17.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/3

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantu katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, un Savienības iestādēm būtu jādod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēja izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem, kā arī jāuztur atklāts, pārredzams un pastāvīgs dialogs ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

(2)

Ar Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un ietverošai izaugsmei” Savienība un dalībvalstis tiecas nākamajā desmitgadē nodrošināt izaugsmi, nodarbinātību, produktivitāti un sociālo kohēziju.

(3)

Lai gan Savienības pilsoņa statuss ar noteiktām tiesībām sniedz reālas priekšrocības, Savienība ne vienmēr pietiekami efektīvi uzsver saikni starp risinājumu daudzām ekonomiskām un sociālām problēmām un Savienības politiku. Tādējādi iespaidīgie sasniegumi attiecībā uz mieru un stabilitāti Eiropā, pastāvīgu izaugsmi ilgtermiņā, stabilām cenām, efektīvu patērētāju un vides aizsardzību un pamattiesību veicināšanu ne vienmēr ir veicinājuši pilsoņiem spēcīgu piederības sajūtu Savienībai.

(4)

Lai Eiropu padarītu tuvāku tās pilsoņiem un sniegtu viņiem iespēju pilnā mērā piedalīties arvien saliedētākas Savienības izveidē, transnacionālā un Savienības līmenī jāveic dažādas darbības un ir nepieciešami saskaņoti pasākumi. Eiropas pilsoņu iniciatīva sniedz unikālu iespēju pilsoņiem tieši līdzdarboties ES tiesību aktu izstrādē (3).

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1904/2006/EK (4), ir izklāstīta rīcības programma, kurā ir apstiprināta vajadzība veicināt ilgstošu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldībām, kā arī atbalstīt aktīvu pilsoņu līdzdalību.

(6)

Starpposma novērtējuma ziņojums par programmu “Eiropa pilsoņiem” (2007–2013), publiskas konsultācijas tiešsaistē un divas secīgas ieinteresēto pušu apspriežu sanāksmes apliecināja, ka jaunā programma “Eiropa pilsoņiem” ir vajadzīga gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām, gan arī atsevišķām iesaistītajām personām. Tika arī uzskatīts, ka tā būtu jāievieš, lai sniegtu plašākas iespējas organizācijām, savukārt personiskā līmenī tiktu vairota interese par Savienības jautājumiem. Ar šo regulu tāpēc būtu jāizveido programma “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (programma).

(7)

Attiecībā uz projektu tēmām, to iekļaušanos vietējā un reģionālā kontekstā un ieinteresēto dalībnieku sastāvu, būtu jānodrošina svarīgas sinerģijas ar citām Savienības programmām, proti, izglītības, arodapmācības un jaunatnes, sporta, kultūras un audiovizuālajā jomā, pamattiesību un brīvību, sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības, diskriminācijas apkarošanas, pētniecības un inovācijas, informācijas sabiedrības, paplašināšanās jomā un Savienības ārējās darbībā.

(8)

Programmai būtu jāaptver plašs dažādu darbību loks, tostarp pilsoņu apspriedes, saskarsme un debates par pilsonības jautājumiem, Savienības mēroga notikumi, iniciatīvas, lai veicinātu izpratni par svarīgiem posmiem Eiropas vēsturē un atspoguļotu tos, iniciatīvas, lai informētu Eiropas pilsoņus, īpaši jauniešus, par Savienības vēsturi un Savienības iestāžu darbību, un debates par Eiropas politikas jautājumiem, nolūkā stiprināt visus sabiedriskās dzīves aspektus.

(9)

Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcijā par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu un Padomes 2011. gada 9. un 10. jūnija secinājumos par atmiņām par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem Eiropā ir uzsvērts, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas par pagātni kā līdzekli, lai pagātni atstātu aiz sevis un veidotu nākotni, un uzsvērta Savienības nozīme, atvieglojot un sekmējot kopējas atmiņas par minētajiem noziegumiem, kā arī daloties tajās. Tāpēc būtu jāņem vērā arī vēsturisko, kultūras un starpkultūru aspektu nozīme, kā arī pastāvošās saiknes starp atceri un Eiropas identitāti.

(10)

Programmas horizontālajam griezumam būtu jānodrošina rezultātu vērtības palielināšana un pārnesamība, lai veicinātu lielāku ietekmi un ilgtermiņa ilgtspēju. Šajā nolūkā uzsāktajiem pasākumiem vajadzētu būt saistītiem ar Savienības politisko darba kārtību, un par tiem būtu atbilstīgi jāsniedz informācija.

(11)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu dalībvalstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzsvarotai integrācijai un dalībai transnacionālos projektos un pasākumos, ņemot vērā Savienībā pastāvošo daudzvalodību un nepieciešamību iekļaut nepārstāvētās grupas.

(12)

Valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kuras gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas, no vienas puses, un EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, no otras puses, saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm, tiek atzītas par iespējamiem dalībniekiem Savienības programmās. Turklāt saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/822/EK (5), aizjūras zemes un teritorijas ir tiesīgas piedalīties programmā.

(13)

Patiesas un ilgtspējīgas demokrātijas un aktīvas pilsoniskās sabiedrības izveide ir mērķis, kam būtu jāvieno programma un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (6). Savienība Eiropas Kaimiņattiecību instrumentā iekļautajām valstīm piedāvā īpašas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja apņemšanās ievērot kopīgas vērtības un principus.

(14)

Resursi, kas piešķirti saziņas darbībām saskaņā ar šo regulu, varētu veicināt arī iestāžu komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem.

(15)

Programma sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāuzrauga un neatkarīgi jāizvērtē, lai varētu veikt atkārtotus pielāgojumus, kuri ir nepieciešami pasākumu pareizai īstenošanai.

(16)

Visā izdevumu ciklā Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvas un finansiālas sankcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) (turpmāk “Finanšu regula”), un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (8).

(17)

Priekšroka būtu dodama dotācijām, kas paredzētas projektiem, kuriem neatkarīgi no to apjoma ir liela ietekme, jo īpaši tiem projektiem, kuri ir tieši saistīti ar Savienības politiku un kuru nolūks ir piedalīties Savienības politiskās programmas noteikšanā. Turklāt, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, programmas īstenošana būtu vēl vairāk jāvienkāršo, izmantojot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes finansējumu un piemērojot vienības izmaksu likmes.

(18)

Lai nodrošinātu programmā paredzētā finansējuma atbalsta nepārtrauktību, šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(19)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt pilsoņu izpratni par Savienību, tās vēsturi un daudzveidību un stiprināt Eiropas pilsonību, un uzlabot apstākļus pilsoniskajai un demokrātiskajai līdzdalībai, nevar pietiekami labi īstenot atsevišķās dalībvalstīs un to, ka programmas transnacionālās un daudzpusīgās iedabas dēļ šis mērķis ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(20)

Šajā regulā visam programmas laikam ir iekļauta finanšu atsauces summa, kā paredzēts 18. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (9), neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta pilnvaras, kas noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

(21)

Šajā regulā būtu jāparedz pārejas pasākumi to darbību uzraudzībai, kas uzsāktas pirms 2013. gada 31. decembra saskaņā ar Lēmumu Nr. 1904/2006/EK.

(22)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, programmas uzdevumu un mērķu satvarā īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10),

a)

veicināt pilsoņu izpratni par Savienību, tās vēsturi un daudzveidību;

b)

stiprināt Eiropas pilsonību un uzlabot apstākļus pilsoniskajai un demokrātiskajai līdzdalībai Savienības līmenī.

a)

veicinot debates, pārdomas un tīklu attīstību, uzlabot izpratni par atceri, Savienības kopējo vēsturi un vērtībām, un Savienības mērķi, proti, veicināt mieru, Savienības vērtības un tās tautu labklājību;

b)

sekmēt pilsoņu demokrātisko un pilsonisko līdzdalību Savienības līmenī, pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesu un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās, starpkultūru pasākumu un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī.

a)

“Eiropas atcere”;

b)

“Demokrātiskā iesaistīšanās un pilsoniskā līdzdalība”.

a)

Savstarpējas mācīšanās un sadarbības pasākumi, piemēram:

b)

Strukturāls atbalsts tādām organizācijām kā

c)

Savienības mēroga analītiskie pasākumi, piemēram:

d)

Izpratnes veidošanas un izplatīšanas pasākumi, kas paredzēti, lai izmantotu šādu atbalstīto iniciatīvu rezultātus un vēl vairāk celtu to vērtību, un izceltu paraugpraksi, piemēram:

a)

dalībvalstis;

b)

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem minēto valstu līdzdalībai Savienības programmās, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem pamatnolīgumiem, Asociācijas padomes lēmumiem vai līdzīgiem nolīgumiem;

c)

EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, saskaņā ar minēto līgumu.

a)

līdz 2017. gada 31. decembrim – starpposma novērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un par programmas izpildes kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem;

b)

līdz 2018. gada 31. decembrim – paziņojumu par programmas turpināšanu;

c)

līdz 2023. gada 1. jūlijam – ex post novērtējuma ziņojumu.