This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32005R0184
Regulation (EC) No 184/2005 of the European Parliament and of the Council of 12 January 2005 on Community statistics concerning balance of payments, international trade in services and foreign direct investment
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 184/2005 (2005. gada 12. janvāris) par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 184/2005 (2005. gada 12. janvāris) par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem
OV L 35, 08/02/2005, p. 23–55
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(BG, RO, HR)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/02/2020
8.2.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 35/23 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 184/2005
(2005. gada 12. janvāris)
par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu, kas sniegts saskaņā ar Līguma 105. panta 4. punktu (1),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Līgumu Komisijai jāiesniedz Padomei ziņojumi, lai tā varētu pārraudzīt ekonomikas attīstību visās dalībvalstīs un visā Kopienā, kā arī ekonomikas politiku atbilsmi dažām vispārējām pamatnostādnēm. |
(2) |
Saskaņā ar Līgumu Komisijai jāiesniedz Padomei priekšlikumi par kopējas tirdzniecības politikas īstenošanu, un Padomei jāpilnvaro Komisija sākt vajadzīgās sarunas. |
(3) |
Lai īstenotu un pārskatītu tirdzniecības nolīgumus, tostarp Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) (3) un Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPs) (4), un lai veiktu pašreizējās un nākotnes sarunas par turpmākiem nolīgumiem, būtu jānodrošina attiecīgas statistikas informācijas pieejamība. |
(4) |
Padomes Regula (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (5) (ESA 95) satur atsauces sistēmu kopējiem standartiem, definīcijām, klasifikācijām un grāmatvedības noteikumiem, lai sastādītu dalībvalstu kontus, ievērojot Kopienas statistikas prasības, tā, lai varētu iegūt savstarpēji salīdzināmus rezultātus starp dalībvalstīm. |
(5) |
EMS statistikas prasību rīcības plāns, kas sniegts Padomei 2000.gada septembrī, un 3., 4. un 5. progresa ziņojums, ko Padome arī atbalsta, paredz ceturkšņa Eiropas kontus, ko sniedz institucionāls sektors 90 dienu laikā. Savlaicīgā ceturkšņa datu sniegšana par maksājuma bilanci ir priekšnosacījums minēto ceturkšņa Eiropas kontu sagatavošanai. |
(6) |
Ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 58/97 (1996. gada 20. decembris) par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (6) izveidoja vienotu sistēmu Kopienas statistikas vākšanai, apkopošanai, nosūtīšanai un izvērtēšanai par uzņēmumu struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības sekmēm Kopienā un noteica raksturlielumus, kās būtu jāsavāc šajā jomā. |
(7) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 2560/2001 (2001. gada 19. decembris) par pārrobežu maksājumiem euro (7) ir bijusi tieša ietekme uz statistikas informācijas vākšanu; šajā regulā paredzētā sliekšņa paaugstināšana būtiski ietekmētu uzņēmumu ziņošanas pienākumu apjomu un dalībvalstu maksājumu bilances statistikas kvalitāti, īpaši tajās dalībvalstīs, kurās informācijas vākšanas sistēmas balstās uz maksājumiem. |
(8) |
Starptautiskā valūtas fonda rokasgrāmata par maksājumu bilanci, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Pamatnostādne (2003. gada 2. maijs) par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas ziņošanu maksājumu bilances un starptautisko ieguldījumu posteņu un starptautisko rezervju matricas jomā (8), Apvienoto Nāciju Organizācijas Rokasgrāmata par starptautiskās pakalpojumu tirdzniecības statistiku un Ārvalstu tiešo ieguldījumu ESAO etalondefinīcija kopumā nosaka vispārējos noteikumus par to, kā jāapkopo statistikas informācija par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. |
(9) |
Maksājumu bilances statistikas jomā ECB un Komisija attiecīgi koordinē darbu datu apkopošanas jautājumos. Ar šo regulu jo īpaši nosaka statistikas informāciju, kas Komisijai ir nepieciešama no dalībvalstīm, lai sagatavotu Kopienas statistiku par maksājumu bilanci, starptautisku pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Lai sagatavotu un izplatītu šo Kopienas statistikas informāciju, Komisija un dalībvalstis savstarpēji apspriežas par jautājumiem, kas attiecas uz sniegto datu kvalitāti un to izplatīšanu. |
(10) |
Saskaņā Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1588/90 (1990. gada 11. jūnijs) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (9), nedrīkst atsaukties uz valstu noteikumiem par statistikas konfidencialitāti, lai aizkavētu konfidenciālu statistikas datu nosūtīšanu Statistikas birojam, ja Kopienas tiesību akts, kas reglamentē Kopienas statistiku, paredz šo datu nosūtīšanu. |
(11) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (10), noteikts konfidencialitātes režīms, ko piemēro konfidenciālai statistikas informācijai, kura nosūtīta uz ECB. |
(12) |
Īpašas Kopienas statistikas apkopošanu reglamentē noteikumi Padomes Regulā (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (11). |
(13) |
Skaidri nepieciešams izveidot tādu Kopienas statistiku par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kas atbilst kopējiem statistikas kvalitātes standartiem. |
(14) |
Tā kā dalībvalstis nespēj pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķi, tas ir, izveidot kopējos statistikas kvalitātes standartus, lai apkopotu salīdzināmu statistikas informāciju par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, un tāpēc to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. |
(15) |
Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu izpildi, valsts iestādēm, kas atbildīgas par datu vākšanu dalībvalstīs, var būt nepieciešama pieeja administratīvo datu avotiem, piemēram, uzņēmumu reģistriem, ko pārvalda citas valsts iestādes, un citām datu bāzēm, kas satur informāciju par pārrobežu darījumiem un pozīcijām, kas šāda informācija ir vajadzīga Kopienas statistikas apkopošanai. |
(16) |
Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12), |
IR PIEŅEMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu nosaka kopēju sistēmu sistemātiskai Kopienas statistikas apkopošanai par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.
2. pants
Datu iesniegšana
1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Statistikas birojam) datus par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kā minēts I pielikumā. Dati ir noteikti II pielikumā.
2. Dalībvalstis iesniedz datus Komisijai (Statistikas birojam) saskaņā ar I pielikumā norādītajiem termiņiem.
3. pants
Datu avoti
1. Dalībvalstis vāc šajā regulā noteikto informāciju, izmantojot visus avotus, ko tās uzskata par atbilstīgiem un piemērotiem. Tie var ietvert administratīvo datu avotus, tādus kā uzņēmumu reģistri.
2. Fiziskas un juridiskas personas, atbildot uz pieprasījumu sniegt informāciju, ievēro laika ierobežojumus un definīcijas, ko noteikušas valsts iestādes, kuras saskaņā ar šo regulu atbild par datu vākšanu dalībvalstīs.
3. Ja prasītos datus nevar savākt nesamērīgu izmaksu dēļ, var nosūtīt visprecīzākās aplēses (tostarp nulles vērtības).
4. pants
Kvalitātes kritēriji un ziņojumi
1. Dalībvalstis veic visus saprātīgos pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu nosūtīto datu kvalitāti atbilstīgi kopējiem kvalitātes standartiem.
2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par nosūtīto datu kvalitāti (še turpmāk - “kvalitātes ziņojums”).
3. Kopējos kvalitātes standartus, kā arī kvalitātes ziņojumu saturu un periodiskumu nosaka saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā aspektus, kas saistīti ar datu vākšanas un apkopošanas izmaksām, un svarīgas izmaiņas attiecībā uz datu vākšanu.
Pārsūtīto datu kvalitāti, balstoties uz kvalitātes ziņojumiem, novērtē Komisija, kam palīdz 11. pantā minētā Maksājumu bilances komiteja. Šo Komisijas novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam informācijai.
4. Dalībvalstis dara zināmas Komisijai svarīgākās metodoloģiskās vai citas izmaiņas, kas var ietekmēt nosūtītos datus, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šo izmaiņu piemērošanas uzsākšanas. Komisija informē Eiropas Parlamentu un citas dalībvalstis par jebkuru šādu paziņojumu.
5. pants
Datu plūsmas
Apkopojamu statistikas informāciju sagrupē nosūtīšanai Komisijai (Statistikas birojam) saskaņā ar šādiem datu plūsmu veidiem:
a) |
maksājumu bilances euro rādītāji; |
b) |
maksājumu bilances ceturkšņa statistikas dati; |
c) |
starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība; |
d) |
ārvalstu tiešo ieguldījumu (“ĀTI” plūsmas); |
e) |
ĀTI pozīcijas. |
Datu plūsmas aprakstītas I pielikumā.
6. pants
Pārskata periods un periodiskums
Dalībvalstis apkopo datu plūsmas saskaņā ar I pielikumā norādīto pirmo pārskata periodu un periodiskumu.
7. pants
Datu nosūtīšana
Dalībvalstis nosūta Komisijai (Statistikas birojam) šajā regulā prasītos datus, ievērojot formu un kārtību, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.
8. pants
Konfidenciālu datu nosūtīšana un apmaiņa
1. Neatkarīgi no Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1588/90 5. panta 4. punkta noteikumiem, konfidenciālu datu pārsūtīšana starp Statistikas biroju un Eiropas Centrālo banku drīkst notikt gadījumos, kad šī pārsūtīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu saskaņotību starp Eiropas Savienības maksājumu bilances rādītājiem un rādītājiem, kas attiecas uz to dalībvalstu ekonomisko teritoriju, kas pieņēmušas vienotu valūtu.
2. Pirmo punktu piemēro ar nosacījumu, ka ECB ievēro Regulas (EK) Nr. 322/97 10. pantā noteiktos principus un rīkojas atbilstīgi tās pašas regulas 14. pantā izklāstītajiem noteikumiem.
3. Konfidenciālu datu apmaiņu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 322/97 13. pantā, atļauj starp dalībvalstīm, kur šāda apmaiņa ir vajadzīga, lai nodrošinātu Eiropas Savienības maksājumu bilances rādītāju kvalitāti.
Dalībvalstis, kas saņem konfidenciālu informāciju no citām dalībvalstīm, rīkojas ar to, ievērojot tās konfidencialitāti.
9. pants
Informācijas izplatīšana
Komisija (Statistikas birojs) izplata Kopienas statistikas informāciju, kas apkopota saskaņā ar šo regulu, ievērojot periodiskumu, kas ir līdzīgs I pielikumā noteiktajam.
10. pants
Pielāgošana ekonomikas un tehnikas izmaiņām
Pasākumus, kas vajadzīgi, lai ņemtu vērā ekonomikas un tehnikas izmaiņas, nosaka saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.
Šādi pasākumi attiecas uz
a) |
definīciju atjaunināšanu (II pielikums); |
b) |
datu prasību atjaunināšanu, tostarp iesniegšanas termiņiem, kā arī datu plūsmu pārskatīšanu, paplašināšanu un izslēgšanu (I pielikums). |
11. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Maksājumu bilances komiteja, še turpmāk - “Komiteja”
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ievērojot minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
4. ECB var piedalīties komitejas sanāksmēs novērotājas statusā.
12. pants
Ziņojums par īstenošanu
Līdz 2010. gada 28. februārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.
Ar šo ziņojumu, jo īpaši,
a) |
raksturo apkopotās statistikas informācijas kvalitāti; |
b) |
novērtē to ieguvumu un izmaksu attiecību, kas radušies Kopienai, dalībvalstīm un apkopotās statistikas informācijas sniedzējiem un izmantotājiem saistībā ar statistikas apkopošanu; |
c) |
identificē jomas, kurās būtu vajadzīgi iespējami uzlabojumi un grozījumi, ņemot vērā iegūtos rezultātus; |
d) |
izskata Komitejas darbības un sniedz ieteikumus par to, vai būtu jāpārskata īstenošanas pasākumu darbības joma. |
13. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2005. gada 12. janvārī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
J. P. BORRELL FONTELLES
Padomes vārdā –
N. SCHMIT
priekšsēdētājs
(1) OV C 296, 6.12.2003., 5. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2004. gada 30. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2004. gada 13. decembra Lēmums.
(3) OV L 336, 23.12.1994., 191. lpp.
(4) OV L 336, 23.12.1994., 214. lpp.
(5) OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1267/2003 (OV L 180, 18.7.2003., 1. lpp.).
(6) OV L 14, 17.1.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(7) OV L 344, 28.12.2001., 13. lpp.
(8) OV L 131, 28.5.2003., 20. lpp.
(9) OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(10) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.
(11) OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regula grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.1882/2003.
(12) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
I PIELIKUMS
DATU PLŪSMAS,
kas minētas 5. pantā
1. Maksājumu bilances euro rādītāji
BOP EUR Euro rādītāji |
Termiņš: t (1) + 2 mēneši Periodiskums: ceturksnis Pirmais pārskata periods: 2006.g. 1. ceturksnis |
||
|
Kredīts |
Debets |
Neto |
Tekošais konts |
Ārpus ES |
Ārpus ES |
Ārpus ES |
Pakalpojumi |
Ārpus ES |
Ārpus ES |
Ārpus ES |
2. Maksājumu bilances ceturkšņa statistika
BOP Q Ceturkšņa dati |
Termiņš: t + 3 mēneši Periodiskums: ceturksnis Pirmais pārskata periods: 2006.g. 1.ceturksnis |
|||||
|
Kredīts |
Debets |
Neto |
|||
I. |
Tekošais konts |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Preces |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Pakalpojumi |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Pārvadājumi |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Braucieni |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Sakaru pakalpojumi |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Būvniecības pakalpojumi |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Apdrošināšanas pakalpojumi |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Finanšu pakalpojumi |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Autoratlīdzība un licences maksas |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Citi komercdarbības pakalpojumi |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Citur neklasificēti valsts pārvaldes pakalpojumi |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Ienākumi |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Darbinieku atalgojums |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Ieguldījumu ienākumi |
|
|
|
||
|
|
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
|
Ārpus ES |
|
Pasaule |
||
|
|
Ārpus ES |
Ārpus ES |
Ārpus ES |
||
|
Kārtējie pārvedumi |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
|
Valsts pārvalde |
Ārpus ES |
Ārpus ES |
Ārpus ES |
||
|
Citi sektori |
Ārpus ES |
Ārpus ES |
Ārpus ES |
||
II. |
Kapitāla konts |
Ārpus ES |
Ārpus ES |
Ārpus ES |
||
|
|
Tīrie aktīvi |
Tīrie pasīvi |
Neto |
||
III. |
Finanšu konts |
|
|
|
||
|
Tiešie ieguldījumi |
|
|
1. līmenis |
||
|
Ārvalstīs |
|
|
1. līmenis |
||
|
|
|
|
1. līmenis |
||
|
|
|
|
1. līmenis |
||
|
|
|
|
1. līmenis |
||
|
Ekonomikā, par kuru ziņo |
|
|
1. līmenis |
||
|
|
|
|
1. līmenis |
||
|
|
|
|
1. līmenis |
||
|
|
|
|
1. līmenis |
||
|
Portfeļa ieguldījumi |
Ārpus ES |
Pasaule |
|
||
|
Atvasinātie finanšu instrumenti |
|
|
Pasaule |
||
|
Citi ieguldījumi |
Ārpus ES |
Ārpus ES |
Ārpus ES |
3. Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība
BOP ITS Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība (ITS) |
Termiņš: t + 9 mēneši Periodiskums: gads Pirmais pārskata periods: 2006. gads |
||||
|
Kredīts |
Debets |
Neto |
||
Pakalpojumi kopā |
3. līmenis |
3. līmenis |
3. līmenis |
||
Pārvadājumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Jūras transports |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Gaisa transports |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Cits transports |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Cita transporta paplašinātā klasifikācija |
|
|
|
||
Kosmosa transports |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Dzelzceļa transports |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Autotransports |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Cauruļvadu transports un elektroenerģijas pārvade |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Citi transporta papildpakalpojumi un palīgpakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Braucieni |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Darījumu braucieni |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Personiskie braucieni |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Sakaru pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Pasta un kurjeru pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Telekomunikāciju pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Būvniecības pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Būvniecība ārvalstīs |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Būvniecība ekonomikā, par kuru ziņo |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Apdrošināšanas pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Dzīvības apdrošināšana un pensiju finansēšana |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Kravu apdrošināšana |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Cita veida tiešā apdrošināšana |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Pārapdrošināšana |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Palīgpakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Finanšu pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Datorpakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Informācijas pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Autoratlīdzība un licences maksas |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Franšīzes un līdzīgas tiesības |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Cita autoratlīdzība un licences maksas |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Citi komercdarbības pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Tirdzniecības starpniecība un citi ar tirdzniecību saistīti pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Operatīvās nomas pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Dažādi komercdarbības, profesionālie un tehniskie pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Audiovizuālie un ar tiem saistītie pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
|
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Citur neklasificēti valsts pārvaldes pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Vēstniecību un konsulātu pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Militāro vienību un iestāžu pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Citi valsts pārvaldes pakalpojumi |
2. līmenis |
2. līmenis |
2. līmenis |
||
Papildposteņi |
|
|
|
||
Darbības audiovizuālajā nozarē |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
Pasta pakalpojumi |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
||
Kurjeru pakalpojumi |
1. līmenis |
1. līmenis |
1. līmenis |
4. Ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) plūsmas
BOP FDI Tiešo ieguldījumu plūsmas (2) |
Termiņš: t + 9 mēneši Periodiskums: gads Pirmais pārskata periods: 2006. gads |
|||
A |
Ģeogrāfiskais iedalījums |
|
|
|
|
Postenis |
Datu veids |
Ģeogrāfiskais iedalījums |
Darbības veida iedalījums |
|
Tiešie ieguldījumi ārvalstīs |
|
|
|
510 |
Pašu kapitāls |
Neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
525 |
Reinvestētie ieņēmumi |
Neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
530 |
Cits kapitāls |
Neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
505 |
Tiešie ieguldījumi ārvalstīs: kopā |
Neto |
3. līmenis |
Netiek prasīts |
|
Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo |
|
|
|
560 |
Pašu kapitāls |
Neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
575 |
Reinvestētie ieņēmumi |
Neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
580 |
Cits kapitāls |
Neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
555 |
Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo: kopā |
Neto |
3. līmenis |
Netiek prasīts |
|
Tiešo ieguldījumu ienākumi |
|
|
|
332 |
Dividendes |
Kredīts, debets, neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
333 |
Reinvestētie ieņēmumi un nesadalītā filiāļu peļņa |
Kredīts, debets, neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
334 |
Ienākumi no parāda |
Kredīts, debets, neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
330 |
Tiešo ieguldījumu ienākumi: kopā |
Kredīts, debets, neto |
3. līmenis |
Netiek prasīts |
BOP FDI Tiešo ieguldījumu plūsmas |
Termiņš: t + 21 mēnesis Periodiskums: gads Pirmais pārskata periods: 2006. gads |
|||
A |
Ģeogrāfiskais iedalījums |
|
|
|
|
Postenis |
Datu veids |
Ģeogrāfiskais iedalījums |
Darbības veida iedalījums |
|
Tiešie ieguldījumi ārvalstīs |
|
|
|
510 |
Pašu kapitāls |
Neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
525 |
Reinvestētie ieņēmumi |
Neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
530 |
Cits kapitāls |
Neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
505 |
Tiešie ieguldījumi ārvalstīs: kopā |
Neto |
3. līmenis |
Netiek prasīts |
|
Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo |
|
|
|
560 |
Pašu kapitāls |
Neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
575 |
Reinvestētie ieņēmumi |
Neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
580 |
Cits kapitāls |
Neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
555 |
Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo: kopā |
Neto |
3. līmenis |
Netiek prasīts |
|
Tiešo ieguldījumu ienākumi |
|
|
|
332 |
Dividendes |
Kredīts, debets, neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
333 |
Reinvestētie ieņēmumi un nesadalītā filiāļu peļņa |
Kredīts, debets, neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
334 |
Ienākumi no parāda |
Kredīts, debets, neto |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
330 |
Tiešo ieguldījumu ienākumi: kopā |
Kredīts, debets, neto |
3. līmenis |
Netiek prasīts |
B |
Darbības veida iedalījums |
|
|
|
|
Postenis |
Datu veids |
Ģeogrāfiskais iedalījums |
Darbības veida iedalījums |
505 |
Tiešie ieguldījumi ārvalstīs: kopā |
Neto Neto |
1. līmenis 2. līmenis |
2. līmenis 1. līmenis |
555 |
Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo: kopā |
Neto Neto |
1. līmenis 2. līmenis |
2. līmenis 1. līmenis |
330 |
Tiešo ieguldījumu ienākumi: kopā |
Kredīts, debets, neto Kredīts, debets, neto |
1. līmenis 2. līmenis |
2. līmenis 1. līmenis |
5. Ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) pozīcijas
BOP POS |
Termiņš: t + 9 mēneši Periodiskums: gads Pirmais pārskata periods: 2006. gads |
|||
A |
Ģeogrāfiskais iedalījums |
|
|
|
|
Postenis |
Datu veids |
Ģeogrāfiskais iedalījums |
Darbības veida iedalījums |
|
Tiešo ieguldījumu aktīvi |
|
|
|
506 |
Pašu kapitāls un reinvestētie ieņēmumi |
Tīrās pozīcijas |
1. līmenis |
Netiek prasīts |
530 |
Cits kapitāls |
Tīrās pozīcijas |
1. līmenis |
Netiek prasīts |
505 |
Tiešie ieguldījumi ārvalstīs: tīrie aktīvi kopā |
Tīrās pozīcijas |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
|
Tiešo ieguldījumu pasīvi |
|
|
|
556 |
Pašu kapitāls un reinvestētie ieņēmumi |
Tīrās pozīcijas |
1. līmenis |
Netiek prasīts |
580 |
Cits kapitāls |
Tīrās pozīcijas |
1. līmenis |
Netiek prasīts |
555 |
Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo: tīrie pasīvi kopā |
Tīrās pozīcijas |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
BOP POS Tiešo ieguldījumu pozīcijas (5) |
Termiņš: t + 21 mēnesis Periodiskums: gads Pirmais pārskata periods: 2006. gads |
|||
A |
Ģeogrāfiskais iedalījums |
|
|
|
|
Postenis |
Datu veids |
Ģeogrāfiskais iedalījums |
Darbības veida iedalījums |
|
Tiešo ieguldījumu aktīvi |
|
|
|
506 |
Pašu kapitāls un reinvestētie ieņēmumi |
Tīrās pozīcijas |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
530 |
Cits kapitāls |
Tīrās pozīcijas |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
505 |
Tiešie ieguldījumi ārvalstīs: tīrie aktīvi kopā |
Tīrās pozīcijas |
3. līmenis |
Netiek prasīts |
|
Tiešo ieguldījumu pasīvi |
|
|
|
556 |
Pašu kapitāls un reinvestētie ieņēmumi |
Tīrās pozīcijas |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
580 |
Cits kapitāls |
Tīrās pozīcijas |
2. līmenis |
Netiek prasīts |
555 |
Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo: tīrie pasīvi kopā |
Tīrās pozīcijas |
3. līmenis |
Netiek prasīts |
B |
Darbības veida iedalījums |
|
|
|
|
Postenis |
Datu veids |
Ģeogrāfiskais iedalījums |
Darbības veida iedalījums |
505 |
Tiešie ieguldījumi ārvalstīs: tīrie aktīvi kopā |
Tīrās pozīcijas |
1. līmenis 2. līmenis |
2. līmenis 1. līmenis |
555 |
Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo:Tīrie pasīvi kopā |
Tīrās pozīcijas |
1. līmenis 2. līmenis |
2. līmenis 1. līmenis |
6. Ģeogrāfiskā iedalījuma līmeņi
1. līmenis |
2. līmenis |
||
A1 |
Pasaule (visas organizācijas) |
A1 |
Pasaule (visas organizācijas) |
D3 |
ES-25 (Iekšpus ES-25) |
D3 |
ES-25 (Iekšpus ES-25) |
U4 |
Ārpus euro zonas |
U4 |
Ārpus euro zonas |
4A |
Eiropas Savienības iestādes |
4A |
Eiropas Savienības iestādes |
D5 |
Ārpus ES-25 |
D5 |
Ārpus ES-25 |
|
|
IS |
Islande |
|
|
LI |
Lihtenšteina |
|
|
NO |
Norvēģija |
CH |
Šveice |
CH |
Šveice |
|
|
BG |
Bulgārija |
|
|
HR |
Horvātija |
|
|
RO |
Rumānija |
|
|
RU |
Krievijas Federācija |
|
|
TR |
Turcija |
|
|
EG |
Ēģipte |
|
|
MA |
Maroka |
|
|
NG |
Nigērija |
|
|
ZA |
Dienvidāfrika |
CA |
Kanāda |
CA |
Kanāda |
US |
Amerikas Savienotās Valstis |
US |
Amerikas Savienotās Valstis |
|
|
MX |
Meksika |
|
|
AR |
Argentīna |
|
|
BR |
Brazīlija |
|
|
CL |
Čīle |
|
|
UY |
Urugvaja |
|
|
VE |
Venecuēla |
|
|
IL |
Izraēla |
|
|
CN |
Ķīna |
|
|
HK |
Honkonga |
|
|
IN |
Indija |
|
|
ID |
Indonēzija |
JP |
Japāna |
JP |
Japāna |
|
|
KR |
Dienvidkoreja |
|
|
MY |
Malaizija |
|
|
PH |
Filipīnas |
|
|
SG |
Singapūra |
|
|
TW |
Taivāna |
|
|
TH |
Taizeme |
|
|
AU |
Austrālija |
|
|
NZ |
Jaunzēlande |
Z8 |
Ārpus ES-25, bez valsts norādes |
Z8 |
Ārpus ES-25, bez valsts norādes |
C4 |
Ārzonu finanšu centri (6) |
C4 |
Ārzonu finanšu centri |
3. līmenis |
|
7Z |
Starptautiskās organizācijas, kas nav Eiropas Savienības iestādes |
AD |
Andora |
AE |
Apvienotie Arābu Emirāti |
AF |
Afganistāna |
AG |
Antigva un Barbuda |
AI |
Angilja |
AL |
Albānija |
AM |
Armēnija |
AN |
Antiļas (Nīderlande) |
AO |
Angola |
AQ |
Antarktīda |
AR |
Argentīna |
AS |
Amerikāņu Samoa |
AT |
Austrija |
AU |
Austrālija |
AW |
Aruba |
AZ |
Azerbaidžāna |
BA |
Bosnija un Hercegovina |
BB |
Barbadosa |
BD |
Bangladeša |
BE |
Beļģija |
BF |
Burkinafaso |
BG |
Bulgārija |
BH |
Bahreina |
BI |
Burundi |
BJ |
Benina |
BM |
Bermudu salas, Bermudas |
BN |
Bruneja |
BO |
Bolīvija |
BR |
Brazīlija |
BS |
Bahamu salas, Bahamas |
BT |
Butāna |
BV |
Buvē sala |
BW |
Botsvāna |
BY |
Baltkrievija |
BZ |
Beliza |
CA |
Kanāda |
CC |
Kokosu (Kilinga) salas |
CD |
Kongo Demokrātiskā Republika |
CF |
Centrālāfrikas Republika |
CG |
Kongo |
CH |
Šveice |
CI |
Kotdivuāra |
CK |
Kuka salas |
CL |
Čīle |
CM |
Kamerūna |
CN |
Ķīna |
CO |
Kolumbija |
CR |
Kostarika |
CS |
Serbija un Melnkalne |
CU |
Kuba |
CV |
Kaboverde |
CX |
Ziemsvētku sala |
CY |
Kipra |
CZ |
Čehija |
DE |
Vācija |
DJ |
Džibutija |
DK |
Dānija |
DM |
Dominika |
DO |
Dominikānas Republika |
DZ |
Alžīrija |
EC |
Ekvadora |
EE |
Igaunija |
EG |
Ēģipte |
ER |
Eritreja |
ES |
Spānija |
ET |
Etiopija |
FI |
Somija |
FJ |
Fidži |
FK |
Folklenda (Malvinu) salas |
FM |
Mikronēzijas Valstu Federācija |
FO |
Farēru (Fēru) salas |
FR |
Francija |
GA |
Gabona |
GB |
Apvienotā Karaliste |
GD |
Grenāda |
GE |
Gruzija |
GG |
Gērnsija (Valsts kods nav ietverts ISO 3166-1, īpaši rezervēts kods) |
GH |
Gana |
GI |
Gibraltārs |
GL |
Grenlande |
GM |
Gambija |
GN |
Gvineja |
GQ |
Ekvatoriālā Gvineja |
GR |
Grieķija |
GS |
Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas |
GT |
Gvatemala |
GU |
Guama |
GW |
Gvineja-Bisava |
GY |
Gajāna |
HK |
Honkonga |
HM |
Hērda un Makdonalda salas |
HN |
Hondurasa |
HR |
Horvātija |
HT |
Haiti |
HU |
Ungārija |
ID |
Indonēzija |
IE |
Īrija |
IL |
Izraēla |
IM |
Menas sala (Valsts kods nav ietverts ISO 3166-1, īpaši rezervēts kods) |
IN |
Indija |
IO |
Britu Indijas okeāna teritorija |
IQ |
Irāka |
IR |
Irāna |
IS |
Islande |
IT |
Itālija |
JE |
Džersija (Valsts kods nav ietverts ISO 3166-1, īpaši rezervēts kods) |
JM |
Jamaika |
JO |
Jordānija |
JP |
Japāna |
KE |
Kenija |
KG |
Kirgizstāna |
KH |
Kambodža |
KI |
Kiribati |
KM |
Komoru salas |
KN |
Sentkitsa un Nevisa |
KP |
Korejas Tautas Demokrātiskā Republika |
KR |
Korejas Republika (Dienvidkoreja) |
KW |
Kuveita |
KY |
Kaimanu salas |
KZ |
Kazahstāna |
LA |
Laosa |
LB |
Libāna |
LC |
Sentlūsija |
LI |
Lihtenšteina |
LK |
Šrilanka |
LR |
Libērija |
LS |
Lesoto |
LT |
Lietuva |
LU |
Luksemburga |
LV |
Latvija |
LY |
Lībija |
MA |
Maroka |
MD |
Moldova |
MG |
Madagaskara |
MH |
Māršala salas |
MK (7) |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika |
ML |
Mali |
MM |
Mjanma |
MN |
Mongolija |
MO |
Makao |
MP |
Ziemeļu Marianas |
MQ |
Martinika |
MR |
Mauritānija |
MS |
Montserrata |
MT |
Malta |
MU |
Maurīcija |
MV |
Maldīvija |
MW |
Malāvija |
MX |
Meksika |
MY |
Malaizija |
MZ |
Mozambika |
NA |
Namībija |
NC |
Jaunkaledonija |
NE |
Nigēra |
NF |
Norfolka |
NG |
Nigērija |
NI |
Nikaragva |
NL |
Nīderlande |
NO |
Norvēģija |
NP |
Nepāla |
NR |
Nauru |
NU |
Niue |
NZ |
Jaunzēlande |
OM |
Omāna |
PA |
Panama |
PE |
Peru |
PF |
Franču Polinēzija |
PG |
Papua-Jaungvineja |
PH |
Filipīnas |
PK |
Pakistāna |
PL |
Polija |
PN |
Pitkērna |
PR |
Puertoriko |
PS |
Palestīnas Autonomija |
PT |
Portugāle |
PW |
Palau |
PY |
Paragvaja |
QA |
Katara |
RO |
Rumānija |
RU |
Krievija |
RW |
Ruanda |
SA |
Saūda Arābija |
SB |
Zālamana salas |
SC |
Seišelu salas |
SD |
Sudāna |
SE |
Zviedrija |
SG |
Singapūra |
SH |
Svētās Helēnas sala |
SI |
Slovēnija |
SK |
Slovākija |
SL |
Sjerraleone |
SM |
Sanmarīno |
SN |
Senegāla |
SO |
Somālija |
SR |
Surinama |
ST |
Santome un Prinsipi |
SV |
Salvadora |
SY |
Sīrija |
SZ |
Svazilenda |
TC |
Tērksas un Kaikosas |
TD |
Čada |
TG |
Togo |
TH |
Taizeme |
TJ |
Tadžikistāna |
TK |
Tokelau |
TL |
Austrumtimora |
TM |
Turkmenistāna |
TN |
Tunisija |
TO |
Tonga |
TR |
Turcija |
TT |
Trinidāda un Tobāgo |
TV |
Tuvalu |
TW |
Taivāna |
TZ |
Tanzānija |
UA |
Ukraina |
UG |
Uganda |
UM |
ASV mazās aizjūras teritorijas |
US |
Amerikas Savienotās Valstis |
UY |
Urugvaja |
UZ |
Uzbekistāna |
VA |
Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) |
VC |
Sentvinsenta un Grenadīnas |
VE |
Venecuēla |
VG |
Britu Virdžīnas |
VI |
Amerikāņu Virdžīnas |
VN |
Vjetnama |
VU |
Vanuatu |
WF |
Volisa un Futuna |
WS |
Rietumsamoa |
YE |
Jemena |
YT |
Majota |
ZA |
Dienvidāfrika |
ZM |
Zambija |
ZW |
Zimbabve |
7. Darbības veida iedalījuma līmeņi
1. līmenis |
2. līmenis |
|
|
|
NACE Rev.1. |
|
LAUKSAIMNIECĪBA UN ZVEJA |
A un B iedaļa |
DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVES RŪPNIECĪBA |
DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVES RŪPNIECĪBA |
C iedaļa |
|
to skaitā: |
|
|
Naftas un gāzes ieguve |
11. nodaļa |
RAŽOŠANA |
RAŽOŠANA |
D iedaļa |
|
Pārtikas produkti |
DA apakšiedaļa |
|
Tekstilmateriāli un apģērbs |
DB apakšiedaļa |
|
Kokmateriāli, izdevējdarbība un iespiešana |
DD un DE apakšiedaļa |
|
KOPĀ - tekstilmateriāli + ar kokmateriāliem saistītās darbības |
|
|
Rafinētie naftas produkti un cita apstrāde |
23. nodaļa |
|
Ķīmisku vielu un ķīmisku produktu ražošana |
24. nodaļa |
|
Gumijas un plastmasas izstrādājumi |
25. nodaļa |
Naftas, ķīmijas, gumijas un plastmasas produkti |
KOPĀ - naftas, ķīmijas, gumijas un plastmasas produkti |
|
|
Metāla izstrādājumi |
DJ apakšiedaļa |
|
Mehāniskie izstrādājumi |
29. nodaļa |
|
KOPĀ - metāla un mehāniskie izstrādājumi |
|
|
Biroja iekārtas un datori |
30. nodaļa |
|
Radio, televīzijas un sakaru iekārtas |
32. nodaļa |
Biroja iekārtas, datori, radio, televīzijas un sakaru iekārtas. |
KOPĀ - biroja iekārtas, datori, radio, televīzijas un sakaru iekārtas |
|
|
Mehāniskie transportlīdzekļi |
34. nodaļa |
|
Citi transportlīdzekļi |
35. nodaļa |
Mehāniskie transportlīdzekļi, citi transportlīdzekļi |
KOPĀ - mehāniskie transportlīdzekļi + citi transportlīdzekļi |
|
|
Citur neklasificēta ražošana |
|
ELEKTROENERĢIJA, GĀZE UN ŪDENS |
ELEKTROENERĢIJA, GĀZE UN ŪDENS |
E iedaļa |
BŪVNIECĪBA |
BŪVNIECĪBA |
F iedaļa |
KOPĀ PAKALPOJUMI |
KOPĀ PAKALPOJUMI |
|
TIRDZNIECĪBA UN REMONTS |
TIRDZNIECĪBA UN REMONTS |
G iedaļa |
|
Mehānisko transportlīdzekļu un motociklu tirdzniecība, apkope un remonts; dzinēju degvielas mazumtirdzniecība |
50. nodaļa |
|
Vairumtirdzniecība un komisijas tirdzniecība, kas nav mehānisko transportlīdzekļu un motociklu vairumtirdzniecība un komisijas tirdzniecība |
51. nodaļa |
|
Mazumtirdzniecība, kas nav mehānisko transportlīdzekļu un motociklu mazumtirdzniecība; personisko un mājsaimniecības priekšmetu remonts |
52. nodaļa |
VIESNĪCAS UN RESTORĀNI |
VIESNĪCAS UN RESTORĀNI |
H iedaļa |
TRANSPORTS, GLABĀŠANA UN SAKARI |
TRANSPORTS, GLABĀŠANA UN SAKARI |
I iedaļa |
|
Transports un glabāšana |
60., 61., 62. un 63. nodaļa |
|
Sauszemes transports; cauruļvadu transports |
60. nodaļa |
|
Ūdens satiksme |
61. nodaļa |
|
Gaisa satiksme |
62. nodaļa |
|
Transporta atbalsta un palīgdarbības; ceļojumu aģentūru darbības |
63. nodaļa |
|
Pasts un telekomunikācijas |
64. nodaļa |
|
Pasta un kurjera darbības |
641. grupa |
|
Telekomunikācijas |
642. grupa |
FINANŠU STARPNIECĪBA |
FINANŠU STARPNIECĪBA |
J iedaļa |
|
Finanšu starpniecība, izņemot apdrošināšanu un pensiju fondus |
65. nodaļa |
|
Apdrošināšana un pensiju fondi, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu |
66. nodaļa |
|
Palīgdarbības finanšu starpniecības jomā |
67. nodaļa |
|
DARBĪBAS AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU |
K iedaļa, 70. nodaļa |
|
MAŠĪNU UN IEKĀRTU BEZ OPERATORA, KĀ ARĪ PERSONISKU UN MĀJSAIMNIECĪBAS PRIEKŠMETU NOMA |
K iedaļa, 71. nodaļa |
INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS UN AR TO SAISTĪTAS DARBĪBAS |
INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS UN AR TO SAISTĪTAS DARBĪBAS |
K iedaļa, 72. nodaļa |
ZINĀTNISKĀ IZPĒTE |
ZINĀTNISKĀ IZPĒTE |
K iedaļa, 73. nodaļa |
CITA KOMERCDARBĪBA |
CITA KOMERCDARBĪBA |
K iedaļa, 74. nodaļa |
|
Juridiskās un grāmatvedības konsultācijas, tirgus izpēte |
741. grupa |
|
Juridiskās darbības |
7411. klase |
|
Grāmatvedības un revīzijas darbības; konsultācijas nodokļu jomā |
7412. klase |
|
Tirgus un sabiedriskās domas izpēte |
7413. klase |
|
Konsultācijas uzņēmējdarbības un vadības jomā |
7414. un 7415. klase |
|
Arhitektūras un inženierbūvniecības darbības un saistītas tehniskas konsultācijas |
742. grupa |
|
Reklāma |
744. grupa |
|
Citur neklasificēta komercdarbība |
743., 745., 746., 747. un 748. grupa |
|
IZGLĪTĪBA |
M iedaļa |
|
VESELĪBAS AIZSARDZĪBA UN SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA |
N iedaļa |
|
NOTEKŪDEŅU UN ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA |
O iedaļa, 90. nodaļa |
|
APVIENĪBU DARBĪBAS, CITUR NEKLASIFICĒTAS |
O iedaļa, 91. nodaļa |
DARBĪBAS ATPŪTAS INDUSTRIJAS, KULTŪRAS UN SPORTA JOMĀ |
DARBĪBAS ATPŪTAS INDUSTRIJAS, KULTŪRAS UN SPORTA JOMĀ |
O iedaļa, 92. nodaļa |
|
Kinematogrāfijas, radio, televīzijas darbības un citas izklaides industrijas darbības |
921., 922. un 923. grupa |
|
Ziņu aģentūru darbība |
924. grupa |
|
Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība |
925. grupa |
|
Sporta nodarbības un citas darbības atpūtas industrijas jomā |
926. un 927. grupa |
|
CITAS DARBĪBAS SADZĪVES PAKALPOJUMU JOMĀ |
O iedaļa, 93. nodaļa |
|
Neklasificēta darbība |
|
(1) t = pārskata periods (gads vai ceturksnis)
(2) Tikai ģeogrāfiskais iedalījums.
(3) Tikai ģeogrāfiskais iedalījums
(4) ĀTI pozīcijas uz 31.12.2005. tiks iesniegtas 2007. gada septembrī saskaņā ar esošo neformālo vienošanos.
(5) Koriģētie dati par ĀTI pozīcijām uz 31.12.2005. tiks iesniegti 2007. gada septembrī saskaņā ar šo regulu.
(6) Attiecas tikai uz ĀTI.
(7) Pagaidu kods, kas neietekmē galīgo valsts nosaukumu, kas tiks piešķirts pēc to sarunu noslēgšanas, kuras pašlaik notiek Apvienotajās Nācijās.
II PIELIKUMS
DEFINĪCIJAS,
kas minētas 10. pantā
PRECES (kods 100)
Maksājumu bilances tekošā konta postenis “Preces” ietver kustamas preces, kurām mainās īpašnieks (starp rezidentiem un nerezidentiem). Šīs preces jāvērtē tirgus vērtībā FOB cenās. Izņēmumi attiecībā uz īpašnieka maiņas noteikumu (darījumi ar šiem priekšmetiem tiek iekļauti preču iedaļā) ietver preces, uz ko attiecas finanšu noma, preces, ko mātesuzņēmums nodod savai filiālei vai otrādi, un dažas pārstrādei paredzētās preces. ES robežās veiktā preču tirdzniecība: partnervalsti nosaka saskaņā ar preču nosūtīšanas principu. Šajā kategorijā ietvertas vispārējās nozīmes preces, preces pārstrādei, preču remonts, pārvadātāju ostās iegādātās preces un nemonetārais zelts.
PAKALPOJUMI (kods 200)
Pārvadājumi (kods 205)
Ietver visus pārvadājumu pakalpojumus, ko vienas valsts rezidenti sniedz citas valsts rezidentiem un kas ietver pasažieru pārvadājumus, preču (kravas) pārvadājumus, transportlīdzekļu nomu ar to apkalpi (fraktēšanu) un saistītus papildpakalpojumus un palīgpakalpojumus.
Jūras transports (kods 206)
Ietver visus jūras transporta pakalpojumus. Šīs kategorijas iedalījums ir šāds: pasažieru pārvadājumi pa jūru (kods 207), kravu pārvadājumi pa jūru (kods 208) un citi jūras transporta pakalpojumi (kods 209).
Gaisa transports (kods 210)
Ietver visus gaisa transporta pakalpojumus. Šīs kategorijas iedalījums ir šāds: pasažieru pārvadājumi pa gaisu (kods 211), kravu pārvadājumi pa gaisu (kods 212) un citi gaisa transporta pakalpojumi (kods 213).
Citi pārvadājumi (kods 214)
Ietver visus pārvadājumu pakalpojumus, kas netiek veikti pa jūru vai gaisu. Šīs kategorijas iedalījums ir šāds: pasažieru pārvadājumi ar citu transportu (kods 215), kravu pārvadājumi ar citu transportu (kods 216) un citi cita transporta pakalpojumi (kods 217).
Citu pārvadājumu (kods 214) plašāka klasifikācija ir šāda:
Kosmosa transports (kods 218)
Ietver pavadoņu palaišanu, ko veic komercuzņēmumi pēc pavadoņu īpašnieku pasūtījuma (tādi kā telekomunikāciju uzņēmumi), un citas darbības, ko veic kosmosa iekārtu operatori, tādas kā preču un cilvēku transportēšana zinātnisku eksperimentu dēļ. Šajā kategorijā ietilpst arī kosmosa pasažieru transports un valsts veikti maksājumi, lai tās rezidenti tiktu iekļauti citas valsts kosmosa transportlīdzekļa komandā.
Dzelzceļa transports (kods 219)
Ietver pārvadājumus ar vilcieniem. Šīs kategorijas iedalījums ir šāds: pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu (kods 220), kravu pārvadājumi pa dzelzceļu (kods 221) un citi dzelzceļa transporta pakalpojumi (kods 222).
Autotransports (kods 223)
Ietver pārvadājumus ar kravas automobiļiem, smagkravas automobiļiem un autobusiem. Šīs kategorijas iedalījums ir šāds: pasažieru pārvadājumi ar autotransportu (kods 224), kravu pārvadājumi ar autotransportu (kods 225) un citi autotransporta pakalpojumi (kods 226).
Pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem (kods 227)
Ietver starptautiskos pārvadājumus pa upēm, kanāliem un ezeriem. Šajā kategorijā ietilpst arī ūdensceļi, kas atrodas vienā valstī, un ūdensceļi, kurus savā starpā dala divas vai vairāk valstis. Šīs kategorijas iedalījums ir šāds: pasažieru pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem (kods 228), kravu pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem (kods 229) un citi iekšējo ūdensceļu transporta pakalpojumi (kods 230).
Cauruļvadu transports un elektroenerģijas pārvade (kods 231)
Ietver starptautiskos preču pārvadājumus pa cauruļvadiem. Šajā kategorijā iekļautas arī maksas par elektroenerģijas pārvadi, ja tā tiek veikta atsevišķi no ražošanas un izplatīšanas procesa. Pati apgāde ar elektroenerģiju te neietilpst, tāpat kā apgāde ar naftu un saistītiem produktiem, ūdeni un citām precēm, ko piegādā pa cauruļvadiem. Nav iekļauti arī elektroenerģijas, ūdens, gāzes un citu naftas produktu izplatīšanas pakalpojumi (tie ir iekļauti kategorijā citi komercdarbības pakalpojumi (kods 284)).
Citi transporta papildpakalpojumi un palīgpakalpojumi (kods 232)
Citi transporta papildpakalpojumi un palīgpakalpojumi ietver visus pārvadājumu pakalpojumus, kurus nevar klasificēt kādā no minētajām pārvadājumu pakalpojumu kategorijām.
Braucieni (kods 236)
Braucieni ietver galvenokārt preces un pakalpojumus, ko ceļotāji iegādājušies valstī, kurā tie uzturējušies mazāk par vienu gadu. Preces un pakalpojumus pērk ceļotājs, vai tos pērk viņa vārdā vai sniedz ceļotājam bez samaksas (t.i., sniedz kā dāvanu) lietošanai vai atdošanai citam. Neiekļauj ceļotāju pārvadājumus valstī, kurā tie uzturas, ja šādus pārvadājumu pakalpojumus sniedz pārvadātāji, kas nav konkrētās uzturēšanās valsts rezidenti, kā arī neiekļauj ceļotāju starptautiskos pārvadājumus, jo abus iepriekš minētos pakalpojumus iekļauj pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kategorijā. Neiekļauj arī preces, ko ceļotājs iegādājies tālākai pārdošanai ceļotāja valstī vai citā valstī. Braucienu kategorija ir iedalīta divās apakškategorijās: darījumu braucieni (kods 237) un personiskie braucieni (kods 240).
Darījumu braucieni (kods 237)
Darījumu braucieni ietver preču un pakalpojumu pirkšanu, ko veic darījumu ceļotājs. Iekļauta ir arī preču un pakalpojumu pirkšana personiskai lietošanai, ko veic sezonas, pārrobežu un citi darba ņēmēji, kuri nav rezidenti valstī, kur tie ir nodarbināti, un kuru darba devējs ir šīs valsts rezidents. Darījumu braucienu kategoriju iedala sezonas un pārrobežu darba ņēmēju braucienu izdevumos (kods 238) un citos darījumu braucienos (kods 239).
Sezonas un pārrobežu darba ņēmēju braucienu izdevumi (kods 238)
Ietver preču un pakalpojumu pirkšanu personīgai lietošanai, ko veic sezonas, pārrobežu vai citi darba ņēmēji, kuri nav rezidenti valstī, kur tie ir nodarbināti, un kuru darba devējs ir šīs valsts rezidents.
Citi darījumu braucieni (kods 239)
Ietver visus darījumu braucienus (kods 237), kas nav iekļauti kategorijā sezonas un pārrobežu darba ņēmēju braucienu izdevumi (kods 238).
Personiskie braucieni (kods 240)
Personiskie braucieni ietver preces un pakalpojumus, ko pērk ceļotāji, kas dodas uz ārvalstīm ar mērķi, kas nav saistīts ar darījumiem, tādu kā brīvdienas, dalība atpūtas un kultūras darbībās, draugu un radinieku apciemošana, svētceļojums, kā arī izglītības iegūšana vai veselības uzlabošana. Personisko braucienu (kods 240) kategoriju iedala trijās apakškategorijās: ar veselības uzlabošanu saistīto braucienu izdevumi (kods 241), ar izglītības iegūšanu saistīto braucienu izdevumi (kods 242) un citi personiskie braucieni (kods 243).
Ar veselības uzlabošanu saistīto braucienu izdevumi (kods 241)
Šie ir kopējie to cilvēku izdevumi, kas ceļo veselības uzlabošanas nolūkos.
Ar izglītības iegūšanu saistīto braucienu izdevumi (kods 242)
Šie ir kopējie studentu izdevumi.
Citi personiskie braucieni (kods 243)
Ietver visus personiskos braucienus (kods 240), kas nav iekļauti ar veselības uzlabošanu saistīto braucienu izdevumos (kods 241) vai ar izglītības iegūšanu saistīto braucienu izdevumos (kods 242).
Citi pakalpojumi (kods 981)
Visi pakalpojumi (kods 200), kas nav iekļauti kategorijā pārvadājumi (kods 205) vai braucieni (kods 236).
Sakaru pakalpojumi (kods 245)
Ietver pasta un kurjeru pakalpojumus (kods 246) un telekomunikāciju pakalpojumus (kods 247).
Pasta un kurjeru pakalpojumi (kods 246)
Ietver pasta pakalpojumus (kods 958) un kurjeru pakalpojumus (kods 959).
Pasta pakalpojumi (kods 958)
Šī kategorija ietver poste restante pakalpojumus, telegrammu sūtīšanas pakalpojumus un pasta nodaļu pakalpojumus, tādus kā pastmarku pārdošana, naudas pārvedumu izpilde utt. Pasta pakalpojumus bieži, bet ne vienmēr sniedz valsts pasta pārvaldes. Uz pasta pakalpojumiem attiecas starptautiskās vienošanās, un darījumi starp dažādu valstu operatoriem ir jāuzrāda pēc bruto principa.
Kurjeru pakalpojumi (kods 959)
Kurjeru pakalpojumi ietver eksprespiegādi un piegādi mājās. Kurjeri drīkst izmantot savā īpašumā esošu, kopīgu privātu vai publisku transportu, lai sniegtu šos pakalpojumus. Iekļauti ir eksprespiegādes pakalpojumi, kas var ietvert, piemēram, sūtījuma savākšanu pēc pieprasījuma vai piegādi noteiktā laikā.
Telekomunikāciju pakalpojumi (kods 247)
Ietver skaņas, attēlu vai citas informācijas pārraidīšanu ar telefona, teleksa, telegrāfa, radio un televīzijas kabeļu palīdzību un raidīšanas, satelīta, elektroniskā pasta un faksa pakalpojumus, tostarp datu pārraides tīklu pakalpojumus, telekonferences un atbalsta pakalpojumus. Šajā kategorijā netiek ietverta pārraidītās informācijas vērtība. Iekļauti ir arī mobilā telefona pakalpojumi, interneta pamata pakalpojumi un tiešsaistes pakalpojumi, tostarp pieejas internetam nodrošināšana.
Būvniecības pakalpojumi (kods 249)
Ietver būvniecību ārvalstīs (kods 250) un būvniecību ekonomikā, par kuru ziņo (kods 251).
Būvniecība ārvalstīs (kods 250)
Ietver būvniecības pakalpojumus, ko nerezidentiem sniedz uzņēmumi, kas ir rezidenti ziņotājā valstī (kredīts), un preces un pakalpojumus, ko šie uzņēmumi pērk uzņēmējā valstī (debets).
Būvniecība ekonomikā, par kuru ziņo(kods 251)
Ietver būvniecības pakalpojumus, ko nerezidentu būvniecības uzņēmumi sniedz ziņotājas valsts rezidentiem (debets), un preces un pakalpojumus, ko šie nerezidentu uzņēmumi pērk ziņotājā valstī (kredīts).
Apdrošināšanas pakalpojumi (kods 253)
Šī kategorija attiecas uz dažāda veida apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu nerezidentiem, ko veic rezidentu apdrošināšanas uzņēmumi, un otrādi. Šos pakalpojumus drīzāk aplēš vai novērtē, ņemot vērā maksas par pakalpojumiem, kas iekļautas kopējās apdrošināšanas prēmijās, nevis kopējās apdrošināšanas prēmijas. Šie pakalpojumi ietver dzīvības apdrošināšanu un pensiju finansēšanu (kods 254), kravu apdrošināšanu (kods 255), cita veida tiešo apdrošināšanu (kods 256), pārapdrošināšanu (kods 257) un palīgpakalpojumus (kods 258).
Dzīvības apdrošināšana un pensiju finansēšana (kods 254)
Dzīvības apdrošinājuma ņēmēji (gan ar peļņu, gan bez peļņas) veic regulārus maksājumus apdrošinātājiem (var būt arī tikai viens maksājums), kā rezultātā apdrošinātājs garantē maksāt apdrošinājuma ņēmējam minimālo nolīgto summu vai gada maksu noteiktajā datumā vai apdrošinājuma ņēmēja nāves gadījumā, ja tas notiek pirms noteiktā datuma. Termiņa dzīvības apdrošināšana, kur pabalsts tiek izsniegts tikai nāves gadījumā, ir tiešās apdrošināšanas veids, kas netiek ietverts šajā kategorijā un attiecas uz cita veida tiešās apdrošināšanas kategoriju (kods 256).
Pensiju fondi ir īpaši fondi, kas izveidoti tā, lai nodrošinātu ienākumus noteiktām nodarbināto grupām, aizejot pensijā. Tos izveido un pārvalda privātā sektora vai valsts darba devēji vai kopīgi darba devēji un to nodarbinātie. Tos finansē no darba devēju un/vai nodarbināto iemaksām un ieguldījumu ienākumiem, kas iegūti no fondu aktīviem, un tie arī iesaistās finanšu darījumos uz sava rēķina. Tie neietver sociālā nodrošinājuma shēmas, kas aptver lielas sabiedrības daļas un ko piemēro, kontrolē vai finansē valdība. Pensiju fonda pārvaldes pakalpojumi ir iekļauti šajā kategorijā. Pensiju fondu kategorijā “prēmijas” tiek sauktas par “iemaksām” un “prasības” tiek sauktas par “apdrošinājuma summām”.
Kravu apdrošināšana (kods 255)
Kravu apdrošināšanas pakalpojumi ietver apdrošināšanas pakalpojumus, kas tiek sniegti, veicot preču importu vai eksportu, un ir saskaņā ar preču novērtēšanu FOB cenās un kravu pārvadājumu novērtēšanu.
Cita veida tiešā apdrošināšana (kods 256)
Citi tiešās apdrošināšanas veidi ietver visus citus apdrošināšanas pret zaudējumiem veidus. Ietverta ir termiņa dzīvības apdrošināšana; apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un veselības apdrošināšana (ja vien tās nav paredzētas kā valdības sociālā nodrošinājuma shēmas sastāvdaļas); jūras, aviācijas un citu transporta veidu apdrošināšana; īpašuma apdrošināšana pret ugunsgrēka un citu nelaimes gadījumu radītiem zaudējumiem; finanšu zaudējumu apdrošināšana; vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana; un citi apdrošināšanas veidi, tādi kā ceļojumu apdrošināšana un apdrošināšana, kas saistīta ar aizdevumiem un kredītkartēm.
Pārapdrošināšana (kods 257)
Pārapdrošināšana ir apdrošināšanas riska sadalīšana daļās, jo īpaši, nododot to specializētiem operatoriem par samērīgu daļu no prēmijas. Pārapdrošināšanas darījumi var attiekties uz dažādu veidu riskiem.
Palīgpakalpojumi (kods 258)
Ietver darījumus, kas cieši saistīti ar apdrošināšanu un pensiju finansēšanu. Šajā kategorijā ietilpst komisijas nauda, apdrošināšanas brokeru un aģentu pakalpojumi, apdrošināšanas un pensiju konsultācijas pakalpojumi, novērtēšanas un saskaņošanas pakalpojumi, aktuāru pakalpojumi, glābšanas pārvaldības pakalpojumi un kompensāciju izmaksas un piedziņas regulēšanas un pārraudzības pakalpojumi.
Finanšu pakalpojumi (kods 260)
Finanšu pakalpojumi ietver finanšu starpniecības pakalpojumus un palīgpakalpojumus, izņemot dzīvības apdrošināšanas uzņēmumu un pensiju fondu pakalpojumus (kas iekļauti dzīvības apdrošināšanas un pensiju finansēšanas kategorijā) un citu apdrošināšanas veidu pakalpojumus, kas notiek starp rezidentiem un nerezidentiem. Šādus pakalpojumus var sniegt bankas, fondu biržas, faktūrkreditēšanas uzņēmumi, kredītkaršu uzņēmumi un citi uzņēmumi. Šajā kategorijā iekļauti pakalpojumi, kas saistīti ar darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī citi pakalpojumi, kas saistīti ar finanšu darbību, tādi kā konsultācijas, atbildīgās glabāšanas un aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi.
Datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi (kods 262)
Ietver datorpakalpojumus (kods 263) un informācijas pakalpojumus (kods 264).
Datorpakalpojumi (kods 263)
Šī kategorija ietver ar datortehniku un programmatūru saistītus pakalpojumus un datu apstrādes pakalpojumus. Iekļauti ir arī datortehnikas un programmatūras konsultāciju un uzstādīšanas pakalpojumi; datoru un perifērijas iekārtu apkope un remonts; darbības atjaunošana pēc avārijas, padoma sniegšana un palīdzība jautājumos, kas saistīti ar datora resursu pārvaldi; gatavo sistēmu (t.sk. tīmekļa vietņu izstrādāšanu un dizainu) analīze, dizains un programmēšana, un tehniskās konsultācijas par programmatūru; pielāgotas programmatūras izstrāde, ražošana, piegādāšana un dokumentēšana, ieskaitot operētājsistēmas, kas izveidotas pēc konkrētu lietotāju pasūtījuma; sistēmas apkopes un citi atbalsta pakalpojumi, tādi kā apmācība, kas sniegta, veicot konsultācijas; datu apstrādes pakalpojumi, tādi kā datu ievadīšana, tabulācija un apstrāde uz laikdalības pamata; tīmekļa vietņu izvietošanas pakalpojumi (t.i., servera vietas nodrošināšana internetā, lai izvietotu klientu tīmekļa vietnes); un datoru iekārtu vadība.
Informācijas pakalpojumi (kods 264)
Ietver ziņu aģentūru pakalpojumus (kods 889) un citus informācijas sniegšanas pakalpojumus (kods 890).
Ziņu aģentūru pakalpojumi (kods 889)
Ziņu aģentūru pakalpojumi ietver ziņu, fotogrāfiju un rakstu sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem.
Citi informācijas sniegšanas pakalpojumi (kods 890)
Ietver ar datu bāzēm saistītus pakalpojumus – datu bāzes koncepcijas izstrādi, datu glabāšanu un datu un datu bāzu (tostarp izziņu krājumu un adresātu sarakstu) izplatīšanu – gan tiešsaistē, gan ar magnētiskajiem, optiskajiem vai drukātajiem līdzekļiem; un interneta meklētājportālus (meklētājprogrammas, kas atrod interneta adreses klientiem, kuri ievada atslēgvārdu). Šajā kategorijā ietilpst arī laikrakstu un periodisku izdevumu nelielu daudzumu tieša abonēšana gan ar e-pasta, gan elektroniskās informācijas pārraides vai citu līdzekļu palīdzību.
Autoratlīdzība un licences maksas (kods 266)
Ietver franšīzes un līdzīgas tiesības (kods 891) un citu autoratlīdzību un licences maksas (kods 892).
Franšīzes un līdzīgas tiesības(kods 891)
Šī kategorija ietver starptautisku franšīzes maksājumu veikšanu un saņemšanu un autoratlīdzības maksājumu veikšanu un saņemšanu par reģistrētu preču zīmju izmantošanu.
Cita autoratlīdzība un licences maksas (kods 892)
Šī kategorija ietver starptautisku maksājumu veikšanu un saņemšanu par nemateriālu, neražotu, nefinanšu aktīvu un īpašumtiesību (tādu kā patentu, autortiesību, rūpniecisko procesu un dizainu) atļauto izmantošanu, kā arī par izgatavoto oriģinālu vai prototipu (manuskripti, programmatūras, filmu un skaņu ieraksti) izmantošanu, slēdzot licences līgumu.
Citi komercdarbības pakalpojumi (kods 268)
Ietver tirdzniecības starpniecību un citus ar tirdzniecību saistītus pakalpojumus (kods 269), operatīvās nomas pakalpojumus (kods 272) un dažādus komercdarbības, profesionālos un tehniskos pakalpojumus (kods 273).
Tirdzniecības starpniecība un citi ar tirdzniecību saistīti pakalpojumi (kods 269)
Ietver tirdzniecības starpniecību (kods 270) un citus ar tirdzniecību saistītus pakalpojumus (kods 271)
Tirdzniecības starpniecība (kods 270)
Tirdzniecības starpniecība ir preces pirkšana, ko veic ziņotājas valsts rezidents no nerezidenta, un tālāka preces pārdošana citam nerezidentam, šī procesa laikā preci neievedot ziņotājā valstī un neizvedot no tās.
Citi ar tirdzniecību saistīti pakalpojumi (kods 271)
Ietver komisijas maksas par preču un pakalpojumu pārdošanas darījumiem, kas notiek starp a) rezidentiem tirdzniecības starpniekiem, preču brokeriem un dīleriem, tirdzniecības aģentiem un b) nerezidentiem.
Operatīvās nomas pakalpojumi (kods 272)
Ietver rezidenta/nerezidenta veiktu kuģu, lidaparātu un transporta iekārtu, tādu kā dzelzceļa vagoni, konteineri un takelāžas, nomu (īri) un fraktēšanu bez to operatoriem un apkalpes.
Dažādi komercdarbības, profesionālie un tehniskie pakalpojumi (kods 273)
Ietver juridiskos, grāmatvedības, vadībzinības un sabiedrisko attiecību pakalpojumus (kods 274), reklāmas pakalpojumus, tirgus un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumus (kods 278), zinātniskās izpētes pakalpojumus (kods 279), arhitektūras, inženiertehniskos un citus tehniskos pakalpojumus (kods 280), lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un apstrādes uz vietas pakalpojumus (kods 281), citus komercdarbības pakalpojumus (kods 284) un citur neklasificētus pakalpojumus starp saistītiem uzņēmumiem (kods 285).
Juridiskie, grāmatvedības, vadībzinības un sabiedrisko attiecību pakalpojumi (kods 274)
Ietver juridiskos pakalpojumus (kods 275), grāmatvedības, revīzijas un uzskaites pakalpojumus, konsultācijas nodokļu jomā (kods 276) un konsultācijas komercdarbības un vadībzinības jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumus (kods 277).
Juridiskie pakalpojumi (kods 275)
Ietver juridiskā padomdevēja un pārstāvības pakalpojumus jebkurā juridiskā, tiesvedības un ar tiesību aktiem noteiktajā procedūrā; juridisku dokumentu sagatavošanas pakalpojumus; sertificēšanas konsultācijas; glabāšanas un izlīgšanas pakalpojumus.
Grāmatvedības, revīzijas un uzskaites pakalpojumi, konsultācijas nodokļu jomā (kods 276)
Šī kategorija ietver komerciālo darījumu ierakstu veikšanu uzņēmumiem un citiem, grāmatvedības ierakstu un finanšu pārskatu pārbaudi, uzņēmējdarbības nodokļu plānošanu, konsultācijas par nodokļiem un nodokļu pārskatu sagatavošanu.
Konsultācijas komercdarbības un vadībzinības jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumi (kods 277)
Ietver konsultācijas, padomdevēja un operatīvās palīdzības sniegšanas pakalpojumus, kas tiek sniegti uzņēmumiem attiecībā uz to uzņēmējdarbības politiku un stratēģiju, organizācijas plānošanu, tās struktūras izveidi un kontroli. Šajā kategorijā ietilpst vadības audits, tirgus, cilvēkresursu, ražošanas un projektu vadības konsultācijas, padomdevēja un operatīvās palīdzības sniegšanas pakalpojumi, kas saistīti ar klienta tēla pilnveidošanu un tā attiecībām ar citām organizācijām un sabiedrību.
Reklāmas pakalpojumi, tirgus un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumi (kods 278)
Pakalpojumu sniegšana, kas tiek veikta starp rezidentiem un nerezidentiem, ietver reklāmas izstrādi, dizaina un tirgvedības pakalpojumus, ko veic reklāmas aģentūras; reklāmas ievietošanu plašsaziņas līdzekļos, tostarp reklāmas vietas pirkšanu un pārdošanu; gadatirgu sniegtos izstāžu pakalpojumus; produkcijas popularizēšanu ārvalstīs; tirgus izpēti; telemārketingu; un sabiedriskās domas izpēti par dažādiem jautājumiem.
Zinātniskās izpētes pakalpojumi (kods 279)
Ietver tos pakalpojumus, kuru sniegšana tiek veikta starp rezidentiem un nerezidentiem un kas attiecas uz fundamentālajiem pētījumiem, lietišķajiem pētījumiem un jaunu produktu un procesu eksperimentālu izstrādi.
Arhitektūras, inženiertehniskie un citi tehniskie pakalpojumi (kods 280)
Ietver darījumus, kas tiek veikti starp rezidentiem un nerezidentiem un kas ir saistīti ar pilsētbūvniecības un citu projektu izstrādi, dambju, tiltu, lidostu, pabeigtu projektu un citu projektu plānošanu, izstrādi un uzraudzību; zemes mērīšanu, kartogrāfijas pakalpojumus, produktu testēšanu un sertificēšanu; un tehnisko inspekciju veikšanu.
Lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un apstrādes uz vietas pakalpojumi (kods 281)
Ietver atkritumu pārstrādi un attīrīšanu (kods 282) un lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un citus apstrādes uz vietas pakalpojumus (kods 283).
Atkritumu pārstrāde un attīrīšana (kods 282)
Ietver radioaktīvo un citu atkritumu pārstrādi; piesārņotas augsnes noņemšanu; attīrīšanu no piesārņojuma, ieskaitot naftas izplūdi; ieguves vietu atjaunošanu; un attīrīšanas un sanitārijas pakalpojumus. Iekļauti ir arī citi pakalpojumi, kas attiecas uz apkārtējās vides attīrīšanu un atjaunošanu.
Lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un citi apstrādes uz vietas pakalpojumi (kods 283)
Šī kategorija ietver:
a) |
lauksaimniecības pakalpojumus, kas ir saistīti ar lauksaimniecības darbiem, tādus kā lauksaimniecības tehnikas nodrošināšana ar brigādi, labības novākšana, augkopības kultūru apstrāde, aizsardzība pret kaitēkļiem, dzīvnieku uzturēšana, dzīvnieku kopšana un audzēšana. Medniecības, slazdošanas, mežniecības, mežistrādes un zvejniecības pakalpojumi arī ietilpst šajā kategorijā; |
b) |
ieguves rūpniecības pakalpojumus, kas tiek nodrošināti naftas un gāzes atradnes vietās, ieskaitot urbšanas, urbjtorņa būvēšanas, remonta un demontāžas pakalpojumus, kā arī naftas un gāzes dziļurbumu bloka cementēšanas pakalpojumus. Pakalpojumi, kas ir saistīti ar derīgo izrakteņu izlūkošanu un izpēti, kā arī tehniskie pētījumi ieguves rūpniecībā un ģeoloģiskā izpēte ir arī iekļauta šajā kategorijā; |
c) |
citi apstrādes uz vietas pakalpojumi, kas ietver apstrādi uz vietas vai darbus, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir importētas, nemainoties īpašniekam, apstrādātas, bet ne atkārtoti eksportētas uz valsti, no kuras šīs preces tika nosūtītas (bet gan pārdotas apstrādātājā valstī vai pārdotas trešajai valstij), vai otrādi. |
Citi komercdarbības pakalpojumi (kods 284)
Ietver pakalpojumus starp rezidentiem un nerezidentiem, tādus kā personāla izvietošana, apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumi, rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi, fotografēšanas pakalpojumi, ēku uzkopšanas pakalpojumi, ar nekustamo īpašumu saistītie pakalpojumi, kas sniegti uzņēmumiem, un jebkuri citi komercdarbības pakalpojumi, kurus nevar klasificēt nevienā no minētajām komercdarbības pakalpojumu kategorijām.
Citur neklasificēti pakalpojumi starp saistītiem uzņēmumiem (kods 285)
Šī ir citur neklasificēta kategorija. Tā ietver maksājumus, kas veikti starp saistītiem uzņēmumiem par pakalpojumiem, kurus nevar konkrēti klasificēt kā piederīgus citām pakalpojumu kategorijām. Tajā ietverti maksājumi, ko filiāles, meitas uzņēmumi un asociētie uzņēmumi veic mātes uzņēmumam vai citam saistītam uzņēmumam, lai segtu filiāļu, meitas uzņēmumu un asociēto uzņēmumu vispārējās vadības izmaksas (plānošanai, organizēšanai un kontrolei), kā arī izdevumu atlīdzināšana, ko tiešā veidā veic mātes uzņēmums. Šajā kategorijā arī ir iekļauti tādi darījumi starp mātes uzņēmumu un tās filiālēm, meitas uzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, kas saistīti ar papildu izdevumu segšanu.
Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi (kods 287)
Ietver audiovizuālos un ar tiem saistītus pakalpojumus (kods 288) un citus individuālus, kultūras un atpūtas pakalpojumus (kods 289).
Audiovizuālie un ar tiem saistīti pakalpojumi (kods 288)
Šajā kategorijā ietverti pakalpojumi un ar tiem saistītās maksas, kas attiecas uz kinofilmu (uz kino- vai videolentes), radio un televīzijas programmu (tiešā ētera vai ierakstītu) un muzikālo ierakstu veidošanu. Ietverti arī maksājumi par nomu; maksājumi, ko saņem rezidentu aktieri, producenti u.c. par darbu ārvalstīs (vai nerezidenti par veikto darbu ziņotājā valstī); maksājumi par izplatīšanas tiesībām, kas pārdotas plašsaziņas līdzekļiem rādīšanai ierobežotā daudzumā noteiktos reģionos, un par pieeju kodētajiem televīzijas kanāliem (tādiem kā kabeļtelevīzijai). Iekļautas ir arī maksas aktieriem, režisoriem un producentiem, kas iesaistīti izrāžu un mūziklu, sporta pasākumu, cirku un citu līdzīgu pasākumu organizēšanā, un maksājumi par izplatīšanas tiesībām (televīzijā, radio un kino) par šīm darbībām.
Citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi (kods 289)
Šajā kategorijā ietilpst izglītības pakalpojumi (kods 895), veselības aprūpes pakalpojumi (kods 896) un citi citur neklasificēti individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi (kods 897).
Izglītības pakalpojumi (kods 895)
Ietver pakalpojumus, kas tiek nodrošināti starp rezidentiem un nerezidentiem saistībā ar izglītības iegūšanu, tādus kā tālmācības kursi un apmācība izmantojot televīziju vai internetu, kā arī pasniedzēju nodrošināta apmācība, kad pakalpojumi tiek sniegti tieši uzņēmējā valstī.
Veselības aprūpes pakalpojumi (kods 896)
Ietver pakalpojumus, ko nodrošina ārsti, medicīnas māsas un vidējais medicīniskais personāls un līdzīgs personāls, kā arī laboratoriju un līdzīgus pakalpojumus, kas var tikt sniegti gan no attāluma, gan uz vietas. Šajā kategorijā neietilpst visi ceļotāju izdevumi ar izglītības iegūšanu un ar veselības uzlabošanu saistītu braucienu laikā (tie ietilpst braucienu kategorijā).
Citi citur neklasificēti individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi (kods 897)
Šī ir citur neklasificēta kategorija, kurā ietilpst citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi (kods 289), kas neietilpst izglītības pakalpojumos (kods 895) un veselības aprūpes pakalpojumos (kods 896).
Citur neklasificēti valsts pārvaldes pakalpojumi (kods 291)
Šī ir citur neklasificēta kategorija, kurā ietilpst valsts iestāžu darījumi (ieskaitot starptautisko organizāciju darījumus), kas nav ietverti citās paplašinātās maksājumu bilances pakalpojumu (EBOPS) klasifikācijas kategorijās. Iekļauti ir visi darījumi (gan ar precēm, gan pakalpojumiem) starp vēstniecībām, konsulātiem, militārām vienībām un aizsardzības iestādēm un to valstu rezidentiem, kurās atrodas šīs vēstniecības, konsulāti, militārās vienības un aizsardzības iestādes, un visi darījumi ar citām valstīm. Šajā kategorijā neietilpst darījumi ar to valstu rezidentiem, ko pārstāv šīs vēstniecības, konsulāti, militāras vienības un aizsardzības iestādes, un darījumi šo vēstniecību un konsulātu veikalos un pasta nodaļās.
Šīs kategorijas iedalījums ir šāds: vēstniecību un konsulātu pakalpojumi (kods 292), militāru vienību un iestāžu pakalpojumi (kods 293) un citi valsts pārvaldes pakalpojumi (kods 294).
IENĀKUMI (kods 300)
Šī kategorija ietver divu veidu darījumus starp rezidentiem un nerezidentiem: i) atlīdzību darbiniekiem, ko maksā nerezidentiem darba ņēmējiem (piem., pārrobežu, sezonas vai citiem īstermiņa darba ņēmējiem), un ii) ieguldījumu ienākumu maksājumu saņemšanu un veikšanu par ārējiem finanšu aktīviem un pasīviem.
Darbinieku atalgojums (kods 310)
Darbinieku atalgojums ietver algu un citus labumus naudā vai natūrā, ko personas nopelnījušas valstīs, kurās tās nav rezidenti, par darbu, kas veikts par labu šīs valsts rezidentiem (un par ko tiem maksā rezidenti). Šajā kategorijā ietilpst iemaksas, ko veic darba devēji darbinieku vārdā sociālā nodrošinājuma shēmās vai privātos apdrošināšanas vai pensiju fondos (gan fondētos, gan nefondētos), lai darbiniekiem nodrošinātu pabalstus.
Ieguldījumu ienākumi (kods 320)
Ieguldījumu ienākumi ir ienākumi, kas radušies no ārējo finanšu aktīvu īpašumtiesībām un ko maksā vienas valsts rezidenti citas valsts rezidentiem. Ieguldījumu ienākumi ietver procentus, dividendes, filiāļu peļņas pārvedumus un tiešo ieguldītāju daļu tiešo ieguldījumu uzņēmumu nesadalītajos ieņēmumos. Ieguldījumu ienākumi jāklasificē, ievērojot tiešo ieguldījumu, portfeļa ieguldījumu un citu ieguldījumu kategorijas.
Tiešo ieguldījumu ienākumi (kods 330)
Tiešo ieguldījumu ienākumi, t.i., ienākumi no pašu kapitāla un ienākumi no parāda ietver ienākumus, kas uzkrājušies tiešajam ieguldītājam, kurš ir rezidents vienā valstī, no tā īpašumā esošā tiešo ieguldījumu kapitāla citas valsts uzņēmumā. Tiešo ieguldījumu ienākumi tiek atspoguļoti pēc neto principa par tiešajiem ieguldījumiem gan ārvalstīs, gan ziņotājā valstī (t.i., saņemtie ienākumi no pašu kapitāla un saņemtie ienākumi no parāda, no kuriem attiecīgi atskatīti maksājumi par ienākumiem no pašu kapitāla un maksājumi par ienākumiem no parāda). Ienākumus no pašu kapitāla iedala i) sadalītajos ienākumos (dividendes un sadalītā filiāļu peļņa) un ii) reinvestētajos ieņēmumos un nesadalītajā filiāļu peļņā. Ienākumi no parāda sastāv no procentiem, ko maksā par savstarpējiem parādiem, tiešajiem ieguldītājiem ārvalstu asociētie uzņēmumi vai otrādi. Ienākumus par priekšrocību akcijām bez balsstiesībām uzskata par procentu ienākumiem, nevis par ienākumiem no dividendēm, un tos ietver ienākumos no parāda.
Dividendes un sadalītā filiāļu peļņa (kods 332)
Dividendes, ieskaitot akcijās izmaksājamās dividendes, ir to ieņēmumu sadalīšana, kas piešķirti par akcijām vai citām dalības formām kapitālsabiedrību, kooperatīvu un valsts kapitālsabiedrību pamatkapitālā. Sadalītie ienākumi var būt dividendes par tiešajiem ieguldītājiem piederošajām parastajām un priekšrocību akcijām asociētajos uzņēmumos ārvalstīs vai otrādi.
Reinvestētie ieņēmumi un nesadalītā filiāļu peļņa (kods 333)
Reinvestētie ieņēmumi ietver tiešo ieguldītāju daļu – proporcionāli to rīcībā esošajam pašu kapitālam – i) ieņēmumos, ko ārvalstu meitas uzņēmumi un asociētie uzņēmumi nesadala dividenžu veidā, un ii) ieņēmumos, ko filiāles un citi uzņēmumi bez kapitāla daļām nepārskaita tiešajiem ieguldītājiem. (Ja šī ieņēmumu daļa nav identificēta, visi filiāļu ieņēmumi parasti jāsadala).
Ienākumi no parāda (kods 334)
Ienākumi no parāda ietver procentus, ko par savstarpējiem parādiem maksā tiešie ieguldītāji asociētajiem uzņēmumiem ārvalstīs vai otrādi. Ienākumus par priekšrocību akcijām bez balsstiesībām uzskata par procentu ienākumiem, nevis dividenžu ienākumiem, un tos ietver ienākumos no parāda.
Pašu kapitāls un reinvestētie ieņēmumi ārvalstīs (kods 506)
Pašu kapitāls ietver pašu kapitālu filiālēs, visas akcijas un daļas (gan ar balsstiesībām, gan bez tām) meitas uzņēmumos un asociētajos uzņēmumos (izņemot priekšrocību akcijas bez balsstiesībām, kas tiek uzskatītas par parāda vērtspapīriem un iekļautas citā tiešo ieguldījumu kapitālā) un citus kapitālieguldījumus. Reinvestētie ieņēmumi ietver tiešo ieguldītāju daļu (proporcionāli to tiešajai dalībai pašu kapitālā) ieņēmumos, ko meitas uzņēmumi vai asociētie uzņēmumi nav sadalījuši dividendēs, un filiāļu ieņēmumos, kas nav pārskaitīti tiešajam ieguldītājam.
Pašu kapitāls un reinvestētie ieņēmumi ekonomikā, par kuru ziņo (kods 556)
Pašu kapitāls ietver pašu kapitālu filiālēs, visas akcijas un daļas (gan ar balsstiesībām, gan bez tām) meitas uzņēmumos un asociētajos uzņēmumos (izņemot priekšrocību akcijas bez balsstiesībām, kas tiek uzskatītas par parāda vērtspapīriem un iekļautas citā tiešo ieguldījumu kapitālā) un citus kapitālieguldījumus. Reinvestētie ieņēmumi ietver tiešo ieguldītāju daļu (proporcionāli to tiešajai dalībai pašu kapitālā) ieņēmumos, ko meitas uzņēmumi vai asociētie uzņēmumi nav sadalījuši dividendēs, un filiāļu ieņēmumos, kas nav pārskaitīti tiešajam ieguldītājam.
Portfeļa ieguldījumu ienākumi (kods 339)
Portfeļa ieguldījumu ienākumi ietver ienākumu darījumus starp rezidentiem un nerezidentiem un rodas no akciju, obligāciju, parādzīmju un naudas tirgus instrumentu turēšanas. Šī kategorija tiek iedalīta ienākumos no līdzdalības vērtspapīriem (dividendes) un ienākumos no parāda (procenti).
Citi ieguldījumu ienākumi (kods 370)
Citi ieguldījumu ienākumi attiecīgi ietver saņemtos un maksātos procentus par visām citām rezidentu prasībām (aktīviem) un saistībām pret nerezidentiem. Šajā kategorijā ietilpst arī paredzētie ienākumi mājsaimniecībām no neto pašu kapitāla dzīvības apdrošināšanas uzkrājumos un pensiju fondos. Procenti par aktīviem ietver procentus par ilgtermiņa un īstermiņa kredītiem, par noguldījumiem, par citām komerciālām un finanšu prasījumiem un par valsts kreditoru pozīciju SVF. Procenti par saistībām ietver procentus par kredītiem, par noguldījumiem un citiem prasījumiem, kā arī procentus par SVF kredītu un aizdevumu izmantošanu. Iekļauti ir arī procenti, kas tiek maksāti SVF par fonda SDR turējumiem Vispārējo resursu kontā.
Kārtējie pārvedumi (kods 379)
Kārtējie pārvedumi ir kompensējošs postenis vienpusējiem darījumiem, kuros viena saimnieciskā vienība nodod reālus līdzekļus vai finanšu līdzekļus citai vienībai, nesaņemot pretī nekādus reālos līdzekļus vai finanšu līdzekļus. Šie resursi tiek patērēti nekavējoties vai drīz pēc pārveduma veikšanas. Kārtējie pārvedumi ir visi pārvedumi, kas nav kapitāla pārvedumi. Kārtējie pārvedumi tiek klasificēti valsts pārvaldes kārtējos pārvedumos un citu sektoru kārtējos pārvedumos ievērojot ziņotājas valsts sektoru.
Valsts pārvaldes kārtējie pārvedumi (kods 380)
Valsts pārvaldes pārvedumi attiecas uz kārtējo starptautisko sadarbību un ietver kārtējos pārvedumus naudā vai natūrā starp dažādu valstu valdībām vai starp valdībām un starptautiskām organizācijām.
Citi sektori (kods 390)
Kārtējie pārvedumi starp citiem sektoriem un nerezidentiem ietver tos pārvedumus, kas notiek starp fiziskām personām, starp nevalstiskām iestādēm vai organizācijām (vai starp šīm divām grupām), vai starp nerezidentu valsts iestādēm un fiziskām personām vai nevalstiskām iestādēm.
Kapitāla konts (kods 994)
Kapitāla konts ietver visus darījumus, kas saistīti ar kapitāla pārvedumu saņemšanu vai veikšanu un neražotu un nefinanšu aktīvu iegūšanu/nodošanu.
Finanšu konts (kods 995)
Finanšu konts ietver visus darījumus, kas saistīti ar valsts ārējo finanšu aktīvu un pasīvu īpašumtiesību maiņu. Šādas izmaiņas ietver prasību radīšanu un likvidēšanu pret pārējo pasauli vai otrādi. Visas sastāvdaļas ir klasificētas pēc ieguldījumu veida vai funkcionālā iedalījuma (tiešie ieguldījumi, portfeļa ieguldījumi, atvasinātie finanšu instrumenti, citi ieguldījumi, rezerves aktīvi).
TIEŠIE IEGULDĪJUMI (kods 500)
Ārvalstu tiešie ieguldījumi ir starptautisko ieguldījumu kategorija, kas atspoguļo vienas valsts rezidenta mērķi (tiešais ieguldītājs) iegūt ilglaicīgu interesi uzņēmumā, kas ir rezidents valstī, kas nav ieguldītāja valsts (tiešo ieguldījumu uzņēmums). “Ilglaicīga interese” nozīmē ilgtermiņa attiecību pastāvēšanu starp tiešo ieguldītāju un uzņēmumu un būtisku ieguldītāja ietekmi tiešo ieguldījumu uzņēmuma vadībā. Tiešie ieguldījumi ietver sākotnējos darījumus starp diviem subjektiem, tas ir, darījumus, kas nodrošina tiešo ieguldījumu attiecību izveidošanos, un visus tālākos darījumus starp tiem un starp citiem saistītiem uzņēmumiem – gan kapitālsabiedrībām, gan uzņēmumiem bez kapitāldaļām.
Tiešie ieguldījumi ārvalstīs (kods 505)
Tiešie ieguldījumi ir klasificēti galvenokārt pēc to virziena – rezidentu tiešie ieguldījumi ārvalstīs un nerezidentu tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo.
Pašu kapitāls (kods 510)
Pašu kapitāls ietver pašu kapitālu filiālēs, visas akcijas un daļas (gan ar balsstiesībām, gan bez tām) meitas uzņēmumos un asociētajos uzņēmumos (izņemot priekšrocību akcijas bez balsstiesībām, kas tiek uzskatītas par parāda vērtspapīriem un iekļautas citā tiešo ieguldījumu kapitālā) un citus kapitālieguldījumus. Pašu kapitāls ietver arī darījumus, kad tiešo ieguldījumu uzņēmums iegūst akcijas vai daļas tiešā ieguldītāja uzņēmumā.
Reinvestētie ieņēmumi (kods 525)
Reinvestētie ieņēmumi ietver tiešo ieguldītāju daļu (proporcionāli to tiešajai dalībai pašu kapitālā) ieņēmumos, ko meitas uzņēmumi vai asociētie uzņēmumi nav sadalījuši dividendēs, un filiāļu ieņēmumos, kas nav pārskaitīti tiešajam ieguldītājam. Šos reinvestētos ieņēmumus atspoguļo ienākumos, vienlaikus veicot kompensējošu darījuma ierakstu finanšu kontā.
Cits tiešo ieguldījumu kapitāls (kods 530)
Cits tiešo ieguldījumu kapitāls (savstarpējo parādu darījumi) ietver naudas līdzekļu aizņemšanos un aizdošanu – tostarp parāda vērtspapīrus, piegādātāja kredītus un priekšrocību akcijas bez balsstiesībām (kas tiek uzskatītas par parāda vērtspapīriem) – starp tiešajiem ieguldītājiem un filiālēm, meitas uzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem. Tiešo ieguldījumu uzņēmuma parādu prasības pret tiešo ieguldītāju arī atspoguļo kā tiešo ieguldījumu kapitālu.
Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo(kods 555)
Tiešos ieguldījumus klasificē galvenokārt pēc to virziena – rezidentu tiešie ieguldījumi ārvalstīs un nerezidentu tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo.
Pašu kapitāls (kods 560)
Pašu kapitāls ietver pašu kapitālu filiālēs, visas akcijas un daļas (gan ar balsstiesībām, gan bez tām) meitas uzņēmumos un asociētajos uzņēmumos (izņemot priekšrocību akcijas bez balsstiesībām, kas tiek uzskatītas par parāda vērtspapīriem un iekļautas citā tiešo ieguldījumu kapitālā) un citus kapitālieguldījumus. Pašu kapitāls ietver arī darījumus, kad tiešo ieguldījumu uzņēmums iegūst akcijas vai daļas tiešā ieguldītāja uzņēmumā.
Reinvestētie ieņēmumi (kods 575)
Reinvestētie ieņēmumi ietver tiešo ieguldītāju daļu (proporcionāli to tiešajai dalībai pašu kapitālā) ieņēmumos, ko meitas uzņēmumi vai asociētie uzņēmumi nav sadalījuši dividendēs, un filiāļu ieņēmumos, kas nav pārskaitīti tiešajam ieguldītājam. Šos reinvestētos ieņēmumus atspoguļo ienākumos, vienlaikus veicot kompensējošu darījuma ierakstu finanšu kontā.
Cits tiešo ieguldījumu kapitāls (kods 580)
Cits tiešo ieguldījumu kapitāls (savstarpējo parādu darījumi) ietver naudas līdzekļu aizņemšanos un aizdošanu – tostarp parāda vērtspapīrus, piegādātāju kredītus un priekšrocību akcijas bez balsstiesībām (kas tiek uzskatītas par parāda vērtspapīriem) – starp tiešajiem ieguldītājiem un filiālēm, meitas uzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem. Tiešo ieguldījumu uzņēmuma parādu prasības pret tiešo ieguldītāju arī atspoguļo kā tiešo ieguldījumu kapitālu.
PORTFEĻA IEGULDĪJUMI (kods 600)
Portfeļa ieguldījumi ietver darījumus ar līdzdalības vērtspapīriem un parāda vērtspapīriem. Parāda vērtspapīrus iedala obligācijās un parādzīmēs un naudas tirgus instrumentos, un atvasinātajos finanšu instrumentos, kad atvasinātie instrumenti rada finanšu prasības un saistības, ja vien tie nav klasificēti kā tiešie ieguldījumi vai rezerves aktīvi.
Atvasinātie finanšu instrumenti (kods 910)
Atvasināto finanšu instrumentu līgums ir finanšu instruments, kas ir piesaistīts citam noteiktam finanšu instrumentam vai rādītājam, vai precei un ar kura palīdzību noteiktus finanšu riskus (tādus kā procentu likmju riski, ārvalstu valūtas kursu riski, pašu kapitāla un preču cenu riski, kredītu riski utt.) var pilntiesīgi tirgot finanšu tirgos.
CITI IEGULDĪJUMI (kods 700)
Citi ieguldījumi ir citur neklasificēta kategorija, kurā ietilpst visi finanšu darījumi, kas nav ietverti tiešajos ieguldījumos, portfeļa ieguldījumos, atvasinātajos finanšu instrumentos vai rezerves aktīvos.