32001D0470

Padomes Lēmums

(2001. gada 28. maijs),

ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās

(2001/470/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 61. panta c) un d) punktu, 66. pantu un 67. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā:

(1) Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt Eiropas Savienību kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās.

(2) Lai pakāpeniski izveidotu minēto telpu un nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir jāuzlabo, jāvienkāršo un jāpaātrina efektīva sadarbība starp dalībvalstu tiesu iestādēm civillietās un komerclietās.

(3) Padomes un Komisijas rīcības plānā par to, kā vislabāk īstenot Amsterdamas Līgumu par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu [4], ko 1998. gada 3. decembrī pieņēma Padome un 1998. gada 11. un 12. decembrī apstiprināja Eiropadome, ir atzīts, ka dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbības pastiprināšana civillietās un krimināllietās ir pamatposms Eiropas tiesiskās telpas izveidē, kas dos reālas priekšrocības ikvienam Eiropas Savienības pilsonim.

(4) Viens no pasākumiem, kas paredzēti rīcības plāna 40. punktā, ir izskatīt iespēju paplašināt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla krimināllietās jēdzienu un attiecināt to arī uz civillietām.

(5) Īpašās Eiropadomes sanāksmes, kas notika Tamperē 1999. gada 15. un 16. oktobrī, secinājumos ir ieteikts izveidot viegli pieejamu informācijas sistēmu, kas būtu jāuztur un jāatjaunina kompetentu valsts iestāžu tīklam.

(6) Lai uzlabotu, vienkāršotu un paātrinātu efektīvu sadarbību starp dalībvalstu tiesu iestādēm civillietās un komerclietās, Kopienās līmenī ir jāizveido sadarbības struktūras tīkls — Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās.

(7) Uz šo jomu attiecas Līguma 65. un 66. pants, un pasākumi jāpieņem saskaņā ar 67. pantu.

(8) Lai sasniegtu Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās mērķus, juridiski saistošos Kopienas tiesību aktos būtu jāpieņem tā izveidi reglamentējošas normas.

(9) Ierosinātās rīcības mērķus, proti, uzlabot sadarbību starp dalībvalstu tiesu iestādēm, kā arī tiesas pieejamību personām, kuras iesaistītas pārrobežu tiesas prāvās, dalībvalstis nevar sasniegt pietiekami; šos mērķus var sasniegt vienīgi Kopienas līmenī; Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(10) Ar šo lēmumu izveidotā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās mērķis ir veicināt sadarbību starp dalībvalstu tiesu iestādēm civillietās un komerclietās gan jomās, kurās piemēro esošos tiesību aktus, gan jomās, kurās pašlaik nav piemērojami nekādi tiesību akti.

(11) Dažās īpašās jomās, Kopienas tiesību aktos un starptautiskajos nolīgumos, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, jau ir paredzēti sadarbības mehānismi. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās mērķis nav aizstāt minētos mehānismus, un tam jādarbojas pilnībā atbilstīgi tiem. Rezultātā šis lēmums neskars Kopienas tiesību aktus vai starptautiskos nolīgumus, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās vai komerclietās.

(12) Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās būtu jāveido pakāpeniski, Komisijai cik vien iespējams cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm. Tam būtu jāspēj izmantot modernās saziņas un informācijas tehnoloģijas.

(13) Lai sasniegtu savus mērķus, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam civillietās un komerclietās jābalstās uz kontaktpunktiem, ko izraudzījušās dalībvalstis, kā arī jānodrošina to iestāžu dalība, kurām ir īpaši pienākumi attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās. Savstarpēji kontakti un regulāras sanāksmes ir būtiskas Tīkla darbībai.

(14) Ir būtiski, lai centieni izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu radītu reālas priekšrocības personām, kuras iesaistītas pārrobežu tiesas prāvās. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam civillietās un komerclietās attiecīgi ir jāveicina tiesas pieejamība. Tādēļ, izmantojot kontaktpunktu sniegto un atjaunināto informāciju, Tīklam būtu pakāpeniski jāizveido informācijas sistēma, kas ir pieejama gan plašākai sabiedrībai, gan speciālistiem.

(15) Šis lēmums neizslēdz iespēju Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās iekšienē un attiecībā uz sabiedrību, izmantot informāciju, kas atšķiras no Tīklā esošās informācijas. Uzskaitījums III sadaļā attiecīgi nav uzskatāms par izsmeļošu.

(16) Informācijas un datu apstrādei būtu jānotiek atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [5] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 97/66/EK (1997. gada 15. decembris) par personas datu apstrādi un privātuma aizsardzību sakaru nozarē [6].

(17) Lai nodrošinātu, ka Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās kļūst par iedarbīgu instrumentu, iekļauj savā darbībā labāko tiesu iestāžu sadarbības un iekšējās darbības praksi un attaisno sabiedrības cerības, būtu jāparedz šīs sistēmas regulāra vērtēšana, lai vajadzības gadījumā varētu ierosināt grozījumus.

(18) Apvienotā Karaliste un Īrija saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ir izteikušas vēlmi piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(19) Dānija, saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tādēļ Dānijai tas nav saistošs vai piemērojams,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I SADAĻA

EIROPAS TIESISKĀS SADARBĪBAS TĪKLA CIVILLIETĀS UN KOMERCLIETĀS PRINCIPI

1. pants

Izveide

1. Ar šo starp dalībvalstīm izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās ("Tīkls").

2. Šajā lēmumā termins "dalībvalsts" nozīmē dalībvalstis, izņemot Dāniju.

2. pants

Sastāvs

1. Tīklu veido:

a) kontaktpunkti, ko izraudzījušās dalībvalstis saskaņā ar 2. punktu;

b) centrālās organizācijas un centrālās iestādes, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos un starptautiskajos nolīgumos, kuru dalībnieces ir dalībvalstis, vai valsts tiesību aktu normās, kas pieņemti tiesu iestāžu sadarbības civillietās un komerclietās jomā;

c) sadarbības maģistrāti, uz ko attiecas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību pieņemtā Padomes Vienotā rīcība 96/277/TI (1996. gada 22. aprīlis) par sadarbības maģistrātu apmaiņas sistēmu, lai uzlabotu sadarbību starp Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu iestādēm [7], ja tiem ir sadarbības pienākumi civillietās un komerclietās;

d) jebkura cita atbilstoša tiesu vai administratīva iestāde, kuras pienākumi saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās un kuras dalību Tīklā par noderīgu uzskata dalībvalsts, kurai attiecīgā iestāde pieder.

2. Katra dalībvalsts izraugās kontaktpunktu. Katra dalībvalsts tomēr var iecelt arī ierobežotu skaitu citu kontaktpunktu, ja uzskata to par vajadzīgu, ņemot vērā atšķirīgu tiesību sistēmu esamību, kompetenču iekšējo sadalījumu, un uzdevumus, kas jāuztic kontaktpunktiem, vai arī lai tieši saistītu kontaktpunktu darbību ar tiesu iestādēm, kas bieži izskata pārrobežu tiesas prāvas.

Ja dalībvalsts izraugās vairākus kontaktpunktus, tad tā nodrošina, lai starp tiem piemērotu atbilstošus saskaņošanas mehānismus.

3. Dalībvalstis norāda iestādes, kas minētas 1. punkta b) un c) apakšpunktā.

4. Dalībvalstis izraugās iestādes, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā.

5. Dalībvalstis saskaņā ar 20. pantu paziņo Komisijai 1. punktā minēto iestāžu nosaukumus un pilnas adreses, norādot:

a) tām pieejamos sakaru līdzekļus;

b) to valodu zināšanas; un

c) attiecīgajā gadījumā, to īpašās funkcijas Tīklā.

3. pants

Tīkla uzdevumi un darbība

1. Tīkls atbild par:

a) sadarbības vienkāršošanu starp dalībvalstu tiesu iestādēm civillietās un komerclietās, tostarp par informācijas sistēmas, kas paredzēta Tīkla dalībniekiem, izstrādi, pakāpenisku izveidi un atjaunināšanu;

b) informācijas sistēmas, kas pieejama sabiedrībai, izstrādi, pakāpenisku izveidi un regulāru atjaunināšanu.

2. Neskarot citus Kopienas tiesību aktus un starptautiskos nolīgumus, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, Tīkls attīsta savu darbību jo īpaši nolūkā:

a) nodrošināt procedūru, kurām ir pārrobežu ietekme, vienmērīgu darbību un vienkāršot lūgumu izpildi par sadarbību starp dalībvalstu tiesu iestādēm, jo īpaši, ja nav piemērojamu Kopienas tiesību aktu vai starptautisku nolīgumu;

b) efektīvi un pareizi piemērot Kopienas tiesību aktus vai konvencijas, kas ir spēkā starp divām vai vairāk dalībvalstīm;

c) izveidot un uzturēt informācijas sistēmu, kas paredzēta sabiedrībai, par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās Eiropas Savienībā, attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem un starptautiskajiem nolīgumiem, kā arī dalībvalstu valsts tiesību aktiem, ar īpašu norādi uz tiesas pieejamību.

4. pants

Tīkla darbības veids

Tīkls pilda savus uzdevumus, jo īpaši ar šādiem līdzekļiem:

1) veicina atbilstošus kontaktus starp 2. panta 1. punktā minētajām dalībvalstu iestādēm, lai izpildītu 3. pantā paredzētos uzdevumus;

2) organizē regulāras kontaktpunktu un Tīkla dalībnieku sanāksmes saskaņā ar II sadaļā ietvertajām normām;

3) izstrādā un regulāri atjaunina III sadaļā minēto informāciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās un par dalībvalstu tiesību sistēmām saskaņā ar minētās sadaļas noteikumiem.

5. pants

Kontaktpunkti

1. Kontaktpunkti ir 2. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktā minēto iestāžu rīcībā, lai pildītu 3. pantā paredzētos uzdevumus.

Kontaktpunkti ir arī savu dalībvalstu vietējo tiesu iestāžu rīcībā, tiem pašiem nolūkiem, saskaņā ar katras dalībvalsts noteikumiem.

2. Kontaktpunkti, jo īpaši:

a) sniedz pārējiem kontaktpunktiem, 2. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktā minētajām iestādēm un savu dalībvalstu vietējām tiesu iestādēm visu informāciju, kas vajadzīga pareizai sadarbībai starp dalībvalstu tiesu iestādēm saskaņā ar 3. pantu, lai palīdzētu tām sagatavot izpildāmus tiesu iestāžu sadarbības lūgumus un izveidot piemērotākos tiešos kontaktus;

b) meklē risinājumus grūtībām, kas rodas sakarā ar tiesu iestāžu sadarbības lūgumiem, neskarot šā panta 4. punktu un 6. pantu;

c) veicina tiesu iestāžu sadarbības lūgumu apstrādes saskaņošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši, ja vairāki lūgumi no tiesu iestādēm minētajā dalībvalstī jāizpilda kādā citā dalībvalstī;

d) sadarbojas 9. pantā minēto sanāksmju organizēšanā un piedalās tajās;

e) piedalās III sadaļā minētās informācijas, un jo īpaši sabiedrībai paredzētās informācijas sistēmas sagatavošanā un atjaunināšanā, saskaņā ar minētās sadaļas noteikumiem.

3. Ja kāds kontaktpunkts saņem lūgumu sniegt informāciju no cita Tīkla dalībnieka, kuram tas nespēj atbildēt, tad tas pārsūta minēto lūgumu tam kontaktpunktam vai Tīkla dalībniekam, kas vislabāk spēj lūgumu izpildīt. No kontaktpunkta arī turpmāk var lūgt jebkādu palīdzību, kas var būt noderīga turpmākiem kontaktiem.

4. Jomās, kurās Kopienas tiesību akti vai starptautiskie nolīgumi, kas reglamentē tiesu iestāžu sadarbību, jau paredz izraudzīties iestādes, kuras atbildīgas par tiesu iestāžu sadarbības veicināšanu, kontaktpunkti aicina lūgumu iesniedzējus vērsties pie tādām iestādēm.

6. pants

Kompetentās iestādes, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos vai starptautiskos nolīgumos, kuri attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās

1. Tādu kompetento iestāžu dalība Tīklā, kuras paredzētas Kopienas tiesību aktos vai starptautiskos nolīgumos, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, neskar pilnvaras, kas tām piešķirtas ar tiesību aktu, kurā paredzēta to izraudzīšanās.

Kontakti ar Tīklu neskar regulārus vai neregulārus kontaktus starp minētajām iestādēm.

2. Katrā dalībvalstī iestādes, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos vai starptautiskos nolīgumos, kuri attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, un Tīkla kontaktpunkti iesaistās regulārā viedokļu apmaiņā un kontaktos, lai nodrošinātu dalīšanos pieredzē, cik vien iespējams plaši.

3. Tīkla kontaktpunkti ir to iestāžu rīcībā, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos vai starptautiskos nolīgumos, kuri attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, un palīdz tām visos iespējamos veidos.

7. pants

Kontaktpunktu valodu zināšanas

Lai vienkāršotu Tīkla praktisko darbību, katra dalībvalsts nodrošina, lai kontaktpunktiem, papildus savai valodai, būtu arī atbilstošas kādas Eiropas Kopienas institūciju oficiālās valodas zināšanas, ņemot vērā, ka tiem jāspēj sazināties ar kontaktpunktiem citās dalībvalstīs.

Dalībvalstis vienkāršo un veicina specializētās valodas mācīšanu kontaktpunkta personālam, kā arī personāla apmaiņu starp kontaktpunktiem dalībvalstīs.

8. pants

Sakaru līdzekļi

Kontaktpunkti izmanto piemērotākos tehnoloģiskos līdzekļus, lai pēc iespējas efektīvāk un ātrāk atbildētu uz lūgumiem, kas tiem iesniegti.

II SADAĻA

SANĀKSMES TĪKLĀ

9. pants

Kontaktpunktu sanāksmes

1. Tīkla kontaktpunkti tiekas ne retāk kā reizi pusgadā saskaņā ar 12. pantu.

2. Katru dalībvalsti tādās sanāksmēs pārstāv viens vai vairāki kontaktpunkti, kurus var pavadīt citi Tīkla dalībnieki, bet vienai dalībvalstij nevar būt vairāk kā četri pārstāvji.

3. Kontaktpunktu pirmā sanāksme notiek ne vēlāk kā 2003. gada 1. martā, neskarot iespēju rīkot iepriekšējas sagatavošanas sēdes.

10. pants

Kontaktpunktu regulāro sanāksmju mērķi

1. Kontaktpunktu regulāro sanāksmju mērķi ir:

a) sniegt kontaktpunktiem iespēju iepazīties citam ar citu un apmainīties pieredzē, jo īpaši attiecībā uz Tīkla darbību;

b) piedāvāt diskusiju forumu tādu praktisko un juridisko problēmu apspriešanai, ar kurām dalībvalstis sastapušās tiesu iestāžu sadarbības gaitā, īpaši saistībā ar Eiropas Kopienas pieņemto pasākumu piemērošanu;

c) identificēt labāko praksi tiesu iestāžu sadarbībā civillietās un komerclietās un nodrošināt attiecīgās informācijas izplatīšanu Tīklā;

d) apmainīties ar datiem un viedokļiem, jo īpaši par III sadaļā minētās informācijas struktūru, organizāciju un saturu, kā arī pieeju minētajai informācijai;

e) izstrādāt pamatnostādnes 15. pantā paredzēto informācijas lapu pakāpeniskai izveidei, jo īpaši attiecībā uz iekļaujamās informācijas saturu un šādu informācijas lapu formu;

f) identificēt īpašas iniciatīvas, kas atšķiras no III sadaļā minētajām, bet kurām ir līdzīgi mērķi.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pieredze, kas gūta, izmantojot īpašos, Kopienas tiesību aktos vai starptautiskos nolīgumos paredzētos sadarbības mehānismus, tiek izklāstīta kontaktpunktu sanāksmēs.

11. pants

Tīkla dalībnieku sanāksmes

1. Sanāksmes, kas atvērtas visiem Tīkla dalībniekiem, rīko, lai dotu viņiem iespēju savstarpēji iepazīties un apmainīties pieredzē, kā arī piedāvātu viņiem diskusiju forumu praktisko un juridisko problēmu apspriešanai, ar kurām tie saskārušies, un risinātu īpašus jautājumus.

Sanāksmes var rīkot arī par īpašiem jautājumiem.

2. Sanāksmes sasauc vajadzības gadījumā, saskaņā ar 12. pantu.

3. Komisija, ciešā sadarbībā ar Padomes priekšsēdētāju un dalībvalstīm, katrai sanāksmei nosaka maksimālo dalībnieku skaitu.

12. pants

Tīkla sanāksmju organizācija un norise

1. Komisija, ciešā sadarbībā ar Padomes priekšsēdētāju un dalībvalstīm, sasauc sanāksmes, kas paredzētas 9. un 11. pantā. Tā vada sanāksmes un nodrošina sekretāra pakalpojumus.

2. Pirms katras sanāksmes Komisija, vienojoties ar Padomes priekšsēdētāju un apspriežoties ar dalībvalstīm, ar to attiecīgo kontaktpunktu starpniecību sagatavo darba kārtības projektu.

3. Kontaktpunktus pirms sanāksmes informē par darba kārtību. Tie var lūgt izdarīt tajā grozījumus vai iekļaut papildu punktus.

4. Pēc katras sanāksmes Komisija sagatavo atskaiti, ko nosūta kontaktpunktiem.

5. Kontaktpunktu un Tīkla dalībnieku sanāksmes var notikt jebkurā dalībvalstī.

III SADAĻA

INFORMĀCIJA, KAS PIEEJAMA TĪKLĀ, UN INFORMĀCIJAS SISTĒMA, KAS PAREDZĒTA SABIEDRĪBAI

13. pants

Informācija, ko izplata Tīklā

1. Informācijā, ko izplata Tīklā, ietilpst:

a) šā lēmuma 2. panta 5. punktā minētā informācija;

b) jebkura cita informācija, ko kontaktpunkti uzskata par noderīgu Tīkla pareizai darbībai.

2. Šā panta 1. punkta mērķu sasniegšanai Komisija, konsultējoties ar kontaktpunktiem, pakāpeniski izveido drošu ierobežotas piekļuves elektronisku informācijas apmaiņas sistēmu.

14. pants

Informācijas sistēma, kas paredzēta sabiedrībai

1. Saskaņā ar 17. un 18. pantu pakāpeniski izveido sabiedrībai paredzētu, uz Interneta bāzētu informācijas sistēmu, tajā skaitā specializētu Tīkla mājas lapu.

2. Informācijas sistēmu veido šādi elementi:

a) spēkā esoši vai sagatavošanā esoši Kopienas tiesību akti, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās;

b) valsts pasākumi a) punktā minēto spēkā esošo tiesību aktu piemērošanai attiecīgajā valstī;

c) spēkā esošie starptautiskie nolīgumi, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās un kuru dalībnieces ir dalībvalstis, kā arī paziņojumi un atrunas, kas izdarīti saistībā ar šiem tiesību aktiem;

d) attiecīgie Kopienas tiesu prakses elementi tiesu iestāžu sadarbības jomā civillietās un komerclietās;

e) informācijas lapas, kas minētas 15. pantā.

3. Ar mērķi piekļūt 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajai informācijai, Tīkls, vajadzības gadījumā, savā mājas lapā izmanto saites ar citām mājas lapām, kurās atrodama sākotnējā informācija.

4. Tīkla specializētā mājas lapa tāpat vienkāršo pieeju līdzīgām sabiedrības informēšanas iniciatīvām saistītās nozarēs un mājas lapām, kas ietver informāciju par dalībvalstu tiesību sistēmām.

15. pants

Informācijas lapas

1. Informācijas lapas prioritāri velta jautājumiem, kas attiecas uz tiesas pieejamību dalībvalstīs, un tajās iekļauj informāciju par prasības celšanu tiesā un tiesiskās palīdzības saņemšanu, neskarot citas Kopienas iniciatīvas, kuras Tīkls pilnībā ņem vērā.

2. Informācijas lapas ir praktiskas un kodolīgas. Tās ir rakstītas viegli saprotamā valodā un ietver informāciju sabiedrībai. Tās pakāpeniski izveido vismaz par šādiem tematiem:

a) dalībvalstu tiesību sistēmu un tiesu organizācijas principi;

b) procedūras prasības celšanai tiesā, ar īpašu norādi uz mazāk nozīmīgām prasībām, un turpmākā procesuālā kārtība, tajā skaitā apelācijas iespējas un procedūras;

c) nosacījumi un procedūras, lai saņemtu tiesisko palīdzību, tajā skaitā to nevalstisko organizāciju uzdevumu apraksti, kuras darbojas attiecīgajā jomā, ņemot vērā darbu, kas jau paveikts "dialogā ar pilsoņiem";

d) valsts tiesību normas, kas reglamentē dokumentu nodošanu;

e) tiesību normas un procedūras attiecībā uz tādu spriedumu izpildi, kas taisīti citās dalībvalstīs;

f) iespējas un procedūras, pagaidu atvieglojumu saņemšanai, jo īpaši attiecībā uz īpašuma arestu [sprieduma] izpildes nolūkā;

g) alternatīvas strīdu izšķiršanas iespējas, ar norādi uz valstu informācijas un konsultāciju centriem, kas ietilpst Kopienas Tīklā patērētāju strīdu izšķiršanai ārpustiesas ceļā;

h) juridisko profesiju organizācija un darbība.

4. Informācijas lapās, vajadzības gadījumā, iekļauj attiecīgo dalībvalstu tiesu prakses elementus.

5. Informācijas lapās var sniegt sīkāku informāciju speciālistiem.

16. pants

Informācijas atjaunināšana

Visu informāciju, kas izplatīta Tīklam un sabiedrībai atbilstīgi 13. līdz 15. pantam, regulāri atjaunina.

17. pants

Komisijas loma sabiedrībai paredzētās informācijas sistēmā

Komisija:

1) atbild par sabiedrībai paredzētās informācijas sistēmas vadību;

2) konsultējoties ar kontaktpunktiem, savā Interneta lapā izveido specializētu Tīkla mājas lapu;

3) sniedz informāciju par būtiskiem Kopienas tiesību un procedūru aspektiem, to skaitā Kopienas tiesu prakses aspektiem, saskaņā ar 14. pantu;

4) a) nodrošina, lai informācijas lapu formāts būtu standartizēts un lai tajās būtu iekļauta visa informācija, ko Tīkls uzskata par vajadzīgu;

b) pēc tam noorganizē to tulkojumus pārējās Kopienas iestāžu oficiālajās valodās, un instalē tos Tīkla specializētajā mājas lapā.

18. pants

Kontaktpunktu loma sabiedrībai paredzētās informācijas sistēmā

Kontaktpunkti nodrošina, lai:

1) Komisijai tiktu sniegta attiecīgā informācija, kas vajadzīga informācijas sistēmas izveidei un darbībai ar to;

2) sistēmā instalētā informācija būtu precīza;

3) Komisija tūlīt tiktu informēta par visiem jauninājumiem, tiklīdz informācijai vajadzīgi grozījumi;

4) tiktu pakāpeniski izveidotas informācijas lapas, kas attiecas uz to dalībvalstīm, saskaņā ar 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām pamatnostādnēm;

5) to dalībvalstīs tiktu noorganizēta plašākā iespējamā informācijas lapu izplatīšana, kas instalētas Tīkla specializētajā mājas lapā.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Pārskatīšana

1. Ne vēlāk kā 2005. gada 1. decembrī un pēc tam vismaz reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu, ņemot vērā kontaktpunktu sniegto informāciju. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno grozījumu priekšlikumus.

2. Ziņojumā, citu būtisku jautājumu starpā, izskata jautājumu par iespējamu Tīkla kontaktpunktu tiešu pieejamību sabiedrībai, Tīkla pieejamību juridisko profesiju pārstāvjiem un viņu dalību Tīkla darbībā, kā arī sinerģiju ar Kopienas Tīklu patērētāju strīdu izšķiršanai ārpustiesas ceļā. Tajā aplūko arī attiecības starp Tīkla kontaktpunktiem un kompetentajām iestādēm, kas paredzētas Kopienas tiesību aktos vai starptautiskos nolīgumos, kuri attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās.

20. pants

Tīkla pamata sastāvdaļu izveide

Ne vēlāk kā 2002. gada 1. jūnijā dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas minēta 2. panta 5. punktā.

21. pants

Piemērošanas datums

Šo lēmumu piemēro no 2002. gada 1. decembra, izņemot 2. un 20. pantu, ko piemēro no dienas, kad šo lēmumu paziņo dalībvalstīm, kurām tas adresēts.

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, 2001. gada 28. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

T. Bodström

[1] OV C 29 E, 30.1.2001., 281. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2001. gada 5. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV C 139, 11.5.2001., 6. lpp.

[4] OV C 19, 23.1.1999., 1. lpp.

[5] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[6] OV L 24, 30.1.1998., 1. lpp.

[7] OV L 105, 27.4.1996., 1. lpp.

--------------------------------------------------