Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0390

Padomes Regula (ES) Nr. 390/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam

OJ L 115, 17.4.2014, p. 3–13 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/390/oj

17.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/3


PADOMES REGULA (ES) Nr. 390/2014

(2014. gada 14. aprīlis),

ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 352. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantu katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, un Savienības iestādēm būtu jādod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēja izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem, kā arī jāuztur atklāts, pārredzams un pastāvīgs dialogs ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

(2)

Ar Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un ietverošai izaugsmei” Savienība un dalībvalstis tiecas nākamajā desmitgadē nodrošināt izaugsmi, nodarbinātību, produktivitāti un sociālo kohēziju.

(3)

Lai gan Savienības pilsoņa statuss ar noteiktām tiesībām sniedz reālas priekšrocības, Savienība ne vienmēr pietiekami efektīvi uzsver saikni starp risinājumu daudzām ekonomiskām un sociālām problēmām un Savienības politiku. Tādējādi iespaidīgie sasniegumi attiecībā uz mieru un stabilitāti Eiropā, pastāvīgu izaugsmi ilgtermiņā, stabilām cenām, efektīvu patērētāju un vides aizsardzību un pamattiesību veicināšanu ne vienmēr ir veicinājuši pilsoņiem spēcīgu piederības sajūtu Savienībai.

(4)

Lai Eiropu padarītu tuvāku tās pilsoņiem un sniegtu viņiem iespēju pilnā mērā piedalīties arvien saliedētākas Savienības izveidē, transnacionālā un Savienības līmenī jāveic dažādas darbības un ir nepieciešami saskaņoti pasākumi. Eiropas pilsoņu iniciatīva sniedz unikālu iespēju pilsoņiem tieši līdzdarboties ES tiesību aktu izstrādē (3).

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1904/2006/EK (4), ir izklāstīta rīcības programma, kurā ir apstiprināta vajadzība veicināt ilgstošu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldībām, kā arī atbalstīt aktīvu pilsoņu līdzdalību.

(6)

Starpposma novērtējuma ziņojums par programmu “Eiropa pilsoņiem” (2007–2013), publiskas konsultācijas tiešsaistē un divas secīgas ieinteresēto pušu apspriežu sanāksmes apliecināja, ka jaunā programma “Eiropa pilsoņiem” ir vajadzīga gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām, gan arī atsevišķām iesaistītajām personām. Tika arī uzskatīts, ka tā būtu jāievieš, lai sniegtu plašākas iespējas organizācijām, savukārt personiskā līmenī tiktu vairota interese par Savienības jautājumiem. Ar šo regulu tāpēc būtu jāizveido programma “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (programma).

(7)

Attiecībā uz projektu tēmām, to iekļaušanos vietējā un reģionālā kontekstā un ieinteresēto dalībnieku sastāvu, būtu jānodrošina svarīgas sinerģijas ar citām Savienības programmām, proti, izglītības, arodapmācības un jaunatnes, sporta, kultūras un audiovizuālajā jomā, pamattiesību un brīvību, sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības, diskriminācijas apkarošanas, pētniecības un inovācijas, informācijas sabiedrības, paplašināšanās jomā un Savienības ārējās darbībā.

(8)

Programmai būtu jāaptver plašs dažādu darbību loks, tostarp pilsoņu apspriedes, saskarsme un debates par pilsonības jautājumiem, Savienības mēroga notikumi, iniciatīvas, lai veicinātu izpratni par svarīgiem posmiem Eiropas vēsturē un atspoguļotu tos, iniciatīvas, lai informētu Eiropas pilsoņus, īpaši jauniešus, par Savienības vēsturi un Savienības iestāžu darbību, un debates par Eiropas politikas jautājumiem, nolūkā stiprināt visus sabiedriskās dzīves aspektus.

(9)

Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcijā par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu un Padomes 2011. gada 9. un 10. jūnija secinājumos par atmiņām par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem Eiropā ir uzsvērts, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas par pagātni kā līdzekli, lai pagātni atstātu aiz sevis un veidotu nākotni, un uzsvērta Savienības nozīme, atvieglojot un sekmējot kopējas atmiņas par minētajiem noziegumiem, kā arī daloties tajās. Tāpēc būtu jāņem vērā arī vēsturisko, kultūras un starpkultūru aspektu nozīme, kā arī pastāvošās saiknes starp atceri un Eiropas identitāti.

(10)

Programmas horizontālajam griezumam būtu jānodrošina rezultātu vērtības palielināšana un pārnesamība, lai veicinātu lielāku ietekmi un ilgtermiņa ilgtspēju. Šajā nolūkā uzsāktajiem pasākumiem vajadzētu būt saistītiem ar Savienības politisko darba kārtību, un par tiem būtu atbilstīgi jāsniedz informācija.

(11)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu dalībvalstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzsvarotai integrācijai un dalībai transnacionālos projektos un pasākumos, ņemot vērā Savienībā pastāvošo daudzvalodību un nepieciešamību iekļaut nepārstāvētās grupas.

(12)

Valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kuras gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas, no vienas puses, un EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, no otras puses, saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm, tiek atzītas par iespējamiem dalībniekiem Savienības programmās. Turklāt saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/822/EK (5), aizjūras zemes un teritorijas ir tiesīgas piedalīties programmā.

(13)

Patiesas un ilgtspējīgas demokrātijas un aktīvas pilsoniskās sabiedrības izveide ir mērķis, kam būtu jāvieno programma un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (6). Savienība Eiropas Kaimiņattiecību instrumentā iekļautajām valstīm piedāvā īpašas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja apņemšanās ievērot kopīgas vērtības un principus.

(14)

Resursi, kas piešķirti saziņas darbībām saskaņā ar šo regulu, varētu veicināt arī iestāžu komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem.

(15)

Programma sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāuzrauga un neatkarīgi jāizvērtē, lai varētu veikt atkārtotus pielāgojumus, kuri ir nepieciešami pasākumu pareizai īstenošanai.

(16)

Visā izdevumu ciklā Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvas un finansiālas sankcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) (turpmāk “Finanšu regula”), un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (8).

(17)

Priekšroka būtu dodama dotācijām, kas paredzētas projektiem, kuriem neatkarīgi no to apjoma ir liela ietekme, jo īpaši tiem projektiem, kuri ir tieši saistīti ar Savienības politiku un kuru nolūks ir piedalīties Savienības politiskās programmas noteikšanā. Turklāt, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, programmas īstenošana būtu vēl vairāk jāvienkāršo, izmantojot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes finansējumu un piemērojot vienības izmaksu likmes.

(18)

Lai nodrošinātu programmā paredzētā finansējuma atbalsta nepārtrauktību, šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(19)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt pilsoņu izpratni par Savienību, tās vēsturi un daudzveidību un stiprināt Eiropas pilsonību, un uzlabot apstākļus pilsoniskajai un demokrātiskajai līdzdalībai, nevar pietiekami labi īstenot atsevišķās dalībvalstīs un to, ka programmas transnacionālās un daudzpusīgās iedabas dēļ šis mērķis ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(20)

Šajā regulā visam programmas laikam ir iekļauta finanšu atsauces summa, kā paredzēts 18. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (9), neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta pilnvaras, kas noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

(21)

Šajā regulā būtu jāparedz pārejas pasākumi to darbību uzraudzībai, kas uzsāktas pirms 2013. gada 31. decembra saskaņā ar Lēmumu Nr. 1904/2006/EK.

(22)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, programmas uzdevumu un mērķu satvarā īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (“programma”).

2.   Saskaņā ar pamatmērķi – tuvināt Savienību pilsoņiem – programmas vispārīgie mērķi ir šādi:

a)

veicināt pilsoņu izpratni par Savienību, tās vēsturi un daudzveidību;

b)

stiprināt Eiropas pilsonību un uzlabot apstākļus pilsoniskajai un demokrātiskajai līdzdalībai Savienības līmenī.

2. pants

Konkrētie programmas mērķi

Programmai ir šādi konkrēti mērķi, kas tiks īstenoti, veicot pasākumus transnacionālā līmenī vai pasākumus, kuriem piemīt Eiropas dimensija:

a)

veicinot debates, pārdomas un tīklu attīstību, uzlabot izpratni par atceri, Savienības kopējo vēsturi un vērtībām, un Savienības mērķi, proti, veicināt mieru, Savienības vērtības un tās tautu labklājību;

b)

sekmēt pilsoņu demokrātisko un pilsonisko līdzdalību Savienības līmenī, pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesu un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās, starpkultūru pasākumu un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī.

3. pants

Programmas struktūra un atbalstītie pasākumi

1.   Programmā, vienlaikus veicinot Eiropas pilsonību saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem vispārīgiem mērķiem, ir sadalīta divās sadaļās:

a)

“Eiropas atcere”;

b)

“Demokrātiskā iesaistīšanās un pilsoniskā līdzdalība”.

Šīs divas sadaļas papildina horizontālie pasākumi projekta rezultātu analīzei, izplatīšanai un izmantošanai (“vērtības palielināšanas” pasākumi).

2.   Lai sasniegtu programmas mērķus, ar programmu inter alia finansē šādus pasākumu veidus, kuri tiek īstenoti transnacionālā līmenī vai kuriem piemīt Eiropas dimensija.

a)

Savstarpējas mācīšanās un sadarbības pasākumi, piemēram:

pilsoņu tikšanās, pilsētu sadraudzība, sadraudzības pilsētu tīkli,

projekti, ko īsteno transnacionālas partnerības, tostarp dažādi 6. pantā minētie iesaistīto dalībnieku veidi,

atceres projekti ar Eiropas dimensiju,

pieredzes apmaiņa, inter alia par informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un/vai sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu;

b)

Strukturāls atbalsts tādām organizācijām kā

struktūras, kuras īsteno mērķi, kam ir vispārēja Savienības nozīme, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1268/2012 177. pantā),

“Eiropa pilsoņiem” kontaktpunktiem;

c)

Savienības mēroga analītiskie pasākumi, piemēram:

pētījumi, kas vērsti uz jautājumiem, kas saistīti ar programmas mērķiem.

d)

Izpratnes veidošanas un izplatīšanas pasākumi, kas paredzēti, lai izmantotu šādu atbalstīto iniciatīvu rezultātus un vēl vairāk celtu to vērtību, un izceltu paraugpraksi, piemēram:

Savienības līmeņa notikumi, tostarp konferences, atceres un apbalvojuma ceremonijas,

salīdzinošie pārskati, speciālistu sanāksmes un semināri.

3.   Šīs regulas pielikumā ir aprakstītas iniciatīvas, kas saistītas ar 2. punktā minētajiem pasākumiem.

4. pants

Savienības pasākumi

1.   Savienības pasākumi var būt dotācijas vai publiskā iepirkuma līgumi.

2.   Savienības dotācijas var piešķirt kā darbības dotācijas vai dotācijas pasākumiem.

3.   Publisko iepirkumu līgumos iekļauj tādu pakalpojumu pirkšanu kā pasākumu organizēšana, pētījumi un pētniecība, informācijas un izplatīšanas rīki, uzraudzība un vērtēšana.

5. pants

Līdzdalība programmā

Programmā var piedalīties šādas valstis:

a)

dalībvalstis;

b)

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem minēto valstu līdzdalībai Savienības programmās, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem pamatnolīgumiem, Asociācijas padomes lēmumiem vai līdzīgiem nolīgumiem;

c)

EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, saskaņā ar minēto līgumu.

6. pants

Piekļuve programmai

Programma ir pieejama visiem ieinteresētajiem dalībniekiem, kas veicina Eiropas pilsonību un integrāciju, jo īpaši vietējām un reģionālām iestādēm un organizācijām, pilsētu sadraudzības komitejām, Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijām (ideju laboratorijām), pilsoniskās sabiedrības organizācijām (tostarp vēstures traģiskos notikumos izdzīvojušo personu apvienībām) un kultūras, jaunatnes, izglītības un pētniecības organizācijām.

7. pants

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām

Programmā var ietvert pasākumus, ko kādā no programmas jomām, pamatojoties uz kopīgu ieguldījumu un saskaņā ar Finanšu regulu, rīko kopā ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, ar Eiropas Padomi un UNESCO.

8. pants

Programmas īstenošana

1.   Programmu īsteno Komisija saskaņā ar Finanšu regulu.

2.   Lai īstenotu programmu, Komisija pieņem ikgadējas darba programmas, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 9. panta 2. punktā. Ikgadējās darba programmās ir izklāstīti izvirzītie mērķi, gaidāmie rezultāti, īstenošanas metode un finansēšanas plāna kopējā summa. Tajās ir iekļauts arī apraksts par finansējamajiem pasākumiem, norāde par katram pasākumam piešķirto summu un indikatīvs īstenošanas grafiks. Attiecībā uz dotācijām ikgadējās darba programmās ir iekļautas prioritātes, būtiski izvērtēšanas kritēriji un maksimālā līdzfinansējuma likme.

9. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

10. pants

Konsultācijas ar ieinteresētajiem dalībniekiem

Komisija regulāri risina dialogu ar programmas atbalsta saņēmējiem un attiecīgajiem partneriem un speciālistiem.

11. pants

Saskaņotība ar citiem Savienības instrumentiem

Komisija nodrošina saskaņotību un papildināmību starp šo programmu un instrumentiem citās Savienības darbības jomās, īpaši izglītības, arodapmācības un jaunatnes, sporta, kultūras un audiovizuālajā jomā, pamattiesību un brīvību, sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības, diskriminācijas apkarošanas, pētniecības un inovācijas, informācijas sabiedrības, paplašināšanās jomā un Savienības ārējā darbībā.

12. pants

Budžets

1.   Finanšu atsauces summa, kas vajadzīga, lai laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim īstenotu šo programmu, ir EUR 185 468 000.

2.   Gada apropriācijas piešķir Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai..

3.   Resursi, kas piešķirti ar šo regulu saistītām saziņas darbībām, proporcionāli var segt arī iestāžu saziņu par Savienības politiskajām prioritātēm tādā mērā, kādā pasākumi attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem.

13. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi – atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgas, samērīgas un atturošas administratīvās un finansiālās sankcijas.

2.   Komisija vai tās pārstāvji un Revīzijas palāta ir pilnvaroti dokumentāri un uz vietas revidēt visus dotāciju saņēmējus, uzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri saistībā ar šo programmu ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (11), un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (12), var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas pie tiem ekonomikas dalībniekiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finansiālās intereses saistībā ar dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, vai līgumu, ko finansē saskaņā ar programmu.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ir ietverti noteikumi, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu saskaņā ar to kompetences jomām.

14. pants

Saziņa

Komisija sniedz dalībvalstīm informāciju par projektiem, kas ir saņēmuši Savienības finansējumu, nosūtot tām atlases lēmumus divu nedēļu laikā pēc to pieņemšanas.

15. pants

Uzraudzība un izvērtēšana

1.   Komisija nodrošina, lai, izmantojot ar darbības rezultātiem saistītus rādītājus, programma tiktu regulāri uzraudzīta, panākumus salīdzinot ar tās mērķiem. Uzraudzības un izvērtēšanas procesa rezultātus izmanto programmas īstenošanā. Uzraudzība jo īpaši ietver 4. punkta a) un c) apakšpunktā minēto ziņojumu izstrādi.

Attiecīgos gadījumos rādītājus iedala pēc dzimuma un vecuma.

2.   Attiecībā uz 2. pantā minētajiem konkrētajiem mērķiem panākumus vērtē, salīdzinot tos ar šīs regulas pielikumā dotajiem rādītājiem.

3.   Komisija nodrošina, ka tiek veikta regulāra, ārēja un neatkarīga programmas izvērtēšana, un regulāri informē Eiropas Parlamentu.

4.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai turpmāk norādīto:

a)

līdz 2017. gada 31. decembrim – starpposma novērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un par programmas izpildes kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem;

b)

līdz 2018. gada 31. decembrim – paziņojumu par programmas turpināšanu;

c)

līdz 2023. gada 1. jūlijam – ex post novērtējuma ziņojumu.

16. pants

Pārejas noteikumi

Lēmumu Nr. 1904/2006/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

Pasākumus, kas pirms 2013. gada 31. decembra bija sākti saskaņā ar Lēmumu Nr. 1904/2006/EK, līdz to pabeigšanai turpina pārvaldīt, pamatojoties uz minēto lēmumu.

Kā paredzēts Finanšu regulas 21. pantā, programmai var darīt pieejamas apropriācijas, kas atbilst atvēlētajiem ieņēmumiem, kuri radušies no nepamatoti izmaksātu summu atmaksas saskaņā ar Lēmumu Nr. 1904/2006/EK.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2014. gada 14. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. TSAFTARIS


(1)  OV C 299, 4.10.2012., 122. lpp.

(2)  OV C 277, 13.9.2012., 43. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1904/2006/EK (2006. gada 12. decembris), ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu Eiropa pilsoņiem, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību (OV L 378, 27.12.2006., 32. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2001/822/EK) (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(9)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.).

(12)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


PIELIKUMS

I.   INICIATĪVU APRAKSTS

Papildu informācija par piekļuvi programmai

1. SADAĻA. Eiropas atcere

Šajā sadaļā atbalsta pasākumus, kas aicina pārdomāt Eiropas kultūru daudzveidību un kopējās vērtības to plašākajā nozīmē, ņemot vērā dzimumu līdztiesību. Līdzekļi var būt pieejami iniciatīvām, kas rosina pārdomas par totalitāro režīmu cēloņiem Eiropas moderno laiku vēsturē (īpaši, bet ne tikai, attiecībā uz nacisma, kas noveda līdz holokaustam, fašisma, staļinisma un totalitāro komunistisko režīmu) un piemin to noziegumu upurus. Šajā sadaļā ietvers arī pasākumus, kas attiecas uz citiem pagrieziena brīžiem un atsauces punktiem Eiropas jaunāko laiku vēsturē. Tajā priekšroka jo īpaši tiks dota tādiem pasākumiem, kas veicina iecietību, savstarpēju sapratni, starpkultūru dialogu un izlīgšanu, kas ir veids, kā atstāt aiz sevis pagātni un veidot nākotni, jo īpaši nolūkā iesaistīt jaunāko paaudzi.

Indikatīvi šai sadaļai piešķirs apmēram 20 % no kopējā programmas budžeta.

2. SADAĻA. Demokrātiskā iesaistīšanās un pilsoniskā līdzdalība

Šajā sadaļā būs ietverti pasākumi, kas aptver pilsonisko līdzdalību tās plašākajā nozīmē, un jo īpaši uzmanība tiks pievērsta strukturēšanas metodēm, lai nodrošinātu, ka finansētajiem pasākumiem ir ilgtermiņa ietekme.

Tajā priekšroka tiks dota iniciatīvām un projektiem, kas ir saistīti ar Savienības politisko programmu.

Šajā sadaļā var būt iekļauti arī projekti un iniciatīvas, kas Savienības līmenī attīsta savstarpēju sapratni, starpkultūru dialoga, solidaritātes, sabiedriskās iesaistīšanās un brīvprātīgā darba iespējas.

Vēl daudz kas ir darāms, lai politisku un ekonomisku lēmumu pieņemšanā palielinātu jauniešu demokrātisko līdzdalību un sieviešu līdzdalību. Tiem, kas ir atbildīgi par politiskiem lēmumiem, kuriem ir ietekme uz cilvēku dzīvi, būtu labāk jāieklausās viņu balsīs un attiecīgi jārīkojas.

Indikatīvi šai sadaļai piešķirs apmēram 60 % no kopējā programmas budžeta.

HORIZONTĀLAIS PASĀKUMS: Vērtības palielināšana

Šo pasākumu definēs programmai kopumā, un to piemēros kā 1. sadaļai, tā 2. sadaļai.

Ar to tiks atbalstītas iniciatīvas, kuras paātrina rezultātu pārnesamību, nodrošina labākus ienākumus no ieguldījumiem un sekmē mācīšanos no pieredzes. Šā pasākuma mērķis ir vēl vairāk palielināt vērtību to iniciatīvu rezultātiem, kuras sāktas, lai nodrošinātu ilgtermiņa ietekmi, kā arī izmantot šos rezultātus.

Tā aptvers “spēju veidošanu” – tādu atbalsta pasākumu izstrādi, ar ko veicina paraugprakses apmaiņu, vietēja un reģionāla līmeņa ieinteresēto dalībnieku, tostarp valsts iestāžu, pieredzes apkopošanu, un ar ko, piemēram, mācoties, izkopj jaunas prasmes. Pēdējais minētais varētu aptvert informācijas apmaiņu starp līdzīgu cilvēku grupām, pasniedzēju apmācību, kā arī, piemēram, tādu IKT līdzekļu izstrādi, kas sniedz informāciju par programmas finansētajām organizācijām vai projektiem.

Indikatīvi šim pasākumam piešķirs apmēram 10 % no kopējā programmas budžeta.

II.   PROGRAMMAS PĀRVALDĪBA

Lai garantētu savstarpēju labumu gan pilsoniskajai sabiedrībai, gan Savienībai, programmā, padziļinot sasniegto rezultātu analīzi, tiks izstrādāts daudzgadu partnerības princips, kura pamatā ir saskaņoti mērķi.

Kopumā priekšroka tiks dota dotācijām, kas paredzētas tādiem projektiem, kuriem neatkarīgi no to apjoma ir liela ietekme, jo īpaši tādiem projektiem, kuri ir tieši saistīti ar Savienības politiku un kuru nolūks ir veicināt līdzdalību Savienības politiskās programmas noteikšanā. Cik vien iespējams, tiks ņemts vērā ģeogrāfiskā līdzsvara princips.

Programmu un lielāko daļu pasākumu var centralizēti pārvaldīt izpildaģentūra.

Visi pasākumi tiks īstenoti transnacionāli, vai arī tiem vajadzētu būt ar Eiropas dimensiju. Ar pasākumiem tiks veicināta pilsoņu mobilitāte un ideju apmaiņa Savienībā.

Svarīgi būs tīklu veidošanas elementi, un jāpievērš uzmanība palielinošai ietekmei, tostarp modernāko IKT un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanai, jo īpaši nolūkā iesaistīt jaunāko paaudzi, un tas tiks atspoguļots gan pasākumu veidos, gan iesaistīto organizāciju klāstā. Pastiprināti tiks veicināta dažādo programmā iesaistīto ieinteresēto dalībnieku mijiedarbība un sinerģija.

No programmai paredzētā budžeta var tikt segti arī izdevumi, kas saistīti ar sagatavošanu, turpmākiem pasākumiem, uzraudzību, revīziju un izvērtēšanas pasākumiem, kas ir tieši nepieciešami programmas pārvaldībai un tās mērķu īstenošanai, precīzāk, pētījumiem, sanāksmēm, informatīviem un publicēšanas pasākumiem, izdevumi, kas saistīti ar informācijas apmaiņai paredzētiem IT tīkliem, kā arī visi citi administratīvas vai tehniskas palīdzības izdevumi, par kuriem Komisija programmas pārvaldības nolūkos var pieņemt lēmumu.

Programmas kopējie administratīvie izdevumi būs samērīgi ar tiem uzdevumiem, kas paredzēti programmai.

Komisija var pēc vajadzības veikt informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas pasākumus, tādējādi nodrošinot, lai par pasākumiem, ko atbalsta ar programmu, ir plaša informācija un lai tiem būtu liela ietekme.

No piešķirtā budžeta var finansēt arī iestāžu saziņu par Savienības politiskajām prioritātēm.

Programmas pārvaldīšanai piešķirs apmēram 10 % no programmas kopējā budžeta.

III.   UZRAUDZĪBA

Regulas 2. pantā minētajos konkrētajos mērķos ir aprakstīti rezultāti, kurus ar šo programmu tiecas sasniegt. Progress tiks vērtēts, izmantojot turpmāk uzskaitītos ar darbības rezultātiem saistītus rādītājus – kā turpmāk norādītie.

Konkrētais mērķis Nr. 1. Veicinot debates, pārdomas un tīklu attīstību, uzlabot izpratni par atceri, Savienības kopējo vēsturi un vērtībām, un Savienības mērķi, proti, veicināt mieru, stiprināt Savienības vērtības un tās tautu labklājību.

Ar darbības rezultātiem saistīti rādītāji:

to dalībnieku skaits, kas ir tieši iesaistīti,

programmā netieši iesaistīto personu skaits,

projektu skaits,

projektu pieteikumu kvalitāte un pakāpe, cik lielā mērā izraudzīto projektu rezultātus var turpmāk izmantot/pārvietot,

to pretendentu procentuālais īpatsvars, kuri piedalās pirmo reizi.

Konkrētais mērķis Nr. 2. Veicināt pilsoņu demokrātisko un pilsonisko līdzdalību Savienības līmenī, pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesu un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās, starpkultūru pasākumu un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī.

Ar darbības rezultātiem saistīti rādītāji:

to dalībnieku skaits, kas ir tieši iesaistīti,

programmā netieši iesaistīto personu skaits,

iesaistīto organizāciju skaits,

Savienības un tās iestāžu atstātais iespaids uz saņēmējiem,

projektu pieteikumu kvalitāte,

to pretendentu procentuālais īpatsvars, kuri piedalās pirmo reizi,

transnacionālu partnerību, tostarp dažādu ieinteresēto dalībnieku veidu, skaits,

sadarbības pilsētu tīklu skaits;

politisko iniciatīvu skaits un kvalitāte, īstenojot programmas atbalstītos pasākumus vietējā vai Eiropas līmenī,

pasākumu ģeogrāfiskais diapazons:

i)

salīdzinājums starp vienas dalībvalsts, kas ir vadošā partnere, iesniegto projektu procentuālo īpatsvaru un tās iedzīvotāju procentuālo īpatsvaru no kopējā Savienības iedzīvotāju skaita;

ii)

salīdzinājums starp katras dalībvalsts, kas ir vadošā partnere, atlasīto projektu procentuālo īpatsvaru un tās iedzīvotāju procentuālo īpatsvaru no kopējā Savienības iedzīvotāju skaita;

iii)

salīdzinājums starp vienas dalībvalsts, kas ir vadošā partnere vai līdzpartnere, iesniegto projektu procentuālo īpatsvaru un tās iedzīvotāju procentuālo īpatsvaru no kopējā Savienības iedzīvotāju skaita;

iv)

salīdzinājums starp katras dalībvalsts, kas ir vadošā partnere vai līdzpartnere, atlasīto projektu procentuālo īpatsvaru un tās iedzīvotāju procentuālo īpatsvaru no kopējā Savienības iedzīvotāju skaita.

IV.   PĀRBAUDES UN REVĪZIJAS

Projektiem, kas izraudzīti saskaņā ar šo regulu, izveidos izlases revīzijas sistēmu.

Dotācijas saņēmējs nodrošina Komisijai piekļuvi visiem apliecinošajiem dokumentiem, kas saistīti ar izdevumiem piecu gadu laikposmā no galīgā dotācijas maksājuma dienas. Dotācijas saņēmējs nodrošina, lai Komisijai attiecīgā gadījumā ir pieejami tādi apliecinošie dokumenti, kas atrodas pie partneriem vai dalībniekiem.


Top