14.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/155

(1)

Padomes Direktīvas 86/278/EEK (3) un 87/217/EEK (4) balstās uz Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 100. pantu un 235. pantu, tagad Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 115. pantu un 352. pantu. Grozījumi minētajās direktīvās šajā lēmumā ir saistīti ar Savienības vides politiku un tiešā veidā izriet no Padomes Direktīvas 91/692/EEK (5) atcelšanas, pamatojoties uz LESD 192. panta 1. punktu. Tāpēc ir lietderīgi veikt minētos grozījumus, pamatojoties uz LESD 192. panta 1. punktu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK (6) balstās uz Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 100.a pantu, tagad LESD 114. pantu. Grozījumi minētajā direktīvā šajā lēmumā ir saistīti ar Savienības vides politiku un tiešā veidā izriet no Padomes Direktīvas 91/692/EEK atcelšanas, pamatojoties uz LESD 192. panta 1. punktu. Tāpēc ir lietderīgi veikt minētos grozījumus, pamatojoties uz LESD 192. panta 1. punktu.

(3)

Direktīva 91/692/EEK tika pieņemta, lai racionalizētu un uzlabotu nozares noteikumus par informācijas nosūtīšanu un ziņojumu publicēšanu saistībā ar dažām direktīvām par vides aizsardzību. Lai sasniegtu minēto mērķi, ar Direktīvu 91/692/EEK grozīja vairākas direktīvas, ieviešot vienotas ziņošanas prasības.

(4)

Ar Direktīvu 91/692/EEK ieviesto ziņošanas prasību izpilde ir kļuvusi apgrūtinoša un nelietderīga. Turklāt daudzi no Savienības tiesību aktiem, kas grozīti ar Direktīvu 91/692/EEK, ir aizstāti un vairs neietver tās ziņošanas prasības, kuras ieviestas ar minēto direktīvu. Piemēram, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (7) tika atcelti septiņi Savienības tiesību akti ūdens resursu politikas jomā un netika pārņemta ziņošanas sistēma, kas ieviesta ar Direktīvu 91/692/EEK. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES (8) nav atsauces uz Direktīvu 91/692/EEK, un tajā ir paredzēta atsevišķa ziņošanas sistēma.

(5)

Direktīvā 91/692/EEK nav paredzēta elektronisko līdzekļu izmantošana. Līdz ar Eiropas Vides aģentūras rīka Reportnet veiksmīgo izstrādi un nozares iniciatīvām ziņošanas racionalizācijas jomā – tādām kā ūdens informācijas sistēma Eiropai, – arvien biežāk tiek apšaubīta vajadzība pēc horizontāla tiesību akta par ziņojumu sniegšanu un šāda tiesību akta lietderīgums. Visbeidzot, līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK (9) pieņemšanu un saistīto kopīgās vides informācijas sistēmas izstrādi tika ieviesta modernāka un iedarbīgāka horizontāla pieeja ar Savienības vides politiku saistītajā informācijas pārvaldībā un ziņojumu sniegšanā.

(6)

Tāpēc Direktīva 91/692/EEK būtu jāatceļ.

(7)

Lielākā daļa ar Direktīvu 91/692/EEK grozīto direktīvu vairs nav spēkā. Tomēr Direktīvas 86/278/EEK un 87/217/EEK joprojām ir spēkā.

(8)

Direktīvā 86/278/EEK ir ietverta prasība dalībvalstīm sniegt ziņojumu par minētās direktīvas īstenošanu, pamatojoties uz anketu vai plānu, ko izstrādā Komisija saskaņā ar Direktīvā 91/692/EEK paredzēto procedūru. Lai izvairītos no juridiska vakuuma Direktīvas 91/692/EEK atcelšanas rezultātā, atsauce uz Direktīvu 91/692/EEK ir jāaizstāj ar atsauci uz Direktīvā 86/278/EEK minēto procedūru.

(9)

Saskaņā ar Direktīvu 87/217/EEK dalībvalstīm vairs nav jāsniedz ziņojumi, jo ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (10), kas nosaka jēlazbesta un azbestu saturošu produktu ražošanas un izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu Savienībā. Tāpēc ir lietderīgi svītrot attiecīgās ziņošanas prasības, kas izklāstītas minētajā direktīvā.

(10)

Pēc Direktīvas 91/692/EEK stāšanās spēkā atsauce uz minēto direktīvu tika iekļauta šādās regulās un direktīvās: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (11), Direktīva 94/63/EK, Padomes Direktīva 1999/31/EK (12), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (13), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (14), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (15), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (16) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2013 (17).

(11)

ES rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku Komisija ierosināja grozīt Direktīvas 94/62/EK, 1999/31/EK, 2000/53/EK un 2008/98/EK, lai aizstātu atsauci uz Direktīvu 91/692/EEK.

(12)

Lai nodrošinātu dažu Direktīvas 86/278/EEK pielikumu noteikumu aktualitāti, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tādus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, kuri attiecas uz minēto noteikumu pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai. Tāpat lai nodrošinātu Direktīvas 2009/31/EK pielikumu aktualitāti, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tādus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, kuri attiecas uz minēto pielikumu pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai. Direktīvas 2009/31/EK pielikumu pielāgošanas rezultātā nevajadzētu pazemināt drošības līmeni vai vājināt monitoringa principus, kas noteikti ar minētajos pielikumos ietvertajiem kritērijiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (18). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(13)

Regulas (ES) Nr. 1257/2013 21. panta 2. punkta otrajā daļā ir atsauce uz Direktīvu 91/692/EEK, kas tiek atcelta. Saskaņā ar minēto normu pirmās ziņošanas laikposms sākas Regulas (ES) Nr. 1257/2013 piemērošanas dienā. Komisija 2016. gada 19. decembrī ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/2323 (19) izveidoja Kuģu pārstrādes rūpnīcu Eiropas saraksta (Eiropas saraksts) pirmo versiju. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1257/2013 26. pantu dalībvalstis pirms minētās regulas piemērošanas dienas var atļaut kuģu pārstrādi veikt Eiropas sarakstā iekļautās kuģu pārstrādes rūpnīcās. Šādos apstākļos nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1013/2006 (20). Lai nepieļautu pārrāvumu, kurā informācija netiek vākta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006 vai Regulu (ES) Nr. 1257/2013, ir lietderīgi ieviest pārejas ziņošanas laikposmu starp pirmās paredzamās atļaujas datumu, ko attiecīgajā dalībvalstī nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1257/2013 26. pantu, un minētās regulas piemērošanas datumu katrā dalībvalstī, kura nolemj izmantot minētajā pantā paredzēto pārejas laikposmu. Lai mazinātu katrai šādai dalībvalstij radīto administratīvo slogu, nav nepieciešams, lai šādā pārejas laikposmā vāktā informācija tiktu apkopota atsevišķā ziņojumā. Tā vietā pietiktu, ja šādu informāciju iekļautu vai to pievienotu kā atsevišķu daļu pirmajā regulārajā ziņojumā, kas aptver trīs gadu laikposmu, sākot no Regulas (ES) Nr. 1257/2013 piemērošanas dienas.

(14)

Direktīvā 94/63/EK noteiktā ziņošanas prasība vairs nav nepieciešama minētās direktīvas īstenošanas kontrolei. Tāpēc attiecīgā norma būtu jāsvītro.

(15)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, grozīt vai atcelt tādus Savienības tiesību aktus vides ziņojumu sniegšanas jomā, kas vairs nav piemērojami vai būtiski, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētās rīcības veida dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(16)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 1257/2013 un Direktīvas 94/63/EK, 2009/31/EK, 86/278/EEK un 87/217/EEK būtu attiecīgi jāgroza,

1)

direktīvas 27. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis ik pēc trijiem gadiem iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, tostarp par 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto reģistru. Pirmo ziņojumu Komisijai nosūta līdz 2011. gada 30. jūnijam. Ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz anketu vai plānu, ko pieņem Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Anketu vai plānu nosūta dalībvalstīm vismaz sešus mēnešus pirms ziņojuma iesniegšanas termiņa.”;

2)

direktīvas 29. pantu aizstāj ar šādu:

“29. pants

Grozījumi pielikumos

Lai pielikumus grozītu nolūkā tos pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29.a pantu. Šādas pielāgošanas rezultātā nedrīkst pazemināt drošības līmeni, kas noteikts ar I pielikumā ietvertajiem kritērijiem, vai vājināt II pielikumā ietvertos monitoringa principus.”;

3)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“29.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 29. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 4. jūlijs. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 29. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*1).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 29. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*1)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.;”"

4)

direktīvas 30. pantu aizstāj ar šādu:

“30. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013/EK (*2) 26. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*3) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.)."

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”."

1)

direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Lai pielikumus grozītu nolūkā tos pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15.a pantu.

Pirmo daļu nepiemēro IA, IB un IC pielikumā uzskaitītajiem parametriem un lielumiem, kā arī jebkādiem faktoriem, kas varētu ietekmēt minēto lielumu novērtēšanu, un IIA un IIB pielikumā minētajiem analīzes parametriem.”;

2)

direktīvas 14. pantu svītro;

3)

direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (*4) 39. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*5) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.)."

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

4)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“15.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 4. jūlijs. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*6).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*6)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.;”"

5)

direktīvas 17. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Reizi trijos gados dalībvalstis Komisijai nosūta nozares ziņojumu ar informāciju par šīs direktīvas īstenošanu, šis ziņojums attiecas arī uz citām piemērotām Kopienas direktīvām. Nozares ziņojumus sagatavo, pamatojoties uz anketu vai plānu, ko pieņem Komisija ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Anketu vai plānu dalībvalstīm nosūta sešus mēnešus pirms ziņojumā aptvertā laikposma sākuma. Ziņojumu Komisijai nosūta deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies ziņojumā aptvertais trīs gadu laikposms.”.

1)

direktīvas 4. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis informē Komisiju par termināliem, uz kuriem attiecas šāda atkāpe.”;

2)

direktīvas 6. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis Komisijai dara zināmus datus par teritorijām, kurām tās paredz pieļaut šādu atkāpi, un attiecīgi par visām izmaiņām šajās teritorijās.”;

3)

direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu;

“9. pants

Uzraudzība un ziņošana

Komisija ir aicināta iesniegt tās ziņojumus, ja nepieciešams, ar priekšlikumiem šīs direktīvas grozīšanai, jo īpaši par tās darbības jomas paplašināšanu, lai ietvertu tvaiku kontroles un pārstrādes sistēmas pārsūknēšanas iekārtās un kuģos.”.