu, izmantojot pašreizējās un nākotnes kodolsintēzes iekārtas

—	Publikāciju skaits īpaši ietekmīgos zinātniski recenzētos žurnālos.

Veidot pamatu nākotnes kodolsintēzes spēkstacijām, attīstot materiālus, tehnoloģijas un skiču projektu

—	To 2014.–2020. gadam noteikto Kodolsintēzes ceļveža starpmērķu skaits, kuri sasniegti ar 2019.–2020. gada programmas palīdzību.

Veicināt inovāciju un rūpniecības konkurētspēju

—	No kodolsintēzes pētniecības uzņēmumiem atdalījušos uzņēmumu skaits 2019.–2020. gada programmā.

—	Patenta pieteikumu un piešķirto patentu skaits, kuru pamatā ir 2019.–2020. gada programmas atbalstītie pētniecības pasākumi.

Nodrošināt Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru pieejamību un izmantošanu

—	Tādu pētnieku skaits, kuriem ar 2019.–2020. gada programmas atbalstu ir piešķirta piekļuve pētniecības infrastruktūrai.

2. Tiešo darbību īstenošanas rādītāji

Ietekmes rādītājs attiecībā uz JRC politikas atbalstu

—	Tādu gadījumu skaits, kad ir jūtama būtiska ietekme uz Savienības politikas virzieniem, kura izriet no JRC sniegtā tehniskā un zinātniskā politikas atbalsta.

JRC zinātniskās produktivitātes rādītājs

—	Zinātniski recenzētu publikāciju skaits.

Rādītājus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, var atspoguļot saskaņā ar šādiem Kopienas tiešo darbību mērķiem:

—	uzlabot kodoldrošumu, ieskaitot: kodolreaktoru un kodoldegvielas drošumu, atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot galīgo ģeoloģisko apglabāšanu, kā arī sadalīšanu un transmutāciju; dezekspluatāciju; gatavību ārkārtas situācijām,

—	uzlabot kodoldrošību, ieskaitot: kodolmateriālu drošības kontroli, kodolieroču neizplatīšanu, kontrabandas apkarošanu un kodolkriminālistiku,

—	palielināt kodolenerģētikas zinātniskās bāzes izcilību standartizācijas vajadzībām,

—	veicināt zināšanu pārvaldību, izglītību un apmācību,

—	atbalstīt Savienības kodoldrošuma un kodoldrošības politiku.

Top

Choose the experimental features you want to try